Četru dienu vizīti Kenijā uzsācis Apvienotās Karalistes monarhs Čārlzs III. Lai gan šī brauciena oficiālais mērķis ir stiprināt attiecības starp abām valstīm, britu karalim jārēķinās ar to, ka bijušajā kolonijā ne visi viņu gaida atplestām rokām. Daļa Kenijas iedzīvotāju nav aizmirsuši koloniālajā laikmetā nodarītās pārestības un gaida ne tikai oficiālu atvainošanos par tām, bet arī finansiālu kompensāciju.
“Reuters” vēsta, ka Čārlzs III, viņa dzīvesbiedre Kamilla un diezgan liela pavadošā svīta Kenijas galvaspilsētā Nairobi ieradušies vēlu pirmdienas vakarā. Otrdien viņi bija prezidenta Viljama Rufu viesi, un pie viņa rezidences par godu ciemiņiem tika sarīkots salūts - 21 lielgabala šāviens. Kopā ar Rufu britu karaļpāris piedalījās koku stādīšanā pils dārzā, bet pēc tam apmeklēja Uhuru (Brīvības) parku, kur 1963. gada decembrī tika proklamēta Kenijas neatkarība.
Oficiālā vizītes programma paredz arī tikšanos ar vietējiem uzņēmējiem (Apvienotās Karalistes un Kenijas savstarpējās tirdzniecības apjoms pērn sasniedza 1,2 miljardus sterliņu mārciņu, atgādina “AFP”), lielāko uzmanību pievēršot sadarbībai augsto tehnoloģiju un vides aizsardzības jomās. Čārlzs III un Kamilla plāno apmeklēt Nairobi Nacionālo parku un Kenijas lielāko ostas pilsētu Mombasu, kur jau atkal lielāka vērība tiks pievērsta uzņēmējdarbībai.
Taču Bakingemas pils īpašā paziņojumā uzsvērusi, ka Čārlzs III arī izmantos šo vizīti, lai padziļinātu savas zināšanas par to, kādas ciešanas kenijiešiem nodarījusi britu koloniālā valdīšana, kas ilga no 1884. līdz 1963. gadam. Un tādu ir daudz, raksta “BBC”, īpaši atgādinot notikumus, kas risinājās no 1952. līdz 1960. gadam, kad koloniālās varasiestādes nežēlīgi apspieda tā dēvēto “Mau Mau” sacelšanos Kenijas centrālajā daļā. Saskaņā ar Kenijas Cilvēktiesību komisijas aplēsēm, vairāk nekā 10 000 kenijiešu tika nogalināti, 80 000 sakropļoti, bet vismaz 160 000 cilvēki īsāku vai garāku termiņu pavadīja ieslodzījumā bez oficiālu apsūdzību izvirzīšanas. Šī ir viena no tām tumšajām vēstures lappusēm, ko Londonā nevēlas atcerēties. 2013. gadā Apvienotā Karaliste piekrita izmaksāt 20 miljonus sterliņu mārciņu kompensāciju represiju upuriem vai to pēctečiem. Taču toreizējais britu ārlietu ministrs Viljams Hāgs aprobežojās ar “dziļas nožēlas” paušanu par notikušo un oficiāli neatvainojās.
Pēc daudzu kenijiešu domām Čārlzam III sava vizīte bija jāsāk tieši ar šādu atvainošanos, bet pēc tam jāpiedāvā krietni dāsnākas kompensācijas. Par kompensācijām runā arī Kenijas rietumos. XX gadsimta pirmajā pusē koloniālās varasiestādes vietējām kopienām konfiscēja ievērojamas zemes platības. Tās tika nodotas kolonistu rīcībā un izmantotas tējas plantāciju ierīkošanai, vēsta “France 24”. Arī mūsdienās šajā reģionā turpinās tējas audzēšana, bet zeme, ne reizi vien mainot īpašniekus, nonākusi starpnacionālo kompāniju, kurās ir ievērojams britu kapitāls, īpašumā. Par kompensācijām zaudēto zemju dēļ runā arī citos Kenijas reģionos, tāpat kenijieši nav apmierināti ar to, kā viņu valstī uzvedas pāris simtus kilometru no Nairobi ierīkotās britu militārās bāzes karavīri, kuri bieži nonāk kādu incidentu epicentrā, taču parasti paliek nesodīti.
