Pasaules akciju un izejvielu tirgus turpina jutīgi reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, te paaugstinot cenas, kad viņš saka ko draudīgu, te atkal pazeminot, kad viņš pasaka ko cerīgu.
Pēdējie notikumi nav likuši biržai skaudri iespringt un taisīt kādus straujus lēcienus. Sestdienas pēcpusdienā Baltā nama korespondentu apvienības ikgadējo vakariņu laikā notika atentāta mēģinājums pret Trampu, taču viņš nav cietis un nav cietušo arī starp citiem vakariņu dalībniekiem. Tā kā viss beidzies laimīgi, pirmdien jēlnaftas cena biržā pieauga tikai nedaudz virs 96 dolāriem par barelu, kas ir apmēram tikpat, cik bija 23. aprīlī. Tā joprojām ir ļoti augsta cena, taču tā nav vairs pāri 100 un nav 115, kā tas bija 5. aprīlī.
Jēlnaftas cena ir viens no faktoriem, kas drebina un purina katru nozari un katru zemeslodes nostūri, tikai reakcija uz to nemēdz būt mirklīga. Degvielas uzpildes stacijās benzīns un dīzelis kļūst dārgāks, kad jēlnaftas cena aug, taču nesteidzas kļūt lētāks, kad jēlnaftas cena krīt... Tā tas mēdz būt visur, ne tikai Latvijā.
ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir aizslaucījis visas iepriekš ekspertu un institūciju izteiktās prognozes par šā gada ekonomikas veselību un gaidāmo iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) globāli un reģionos. Hormuza šauruma blokāde ir radījusi naftas produktu deficītu un cenu celšanos, kas acīmredzami draud ar recesiju, kas sliktāko scenāriju realizēšanās gadījumā var kļūt globāla. Par recesiju varēs runāt tad, kad pusgada laikā būs vērojama IKP samazināšanās - tas ir, “negatīva attīstība”, kuras dēļ saruks ražošana, pieaugs bezdarbs, iedzīvotājiem samazināsies ienākumi un radīsies vēl visādas finanšu ķibeles iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valdībām.
Pašlaik vēl nav ticamu aprēķinu par pirmā ceturkšņa IKP, jo karš sākās nesen, februāra beigās, taču ekonomisti jau ir nobažījušies. Jo nav iespējams, ka tik dramatiski notikumi kā jauns karš neieviesīs korekcijas arī statistikā.
Daži ekonomisti ASV recesijas iespējamību vērtē kā 40%. SVF prognozē lēnu 3,1% globālo izaugsmi 2026. gadā, brīdinot, ka ilgstošs konflikts varētu to ievērojami to samazināt līdz 2%. Galvenie faktori ir augstas enerģijas izmaksas, stingrāka monetārā politika un pārvērtēti akciju tirgi.
Taču 2% izaugsme vēl nav recesija - tas pat būtu ļoti lieliski, ja ASV noturētos tādā līmenī, un arī pārējā pasaule tad ļoti skarbi neciestu.
Plašu apskatu par šā gada ekonomikas prognozēm un recesijas riskiem ir publiskojis CNN 30. martā un arī vēlāk. 30. marts bija diena, kad globālajā tirgū naftas cena bija 106 dolāri par barelu ar tendenci augt vēl. Viens no virsrakstiem šajā brīdī bija: “Recesija nav novēršama. Jautājums ir tikai, kad?”
Lai tomēr rādītu, ka velns nav tik melns, kā to jau mālē, CNN rādīja vecus ierakstus, kur slavenākie eksperti bija sludinājuši, ka krahs pienāks vistuvākajā laikā.
"Cilvēki gatavojas tam, ka mēs jau esam recesijā vai ka pastāv liela varbūtība, ka mēs drīz tajā nonāksim," sacīja “Boston Consulting Group” partneris un asociētais direktors Heidijs Farags. Taču tas bija 2022. gada jūlijā.
Tobrīd naftas cena pārsniedza 100 dolārus un degvielas cenas vidēji bija aptuveni 5 USD par galonu. Taču ASV ekonomika neielaidās recesijā ne 2022. gadā, ne 2023. gadā, ne 2024. gadā, ne 2025. gadā.
“Cilvēki joprojām ir ļoti noraizējušies par tirdzniecības karu,” sacīja portfeļa stratēģis uzņēmumā “Richard Bernstein Advisors” Dens Suzuki. “Finanšu tirgos arvien vairāk parādās bailes no recesijas pazīmes.”
