arrow_downwardMāris Krūmiņš / Autori

Pavisam negaidīti Filipīnās par luksusa preci kļuvuši visparastākie sīpoli. Galvaspilsētas Manilas lielveikalos to cena sasniegusi jau 800 peso jeb aptuveni 13,5 eiro par kilogramu, un sīpoli nu jau ir dārgāki par cūkgaļu vai vistas gaļu. Viena konkrēta iemesla straujajam cenu kāpumam nav, to izraisījis dažādu apstākļu kopums, taču kā norāda speciālisti - lielākā problēma ir Filipīnu lauksaimniecības sektora nesakārtotība un neefektivitāte, kuras dēļ ik pa laikam par deficītu kļūst te viens, te kāds cits produkts.

Tikai pagājušonedēļ Ukraina no Rietumu sabiedrotajiem beidzot saņēma skaidru solījumu par gaidāmajām tanku piegādēm un nekavējoties sākusi aizvien uzstājīgāk pieprasīt arī kaujas lidmašīnas – iznīcinātājus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs strikti paziņojis, ka Berlīne iznīcinātājus Ukrainai nepiegādās, taču ASV jau tiek apsvērta varbūtība nodot Ukrainas rīcībā F-16 lidmašīnas un ļaut tās Kijivai piegādāt arī tām valstīm, kas šādus lidaparātus savulaik iegādājušās no amerikāņiem.

Krietni siltāks nekā citus gadus, turklāt līdz šim vēl ne kripatiņas sniega - ar šādu ziemu šogad nākas samierināties Ņujorkas iedzīvotājiem. Daļa par to priecājas, citi bēdājas, taču fakts paliek fakts - tik ilgi pirmo sniegu ņujorkiešiem nav nācies gaidīt vismaz kopš 1869. gada, kad pilsētā sāka veikt regulārus meteoroloģiskos novērojumus. 1973. gadā pirmais sniegs bija 29. janvārī, bet nu šis rekords ir pārspēts.

Prorietumnieciskais atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels izcīnījis pārliecinošu uzvaru Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pieveicot populistu un “krievmīli” Andreju Babišu. Lai gan šis amats valstī ir lielākoties ceremoniāls, Eiropas Savienībā ar atvieglojumu un prieku uzņemta ziņa, ka par Prāgas pils saimnieku kļūs Pavels, kurš ir liberālas sociālās programmas piekritējs un nešaubās, ka Čehijas nākotne ir cieši saistīta ar ES un NATO.

Bēdīgi slavenais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross beidzamajā desmitgadē iztērējis vairāk nekā 40 miljonus dolāru, nodrošinot vismaz 75 galēji liberālu ASV apgabalu prokuroru ievēlēšanu. Šīs amatpersonas atklāti paziņo, ka negrasās ievērot valsts likumus, par daļu viņu izpratnē nenozīmīgu noziegumu apsūdzības neuzrādot, taču arī smago noziegumu atklāšana viņiem diez cik labi nepadodas. Rezultātā daudzviet vērojams nopietns noziedzības pieaugums, bet likumpaklausīgajiem amerikāņiem sāk šķist, ka iestājas pilnīga anarhija.

Pēc nesenās traģēdijas Aļaskas ciematiņā Veilsā, kur leduslācis saplosīja sievieti un viņas gadu veco dēlu, pieņēmušās spēkā diskusijas par to, kā līdzīgus uzbrukumus novērst. Vienkāršākais risinājums ir īpašas patruļas, kas aizbiedē baltos lāčus no apdzīvotām vietām. Ne vienā vien ASV un Kanādas ziemeļos esošā pilsētiņā vai ciemā tādas ir, taču - tas ir dārgs prieks, ko trūcīgākas apdzīvotas vietas ne vienmēr var atļauties.

