Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku – triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās.
Kā tas kopš neatminamiem laikiem iegājies, ceļu būves sezona Latvijā tiek atklāta ar valsts ceļu būvdarbu pasūtītāja “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) organizētu Latvijas un ārzemju ceļu būves un pārvaldības amatpersonu un uzņēmēju tikšanos aprīlī. Šā gada tikšanās organizēta 22. un 23. aprīlī Jūrmalā. Par šīs formas saturu kļuvušas trauksmainas ziņas, ka nozarei Latvijā gals tūlīt būs klāt. Nav jāskatās atpakaļ laikā tālāk kā līdz “Neatkarīgās” 2025. gada 11. aprīļa publikācijai, kurā mazliet ātrāk nekā šogad organizētā LVC konference tika atreferēta ar vārdiem, “ka jau nākamgad pietrūks naudas, lai garantētu drošu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem”. Taču tajā paša rakstā arī ietverts atgādinājums kā mierinājums, ka ne jau pirmo, bet kārtējo reizi ceļu būves nozare atrodas uz bēdu lejas malas, jo “gandrīz tāpat kā tagad jau ir bijis pat divas reizes pārskatāmā pagātnē jeb pēdējo desmit gadu laikā”.
Pagājušā gada ritējumā šķita, ka pagājušā pavasara noskaņas bijušas pārāk trauksmainas. Neviens, protams, nesolīja nozarei 607 miljonus eiro, cik daudz, pēc LVC aprēķiniem, ik gadus vajadzētu, lai nebūtu nekādu šaubu par Latvijas ceļu tīkla kvalitāti un ilgtspēju, bet 184 miljoni eiro kopā no Latvijas valsts budžeta un ES palīdzības fondiem nozarei ieplānoti tika. Tas mazliet vairāk nekā 2025. gadā pēc nomināla un mazliet mazāk pēc pirktspējas, ja tās kritumu izsaka atbilstoši oficiālās statistiskas procentiem, bet tomēr mierinoši, ka ceļu tīkla acīm redzama sabrukuma briesmas atkal pabīdītas tālāk. Taču tad pienāca šā gada 28. februāris un pagājušā pavasara briesmu stāsti ieguva pravietojuma pieskaņu. Proti, ASV prezidents Donalds Tramps pavēlēja sākt karu Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos, gandrīz pilnībā nobloķējot šo resursu plūsmu no šī reģiona un izraisot visā pasaulē naftas trūkumu, kas dzen uz neparedzamiem augstumiem ne tikai degvielas, visu no naftas iegūstamo produktu cenas.
Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku - triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās un galu galā jautājums, vai šis produkts vispār būs pieejams. Tātad ceļu būves sezona jāsāk un iedomāties tagadējo ceļu būvi bez asfaltēšanas neiespējami, pat ja nāksies kaut kā izgrozīties asfalta deficīta apstākļos.
Acīs krītoša atšķirība starp pērno un tagadējo LVC konferenci bija satiksmes ministra Ata Švinkas piedalīšanās ar uzrunu no tribīnes Jūrmalā, nevis no ekrāna tiešsaistē ar Satiksmes ministriju, pat ja no turienes tika raidīts uzrunas ieraksts. Par pērno saturu nācās atzīmēt, ka uzrunu “veidoja tik nekonkrēti laba vēlējumi nozarei un konferences dalībniekiem, kādi vairāk piestāvētu Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kad augstākās amatpersonas ar praktiski vieniem un tiem pašiem vārdiem apsveic gan mediķu vai mežsaimnieku, gan valodnieku vai veterānu saietus”.
Šoreiz konferencē ministrs bija dzīvs cilvēks ar situācijai pieskaņotu uzrunu. Attēlā A. Švinka kopā ar pasākuma namatēvu, LVC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski.
A. Švinka sāka ar apliecinājumu, ka “esmu daļa no jums", “cīnīsimies kopīgi” naftas un naftas produktu krīzes apstākļos. Cīņas konkrētība tāda, ka Satiksmes ministrija iesniegusi valdībā projektu noteikumiem par ceļu būves projektu izpildes cenu indeksāciju atbilstoši naftas produktu sadārdzinājumam, bet pagājušās nedēļas valdības sēdē projekts netika apstiprināts. A. Švinka pauda pārliecību, ka nākamajā, t.i., 28. aprīļa valdības sēdē noteikumi tiks pieņemti, bet 27. aprīļa vakarā izskatījās, ka tā nu gan nebūs. Vakar vakarā publicētajā valdības sēdes darba kārtībā bija noteikts, ka A. Švinka nākšot klajā ar noteikumiem, kā "attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti". Tā, lūk, Satiksmes ministrija radījusi jaunvārdu "intelektisks", bet par ceļu būves finansēšanu pie vārda netiek laista.
Gan M. Lazdovskis, gan nozares uzņēmumu biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs, savulaik Ministru prezidents Andris Bērziņš izteica “Neatkarīgajai” paredzējumu, ka sadursmē starp Satiksmes ministrijas lūgumu piešķirt naudu un Finanšu ministrijas slēdzienu nepiešķirt naudu izšķilsies lēmums kompensēt dažu būvdarbu sadārdzinājumu uz citu būvdarbu neveikšanas rēķina.