“Ups!” kā saka amerikāņi un angļi... Šis citāts bija no 2018. gada CNN sižeta. Taču arī tad recesijas nebija.
Ekonomisti pēdējo astoņu gadu laikā ir prognozējuši vai brīdinājuši par recesiju katru gadu, un viņiem bija taisnība tikai vienu reizi - ASV ekonomika 2019. gada februārī un martā pandēmijas dēļ faktiski piedzīvoja ļoti īsu, ļoti dziļu, bet ļoti mākslīgu recesiju, kad pasaule piekrita uz īsu laiku apzināti apturēt ekonomiku.
2022. gadā ASV bija augstākā inflācija četrās desmitgadēs, naftas cenu šoks Krievijas kara ar Ukrainu dēļ un FED vēsturiskā reakcija uz procentu likmju paaugstināšanu praktiski vienoja ekonomistus: recesija tuvojas.
Rudenī “Bloomberg” prognozēja 100% ASV recesijas risku nākamo 12 mēnešu laikā.
2023. gadā gandrīz trīs ceturtdaļas ekonomistu apgalvoja, ka gaida recesiju līdz 2023. gada vidum. Tas nenotika, taču daži ekonomisti prognozēja recesiju līdz gada beigām. Arī tas nenotika.
2024. gadā 37% ASV uzņēmumu izpilddirektoru apgalvoja, ka ir gatavi recesijai 2024. gadā.
Viens ievērojams bijušais izpilddirektors, kas prognozēja ekonomikas krahu, bija Tramps, kurš tolaik kandidēja uz prezidenta amatu.
2025. gadā Trampa vēsturiskie tarifi izraisīja nopietnu satricinājumu tirgos, un Volstrītas bankas aprīlī paaugstināja savus recesijas riskus līdz aptuveni 50 pret 50.
Inflācija nedaudz pieauga, un pavasarī darba tirgus piedzīvoja lejupslīdi. Patērētāju tēriņi gada beigās palēninājās, radot bažas par recesiju, taču recesijas nebija.
Un arī šogad ekonomisti joprojām ir noraizējušies, ka jau tā trauslā ekonomika ir neaizsargāta pret satricinājumiem, piemēram, naftas cenām, kas ir strauji pieaugušas bez redzama gala. Pieaugošā nenoteiktība uzņēmumiem un patērētājiem par ekonomikas virzību draud vēl vairāk kaitēt jau tā vājajam darba tirgum un palielināt bažas par inflāciju.
Ekonomistiem ir dažas teorijas par to, kāpēc ASV ekonomika, šķiet, pastāvīgi atrodas uz recesijas robežas, bet tajā neiekrīt.
Viena ir "Slīdošās recesijas" teorija: vairākas atsevišķas nozares ir nonākušas recesijā, kamēr citas nozares ir piedzīvojušas uzplaukumu vienlaikus.
2022. gadā tehnoloģiju sektors bija recesijā, kamēr ražošanas nozare piedzīvoja uzplaukumu. 2024. gadā ražošanas nozare piedzīvoja recesiju, kamēr tehnoloģiju bizness strauji paplašinājās. Pagājušajā gadā enerģētikas, luksusa preču un valsts sektors saruka, kamēr mākslīgais intelekts piedzīvoja megauzplaukumu. Šogad enerģētikas nozare piedzīvo atdzimšanu, potenciāli izolējot ekonomiku no finanšu un mazumtirdzniecības sektoru vājuma un dažām bažām par ieguldījumiem mākslīgajā intelektā.
“Cilvēki jautā, kad tuvojas recesija. Vecīt, ja tu strādā augsto tehnoloģiju jomā, tad tas notika pirms trim gadiem,” sacīja “Notre Dame de Namur” universitātes biznesa skolas dekāns Kalifornijā Džons M. Veičs.
Spilgts slīdošās recesijas piemērs bija Austrālija, kas 28 gadus nav piedzīvojusi pilnīgu recesiju, jo izejvielu uzplaukums, kas sākās 1992. gadā, izolēja pārējo ekonomiku.
Otra ir “K veida” teorija: turīgāki amerikāņi turpina tērēt, neskatoties uz augstākām cenām, jo viņi ir izolēti no dažām ekonomikas problēmām.
Trešā ir “Priekšējās piegādes teorija”: Tramps bieži ir draudējis ieviest tarifus kā sarunu instrumentus un parasti tos neīsteno uzreiz. Tas ir devis uzņēmumiem un patērētājiem iespēju priekšlaicīgi ieviest un uzkrāt, tādējādi palielinot tēriņus.
Kad Tramps nepilda solījumus, ko viņš bieži vien dara, cilvēki turpina tērēt, atzīmēja “Navy Federal Credit Union” galvenā ekonomiste Hītera Longa.
"Pastāv reāls recesijas risks," sacīja Longa. "Bet neviens taču nevēlas būt ekonomists, kas sauc vilku pie aitām."
“EY-Parthenon” galvenais ekonomists Gregs Deiko marta beigās palielināja savu recesijas iespējamību līdz 40%, un šis skaitlis, pēc viņa teiktā, varētu strauji pieaugt, ja Tuvo Austrumu konflikts kļūtu nopietnāks vai ilgāks. Ar katru nedēļu augstākās izmaksas un lielāki riski izplatās arvien tālāk visā ekonomikā.
Tomēr neviens nevar precīzi prognozēt, vai recesija iestāsies tūlīt uz brokastu laiku vai tiks atlikta uz daudziem gadiem. Šā gada recesijas riska faktori ir vispārzināmi: tie ir konflikts Tuvajos Austrumos, kas ir traucējis enerģijas ražošanu, paaugstinot naftas cenas un radot globālu ekonomisko berzi, tāpat inflācija un likmes, jo augstākas naftas cenas paaugstinās inflāciju, piespiežot centrālās bankas ilgāk saglabāt augstākas procentu likmes, lai cīnītos pret pieaugošajām inflācijas gaidām.
Lai gan daži analītiķi apgalvo, ka risks mazinās, citi norāda, ka 2026. gadā varētu iestāties "1970. gadu stila" stagflācija, ja inflācija saglabāsies stabila, norāda “Reuters”. Smags scenārijs varētu ietvert naftas cenu vidējo pieaugumu virs 110 dolāriem par barelu, izraisot pilnīgu recesiju vairākās valstīs. Pasaules Ekonomikas forums arī uzsver pieaugošo kiberdrošību un politisko polarizāciju kā veicinošos riskus.
Bet vēl ir satraucoši arī tādi ekonomiskie rādītāji kā Šillera CAPE koeficients, kas ir tuvu 40, un Bafeta indikators, kas ir virs 200% un liecina par ievērojamu pārvērtēšanu akciju tirgos un augstu risku. Šillera CAPE koeficients (cikliski koriģētā cenas un peļņas attiecība), kas pazīstams arī kā Shiller PE vai P/E10, ir novērtēšanas rādītājs, kas dala pašreizējo S&P 500 cenu ar 10 gadu inflācijas koriģētās peļņas vidējo rādītāju. 2026. gada aprīlī tas bija aptuveni 37-40, kas ir ievērojami augstāks nekā vēsturiskie vidējie rādītāji, kas liecina par akciju tirgus pārvērtēšanu.
Savukārt Bafeta indikators (jeb Bafeta metrika, jeb tirgus kapitalizācijas un IKP attiecība) ir vērtēšanas reizinātājs, ko izmanto, lai novērtētu, cik dārgs vai lēts ir kopējais akciju tirgus noteiktā laika brīdī. To kā rādītāju 2001. gadā ierosināja investors Vorens Bafets, nosaucot to par "iespējams, labāko vienīgo rādītāju tam, kur atrodas vērtējumi jebkurā konkrētā brīdī".
Šis indikators sasniedza visu laiku augstāko līmeni globālā “burbuļa" laikā, 2021. gada februārī pārsniedzot 200% līmeni. Šis ir līmenis, par kuru Bafets brīdināja, ka, ja tas tiks pārsniegts, tas būs "spēlēšanās ar uguni".
Taču nupat pašlaik šis indikators atkal ir ap 200%!
Tulkojot sarežģītos ekonomikas terminus vienkāršākā valodā, globālajā tirgū tiek slēgti nākotnes līgumi bez seguma, kas ir pārmēru optimistiski un divkārt pārsniedz realitāti. Liela daļa šo spekulāciju ir ar IT un mākslīgā intelekta attīstības uzņēmumu akcijām. Mākslīgā intelekta akcijas ir pārvērtētas vēl vairāk, jo to vērtējums ir iekļauts kopējā indeksa aprēķinā ar visām citām nozarēm.
