Piektdienas pēcpusdienā (pēc Latvijas laika) ASV Kongresa Pārstāvju palātā ieplānots kārtējais balsojums par spīkera ievēlēšanu. Republikāņu kandidāts atkal būs galēji labēji noskaņotais bijušā prezidenta Donalda Trampa kvēlais piekritējs Džims Džordans, kura izredzes tikt amatā, pašlaik tiek vērtētas kā niecīgas.
Divos balsojumos viņš jau zaudējis, jo Džordanu neatbalsta ne tikai mazākumā esošie demokrāti, bet arī vairāki desmiti paša partijas biedru. Maz ticams, ka šodien kaut kas būs mainījies. Bet republikāņu labējā spārna iebildumi pret pagaidu spīkera Patrika Makhenrija pilnvaru palielināšanu nozīmē to, ka Pārstāvju palāta tuvākajā laikā nespēs normāli funkcionēt. Taču tās darbība ir ārkārtīgi svarīga, jo tieši Pārstāvju palātā tiek apstiprināts valsts budžets, un tieši tai prezidents Džo Baidens ceturtdienas vakarā nosūtīja priekšlikumu piešķirt papildu ekonomisko atbalstu 100 miljardu dolāru apmērā Ukrainai un Izraēlai, raksta “AP”.
Pašlaik šis aicinājums paliek “karājamies gaisā” gluži tāpat, kā daudzas citas likumdošanas iniciatīvas. ASV pamatplūsmas mediji, kas gandrīz visi atbalsta demokrātus, raksta, ka Džordana un viņa piekritēju mērķis ir panākt to, lai ASV kā valsts vairs nevarētu normāli funkcionēt. Ja tas izdosies, iedzīvotāju neapmierinātība ar samilzušajām problēmām nākamā gada novembrī varētu novest pie Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Spēku samērs Pārstāvju palātā ir pat daudz ko pieredzējušai amerikāņu demokrātijas sistēmai neierasts. Formāli republikāņiem ir vairākums - 221 balss pret demokrātu 212 balsīm, atgādina “Reuters”. Normālā situācijā Kongresa apakšnama vairākums arī varētu noteikt politisko dienaskārtību, cita starpā koordinēti izdarot spiedienu uz demokrātu prezidentu Baidenu un viņa administrāciju. Taču, kā sarunā ar “AP” uzsvēris republikāņu kongresmenis Toms Kouls: “Šis nav normāls vairākums.”
Republikāņi ir sašķēlušies divās frakcijās - Trampa atbalstītājos un pretiniekos. Strīdi starp šīm nometnēm brīžam pat ir niknāki par republikāņu diskusijām ar demokrātiem. To pierādīja arī ceturtdienas vakara notikumi, kad republikāņu kongresmeņu sēde izvērtusies bļaušanā, savstarpējās lamās un apvainojumu izteikšanā. Tā kā ir skaidrs, ka Džordanam nav pietiekama atbalsta Pārstāvju palātā (pirmajā balsojumā pret viņa ievēlēšanu par spīkeru nobalsoja 20, bet otrajā - jau 22 republikāņi), bija izvirzīts kompromisa priekšlikums. Proti, līdz janvārim piešķirt pilnvaras Makhenrijam rīkoties gluži kā pilnvērtīgam spīkeram, līdz ar to atjaunot kopš 3. oktobra paralizēto Kongresa apakšnama darbu. Kuluāros cirkulējošā informācija liecina, ka šādam risinājumam varētu piekrist arī demokrāti (oficiāli gan viņi šo ideju nekomentēja), turklāt Džordans sarunās ar mediju pārstāvjiem pieļāva šādu iespēju. Taču viņa piekritēji apturējuši šīs iniciatīvas virzīšanu uz priekšu, un bez vainas nav arī Makhenrijs, kurš publiski paziņojis, ka nealkst pēc lielākām pilnvarām. “Es šajā amatā esmu, lai nodrošinātu Pārstāvju palātas spīkera ievēlēšanu, un uz to arī koncentrēju savu uzmanību,” viņa sacīto citē “CNN”.
Ceturtdien Džordans ticies arī ar tiem republikāņu kongresmeņiem, kuri kategoriski atsakās atbalstīt viņa kandidatūru spīkera amatam. Taču, kā uzvēris deputāts Kens Baks, nekāda diskusija nav izdevusies, abām pusēm stingri paliekot pie sava viedokļa. Ņemot vērā medijos izplatījušās ziņas, ka Džordana piekritēji draudot ne tikai tiem republikāņiem, kas balsoja pret viņu, bet arī šo politiķu ģimenes locekļiem, Baks prognozējis, ka Džordana pretinieku skaits Pārstāvju palātas republikāņu rindās tikai pieaugs - no pašreizējiem 22 kongresmeņiem līdz 30 vai pat 40, vēsta “CBS”.
