1. septembrī jāsāk darboties jaunai Latvijas robežas šķērsošanas sistēmai trešo valstu pilsoņiem, to vidū arī Ukrainas pilsoņiem, kas izbrauc no okupētajām teritorijām. Jaunajā kārtībā paredzēta iepriekšēja datu iesniegšana par sevi un iebraukšanas atļaujas vai atteikuma gaidīšana.
Mehānisms tehniski balstīts elektroniskajā sistēmā, bet juridiski - Ministru kabineta noteikumos. Iekšlietu ministrija informēja, ka nepilnas divas nedēļas pirms paredzētā termiņa gan viens, gan otrs vēl atradās izstrādāšanas stadijā, raksta portāls “lsm.lv”.
Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma šā gada 3. aprīlī, un kā iemesls tika minēta nepieciešamība stiprināt valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti.
Atjaunotais likums attiecas uz trešo valstu pilsoņiem (daudziem, bet ne visiem, turklāt tas attiecas arī uz Ukrainas pilsoņiem, kas ierodas no okupētajām teritorijām) - ja viņi vēlas iebraukt valstī nevis ar Latvijas vīzu vai uzturēšanās atļauju, bet ar kādu citu dokumentu (piemēram, citas Šengenas zonas valsts vīzu).
Grozījumu būtība ir noteikt par pienākumu likumā noteikto trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, pirms ieceļošanas Latvijā sniegt iepriekš uzskaitītās ziņas, ko valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības institūcijas var izmantot valsts un sabiedrības drošības risku identificēšanai un novēršanai.
Gadījumos, ja tiks konstatēti minētie riski, kompetentās valsts institūcijas izmantos līdzšinējos tiesiskos instrumentus radītā apdraudējuma novēršanai, tostarp ierobežojot personas iespējas ieceļot Latvijā.
Grozījumi ir attiecināmi uz visiem Imigrācijas likumā noteikto trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas neatkarīgi no tā, vai ārzemnieks Latviju šķērso tranzītā vai arī Latvija ir tā galamērķis.
Personu loks, uz kurām attiecas ziņu sniegšanas pienākums, ir precīzi definēts Imigrācijas likuma 4.4. panta pirmajā daļā - pienākums sniegt ziņas no šā gada 1. septembra būs tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices vai Brazīlijas pilsoņi un kuriem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Tātad, piemēram, Austrālijas un Izraēlas pilsoņiem nekas nemainās, jo tās ir OECD dalībvalstis.
Uz jautājumu, vai kaut kas mainās bēgļiem, kas izbrauc no okupētajām Ukrainas teritorijām caur Krieviju vai Baltkrieviju un kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments atbildēja, ka Imigrācijas likuma grozījumi attieksies arī uz Ukrainas pilsoņiem.
Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments informēja, ka informācijas sniegšana notiks tīmekļvietnē (“eta.gov.lv”), atbildot uz tajā iekļautiem jautājumiem.
“Šobrīd tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka persona saņems paziņojumu pēc 48 stundām no ziņu iesniegšanas tīmekļvietnē (“eta.gov.lv”) uz ārzemnieka norādīto elektroniskā pasta adresi,” pavēstīja ministrija. Līdz 1. septembrim tīmekļvietnei (“eta.gov.lv”) jābūt izstrādātai un konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā.
No šā gada 1. septembra vismaz 48 stundu laikā pirms ieceļošanas Latvijā ārzemniekam jāsniedz ziņas par: ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; plānoto uzturēšanās laiku un vietu; ceļošanas maršrutu; kontaktinformāciju; viņa vai viņa tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; kandidēšanu vēlēšanās; esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.
Patlaban ir noteikts tikai ziņu iesniegšanas minimālais termiņš, tādēļ prasītās ziņas var iesniegt arī agrāk par 48 stundām. Vienlaikus personai jāievēro, lai iesniegtā informācija būtu patiesa, proti, atbilstoša faktiskajiem apstākļiem.
Uz jautājumu, kā rīkoties ieceļotājam, ja pirms brauciena viņa plāni ir mainījušies, Iekšlietu ministrija atbild, ka tad ne vēlāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā ir jāiesniedz faktiskajiem plāniem atbilstoša informācija, nepieciešamības gadījumā precizējot iepriekš iesniegto.
Atbildot uz jautājumu, vai cita persona, piemēram, Eiropas Savienībā dzīvojošs radinieks, drīkstēs sniegt informāciju ieceļotāja vietā, Iekšlietu ministrija norāda, ka prasītās ziņas ir jāiesniedz ārzemniekam personiski. Papildus jāņem vērā, ka līdz ar minētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem ārzemniekam ir paredzēta administratīvā atbildība par prasīto ziņu neiesniegšanu un par nepilnīgu vai nepatiesu ziņu sniegšanu.
Portāls arī lūdza paskaidrot ieceļotāja rīcību vairākos konkrētos gadījumos: ja, piemēram, Baltkrievijas pilsonis ar Polijas uzturēšanās atļauju plāno iebraukt un šķērsot Latviju "tīrā" tranzītā uz Lietuvu un Poliju. Nedz paziņu/radinieku, nedz adreses, nedz tālruņa numura Latvijā viņam nav.
Tāpat Baltkrievijas pilsonis ar Grieķijas vīzu plāno iebraukt un “pa ceļam” pavadīt Latvijā vairākas dienas. Nedz paziņu/radinieku, nedz adreses, nedz tālruņa numura Latvijā viņam nav.
Vai arī Gruzijas pilsonis plāno iebraukt no Krievijas, vai Gruzijas pilsonis plāno ielidot no Turcijas, kā arī Ukrainas pilsonis plāno ielidot no Turcijas, lai pēc tam dotos uz Lietuvu un tur apciemotu radiniekus.
Iekšlietu ministrija uz to atbildēja, ka personai ir jāaizpilda veidlapa [“eta.gov.lv”], jāsniedz tās ziņas, kuras ir tās rīcībā, un jāgaida, kad tiks izveidots attiecīgs apstiprinājums, kas tiek nosūtīts tieši pēc 48 stundām no ziņu iesniegšanas sistēmā uz ārzemnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ziņas par ārzemnieka paziņām un radiniekiem Latvijā nav prasītas. Ir jānorāda tāda kontaktinformācija, saskaņā ar kuru persona ir sasniedzama.
Uz jautājumu, vai kaut kas mainās bēgļiem, kas izbrauc no okupētajām Ukrainas teritorijām caur Krieviju vai Baltkrieviju un kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments atbildēja, ka Imigrācijas likuma grozījumi attieksies arī uz Ukrainas pilsoņiem.
