Zviedrijā izgāžas skaļa spiegošanas lieta

Pagājušā gada novembrī “krievu spiega” Skvorcova skaļais arests izraisīja lielu ažiotāžu Zviedrijā, taču tiesā lietā izčākstēja. © AFP/Scanpix

Stokholmas apgabaltiesa attaisnojusi spiegošanā apsūdzēto krievu izcelsmes uzņēmēju Sergeju Skvorcovu, kura aizturēšanā pagājušā gada novembrī bija iesaistīti policijas īpašo uzdevumu vienības kaujinieki pilnā ekipējumā. Lai gan atzīts, ka Skvorcovam piederošie uzņēmumi piegādājuši Krievijai tādas rietumu militārās tehnoloģijas, kādām Kremļa rokās nebūtu jānokļūst, pierādīt, ka vīrietis, kuram ir gan Zviedrijas, gan Krievijas pilsonība, būtu darbojies krievu īpašo dienestu interesēs, nav izdevies.

Tā savu verdiktu - pilnībā attaisnot apsūdzēto - argumentējis apgabaltiesas tiesnesis Jakobs Hedenmo, vēsta ziņu aģentūra “TT”. Viņš skaidrojis, ka lieta bijusi ierosināta tieši par spiegošanu un tādu darbību citas valsts īpašo dienestu interesēs, kas nodara būtisku kaitējumu Zviedrijas un “kādas draudzīgas valsts” (ar to domātas ASV) drošības interesēm, taču prokuratūras iesniegtie pierādījumi nav bijuši pietiekami pārliecinoši. Par to, ka šāds spriedums varētu būt gaidāms, liecināja fakts, ka jau drīz pēc prāvas (tā lielākoties notika aiz slēgtām durvīm, jo liecības sniedza gan Zviedrijas izlūkdienesta darbinieki, gan kāds ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģents), proti, 9. oktobrī, tiesa nolēma atbrīvot Skvorcovu , kurš Zviedrijā dzīvo jau vairāk nekā 25 gadus, no apcietinājuma, norādot, ka viņa turēšana ieslodzījumā vairs neesot nepieciešama, raksta “AP”.

Prokurors Henriks Olīns, kurš bija pieprasījis, lai apsūdzētajam piespriestu piecu gadu ieslodzījumu, nav slēpis savu vilšanos. Visticamāk, prokuratūra izmantos tiesības trīs nedēļu laikā pārsūdzēt spriedumu. Prokuratūras ieskatā Skvorcovs izmantojis divas savas kompānijas, lai laikā no 2013. līdz 2022. gadam regulāri iegādātos (lielākoties ASV) militārās tehnoloģijas, tai skaitā kodolieroču izstrādāšanā izmantojamas, kuras oficiāli uz Krieviju nedrīkstēja eksportēt dažādu ierobežojumu un noteikto sankciju dēļ, ziņo “BBC”. Zviedrijas izmeklētājiem neesot nekādu šaubu, ka šīs tehnoloģijas galu galā nonākušas Krievijas militārā izlūkošanas dienesta rīcībā, bet pēc tam izmantotas militāri rūpnieciskajā kompleksā, attīstot jaunus ieroču veidus.

Prāvas laikā prokurors ne reizi vien uzsvēris, ka Skvorcovam piederošie uzņēmumi viltojuši datus, uzrādot gan fiktīvus preces piegādātājus no ASV, gan saņēmējus Krievijā, turklāt dokumentos bijusi ļoti neprecīza informācija par to, kas tad īsti caur šīm firmām tiek vests uz Krieviju. Tomēr tiesa noticējusi Skvorcova un viņa advokātes Ulrikas Borgas stāstītajam, ka runa ir vien par atsevišķām “grāmatvedības kļūdām”. Apsūdzētais uzsvēris, ka viņa biznesa partneru loks Krievijā esot ļoti plašs - no lauksaimniecības koncernu vadītājiem līdz “Roskosmos” pārstāvjiem, taču tajā pavisam noteikti neesot Krievijas īpašo dienestu. Aizstāvība arī uzsvērusi, ka visus savus darījumus Skvorcovs kārtojis legāli, caur sev piederošajiem Zviedrijā reģistrētajiem uzņēmumiem, un arī tas esot būtisks pierādījums, ka viņam nav bijis nekā slēpjama. Prokuratūra gan ir pārliecināta, ka legālie uzņēmumi izmantoti kā aizsegs, lai veiktu nelikumīgas darbības.

Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais