2025. gadā veselības nozares kopējais budžets veido 1,91 miljardus eiro. Papildus 30,16 miljoni eiro piešķirti veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem. Lai arī summas sākotnēji šķiet lielas, taču vajadzību ir tik daudz, ka finansējums teju kā smiltis iztek caur pirktiem. Kā gads iesācies ambulatorajā aprūpē un kādi izaicinājumi gaidāmi? Komentē SIA “Jelgavas Klīnika” vadītāja Kintija Barloti.
"Tēlaini sakot, ir sajūta, ka gadu no gada tu kāp tajās pašās vecajās kurpēs - pielabo zoli vai veic vēl kādus citus neatliekamus remontdarbus, un dodies vien tālāk. Un galvenais iemesls šādai situācijai - nepietiekamais finansējums. Un sekas tam jo gadu izjūtam arvien skaudrāk - cieš cilvēku veselība. Pieaug hronisko pacientu skaits. Cilvēki izmisīgi cenšas “noķert” valsts apmaksātus pakalpojumus. Labi, ja pacientam darba devējs ir nodrošinājis veselības apdrošināšanu, tad viņš jūtas drošāk, citādi - rindas garas un maksas vizītes ne visi var atļauties. Ikgadējā problēma, nenoliedzami, ir arī mediķus trūkums. Ja trūkst personāls, tas atsaucas uz pakalpojumu pieejamību, kas, savukārt, samazina klīnikai piešķirtā finansējuma apjomu. Viss ir savstarpēji saistīts. Un pašreizējā finansējuma situācijā mēs galvenokārt varam apdzēst tikai “ugunsgrēkus", nevis pilnvērtīgi atrisināt kādu problēmu," norāda K. Barloti.
Latvijas iedzīvotāji jau zina, ka pie speciālistiem, uz izmeklējumiem jācenšas paspēt gada pirmajā pusē - tad veselības nozare, tā teikt, strādā ar pilnu jaudu. Ir kvotas. Taču gada otrajā pusē situācija strauji pasliktinās - iespēja tikt uz valsts apmaksātu vizīti strauji noplok. "Kā paveicās, bet tā nav nedz normāla, nedz pieņemama situācija. Piemēram, pērn “Jelgavas Klīnikai” vasaras vidū bija ap 360 000 eiro pārstrāde. Tas nozīmē - cilvēki pie mums vērsās pēc palīdzības un mēs viņiem to sniedzām. Sniedzām vairāk nekā valsts atbilstoši līgumam bija piešķīrusi naudu. Tāpēc veidojās šī pārstrāde, kuru gada otrajā pusē mēģinājām kā izlīdzināt. Diemžēl situācijas galvenie ķīlnieki ir pacienti. Un šāda situācija nav tikai “Jelgavas Klīnikā” - gada otrajā pusē dominē maksas veselības pakalpojumi. Mūs aicina dalīt kvotas pa mēnešiem, nepieņemt vairāk pacientus, taču mēs esam veselības iestāde un, ja pacients pie mums vēršas, kā lai mēs viņam atsakām? Turklāt, ja mēs nespēsim nodrošināt savus speciālistus ar darbu, viņi aizies strādāt tur, kur viņiem būs pienācīga darba slodze. Gada otrā puse veselības iestādēm ir grūta - kvotas teju izsmeltas, jācer uz maksas pacientiem. Bet tie, kuri nevar atļauties vizīti apmaksāt, gaida nākamo gadu. Skumja realitāte. Šogad pakalpojumus sniegsim, ievērojot valsts piešķirto kvotu apjomu. Ja iepriekšējos gadus liela pacientu pieplūduma dēļ radušās pārstrādes sedza valsts ar piešķirto papildus finansējumu, tad šogad iedzīvotājiem reāli ir jāsaprot, ka pašiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība par savu veselību. Un tāpēc arī pieaug šo hronisko pacientu skaits - slimības tiek ielaistas. Valstij šāds pacients izmaksā dārgāk. Bet tā vietā, lai stiprinātu ambulatoro aprūpi, kas ir primārā vieta, kur vērsties, kamēr kāda kaite ir tikai iedīglī, valsts mūs atstāj pabērna lomā.
Šogad, saņemot līgumu, jāsaķer galva, jo saprotu, ka “izdzīvošanas epopeja” turpināsies arī 2025. gadā. Bez tam, ja, piemēram, slimības dēļ, konkrētā specialitātē kvota nav izpildīta, šogad medicīnas iestāde tās vairs nedrīkstēs pārvirzīt uz kādu citu jomu, kur tās pietrūkst. Šo neizpildīto kvotu valsts vienkārši noņems un pārvirzīs citai klīnikai pēc saviem ieskatiem. Tas ļoti apgrūtinās efektīvi strādāt un apmierināt iedzīvotāju vajadzības klīnikas ietvaros kopumā," stāsta K. Barloti.