Vienlaikus pasaulē ir energoresursu deficīts.
Gan nesamērīgs piedāvājuma pieaugums, gan pārmērīgs pieprasījuma kritums var radīt recesiju. Bet nupat ir tā, ka iespējama “absolūtā vētra” - energoresursu deficīta krīzes kombinācija ar pārprodukcijas krīzi IT sektorā, kas var neiekļauties “slīdošās recesijas” teorijas ietvaros.
Energoresursu deficīta problēma ir salīdzinoši vieglāk risināma, ja globālie spēlētāji par kaut ko vienojas - ASV un Izraēla var izbeigt karu un vienoties ar Irānu, vai arī OPEC+ valstis var sākt iegūt vairāk naftas. Ar “burbuļiem” ir sarežģītāk - pārprodukcijas krīzes ir stihiskas un nevadāmas. Akciju vērtības spējš kritums mirklī noved pie sabrukuma visās nozarēs, pie inflācijas, bezdarba un tamlīdzīgām šausmām.
Markets Zandi ir viens no ekspertiem, kas turpina celt trauksmi par ekonomikas stāvokli, taču viņš nesen arī pauda, ka joprojām redz ceļu, kā izvairīties no nopietnas lejupslīdes.
Nesenā tīmekļa pārraidē, ko rīkoja komercnekustamo īpašumu uzņēmums “Marcus & Millichap”, Zandi sacīja, ka, viņaprāt, ASV var apiet recesiju, ja tās var "noiet no sava ceļa" un mainīt virzienu no dažām kaitīgajām politikām, par kurām viņš iepriekš brīdināja.
"Ar "noiet no sava ceļa" es domāju izvairīties no neproduktīvu politikas izvēļu pieņemšanas, piemēram, plaša mēroga tarifiem, stingras imigrācijas politikas un šķietami sarežģītiem ārpolitikas lēmumiem," viņš teica izdevumam “Business Insider”. "Ir arī ļoti svarīgi, lai Federālā rezervju sistēma saglabātu neatkarību. Tieši politikas pretvējš būtiski palielina recesijas draudus."
Tīmekļa pārraides laikā Zandi atzīmēja, ka, lai gan viņa modeļa bāzes scenārijs neparedz recesiju nākamo 12 mēnešu laikā, viņš uzskata, ka pašreizējais lejupslīdes risks ir ļoti augsts - 40%, ko viņš uzskata par norādi, ka ASV ekonomikas izaugsme joprojām ir trausla. Ekonomists arī sacīja, ka ceļš, ko viņš redz, lai izvairītos no recesijas, prasītu ievērojamas Baltā nama ekonomiskās politikas izmaiņas, tostarp tarifu atcelšanu un drīzu kara izbeigšanu Irānā.
Bet ekonomists var tikai aicināt. Vai kāds ņems galvā viņa pausto?
Latvijas valsts pārvaldītājiem šajā laikā vajadzētu būt viediem un uzmanīgi sekot līdzi norisēm pasaulē. Taču ir viena bēda - rudenī būs Saeimas vēlēšanas, un jau ir sākušās politisko partiju kampaņas, kas atgādina akla aļņa skriešanu ārā no degoša meža, paļaujoties uz laimi.
Latvijas valdība ir samazinājusi akcīzi dīzelim un virza “solidaritātes maksājumu” degvielas tirgotājiem. Tā ir reakcija uz degvielas cenu kāpumu. Taču kas notiks, ja piepeši sabruks pensiju fondi, kuru pārvaldītāji varbūt ieķēpājušies riskantos darījumos? Tas attieksies arī uz Latvijas pensijām.
Neatliek nekas cits kā tikai cerēt. Normāls un saturīgs parlamenta un valdības darbs diezin vai iesāksies agrāk kā uz gada beigām pie jauna Saeimas sasaukuma un jaunas valdības.
Ap to laiku būs arī labāk redzams, uz kādu kāpumu vai lejupslīdi virzās ekonomika.
Bet ir arī labā ziņa: kā novērojis medijs CNN, astoņos gados no astoņām reizēm ekspertu drūmās prognozes par recesiju piepildījās tikai vienu reizi...
