282 tūkstoši auto Latvijā var zaudēt atļauju braukt

Žurnālista Jāņa Dombura vadītais raidījums “Kas notiek Latvijā?” 8. oktobrī bija veltīts tēmai “Kas notiek ar klimata likumiem Saeimā, un kas notiks ar pārtikas cenām?”. Tajā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) un Saeimas opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs diskutēja par to, kas notiks, Latvijai pieņemot klimata likumus.

K. Melnis atzina ka, ja Latvija nepieņems šo direktīvu, tad būs soda sankcijas.

“Šeit ir runa par 300 miljoniem, un tad rodas jautājums, no kādas naudas mēs maksāsim sodus, jo budžetā šādas naudas nav paredzētas. Un, pat ja mēs samaksāsim sodus, tas mūs neatbrīvos no direktīvu ieviešanas, kas nozīmē, ka sodus mēs turpināsim maksāt, kamēr ieviesīsim,” skaidroja K. Melnis. Raidījumā tika demonstrēta arī Klimata un enerģētikas ministrijas veidota tabula, kur redzams, ka soda nauda būtu 64 000 eiro dienā.

Otrā lieta ir, ka ir saņemtas ziņas no Eiropas, ka Sociālajā klimata fondā Latvijai paredzēts aptuveni pusmiljards eiro gan transportam attālākajos reģionos, gan vilcieniem uz Daugavpili, gan māju siltināšanai - privātmāju un maznodrošināto, par to mēs vispār nedomājam, sacīja K. Melnis, piebilstot, ka tur ir iesaistīta arī Veselības ministrija un pašvaldības.

Un trešais jautājums ir, ja mēs to visu atliekam, ko mēs darīsim ar investoriem - “SAFE” projektu Liepājā, kur ir “zaļā” aviācijas degviela un pusmiljarda investīcijas. K. Melnis domā, ka investors diez vai investēs valstī, kura šaubās un saka: nē, nē, mēs vēl pagaidām neko nedarām. Klimata un enerģētikas ministrs atgādināja arī par investīciju projektiem, kas saistīti ar kokrūpniecību - 700 miljoniem eiro.

Opozīcijas pārstāvis A. Kulbergs savukārt sacīja, ka 15 gadus ir meklējis dokumentu, kas parādīs, kādas būs sekas, ja mēs neieviesīsim šīs klimata direktīvas, to darīsim vai nedarīsim. Viņš to sācis meklēt auto kontekstā (A. Kulbergs ir Auto asociācijas prezidents), un viņš ar skaitļiem ir parādījis, ka klimata mērķi - 6% 2030. gadā - nav iespējams sasniegt.

“Kariņa kungs šo mērķi uzlika uz 17% 2021. gadā, un tas notika bez jebkāda izvērtējuma. Tagad ir kaut kāds izvērtējums, tikai es pretī lieku daudz svarīgāku lietu. Es negribu atcelt klimata mērķus. Jūs sakāt, ka tas ir naudas jautājums, Eiropa saka, ka tas ir klimata jautājums. Tad kas ir prioritāte?” vaicāja A. Kulbergs.

Viņš uzskata, ka pašlaik nav nekādas starpības, vai šo likumu pieņems vai nepieņems, jo “mēs klimata mērķus nesasniegsim, un nevis tāpēc, ka negribam, bet tos matemātiski nav iespējams sasniegt”.

“Un mēs iebrauksim šajās problēmās tieši un konkrēti. Tas apjoms, kas šobrīd ir nozīmēts transporta nozarei, nozīmē 282 tūkstošiem automašīnu Latvijā izslēgt dzinēju (no 770 tūkstošiem automašīnu). Tik cilvēkiem Latvijā nebūs iespējams turpināt braukt, ja mēs gribam šo mērķi sasniegt. Savādāk nav, ja mēs to visu mērām CO2 izmešos,” sacīja A. Kulbergs.

Portāls NRA jau rakstīja, ka Saeima nobalsoja par ES emisijas kvotu tirdzniecības regulējošās direktīvas pārņemšanu.