Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu, ziņo "Bigbank" ekonomists Rauls Eametss.
Pasaules akciju un izejvielu tirgus turpina jutīgi reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, te paaugstinot cenas, kad viņš saka ko draudīgu, te atkal pazeminot, kad viņš pasaka ko cerīgu.
Tuvo Austrumu kara izraisītā enerģētikas krīze ir liels drauds globālajai ekonomikai un neviena valsts nebūs imūna pret Hormuza šauruma slēgšanas radīto ietekmi, pirmdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.
Globālā finanšu sistēma atrodas "lūzuma punktā" - tirdzniecības karš un nestabila ģeopolitiskā situācija varētu saasināt esošās problēmas, raksta “Reuters”.
Klimata pārmaiņas nākamajos 25 gados samazinās globālos ienākumus par aptuveni 19%, salīdzinot ar izdomātu pasauli, kas nesasilst. Turklāt tie, kas par atmosfēras sasilšanu ir atbildīgi vismazāk, saņems vislielāko triecienu, teikts jaunā pētījumā.
Turpmāko trīs gadu laikā pasaules ekonomikas izredzes būs labas, aģentūru LETA informēja konsultāciju kompānijas "KPMG" pārstāvji, atsaucoties uz 2023.gada uzņēmumu vadītāju aptauju "KPMG 2023 CEO Outlook".
Pasaules Banka (PB) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot, ka attīstības valstis atveseļojas krietni lēnākā tempā par gaidīto un zemās izejmateriālu cenas turpina negatīvi ietekmēt citas tautsaimniecības.
Vakar pasaules biržās atkal bija novērojams ievērojams akciju kursu un eiro vērtības kritums. Tas saistīts ne tik daudz ar bažām par iespējamu karadarbību starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā analītiķu brīdinājumu, ka Eiropas valstu problēmas var izraisīt jaunu globālo recesiju.