Vairāki rietumvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar ieroču un munīcijas ražošanu, jau atsaukušies Ukrainas aicinājumam uz sadarbību. Par pirmajām bezdelīgām uzskatāmas tādas kompānijas kā vācu “Rheinmetall” un britu “BAE Systems”, kas jau tuvākajā laikā gatavojas Ukrainā ierīkot tehniskās apkopes un remonta centrus pašu ražotajai militārajai tehnikai, kas savulaik piegādāta Ukrainai. Nākamais solis būtu bruņojuma ražošanas uzsākšana Ukrainā, cik nu tas Krievijas agresijas apstākļos ir iespējams.
“Mēs esam ieinteresēti lokalizēt mūsu aizsardzībai nepieciešamā aprīkojuma ražošanu,” pagājušā mēneša nogalē Kijivā notikušā “Starptautiskā Aizsardzības industrijas foruma” (to apmeklēja vairāk nekā 250 bruņojuma ražošanas uzņēmumu pārstāvji no 30 valstīm) laikā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, raksta “Reuters”. Viņš uzsvēris, ka pašlaik lielākā nepieciešamība ir pēc pretgaisa aizsardzības iekārtām un bruņutehnikas, ko varētu izmantot Krievijas ierīkoto plašo mīnu lauku atmīnēšanai.
Taču Ukrainai esot potenciāls pašai ražot arī bezpilota lidaparātus, raķetes un artilērijas munīciju, sacījis Zelenskis, atgādinot, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainai bija labi attīstīta militārā industrija. Liela daļa no šīm rūpnīcām gan sapostītas Krievijas iebrukuma laikā, taču Ukraina ir apņēmības pilna sadarbībā ar ārzemju uzņēmumiem atsākt ražošanu jau pēc NATO standartiem - tam gan nepieciešamas ne tikai investīcijas un tehnoloģijas, bet arī potenciālo partneru vēlme riskēt. “Joprojām ir ļoti daudz jautājumu par to, vai militārās tehnikas un munīcijas ražošana Ukrainā ir iespējama pašlaik, kad Krievijas raķetes un Maskavas rīcībā esošie Irānas bezpilota lidaparāti turpina veikt triecienus pa Ukrainai pašiem nozīmīgākajiem infrastruktūras objektiem,” raksta “Politico.eu”.
Iemesls, kādēļ Ukraina tik ļoti vēlas iesaistīties bruņojuma ražošanā, ir acīmredzams - tai joprojām pietrūkst modernu ieroču agresijas atvairīšanā, un arī NATO valstis aizvien biežāk sāk žēloties, ka to krājumi tuvojas izsīkumam, norāda BBC. Beidzamais spilgtais piemērs ir Ukrainu allaž atbalstījusī Polija, kas septembrī paziņoja, ka no savām rezervēm piešķirt bruņojumu Kijivai vairs nespēs.
CNN atgādina, ka nesenajā Varšavas Drošības forumā NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Robs Bauers atklāti atzinis - alianses dalībvalstu spējas piegādāt Ukrainai ieročus un munīciju ar katru brīdi kļūst aizvien mazākas. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, kļuvis skaidrs, ka NATO valstis nekam tādam nav gatavojušās, jo Eiropā noliktavas ar ieročiem un munīciju bijušas piepildītas labākajā gadījumā pa pusei, un tagad šie krājumi izsīkst. “Mēs jau varam saskatīt šīs mucas dibenu,” viņš teicis.
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pašlaik noslēgtas jau aptuveni 20 vienošanās vai nodomu protokoli ar ārvalstu partneriem, raksta “Reuters”. Daži no tiem paredz kopuzņēmumu veidošanu, citi - tehnoloģiju apmaiņu vai nepieciešamo komponentu piegādes Ukrainai, lai tā varētu nodrošināt bezpilota lidaparātu, bruņutehnikas un munīcijas ražošanu. Sīkāku informāciju ministrija gan neizpauž.
Divas lielas Eiropas kompānijas oficiāli paziņojušas par gatavību sadarboties ar Ukrainu ieroču un bruņojuma ražošanā. Vācijas uzņēmums “Rheinmetall” saņēmis no Federālā karteļu biroja zaļo gaismu, lai sadarbībā ar Ukrainas valsts kompāniju “Ukroboronprom” sāktu ražot bruņutransportierus un tankus, raksta “Politico.eu”. “Rheinmetall” izpilddirektors Armīns Papergers paziņojis, ka tālākā nākotnē Ukrainā varētu ražot arī jaunākās paaudzes “Panther” tankus, kas pašlaik ir vien prototipa stadijā. Taču skaidrs, ka tas varētu notikt tikai pēc šī kara beigšanās, turklāt ar nosacījumu, ka uzvaru tajā gūs tieši Ukraina.
Savukārt britu kompānija “BAE Systems”, kas paziņojusi par sava biroja atvēršanu Kijivā, plāno Ukrainā ierīkot 105 milimetru kalibra artilērijas lielgabalu ražotni. Tāpat Ukraina un “BAE Systems” Zviedrijas filiāle jau augustā noslēgušas līgumu par sadarbību kājnieku kaujas mašīnas “CV90” ražošanā. Šī vienošanās gan pagaidām neparedz, ka tas tiks darīts Ukrainas teritorijā.
Avīze “Le Figaro” vēstījusi, ka Francijas kompānija “Arquus” parakstījusi nodomu protokolu, kas paredz Ukrainā ierīkot tehniskās palīdzības centrus, kuros tiks labotas šī uzņēmuma ražotās bruņumašīnas, kas cietušas frontē. Kaut kad nākotnē (netiek gan atklāts, vai tikai tad, kad beigsies karš) Ukrainā varētu būt iespējama arī to ražošana. Remontdarbnīcu ierīkošanu Ukrainā plānojot arī cits Francijas militārais uzņēmums - “Nexter”, kas Ukrainai piegādājis pašgājējas haubices “Caesar”. Šī uzņēmuma vadītājs Nikolā Čanusī laikrakstam stāstījis, ka pašlaik tiekot meklēts vietējais partneris Ukrainā.
Izdevums “Defense News” ziņo, ka Ukraina cenšoties saņemt licenci no kompānijas “General Dynamics European Land Systems”, lai uzsāktu kājnieku kaujas mašīnu “Ascod” ražošanu. Ukrainas kompānijas “Ukrainian Armor” vadītājs Vladislavs Beļbašs apgalvojis, ka sarunas jau ritot pilnā sparā, taču saprotamu iemeslu dēļ nav atklājis, kur (Ukrainā vai kādā no kaimiņvalstīm) varētu atrasties attiecīgā ražotne.
Čehijas aizsardzības ministra vietnieks Daniels Blažkovecs pēc Kijivā notikušā foruma paziņojis, ka Ukrainā varētu tikt ražotas triecienšautenes “CZ BREN 2 BR” un tām paredzētā munīcija. Interneta vietne “BulgarianMilitary.com” atgādina, ka šī tipa automātiskie ieroči Ukrainas armijas bruņojumā ir jau kopš 2019. gada. Pašlaik triecienšautenes ražo Čehijas uzņēmums “Česká zbrojovka”, savukārt munīciju - kompānija “Sellier&Bellot”.
