Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.
Pasaules presē drūmas prognozes lauksaimniekiem
Britu izdevums “The Guardian” atsaucas uz Norvēģijas minerālmēslu ražotāja “Yara International” izpilddirektoru Sveinu Tori Holseteru, kurš brīdina - ilgstošs konflikts ar Irānu var būtiski samazināt pārtikas ražošanu pasaulē. Galvenais risks saistīts ar piegāžu drošību Persijas līča reģionā, kas ir viens no nozīmīgākajiem minerālmēslojuma izejvielu avotiem. Jebkuri traucējumi šajā reģionā ātri atspoguļojas tirgū - urīnvielas cena dažu nedēļu laikā pieaugusi no aptuveni 487 līdz 700 dolāriem par tonnu. Tas tieši sadārdzina lauksaimniecisko ražošanu, jo minerālmēsli veido būtisku daļu no saimniecību izmaksām.
Urīnviela ir viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem slāpekļa minerālmēsliem, kam ir izšķiroša nozīme kultūraugu augšanā. Tā nodrošina augus ar slāpekli - galveno barības elementu, kas nepieciešams lapu un stublāju attīstībai, kā arī ražas apjomam. Pateicoties augstajai efektivitātei un salīdzinoši zemākām izmaksām, urīnviela tiek plaši izmantota graudkopībā, tostarp arī Latvijā.
“Yara International” izpilddirektors S. Holseters sarunā ar “The Guardian” paudis šādu viedokli: "Ja Hormuza šaurums tiktu slēgts uz gadu, tas būtu katastrofāli. Mēs runājam par augu uzturu, un, ja tie nesaņem uzturu, tad jūs redzēsiet ievērojamu saimniecības ražas samazināšanos. Dažām kultūrām, ja tās nesaņem mēslojumu, pirmajā ražā var redzēt samazinājumu līdz pat 50%.”
Tas nozīmē, ka arī Baltijas reģionā, tostarp Latvijā, var pieaugt gan graudu, gan pārtikas cenas. Latvijas lauksaimniekiem tas nozīmē augošas izmaksas pavasara sējas sezonā un lielāku atkarību no svārstīgajiem globālajiem tirgiem. Reģionā, kur jau iepriekš energoresursu cenas ietekmēja ražošanu, jaunais konflikts var radīt papildu pārtikas cenu inflāciju.
Starptautiskā ziņu aģentūra “Reuters” ziņo, ka konflikts jau radījis tiešus triecienus minerālmēslu ražošanai vairākos reģionos, jo īpaši dabasgāzes piegāžu pārtraukumu dēļ. Piemēram, Katarā pēc uzbrukumiem sašķidrinātās gāzes infrastruktūrai apturēta darbība vienā no pasaulē lielākajām urīnvielas rūpnīcām. Savukārt Indijā vismaz trīs rūpnīcas samazinājušas ražošanu, jo būtiski sarukušas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Persijas līča.
Bangladeša ir slēgusi četras no piecām mēslojuma rūpnīcām, bet Austrālijas “Wesfarmers” ir brīdinājusi par iespējamu piegāžu kavēšanos. Savukārt Ēģiptei, kas piegādā 8% no pasaulē tirgotās urīnvielas, varētu rasties grūtības ar slāpekļa mēslojuma ražošanu pēc tam, kad Izraēla paziņoja par nepārvaramas varas apstākļiem gāzes eksportam.
Tajā pašā laikā Brazīlija ir gandrīz pilnībā atkarīga no urīnvielas importa, no kura gandrīz puse šķērso Hormuza šaurumu. Savukārt ASV lauksaimnieki ziņo, ka valstī šobrīd trūkst aptuveni 25% nepieciešamo mēslojuma krājumu, vēsta “Reuters”.
Pēdējās nedēļas laikā arī Polijas mediji ziņo, ka minerālmēslojuma cenas valstī jau ir sākušas pieaugt. Publikācijās norādīts, ka komplekso mēslojumu cenas pieaugušas par aptuveni 7%, bet urīnvielas - līdz pat 14%, un tirgū sagaidāms turpmāks kāpums. Mediji uzsver, ka cenu pieaugumu veicina globālie faktori - enerģijas izmaksas, ģeopolitiskā spriedze un piegāžu nenoteiktība. Jau vērojama arī praktiska ietekme uz lauksaimniekiem, kuri kļūst piesardzīgāki ar iepirkumiem un daļa pat samazina mēslojuma lietošanu, gaidot turpmākas cenu svārstības. Līdz ar to var droši prognozēt mazāku ražu kopumā.
