arrow_downwardMāris Krūmiņš / Autori

ASV republikāņu partijā faktiski jau sākusies cīņa par to, kuru politiķi partija nominēs kā prezidenta amata kandidātu 2024. gada vēlēšanām. Pašlaik pieteikušies jau kāds desmits kandidātu, taču ārpus konkurences joprojām ir eksprezidents Donalds Tramps, kuram tik plašs sāncenšu loks var izrādīties izdevīgs.

Neraugoties uz to, ka veselības aizsardzības nozarē algas pieaug, Igaunijā joprojām nav pietiekams skaits ģimenes ārstu un medmāsu, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik brīvas ir gandrīz 150 ģimenes ārstu vakances, bet medmāsu trūkums ir vēl lielāks. Ir bažas, ka attiecībā uz ģimenes ārstiem situācija būtiski neuzlabosies, jo daudzi speciālisti jau sasnieguši pensionēšanās vecumu.

Ņemot vērā to, ka dienestam Japānas pašaizsardzības spēkos piesakās aizvien mazāk un mazāk jauniešu, politiķi apsver iespēju mainīt kopš 1954. gada spēkā esošo kārtību, kas profesionālajā dienestā liedz iestāties cilvēkiem ar tetovējumiem. Vecāko paaudžu ļaudīm tetovējumi joprojām asociējas ar japāņu organizētās noziedzības grupējumiem, kurus dēvē par “jakudza”, bet jaunieši, sekojot pasaules modei, uzskata, ka tetovējoties tikai izdaiļo savu ķermeni.

Lai kaut nedaudz mazinātu ar NATO samita rīkošanu saistītās iedzīvotājiem sagādātās neērtības, Viļņas pašpārvalde nolēmusi, ka no 10. līdz 13. jūlijam sabiedriskais transports Lietuvas galvaspilsētā būs bez maksas. Tomēr pašās samita dienās – 11. un 12. jūlija – daudzi maršruti būs mainīti, jo vecpilsēta vispār tiks slēgta transportam, un ierobežojumi paredzēti arī ap izstāžu centru “LITEXPO”, kur notiks samits.

Lielas galvassāpes Eiropas Savienībai (ES) var sagādāt prokrievisko politisko spēku popularitātes pieaugums Austrijā un Slovākijā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, taču fakts paliek nemainīgs – pie varas apņēmīgi laužas politiķi, kuru retorika daudz neatšķiras no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem.

Londonas Augstajā tiesā otrdien vairāk nekā piecu stundu garumā liecības sniedza un uz jautājumiem atbildēja princis Harijs. Atbildētāji šajā viņa iniciētajā prāvā ir mediju grupa “Mirror Group Newspapers” (“MGN”), un Harijs apgalvo, ka tās īpašumā esošie tabloīdi gadiem ilgi izmantojuši nelikumīgas informācijas vākšanas metodes, lai publicētu viņu nomelnojošus rakstus. Liecību sniegšana turpināsies šodien, bet pati prāva ilgs vēl vairākas nedēļas.

Stingrā režīma cietumā ASV Kolorādo štatā miris 79 gadus vecais Roberts Hansens – kādreizējais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģents, kurš nodarīja milzīgu kaitējumu ASV nacionālās drošības interesēm, strādājot sākumā PSRS, bet pēc tam Krievijas labā. 2001. gadā, “piespiests pie sienas” viņš atzinās spiegošanā un izvairījās no nāvessoda.

Jau vairākus mēnešus pēc kārtas strauji turpina pieaugt vācu galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte. Ja Bundestāga vēlēšanas notiktu šobrīd, par šo partiju būtu gatavi balsot 18% vēlētāju, kas nozīmē, ka popularitātes ziņā tā panākusi kanclera Olafa Šolca vadītos sociāldemokrātus (pārliecinošs līderis aptaujās ir opozīcijā esošais konservatīvo bloks CDU/CSU, par ko balsotu 29% respondentu).

Polijas un Lietuvas amatpersonas ir nobažījušās, ka nākamajā mēnesī varētu strauji aktivizēties nelegālo migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā. Aizbildinoties ar ikgadējo festivālu “Slavjanskij bazar”, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko noteicis bezvīzu režīmu desmitiem pasaules valstu pilsoņiem.

“Serbija pret vardarbību” – tāds bija galvenais lozungs sestdien Belgradā notikušajai protesta akcijai (jau piektajai beidzamā mēneša laikā), kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Taču vienlaikus viņi protestēja arī pret labēji populistisko prezidentu Aleksandru Vučiču un citām augstākajām amatpersonām, kas, vairāk nekā desmit gadus esot pie varas, veicinājušas to, ka vardarbība netiek nosodīta.

NATO un tās vadošo dalībvalstu līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai līdz nākammēnes Viļņā paredzētajam Ziemeļatlantijas alianses samitam nodrošinātu Zviedrijas pievienošanos blokam. Skaļākās iebildes pret to paudusi Turcija, bet pēc šīs valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas amatā esot cerības, ka Ankara savu pozīciju mainīs. Taču Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi arī Ungārija, turklāt šīs valsts amatpersonas izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu, kādēļ notiek vilcināšanās.

