Rinkēviču iepazīstina ar Militāro draudu analīzi
Nacionālā drošības padome trešdien vienojās par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt normatīvos aktus, atvieglojot pretmobilitātes un robežas aizsardzības pasākumu veikšanu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Trešdien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā Rīgas pilī notika Nacionālās drošības padomes sēde, kurā tika pārrunātas aktuālās starptautiskās norises un centieni taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā, turpmākie soļi, kā arī nosacījumi Latvijas potenciālai iesaistei Ukrainas drošības garantēšanai. Sēdē tika pārrunāts arī Latvijas finansiālais ieguldījums NATO iniciatīvā Ukrainas prioritāro vajadzību nodrošināšanai bruņojuma iegādei no ASV.
Nacionālā drošības padome uzklausīja Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Gunta Pujāta un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna ziņojumus par aktuālo situāciju uz valsts austrumu robežas, atvairot nelegālās migrācijas spiedienu.
Nacionālās drošības padome apsprieda gan tūlītējo NBS atbalstu Valsts robežsardzei, gan turpmāku to iesaisti. Tika pārrunāts arī progress tehnoloģiskās infrastruktūras ieviešanā un nepieciešamais finansējums tālākai infrastruktūras izvēršanai visas valsts robežas garumā operatīvas reaģēšanas nodrošināšanai.
Saskaņā ar Nacionālā drošības likumā noteikto Nacionālās drošības padomes kompetenci sēdē tika izskatīta un apspriesta arī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta sagatavotā Militāro draudu analīze.
Sēdē tika uzklausīti valsts drošības iestāžu ziņojumi par aktuālo situāciju. Nacionālās drošības padomes locekļi īpašu uzmanību pievērsa izvērtējumam par gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad 2025", informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Kā vēstīts, Rinkēvičs otrdien pēc Latvijas austrumu robežas apmeklēšanas uzsvēra, ka Latvijas austrumu robežjosla būtu jāpaplašina.
"Žogs nedaudz attur, taču tā nav panaceja, ir vajadzīgas sistēmas un robežsargi. Tas ir jautājums par personālu. Prieks pa NBS un Valsts robežsardzes sadarbību (VRS). Paldies gan VRS, gan NBS personālam, kas jau patrulē un atvaira hibrīduzbrukumus," žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka uz Latvijas un Krievijas robežas, netālu no tā dēvētā "Draudzības kurgāna", izvietoti "pūķa zobi", "eži" un izveidoti prettanku grāvji. Tos veidojuši sapieri inženieri. Valsts prezidents atzīmēja, ka šie darbi noris plānveidīgi vietās, kur ir vislielākā bīstamība.
Rinkēvičs norādīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, kas patlaban atrodas Saeimā. Valsts prezidents klāstīja, ka ir runājis ar atbildīgo komisiju vadītājiem, kuri iecerējuši septembrī strādāt maksimāli ātri, lai šos jautājumus sakārtotu.
Valsts prezidents pieminēja arī izaicinājumus, kas saistīti ar robežas nostiprināšanu, piemēram, privātajās teritorijās cilvēki izcērt mežus, kas liek koriģēt militāros plānus, jo dabīgie šķēršļi samazinās. Viņš atzīmēja, ka arī otrā robežas pusē neviens nesnauž, bet rīkojas.
"Likumdošanas jautājumi ir tie, kuri patlaban kavējas. [..] Gribu mudināt Saeimu ķerties pie šī jautājuma kā pie prioritāra," sacīja Valsts prezidents.
