Atklāts, ko Merkele teica Krimas aneksijas laikā

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā Ungārijas medijiem vainoja Baltijas valstis un Poliju Krievijas izraisītajā karā Ukrainā. Lietuvas televīzijas kanāls “tv3.lt” ir aptaujājis un uzzinājis vairāku prominentu savas valsts ekspertu viedokli. Viņi ir vienisprātis, ka šāda A. Merkeles skarba retorika ir apbēdinoša un politiķe neatzīst savas vadības laikā pieļautās kļūdas.

Politikas zinātnieks un drošības speciālists Deivids Šlekis apgalvo, ka šis bija viens no bijušās Vācijas kancleres asākajiem izteikumiem par situācijas novērtējumu Ukrainā, taču piebilst, ka A. Merkele līdzīgu retoriku ir izmantojusi arī iepriekš.

“Visu viņas izteikumu kopējais vēstījums ir tāds, ka viņa neredz vainu, nekādu lomu tajā, ka Krievija būtu kļuvusi agresīvāka, ambiciozāka, viltīgāka vai varbūt pat nekaunīgāka. Jo viņa saka, ka mēs runājām ar Krieviju un šī saruna ļāva mums, teiksim, izvairīties no tā, kas pašlaik notiek Ukrainā,” komentēja D. Šlekis.

Tiesa, politologs atzīst, ka kā politiķe A. Merkele paveica daudz pozitīva Vācijas un pašas Eiropas Savienības labā. Tomēr atsevišķas bijušās Vācijas kancleres darbības, pēc D. Šleķa domām, ļāva Putinam īstenot agresīvu politiku.

“Droši vien, tāpat kā ikviens cilvēks, mēs pieļaujam kļūdas, mēs darām arī labas lietas. No viņas teiktā ir skaidrs, ka viņa patiesībā atsakās personīgi pārdomāt un saskatīt pieļautās kļūdas.

Lūk, Eiropas Savienības komisāre, prezidente Urzula fon der Leiena, kura strādāja kopā ar A. Merkeli viņas valdībā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, teica, ka mēs nedzirdējām un neklausījāmies tajā, ko saka Baltijas valstis un Polija. Ka mums bija taisnība,” piebilda D. Šlekis.

Politologs saka, ka šādu nostāju ir paudušas arī Vācijas Sociāldemokrātiskā un Konservatīvā partija, tāpēc šāda A. Merkeles retorika attiecībā uz Baltijas valstīm ir skumja.

"Neatkarīgi no tā, vai tas ir Boriss Pistoriuss, Olafs Šolcs vai pašreizējais Frīdrihs Mercs, viņi visi izturas pret Krieviju kā pret draudu, viņi strādā roku rokā ar mums un vairākkārt publiski ir teikuši, ka mums vajadzēja vairāk ieklausīties tajā, ko saka Baltijas valstis.”

Krimas aneksijas laikā A. Merkele lūdza nepieļaut asinsizliešanu

Bijušais Lietuvas Bruņoto spēku komandieris Vitauts Jons Žuks, pildot Lietuvas Bruņoto spēku komandiera pienākumus (2014.-2019. g.), arī vairākkārt apmeklēja Ukrainu.

Un vienas šādas oficiālās vizītes laikā, pateicoties Lietuvas un Ukrainas sadarbībai, V. J. Žuks sazinājies ar Oleksandru Turčinovu, bijušo Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Krimas aneksijas laikā.

Viņš stāsta, ka arī jautājis O. Turčinovam, kāpēc pēc tam, kad krievi ieņēma Krimu un tās parlamentu, netika veiktas nekādas darbības.

“Viņš atbildēja: “Bija zvans no Eiropas Savienības, es runāju ar A. Merkeli, un viņa lūdza neizliet asinis, mēs Eiropas Savienības vārdā risināsim sarunas ar Putinu un atrisināsim šos jautājumus,”” sacīja V. J. Žuks.

Baltijas valstis un Polija netika ņemtas vērā

Ģeopolitisko un drošības pētījumu centra (GSSC) vadītājs, politologs Lins Kojala stāsta, ka 2021. gadā tika mēģināts rast iniciatīvas sarunām ar Putinu. Tomēr Baltijas valstis bija skeptiskas par šiem mēģinājumiem, jo to viedokļi netika ņemti vērā.

"Baltijas valstis bija skeptiskas, jo šķita, ka tiek mēģināts veidot dialogu, apejot reģionālās valstis - Baltijas valstis un Poliju. Un, kad šeit ieradās Francijas prezidenta pārstāvis Pjērs Vimons, ļoti skaidri tika deklarēta vēlme atrast jaunu platformu sarunai ar Putinu, taču tika atzīts arī tas, ka Kremļa atbildē nebija lielas vēlmes runāt un komunicēt," skaidroja L. Kojala.

