Māris Krūmiņš / Autori

Četru dienu vizīti Kenijā uzsācis Apvienotās Karalistes monarhs Čārlzs III. Lai gan šī brauciena oficiālais mērķis ir stiprināt attiecības starp abām valstīm, britu karalim jārēķinās ar to, ka bijušajā kolonijā ne visi viņu gaida atplestām rokām. Daļa Kenijas iedzīvotāju nav aizmirsuši koloniālajā laikmetā nodarītās pārestības un gaida ne tikai oficiālu atvainošanos par tām, bet arī finansiālu kompensāciju.

Gan Itālijas skolēni, gan viņu vecāki interneta sociālajos tīklos sūrojas par to, ka skolu labierīcībās bieži vien neesot ne ziepju, ne tualetes papīra. “Euronews” norāda, ka šī problēma nav jauna – tā laiku pa laikam tiek aktualizēta jau gandrīz desmit gadus, taču izglītības sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir pārāk mazs un neļauj uzturēt skolas pienācīgā kārtībā.

Meksikas valdība solījusi darīt visu iespējamo, lai atjaunotu normālu dzīves ritmu slavenajā Akapulko kūrortā un visā Gerreras štatā, kur milzīgus postījumu nodarījusi 5. kategorijas viesuļvētra “Otis”. Uz pilsētu nosūtītas ne tikai palīdzības kravas, bet arī tūkstošiem policistu un karavīru, kuru uzdevums ir uzraudzīt palīdzības sadali, kā arī novērst veikalu un noliktavu izlaupīšanu. Akapulko nabadzīgākajos rajonos dzīvojošie gan sūdzas, ka palīdzība viņus vēl nav sasniegusi.

Stokholmas apgabaltiesa attaisnojusi spiegošanā apsūdzēto krievu izcelsmes uzņēmēju Sergeju Skvorcovu, kura aizturēšanā pagājušā gada novembrī bija iesaistīti policijas īpašo uzdevumu vienības kaujinieki pilnā ekipējumā. Lai gan atzīts, ka Skvorcovam piederošie uzņēmumi piegādājuši Krievijai tādas rietumu militārās tehnoloģijas, kādām Kremļa rokās nebūtu jānokļūst, pierādīt, ka vīrietis, kuram ir gan Zviedrijas, gan Krievijas pilsonība, būtu darbojies krievu īpašo dienestu interesēs, nav izdevies.

Par atkārtotu bēgšanu no cietuma tiesa Parīzē piespriedusi 14 gadu ieslodzījumu laupītājam un recidīvistam Reduānam Fajīdam. Summējot šo termiņu ar iepriekš piespriestajiem sodiem, viņam brīvība tiks liegta līdz pat 2060. gadam, kas 51 gadu vecajam noziedzniekam būtībā nozīmē mūža ieslodzījumu. Tiesas prāvā bargi sodi piespriesti arī Fajīda tuviniekiem, kuri 2018. gadā palīdzēja viņam izbēgt no Reo cietuma nolaupītā helikopterā.

Pagājušās nedēļas nogalē ASV informācijas telpu pāršalca ziņas, ka lidmašīna ar 80 pasažieriem, kas bija ceļā no Everetas (Vašingtona štatā) uz Sanfrancisko (Kalifornijā), veikusi piespiedu nosēšanos Oregonas štata Portlendā, jo kāds vīrietis, kurš atradies pilotu kabīnē, mēģinājis apstādināt lidaparāta dzinējus. Nu noskaidrojies, ka Džozefam Emersonam, kurš pats ir pilots, bija tiesības atrasties kabīnē, bet savu rīcību viņš skaidrojis ar nervu sabrukuma un halucinogēnu vielu izraisītu prāta aptumšošanos.