ASV Federālā tiesa piespriedusi astoņu gadu cietumsodu Ķīnas pilsonim, kurš Ķīnas Valsts drošības ministrijas uzdevumā centās iegūt pieeju amerikāņu aviācijas un satelītu tehnoloģijām. 31 gadu vecais Dzji Čaoczjuņš, kurš tika aizturēts 2018. gadā, bija izmācījies par inženieri un plānoja iegūt ASV pilsonību, kas viņam pavērtu plašākas iespējas spiegot.

Nu jau kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO ievilksies vismaz līdz šī gada vasarai, jo ar vienošanās ratificēšanu nesteidzas Turcijas parlaments. Situācijā vainojama Turcijas amatpersonu pārliecība, ka Zviedrija nepilda nosacījumus, par kuriem vienošanās panākta pērn. Savukārt Somija nu kļuvusi par Ankaras un Stokholmas sarežģīto attiecību ķīlnieci, jo parakstītie dokumenti paredz, ka abas valstis Ziemeļatlantijas aliansē tiks uzņemtas vienlaikus.

Jauns politisks skandāls uzliesmojis Zviedrijā. Opozīcija pieprasījusi premjera Ulfa Kristešsona palīga demisiju, jo kļuvis zināms, ka viņš 2021. gadā pieķerts nelegālā zušu zvejā, turklāt ilgāku laiku liedzies un nav vēlējies atzīt savu vainu. Kristešsons, lai gan atzinis, ka padomnieks rīkojies muļķīgi, pagaidām viņu aizstāv.

Atšķirībā no Baltijas valstīm Somijā uz ielām un šosejām joprojām bieži sastopami taksometri, kuru vadītāji izmanto Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” lietotni – Somijā tie strādā ar zīmolu “Yango”. Lai gan parlamenta deputāti ne reizi vien rosinājuši uzsākt diskusijas par šīs kompānijas padzīšanu no tirgus, valdības pārstāvji norāda, ka tam nav pamata, jo nekādus likumus “Yango” nepārkāpj, vēsta sabiedriskā raidsabiedrība “Yle”.

Oficiālā baznīcas ceremonija, kurai sekos koncerti, apkaimju svētki un dažādu labdarības projektu īstenošana, bet briti varēs izbaudīt trīs brīvdienas pēc kārtas - tādi ir Bakingemas pils plāni attiecībā uz karaļa Čārlza III kronēšanu, kas notiks 6. maijā. Daudziem, un ne tikai britiem, visvairāk gan interesē nevis tas, kādas pasaules zvaigznes uzstāsies koncertā, bet gan tas, vai tēva kronēšanu apmeklēs princis Harijs, kura nesen iznākusī grāmata Spare (Liekais) ir karaļnamam ļoti neglaimojoša.

Kad pagājušā gada pavasarī Zviedrija paziņoja par nodomu iestāties NATO, Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicās, ka tas esot pāris nedēļu, sliktākajā gadījumā pāris mēnešu jautājums. Tagad viņa optimisms ir krietni noplacis, jo Zviedrijas (tāpat kā Somijas) uzņemšanu NATO turpina bloķēt Turcija, turklāt Ankaras un Stokholmas attiecības kļūst aizvien sarežģītākas.

Pirms 60 gadiem Parīzē Francijas prezidents Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers parakstīja Elizejas līgumu – vienošanos par abu valstu pilnīgu samierināšanos un sadarbību pēc atrašanās dažādās ierakumu pusēs divos pasaules karos, nerunājot nemaz par iepriekšējiem militārajiem konfliktiem.

Līdz atklātai konfrontācijai nonākusi cīņa par ietekmi starp Benjamina Netanjahu vadīto Izraēlas valdību un valsts Augstāko tiesu. Valdošā labējā koalīcija plāno jau tuvākajā laikā pieņemt likumu, kas samazinās Augstākās tiesas pilnvaras, bet tā atbild ar lēmumiem, kas nevar nesaniknot Netanjahu un viņa koalīcijas partnerus.

