Pasaules biržās bažas par jaunu krīzi

Vakar pasaules biržās atkal bija novērojams ievērojams akciju kursu un eiro vērtības kritums. Tas saistīts ne tik daudz ar bažām par iespējamu karadarbību starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā analītiķu brīdinājumu, ka Eiropas valstu problēmas var izraisīt jaunu globālo recesiju.

Interesanti, ka biržas kritums novērots dienā, kad jaunu taupības pasākumu programmu izstrādāja Itālijas valdība, bet Lielbritānijas karaliene Elizabete II prezentēja koalīcijas valdības programmu, kurā taupībai arī atvēlēta ievērojama loma.

AP norāda, ka kritumu biržā lielā mērā varētu būt izprovocējis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pirmdienas vakarā izplatītais paziņojums, ka Spānijai, kas jau pieņēmusi diezgan nopietnus lēmumus attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu, nepieciešamas steidzamas un radikālas darba tirgus reformas, kā arī banku sektora konsolidācija. Itālijas valdība vakar apsprieda plānus par 25 miljardu eiro ietaupīšanu valsts budžetā līdz 2012. gadam, savukārt ES ekonomikas komisārs Olli Rēns prognozēja, ka savienības valstu ekonomiskā izaugsme tuvākajā laikā nepārsniegs 1,5%, turklāt saglabāsies arī līdzšinējais augstais bezdarba līmenis. Arī viņš aicinājis tuvāko piecu gadu laikā veikt nopietnas refomas ES ietvaros, padarot elastīgāku darba un pakalpojumu tirgu. Šī nenoteiktība nav spējušas vairot investoru interesi par eirovalūtu, norāda AP aptaujātie eksperti, piebilstot, ka tuvāko dienu laikā kļūs skaidrs finanšu tirgu noskaņojums.

Aģentūra AFP vakar publicējusi analītisku materiālu, kurā norāda – eksperti ir ļoti nobažījušies, ka Grieķijas finanšu krīze un ekonomiskās problēmas citās Eiropas valstīs varētu uz ievērojamu laiku aizkavēt globālās ekonomikas atveseļošanos un, iespējams, pat izraisīt jaunu globālu recesiju. Piemēram, Deutsche Bank analītiķi modelējuši situāciju, kas gaidāma, ja ES izstrādātais kopējās valūtas stabilizācijas mehānisms (šim mērķim, kā zināms, atvēlēti 750 miljardi eiro) tomēr nespēs nomierināt finanšu tirgus. Izrādās, ka šādā gadījumā automātiski cietīs ASV, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums ik gadus samazināsies par 0,5 līdz 1 procentu. To netieši atzinis arī ASV Federālo rezervju sistēmas pārstāvis Daniels Tarullo, kurš paziņojis, ka ASV ekonomika negatīvi izjutīs Eiropas finanšu problēmas un to rezultātā tiks nopietni ietekmēta amerikāņu finanšu institūciju aktīvu kvalitāte un kapitālu stāvoklis. Krīzes paplašināšanās Eiropā atstās negatīvu iespaidu uz starptautisko tirdzniecību (vājāks eiro nozīmē no Āzijas un ASV ievesto preču sadārzināšanos, kas atstās negatīvu iespēju uz to konkurētspēju), arī banku savstarpējo uzticību. No otras puses – vājāks eiro nozīmē, ka valstīm, kas ir eirozonā, rodas konkurences priekšrocības, tās var iekarot jaunus preču noieta tirgus un tā pārvarēt krīzi, atzinis analītiķis.