Latvijas perspektīva
Lauksaimnieku kooperatīva “VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone sarunā ar "Neatkarīgo" uzsver, ka minerālmēslojuma cenu kāpums Latvijā ir lielāks drauds nekā jebkur citur, jo šajā ziņā esam pilnīgi atkarīgi no importa. Viņa arī atzīmē, ka Eiropas Savienības ieviestais oglekļa robežnodokļa mehānisms CBAM (Carbon Border Adjustment Mechanism), kas attiecas arī uz minerālmēsliem, šobrīd ir apturēts, bet ne atcelts. Tas nozīmē, ka importētājiem būs jāreģistrē katra no trešajām valstīm ievestā tonna un nākotnē tiks aprēķināts atbilstošais nodoklis.
CBAM ir Eiropas Savienības politikas instruments, kas paredz, ka importētiem produktiem, tostarp minerālmēsliem, tiek piemērota oglekļa emisiju cena, ja to ražošanā ir radītas lielas CO₂ emisijas. Tā mērķis ir samazināt oglekļa noplūdi, veicināt zaļāku ražošanu un līdzsvarot ES uzņēmēju konkurētspēju. Šobrīd CBAM ir pilnībā stājies spēkā. Importētājiem ir pienākums reģistrēties kā pilnvarotiem CBAM deklarētājiem, lai ES varētu importēt preces, uz kurām attiecas šis mehānisms.
“Mēs zinām, par kādu cenu šobrīd varam nopirkt, bet nezinām, kādi būs aprēķinātie nodokļi 2027. gada sākumā. Katra (minerālmēslu) tonna, kas tiek ievesta no trešajām valstīm, jāreģistrē, bet nākotnē tiks aprēķināts CBAM. Tie varētu būt aptuveni 70-140 eiro par katru ievesto tonnu, atkarībā no ražotāja un mēslojuma formulas. (..) Šobrīd jāreģistrē, bet, cik tas maksās - mēs nezinām. (..) Mēs varētu ievest lētākus minerālmēslus no Uzbekistānas vai Kazahstānas, bet skaidri nezinām spēles noteikumus,” Z. Jansone skaidro iemeslus un riskus tam, kādēļ šobrīd nav izdevīgi iepirkt mēslošanas līdzekļus no trešajām valstīm.
Otrs nezināmais ir naftas un gāzes cenas, kas ir cieši saistītas ar minerālmēslu cenām. Treškārt, Latvija šogad ir iepirkusi diezgan maz minerālmēslu, norāda Z. Jansone. Viņa gan pauž gandarījumu, ka kooperatīvs “VAKS” savlaicīgi parūpējies par savu biedru nodrošināšanu un ap 80% nepieciešamo minerālmēslu iepirkts jau rudenī. Minerālmēslojuma tirgus cenas šobrīd jau esot kāpušas par aptuveni 70-100 eiro tonnā, atkarībā no konkrētā produkta.
“Ja Eiropa pieņems mūsu lauksaimniekiem labvēlīgus noteikumus un varēs importēt no trešajām valstīm, tas mainītu spēles noteikumus mums par labu. Bet ja šis CBAM tiks atstāts - mēs nebūsim spējīgi konkurēt. (..) Mēs gaidām lēmumu par CBAM saglabāšanu vai atcelšanu.”
Zemkopības ministrs Armands Krauze CBAM regulējumu nekautrējās kritizēt vēl pirms Irānas konflikta, izsakoties par to kā par negodīgu slodzi ES lauksaimniekiem. Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru ārkārtas sanāksmē par ES lauksaimnieku konkurētspējas un tirdzniecības jautājumiem Briselē šā gada 7. janvārī A. Krauze uzsvēra, ka lauksaimnieku ražošanas izmaksas ES jau tā ir ļoti augstas un CBAM jeb oglekļa robežnodokļa mehānisma ieviešana vēl vairāk paaugstinātu slāpekļa mēslojuma cenas, nevis atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanu. Viņš norādīja, ka tādā situācijā nebūs stimulēta ne atteikšanās no lētā importa, ne alternatīvu piegāžu attīstība Eiropā, kas vēl vairāk apdraud ES lauksaimnieku konkurētspēju.
