Komentāri: Cik liela būs minimālā alga 2026. gadā? Skaidro amatpersonas

Hm,deputātiem ar alga pacelsies?Man ir jāpaceļ ietirgojums- uz kā rēķina,ja viss tāpat paliek dārgaks un pirkstspēja krītas!

25.aug Atbildēt
Dzēsts lietotājs

Vai kādu tas uztrauc? Vismaz Jēkaba ielas namā.

25.aug Atbildēt

Ar tādu tendenci 2028.gadš mēs droši būsim pēdējā vietā:

**********

Valsts Minimālā alga (€)

Bulgārija 551

Ungārija 707

Latvija 740

Rumānija 814

Slovākija 816

Čehija (Czechia) 826

Igaunija (Estonia) 886

Malta 961

Grieķija 968

Horvātija 970

Kipra (Cyprus) 1 000

Portugāle 1 015

Lietuva 1 038

Polija 1 091

Slovēnija 1 278

Spānija 1 381

Francija 1 802

Beļģija 2 070

Vācija 2 161

Nīderlande 2 193

Īrija 2 282

Luksemburga 2 638

25.aug Atbildēt

Kas tas ir minimālā alga?

Gan raksta autors, gan komentētaji nav skolā mācijušies vēsturi un politekonomiju.

Latvijas valstī bija 18 darba kategorijas.

LLK piedāvāja tautsaimniecībā ieviest 10 darba kategorijas, kā tas bija Rietumvācijā un atjaunot dr. Kārļa Ulmaņa valdības izstrādāto Sbiedriskā Tirgus regulēšanas modeli.

Atcerēsimies, ka dzīvē visu laiku pastāvēja princips - augstāk kvalificēts drba - augstāka apmaksā.

Darba apmaksu izsaka naudā!

Kas ir NAUDA? Kas ir kilograms, kas ir metrs, kas ir sekunde, ....? Tas visas ir mēra vienības!

Nauda - tā ir vērtības etalons! Kilograms - svara etalons. Metrs - garuma etalons. Skunde laika vienība- etalons.

Kādu etalonu izmantot valstī nosaka valts Valdība un ta ir visā valstī vienāda! Gan rītā gan vakarā!

Visiem ir saprotams, kā noteikt svaru ar svariem, garumu ar metra mēru, Laika ilgumu ar hronometru.

Kā noteikt preces vērtību?

Sastāda preces ražošanas KALKULĀCIJU!

Preces vērtība ir pastāvīga - tā ir tiešā vērtība, kas iekļauj darbu, izejvielas, enerģiju, pamatlīdzekļu amortizācibu utt.

Tirgus vērtību nosaka pieprasījums pēc šīs preces. Ulmaņlaikā bija norādījums, ka zemniekam jāsaņem pilna vērtība par preci.

Ludviks Erhards, Rietumvacijā ieteica, ka strādniekam par darbu jāsaņem 100% samaksa,

Zīmīgs bija dr. K. Ulmaņa ieteikums, ka maizes cena nevar būt lielāka, kā graudu cena, jo milti no dabīgiem graudiem dod 100% piecepumu, Tas nozīmēja, ka jā zemnieks par graudiem saņēma 15 santīmus par kilogramu, tad dzirnavnieks, maiznieks un tirgotājs arī saņēma 15 santīmus no maizes piecepuma.

Tas nenozīmēja, ka tirgotājs nevar pacelt cenu. Kad pacēla ceņu, tad bija jāmaksā peļņas nodoklis!

Sīkāk var lasīt literatūrā, vai jaiet skolā.

25.aug Atbildēt
Dzēsts lietotājs

Cienītais Maltas kungs!

Paskaidrojiet kas ir LLK, jeb Latvijas lauksaimniecības kamera? Zinu kas tā bija līdz 1940. gadam. Tā bija Ulmaņa radīta valsts struktūra kuru pārraudzīja ministrs. Kas tā ir tagad? Artūra Maltas kabatas biedrība kura sev ir piesavinājusies šīs agrāk (1935-40) eksistējošās valsts iestādes nosaukumu un maldina cilvēkus.

"Kas pagātni pētī, to nākotne svētī!" Piekrītu, mums ir jāpēta kā bija pagatnē, bet mēs nevaram pilnībā atgriezties pagātnē, tā lai to kopēti 1:1. Kas ir bijis ir pagājis un to atgriezt vairs nav iespējams! Mūsu senči dzīvoja savu dzīvi, mēs dzīvojam savējo! Ja jūs cienītais Maltas kungs tik ļoti vēlaties atgriezties Ulmaņa laikos, lūdzu, sāksim ar to, ka jums nepienākās pensija, jo Ulmaņa laikos jus nebūtu ietilpis kategorijā kam pienācās pensija. Sāksim ar to. Kāda bija sociālā sistēma, medicīnas aprūpe, nodokļu sistēma Ulmaņa laikos? Ir padomju propogandas upuri, bet jūs cienītais esat Ulmaņa propogandas upuris. Piekrītu, ka Ulmaņa laikos bija daudz kas labs, bet nekādi negribētu tos atpakaļ 1:1, gluži kā to var teikt par padomju laikiem. Ja mēs lasām grāmatu, mēs škiram lapas uz priekšu nevis atgriežamies atpakaļ, jo mūs interesē kas būs nevis tas kas jau ir bijis. Mes virzāmies uz priekšu nevis atpakaļ utt. Būtu jums reiz laiks likt mierā Ulmani un viņa laikus un sākt dzīvot šodienā, šīs dienas realitātē. Pētīsim pagātni, mācīsimies no tās bet nemēģināsim divas reizes iekāpt vienā upē. Nevienam vēl tas nav izdevies un jūs arī nebūsiet tas pirmais!

Jūs sakāt:K. Ulmaņa ieteikums, ka maizes cena nevar būt lielāka, kā graudu cena, jo milti no dabīgiem graudiem dod 100% piecepumu, Tas nozīmēja, ka jā zemnieks par graudiem saņēma 15 santīmus par kilogramu, tad dzirnavnieks, maiznieks un tirgotājs arī saņēma 15 santīmus no maizes piecepuma. Labi. Piekritīšu jums. Tikai jautājums, vai tie 15 san. segs izdevumus kuri ir saistīti ar malšanu, cepšanu utt.? Un šeit jūs ar savu Ulmaņa ieteikumu varat iebraukt auzās tā teikt!

25.aug Atbildēt

Komentēt

atbilde atcelt