Dabas parka darbinieki Austrālijas ziemeļos notvēruši 2,7 kilogramus smagu jūras krupi (Rhinella marina), sauktu arī par cukurniedru krupi. Tā kā Austrālijā šī ir invazīvā suga un oficiāli pieskaitīta kaitēkļiem, pēc mērījumu veikšanas krupis iemidzināts uz mūžu, bet tā izbāzni pēc kāda laika varēs aplūkot Kvīnslendas muzejā.

Vairāki desmiti tūkstošu medmāsu Anglijā šodien neizgāja darbā un savu protesta akciju turpinās arī rīt. Iemesls - valdība nevēlas pat uzsākt sarunas par algas palielinājumu, lai kaut daļēji kompensētu straujās inflācijas dēļ pieaugušos tēriņus. Līdzīga situācija ir vēl vairākās nozarēs, un jau 1. februārī streiku grasās uzsākt skolotāji, kuriem sekos neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, pasta darbinieki un dzelzceļnieki.

Igaunijas valdošās koalīcijas partijām nav izdevies vienoties par likumprojektu, kas paredzēja pieprasīt igauņu valodas zināšanas kurjeriem un tiem taksometru šoferiem, kuri klientus meklē ar lietotņu starpniecību. Tas nozīmē, ka šis parlamenta sastāvs Izglītības un zinātnes ministrijas ierosināto likumprojektu neskatīs, jo 5. martā jau ieplānotas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.

Kamēr Lietuvā un Igaunijā eksperti analizē, vai elektroenerģiju izdevīgāk pirkt par biržas cenām vai fiksētajām, Zviedrijā nākamajā mēnesī beidzot sāksies valdības solīto kompensāciju izmaksa. Speciālistu izteikumi liecina, ka, neraugoties uz gāzes cenu pašreizējo kritumu, situācija elektroenerģijas tirgū joprojām ir gana neprognozējama un lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem.

Šodien Parīzē tiesas priekšā stāsies 13 labējā spārna ekstrēmisti, kuri 2018. gadā plānojuši nogalināt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un sarīkot vēl citu uzbrukumu sēriju, lai ierautu valsti haosā. Apsūdzēto advokāti gan uzsvēruši, ka necik tālāk par tukšu runāšanu un fantāzijām viņu klienti tikuši neesot, taču notiesāšanas gadījumā visiem draud līdz 10 gadiem ilgs cietumsods.

Itālijas tiesībsargājošās struktūras var pamatoti triumfēt - šodien kādā Palermo privātklīnikā bez liekiem sarežģījumiem arestēts 60 gadus vecais Mateo Mesīna-Denāro, kuru uzskata par Sicīlijas mafijas Cosa Nostra ietekmīgāko vadoni - tā saukto bosu bosu. No varasiestādēm viņš bēguļojis kopš tālā 1992. gada, taču visu šo laiku vadījis ietekmīgu organizētās noziedzības tīklu, kas nelegāli nopelnīto naudu ieguldījis pavisam legālā biznesā.

Kopš 2021. gada marta amerikāņu militārpersonas fiksējušas 510 tā dēvēto Neidentificēto lidojošo objektu jeb NLO novērojumus, liela daļa no kuriem tā arī palikusi neizskaidrojama. Publiskotajā ziņojumā, kas balstīts uz ASV Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona pirms pāris gadiem izveidotās nodaļas AARO datiem, gan nav ne vārda par citplanētiešu aktivitātēm.

Bez liekiem sentimentiem un nostalģijas pēc monarhijas Grieķijā šīs nedēļas nogalē turpinās atvadas no 82 gadu vecumā mūžībā aizgājušā bijušā pēdējā valsts karaļa Konstantīna II. Kopš 1974. gada decembra monarhiju Grieķijā nomainījusi republika, un tas atspoguļojas arī valdības lēmumā – nekādas valsts bēres pēdējam karalim nav paredzētas.