Jau vairāk nekā nedēļu reti kura diena Francijā paiet bez spridzināšanas draudiem, par laimi, pagaidām viltus. Ziņots par bumbām, kas ievietotas lidostās, dzelzceļa stacijās, kultūras iestādēs, skolās, slimnīcās un citur, nereti šiem paziņojumiem sekojusi vērienīga cilvēku evakuācija no apdraudētajiem objektiem. Francijas varasiestādes paziņojušas, ka pret draudētājiem vērsīsies ar visu likuma bardzību.

“Šeit arī beidzas manas attiecības ar Andrea Džambruno, kas ilga gandrīz desmit gadus,” – tā interneta sociālajos medijos paziņojusi Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Nekādus sīkākus paskaidrojumus viņa nav sniegusi, taču vismaz Itālijā neviens tādus arī negaidīja, jo visiem viss ir skaidrs. Pagājušajā nedēļā tika publiskoti žurnālista Džambruno neķītrie, kolēģēm adresētie komentāri, un pašlaik viņš jau atstādināts no sava televīzijas šova vadīšanas.

Iespējams, ka jau šodien Rafāhas robežkontroles punktu šķērsos aptuveni 20 kravas automašīnu, lai no Ēģiptes nogādātu humāno palīdzību Gazas joslā.

Piektdienas pēcpusdienā (pēc Latvijas laika) ASV Kongresa Pārstāvju palātā ieplānots kārtējais balsojums par spīkera ievēlēšanu. Republikāņu kandidāts atkal būs galēji labēji noskaņotais bijušā prezidenta Donalda Trampa kvēlais piekritējs Džims Džordans, kura izredzes tikt amatā, pašlaik tiek vērtētas kā niecīgas.

Anekdotiski šīs nedēļas sākumā noritējis vairāku simtu Eiropas Parlamenta deputātu un parlamenta darbinieku ikmēneša ceļojums no Briseles uz plenārsesiju Strasbūrā. Franču dzelzceļnieku vainas dēļ vilciens novirzīts pa nepareizām sliedēm un aizbraucis līdz Parīzes Disnejlendai. Daži deputāti ironizējuši, ka šī, iespējams, ir īstā zīmē, lai visā nopietnībā apsvērtu iespēju sēdes rīkot tikai Briselē.

Beļģijas amatpersonu rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par 45 gadus vecā tunisieša Abdesalema Lasueda radikālajiem uzskatiem, taču netika izdarīts nekas, lai viņu apturētu laikus. Pirmdienas vakarā šis nelegālais migrants, par kura uzbrukumu atbildību uzņēmusies “Islāma valsts”, Briseles centrā nošāva divus Zviedrijas pilsoņus, vēl vienu ievainojot, bet otrdienas rītā pats gāja bojā apšaudē ar policiju.

Kruīzu kuģu pasažieriem, kuri apmeklē Barselonu, turpmāk būs jārēķinās ar to, ka nokļūšana pilsētas centrā prasīs krietni vairāk laika. Pēc nepilnas nedēļas – 22. oktobrī oficiāli tiks slēgta kuģu piestātne Barselonas ziemeļu dokos (“Muelle Barcelona Norte”), taču pēdējo kuģi tā jau uzņēmusi šā mēneša sākumā, vēsta “Euronews”.

Pirms svētdien Polijā notiekošajām parlamenta vēlēšanām opozīcijā esošie liberāļi cenšas tās iztēlot kā “pēdējo kauju, kas ar uzvaru nāk”, salīdzinot (ne daudz, ne maz) ar 1989. gada vēlēšanām, kurās demokrāti sakāva komunistus. Pirms 34 gadiem vienā barikāžu pusē (demokrātu nometnē) bija gan tagadējais Polijas vicepremjers, valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis, gan kreisi centriskās opozīcijas bloka “Pilsoniska koalīcija” vadītājs Donalds Tusks, bet pašlaik viņu politiskās domstarpība izvērtušās neslēpti naidīgās attiecībās.