Pēc L. Kojalas domām, šī intervija ar A. Merkeli, kurā norādīts, ka tiešs dialogs ar Putinu varēja apturēt karu un ka vaina par to jāuzņemas pašām Eiropas Savienības valstīm, ignorē pašu realitāti, ko pats Putins deklarē.

"Putins katrā no saviem publiskajiem izteikumiem par Ukrainu pauda, ka vēlas iznīcināt Ukrainas valstiskumu, un maz ticams, ka kāds varētu viņu atrunāt vai apturēt no tā," uzsvēra politologs.

Dialogu netrūka

Atbildot uz jautājumu, kāpēc A. Merkele varēja izvēlēties šādu retoriku, ar kuru viņa apsūdzēja Poliju un Baltijas valstis, L. Kojala uzsvēra, ka šī ir tipiska bijušās Vācijas kancleres retorika, ar kuru viņa uzsver dialoga, tikšanos un sarunu nozīmi, neskatoties uz to, ka tās ne vienmēr nes vēlamo rezultātu.

Un šīs intervijas laikā, pēc intervijas dalībnieka teiktā, izrādījās, ka Putina imperiālistiskās kaprīzes un citi iemesli tiek ignorēti.

Turklāt šāda retorika, pēc politologa domām, rada nepiemērotu vidi diskusijām un nerada priekšnoteikumus, lai Eiropas valstis gūtu noteiktas mācības. "Visbeidzot, tieši pirms plašā iebrukuma netrūka dialoga ar Putinu. Atcerēsimies tā sauktos garos galdus, kad Emanuels Makrons un citi devās uz Kremli, runāja ar Putinu aci pret aci, nevis pa tālruni, nevis videokonferenču laikā, cenšoties atrunāt viņu no kara, taču viņiem tas neizdevās.

Tie ir apsvērumi, par kuriem, iespējams, mēs nebijām vienisprātis Eiropas ietvaros, ka dažas valstis iebilda pret to, ka pandēmija neļāva mums biežāk tikties ar Putinu, tie ir būtiski tikai tad, ja mēs redzam plašāku kontekstu - kas ir Putins, kā Krievija uzvedas un kas motivē tās lēmumus,” komentēja L. Kojala.

Merkele vainoja Baltijas valstis un Poliju Ukrainas karā

“nra.lv” ir rakstījusi, ka bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele vaino Poliju un Baltijas valstis Krievijas karā Ukrainā.

Merkele, kura vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, šo paziņojumu sniedza intervijā Ungārijas medijam “Partizan”.

Viņa sacīja, ka vaino Poliju un Baltijas valstis diplomātisko attiecību pārtraukumā starp Krieviju un ES, kas, viņasprāt, dažus mēnešus vēlāk noveda pie Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Merkele apgalvoja, ka Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās, divas svarīgas starptautiskas vienošanās starp Krieviju un ES, pamudināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu 2022. gadā iebrukt Ukrainā. Viņa sacīja, ka pirmā Minskas vienošanās "nesa mieru" no 2015. līdz 2021. gadam un deva Ukrainai laiku "apkopot spēkus" un "kļūt par citu valsti".

Taču 2021. gadā Merkele “juta, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni”. “Tāpēc es vēlējos jaunu formātu, kurā Eiropas Savienība varētu tieši sazināties ar Putinu. Daži to neatbalstīja. Galvenokārt tās bija Baltijas valstis, bet arī Polija bija pret to,” intervijā laikrakstam “Partizan” sacīja Merkele.

Viņa piebilda, ka četras valstis “baidījās”, ka “mums nebūs kopīgas politikas pret Krieviju”. “Jebkurā gadījumā tas neizdevās. Tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija,” viņa teica.

“Bild” norāda, ka bijusī Vācijas kanclere neņem vērā, ka Krievija saskaņā ar Minskas vienošanos no 2015. līdz 2021. gadam nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 5000 Ukrainas karavīru, ka V. Putina agresija pret valsti nesākās pēc viņas pilnvaru termiņa beigām, bet turpinājās nepārtraukti, un ka kopš 2021. gada pavasara tika gatavots pilna mēroga iebrukums Ukrainā, pārvietojot lielas militārās vienības.

Turklāt Merkele arī sacīja, ka koronavīruss veicināja Krievijas karu Ukrainā.

Pēc viņas teiktā, “ja nevar tikties, ja nevar apspriest domstarpības aci pret aci, tad nav iespējams atrast jaunus kompromisus”. Bijusī Vācijas kanclere ir pārliecināta: “Ar videokonferencēm tam nepietika.” Tāpēc “koronavīruss ir galvenais iemesls”, kāpēc Krievija tik ļoti radikalizējās politiski un galu galā uzbruka Ukrainai.