"Nedaudz jāpakrata pirkts arī pašu pacientu virzienā - es runāju par skrīningu. Latvijā valsts apmaksā krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu jeb profilaktiskās pārbaudes, ar kuru palīdzību slimību iespējams atklāt pašā sākuma stadijā, kad pirmie simptomi vēl nav parādījušies. Taču atsaucība uz šo valsts apmaksāto pakalpojumu nav liela. Sievietēm pēc 40 un 50 gadiem šīs pārbaudes ir obligāti veicamas. To neizmantot ir ļoti bezatbildīgi.
Atceramies, ka veselība ir iedota vienu reizi mūžā. Rūpējamies preventīvi par savu veselību, valsts visus ar jūsu veselību saistītos izdevumus nekad nevarēs nosegt," akcentē "Jelgavas Klīnika” vadītāja.
Runājot par speciālistu piesaisti, arī šogad “Jelgavas Klīnikai” ir vairākas vakantas darba vietas. "Meklējam endokrinologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, masieri, kardiologu, oftalmologu, radiologu, ķirurģisko māsu. Pērn “Jelgavas Klīnikā” tika rekonstruēts operāciju bloks - modernizētas divas operāciju zāles, ārsta kabinets, divas pēcoperāciju palātas. Līdz ar to mēs savā komandā gaidām operējošu ķirurgu, otolaringologu, urologu, lai cilvēkiem šādu operāciju veikšanai nav jāmēro ceļš uz Rīgu. Patiess prieks, ka šo gadu gaitā esam spējuši piesaistīt jauno paaudzi - jaunus, prasmīgus ārstus, tādējādi spējot arī reģionā piedāvāt ļoti augstvērtīgus veselības pakalpojumus. Taču valstiskā līmenī būtu jārisina mediķu aizvilināšanas problemātika uz ārzemēm. Pilns internets ar darba sludinājumiem. Latvijā medicīnu studē gana daudz jauniešu, bet līdz mums daļa nemaz nenonāk, jo pēc studijām dodas prom no valsts."
Vēl viens jautājums, kas beidzot valstī jāsakārto - veselības nozares digitalizācija. Tā ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. "Piemēram, šogad ilgo gaidīšanas laiku pie ārstiem speciālistiem Veselības ministrija plāno vismaz daļēji mazināt, ieviešot vienotu pieraksta rindu. Proti, cilvēks vairs nevarēs pats pierakstīties rindā vairākās iestādēs, bet tikai vienā. Tas ir solis pareizā virzienā, tomēr samazinās rindas par vidēji trīsdesmit procentiem. Piemēram, klīnikā ik dienu regulāri uz pieteikto vizīti neatnāk aptuveni 4 pacienti. Pat nepiezvana un neatsaka. Ļoti vieglprātīgi. Iespējams, cilvēkiem iztrūkst izpratnes, cik patiesībā veselības pakalpojumi ir dārgi. Pacients samaksā savus līdzmaksājumu 4 eiro un viss, aizmirst. Bet sniegtais pakalpojums maksā stipri dārgāk. Cilvēkos jāveicina šī izpratne, kāpēc jāatsaka vizīte, ja neplāno ierasties. Varbūt tādējādi viņš glābj kādam dzīvību, jo otram šī kardiologa konsultācija bija vitāli svarīga. Lai veidotu iedzīvotāju izpratni par savu personīgo veselības pratību, valstij būtu jārīko skaidrojošas kampaņas."
Veselības ministrija šogad ir īstenojusi zāļu cenu reformu. Tai, protams, ir savi plusi, piemēram, lētākas recepšu zāles. "Bet ir arī blaknes, piemēram, bezrecepšu zālēm cena ir pieaugusi par apmēram 3 eiro. Turklāt tagad tirgū nav pieejami daudzi medikamenti. Arī klīnikas operāciju bloks nesen izmisīgi meklēja konkrētus medikamentus un tos nebija iespējams nekur dabūt. Uzskatu, ka slimnīcām, ambulatorām veselības iestādēm būtu jābūt tiesīgām iegādāties medikamentus no ražotāja bez starpniekiem. Pērkot caur starpniekiem, zāļu cena pieaug par apmēram 40%. Tas pats jautājums ir par aptieku biznesa veicināšanu, neļaujot ambulatorajām iestādēm uzturēt savas aptiekas.'
Darāmo darbu sarakstā jāparunā arī par Latvijas medicīnas sistēmas gatavību “X” stundai, ārkārtas situācijām. "Šis jautājums ir dienaskārtībā, bet primārais uzsvars, cik noprotu, ir uz slimnīcām, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, taču kur paliek primārā un ambulatorā aprūpe? Slimnīcas ārstēs smagi ievainotos, bet ambulatorās iestādes un ģimenes ārsti spēj sniegt primāro aprūpi vieglāk cietušajiem, turklāt ārkārtas situācijās (karš, ķīmiskā katastrofa, milzu ugunsgrēks utt.) netiek “atceltas” ikdienas saslimšanas. Ārkārtas situācijā veselības aprūpe būs jāsniedz arī iedzīvotājiem. Tā teikt, sirds, zobu un vēdera saslimšanas jau nekur nepazudīs. Šis jautājums jāskata centralizēti, iesaistot visus veselības nozares līmeņus," tā K. Barloti.