Sestdien notikušais teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukums Izraēlai (pēdējās ziņas liecina, ka tajā nogalināti vairāk nekā 1200 izraēliešu) bija pārsteigums ne tikai ebreju valsts izslavētajiem īpašajiem dienestiem, bet arī Gazas joslā dzīvojošajiem palestīniešiem. Tiek uzskatīts, ka iebrukumu pilnīgā slepenībā gatavoja “Hamas” militārā spārna “Ezedīna al Kasama brigādes” komandieris Mohameds Deifs – ļoti noslēpumaina persona, kuru izraēliešiem neizdodas neitralizēt jau gadu desmitiem ilgi.

Vadošie Apvienotās Karalistes mazumtirgotāji vērsušies pie valdības, vietējām varasiestādēm un policijas ar prasību beidzot sākt rīkoties, lai novērstu aizvien pieaugošo zādzību skaitu no tirdzniecības vietām. Britu mazumtirgotāju federācijas (“BRC”) dati liecina, ka beidzamā gada laikā desmit lielākajās valsts pilsētās šādu zādzību skaits palielinājies par 27%, vēsta “AFP”.

Tallinas mērija ir norūpējusies par to, ka vecpilsētu turpina pamest gan iedzīvotāji, gan iestādes, kuriem seko arī uzņēmēji, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik vecpilsēta faktiski kļuvusi par “tūristu geto”, un, lai tajā iedvestu jaunu dzīvību, nepieciešami kādi risinājumi.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka jau sākušās munīcijas un cita nepieciešamā bruņojuma piegādes Izraēlai, kas gatavojas iebrukumam Gazas joslā, lai iznīcinātu teroristu grupējumu “Hamas”. Uz Vidusjūras austrumiem devusies amerikāņu aviācijas bāzes kuģa grupa, kuras uzdevums ir atturēt Irānu un tās sabiedrotos no palīdzības sniegšanas “Hamas”. Vašingtona īpaši uzsvērusi, ka tai pietiek resursu, lai militāri palīdzētu gan Izraēlai, gan Ukrainai.

Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis nepiedalīsies vienīgajās sabiedriskā televīzijas kanāla “TVP” debatēs pirms svētdien paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Viņš paziņojis, ka neuzskata par nepieciešamu publiski diskutēt ar liberālās opozīcijas līderi Donaldu Tusku, kuru nosaucis par “meli” un Vācijas interešu aizstāvi.

Izraēlas un palestīniešu militāra konflikta dēļ daudzviet Eiropā pastiprināta sinagogu, ebreju skolu un citu institūciju apsardze. Pastāv bažas, ka islāmistu radikāļi, kuri nedēļas nogalē svinēja teroristiskā grupējuma “Hamas” veikto uzbrukumu Izraēlai, varētu sarīkot uzbrukumus Eiropā dzīvojošajiem ebrejiem.

Vairāki rietumvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar ieroču un munīcijas ražošanu, jau atsaukušies Ukrainas aicinājumam uz sadarbību. Par pirmajām bezdelīgām uzskatāmas tādas kompānijas kā vācu “Rheinmetall” un britu “BAE Systems”, kas jau tuvākajā laikā gatavojas Ukrainā ierīkot tehniskās apkopes un remonta centrus pašu ražotajai militārajai tehnikai, kas savulaik piegādāta Ukrainai. Nākamais solis būtu bruņojuma ražošanas uzsākšana Ukrainā, cik nu tas Krievijas agresijas apstākļos ir iespējams.

ASV prezidenta Džo Baidena divus gadus vecais vācu aitu suns Komandieris (Commander) pašlaik vairs neuzturas Baltajā namā. Beidzamā gada laikā viņš sakodis vai uzbrucis vairāk nekā desmit cilvēkiem, izrādot gluži tādu pašu agresivitāti kā viņa priekštecis Meidžors (Major), kurš tagad mitinās pie prezidenta draugiem Delavēras štatā.