“Nekur pasaulē nav tik liels privātās medicīnas īpatsvars kā pie mums,” šādu viedokli TV24 pauda SIA “Jelgavas klīnika” valdes locekle Kintija Barloti, kritizējot valsts kvotu sadales sistēmu, kur viss esot jāuzspridzina un jāsāk no jauna.
K. Barloti paskaidroja, ka jebkur pasaulē ir izveidota sistēma, kad cilvēks maksā nodokļus un saņem veselības aprūpes pakalpojumu, jo mēs esam cilvēki, un cilvēkam agrāk vai vēlāk būs nepieciešama veselības aprūpe. Tāpēc ir valsts, un tāpēc mēs ejam balsot vēlēšanās. Bet izrādās, ka tā ir kā tāda laimes aka - kādam palaimējas paņemt pakalpojumu, kas ir valsts apmaksāts, bet kādam nepalaimējas. “Un tad citam ir palaimējies ar bērniem, kas samaksā par viņa veselību, vai arī pats strādā, pelni un esi laimīgs, ka vari sevi un savus bērnus nodrošināt. Tas ir ļoti skumīgi,” sacīja K. Barloti.
Viņasprāt, veselības aprūpe mums ir labā līmenī, arī medicīnas izglītība, ne velti pie mums mācīties brauc ārzemju studenti. Jautājums ir cits: kā mēs tālāk to darām, kā mēs to pielietojam.
Pēc K. Barloti sacītā, viņas vadītā ārstniecības iestāde varētu pieņemt divreiz un desmitreiz vairāk pacientu, kuri stāv nelaimīgā gada, pusotra vai divu gadu rindā, piemēram, tā ir endokrinoloģija, sonogrāfija, kardiologs jāgaida deviņus mēnešus.
Cilvēki pierakstās uz priekšu piecās vietās, sēž rindā un varbūt aiziet citur, un nepiezvana, ka nebūs, tā ir tā problēma, ko neviens nav atrisinājis. Reģistratūras darbinieces apzvana cilvēkus un pārjautā, un viņi baidās atteikties no ārsta apmeklējuma, jo kas zina, varbūt vēlāk vajadzēs... Tā sistēma ir traka.
“Nekur pasaulē nav tik liels privātās medicīnas īpatsvars kā pie mums, un tā burtiski “apēd” valsts sniegtos pakalpojumus. 50% vai 51% - tas ir ļoti liels procents, ja mēs to varētu ar mūsu algām atļauties, un paldies dievam, daļa sabiedrības to var atļauties, un mēs sniedzam tikpat kvalitatīvu maksas pakalpojumu, jo ārsti, kas strādā pie manis, pieņem gan valsts apmaksātus pacientus, gan arī daļa sniedz maksas pakalpojumus. Un, ja pietrūkst valsts naudas, kvotas, tad es tās tagad jau esmu nogriezusi mazākas, jo mums to nebūs, mēs faktiski iebrauksim mīnusos. Man ir jānogriež iespēja mazāk pieņemt valsts apmaksātus pacientus, un faktiski mēs palielinām maksas pakalpojumus,” sacīja K. Barloti, piebilstot, ka maksas pakalpojumi viņas vadītajā iestādē pagājušajā gadā ir pieauguši par 24% un citas izejas faktiski nav.
Tiem, kuriem nepietiek pakalpojumu par valsts naudu, ir jāņem maksas pakalpojumi, un tas tikai plaukst un zeļ. Reģionos palielinās maksas pakalpojumu skaits, un valsts kvotas tiek dalītas četru reģionu ietvaros. Piemēram, ja Kurzeme kaut ko neizpilda, Zemgale nevar dabūt - īsta padomju sistēma, un mēs esam ķīlnieki, secināja Jelgavas klīnikas vadītāja.
Kvotas dala ierēdņi, bet medicīnas iestāžu vadītāji, sviedrus slaukot, mēģina kaut ko izdarīt, lai cilvēkiem būtu pakalpojumi. K. Barloti sacīja, ka ir bezcerīgi gaidīt, kad sistēma mainīsies - tur viss ir jāuzspridzina un jāsāk no jauna.