Iespējams, ka mūsu planētu laiku pa laikam patiešām apmeklē kādas citas civilizācijas pārstāvji, bet tikpat labi var būt, ka Zemes atmosfērā notiek reti un neparasti procesi, līdz kuru izskaidrojumam mūsdienu zinātne vēl nav tikusi. Nepieciešams vairāk datu, tiem jābūt precīzākiem, tādēļ vajadzīgas arī labi kalibrētas novērošanas ierīces. Tāds secinājums izriet no Neidentificēto lidojošo objektu (NLO) izpētei veltītās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (“NASA”) ekspertu sēdes, ko pirmo reizi internetā bija iespējams vērot ikvienam.

Šodien ir pēdējā dienā, kad Krievijā atļauts uzturēties vairākiem simtiem Vācijas civildienesta ierēdņiem, kultūras organizāciju pārstāvjiem un skolotājiem. Ņemot vērā pasliktinājušās attiecības starp abām valstīm, Krievijas Ārlietu ministrija jau aprīlī nolēmusi nepagarināt viņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas.

Igaunijas ekonomikas ministrs Tīts Rīsalo jau informējis Japānu, ka pārlieku lielo izmaksu dēļ mūsu ziemeļu kaimiņvalsts nepiedalīsies Vispasaules izstādē “EXPO”, kas 2025. gadā notiks Osakā. Tomēr parlamentārieši (tai skaitā valdošās koalīcijas pārstāvji) un daļa uzņēmēju cer, ka šo lēmumu vēl izdosies pārskatīt.

Dabas pētnieki Zviedrijas dienvidrietumu piekrastē pamanījuši par Hvaldimiru iedēvēto baltvali, kurš tiek uzskatīts par Krievijas “spiegu”. Ir aizdomas, ka viņš savulaik izbēdzis no Krievijas Ziemeļu karaflotes bāzes Murmanskā. Valis pirmo reizi 2019. gadā tika fiksēts Norvēģijas ziemeļu piekrastes ūdeņos, bet tagad gar piekrasti devies uz dienvidiem tālāk no ierastajām baltvaļu uzturēšanās vietām.

Pēc svētdien notikušās Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas valsts vadītāja amatu saglabājis Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turciju premjera, bet pēc tam arī prezidenta statusā vada jau 20 gadus. Opozīcijai, kas pēc ilgiem laikiem bija spējusi atbalstīt vienotu kandidātu, tas ir nepatīkams zaudējums, bet Erdoganam tagad vairāk nāksies domāt nevis par ģeopolitiskajām ambīcijām un megaprojektiem, bet gan to, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes, kuru viņa paša nepārdomātā politika arī izraisījusi.

Sākot ar 1. jūniju no Baltkrievijas Polijā būs aizliegts iebraukt kravas automašīnām ar Baltkrievijas un Krievijas numurzīmēm. Spriežot pēc visa, tā ir reakcija uz Baltkrievijas Augstākās tiesas lēmumu apstiprināt astoņu gadu cietumsodu poļu izcelsmes žurnālistam Andžejam Počobutam, kuru Aleksandra Lukašenko režīms apsūdzējis pretvalstiskā darbībā.

Ukrainas bruņoto spēku cerības saņemt modernos iznīcinātājus “F-16” šajā gadā ir ļoti niecīgas, liecina Rietumvalstu politiķu paziņojumi. Iespējams, ka tuvākajās nedēļās vai mēnešos varētu tikt uzsākta Ukrainas pilotu apmācība, taču tā būs mēnešiem ilga, turklāt pašlaik nav nekādas skaidrības, kuras valstis patiešām varētu piegādāt šīs kara lidmašīnas.

ASV Federāla izmeklēšanas biroja (FIB) atslepenotie dokumenti liecina – 1983. gadā, kad britu karaliene Elizabete II apmeklēja Kaliforniju, kāds īru izcelsmes amerikānis draudējis ar viņu izrēķināties. Arī citu valsts vizīšu laikā (karaliene apmeklēja ASV 11 reizes) FIB un Slepenais dienests īpašu uzmanību pievērsis apdraudējumam, ko varējuši radīt radikāli noskaņotie īru nacionālisti.

Šoruden beigsies jau vairākkārt pagarinātais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš šajā amatā, un norvēģu valstsvīrs licis saprast, ka tajā palikt neplāno. Taču mazliet vairāk nekā mēnesi pirms alianses samita Viļņā, kurā būtu jāpanāk vienošanās par viņa pēcteci, joprojām izskan tikai ne īpaši pārliecinoši minējumi un baumas, turklāt politiķi, vēloties palikt anonīmi, medijiem minējuši ne vienu vien iespējamo kandidātu.

Nedēļas sākumā notikušajā uzbrukumā Krievijas Belgorodas apgabalam, iespējams, patiešām nepiedalījās Ukrainas bruņoto spēku karavīri, taču bez Kijivas augstākās militārās pavēlniecības ziņas tas notikt nevarēja. Par to ir pārliecināti starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie militārie eksperti, kuri norāda, ka šai operācijai varētu būt bijuši vairāki mērķi.

Māja Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas, kurā 1889. gadā pasaulē nāca vēlākais nacistu fīrers Ādolfs Hitlers, tiks pārveidota par policijas virsnieku apmācības centru, nolēmušas varasiestādes. Plānots, ka remonts tajā sāksies jau šā gada rudenī, tomēr Austrijas mediji norāda, ka projekts ir būtiski sadārdzinājies, un pašlaik Iekšlietu ministrijai nemaz nav tā realizēšanai nepieciešamo līdzekļu.