Viens no variantiem, kā sašķirot šogad veicamos un ieplānotos, bet neveicamos būvdarbus, būtu vadīties no tā, vai par būvdarbiem jau ir noslēgts līgums. Izklausās saprotami, kāpēc izmantot tādu kritēriju, taču tikpat labi iespējams, ka tas nepaliks vienīgais kritērijs. Varbūt ar ieplānotiem, bet tieši šodien vai pēc nedēļas vēl nepasūtītiem būvdarbiem būs jāglābj tilts, lai tas nesabrūk zem braucējiem; varbūt atradīsies vēl citi ceļa posmi, pa kuriem jāpārvietojas daudziem cilvēkiem vai jāpārvieto preces, lai varētu darboties uzņēmums, bez kura kādai pašvaldībai draud izputēšana.
A. Bērziņš piebilda, ka tagad pašvaldības ar Rīgu priekšgalā ir pieteikušās izmantot lielu daļu no ceļu būves uzņēmumu jaudām, kas tika attīstītas tad, kad Latvijai atļāva novirzīt ceļu būvei no ES palīdzības fondiem daudz vairāk naudas nekā tagad. Taču tagad pašvaldības sadūrušās ar to pašu, ar ko sadūrusies valsts. Tātad ar nepieciešamību piemaksāt virs nolīgtajām cenām par pasūtītajiem vai ieplānotajiem būvdarbiem. Vēl īsti nesākusies būvdarbu sezona draud beigties ātrāk, nekā visas pašvaldības tiks skaidrībā, ko tās finansiāli var vai nevar (nedrīkst) atļauties.
M. Lazdovskis un tāpat satiksmes ministrs savās ievadrunās neiekļāva 2-3 skaitļus, kuru nosaukšana līdz šim nozīmēja LVC konferences kulmināciju: par tik un tik miljoniem eiro salabosim tik un tik kilometru ceļu tik un tik posmos. Ir, protams, tāds plāns “A", taču neizslēdzot to, ka sezonas beigās būsim nonākuši daudz tālāk par plāniem “B" vai “C”: varbūt būs “P”, varbūt būs “Z".
Ar plānu “A” M. Lazdovskis aicināja iepazīties LVC interneta izdevuma “Autoceļu Avīze” šā gada marta laidienā. Izdevuma goda vietā Latvijas karte ar ceļu posmiem, kuros šovasar ieplānoti LVC pasūtīti darbi, un M. Lazdovska skaidrojums par šo karti intervijas formātā. LVC sagatavotā karte likta šīs “Neatkarīgās” publikācijas galvgalī.
Intervijā M. Lazdovskis ir norādījis, ka vēl marta sākumā tagadējā būvniecības sezona šķitusi ļoti līdzīga iepriekšējai. Taču karš Tuvajos Austrumos jau marta vidū nonāca līdz Latvijai kā būtiska ne tikai degvielas, bet arī bitumena cenu celšanās. Jārēķinās ar to, kas piedzīvots 2022. gadā, kad atsākās karš Ukrainā. M. Lazdovska vārdiem runājot, “situācija ir negaidīta un nav skaidrs, cik ilgi tā turpināsies. Pamatīga neskaidrība ir arī par sekām, kādas varam sagaidīt, situācija mainās no nedēļas uz nedēļu. Tas ir liels izaicinājums mūsu nozarei pat neskatoties uz to, ka pēc būtības uzņēmēji ir raduši strādāt nenoteiktības apstākļos.” “Tomēr apstākļi, kuri veidojas tagad, ir kaut kas pavisam nestabils. Risinājums varētu būt esošo līgumu ārkārtas indeksēšana, ja tiks saņemts atbilstošs valdības mandāts. Nozare rēķina, ka izmaksu pieaugums varētu būt aptuveni 15%. Jārēķinās, ka, ja netiks piešķirts papildu finansējums šādai indeksācijai, visticamāk, būs nepieciešams pārskatīt šī gada plānus un atsevišķos posmos remontdarbus atlikt.”
Pagaidām darbi tiek sākti ar cerībām uzkrāt tādu inerci, lai vismaz kaut kas līdz sezonas beigām būtu izdarīts. Lielākais darbu apjoms posmu un kilometru skaita ziņā novirzīts uz valsts vietējiem autoceļiem. No kopumā 80 objektiem 50 būs uz vietējiem autoceļiem un veidos 350 kilometrus. Tā ir puse no visa būvdarbu apjoma, kopumā plānojam strādāt uz 657 kilometriem valsts autoceļu. Šai tendencei ir vairāki iemesli. Pirmkārt, valsts budžets lielus un dārgus pārbūves projektus apmaksāt nespēj. Otrkārt, ceļiem pieejamā ES nauda apsolīta administratīvi teritoriālās reformas skartajiem vietējiem un reģionālas nozīmes autoceļiem un satiksmes drošībai.
Valsts nozīmes autoceļi šajā sarakstā pārstāvēti ar gabaliņiem no Rīgas-Daugavpils šosejas (A6).
Ja runā tieši par asfaltēšanu, kas pagājušā gadsimta vidū Latvijā kļuva par ceļu būves nozares simbolu, tad šogad no grants seguma ceļa par asfaltētu ceļu jāpārvērš pievedceļš Sēlijas poligonam jeb vietējais autoceļš Daudzeva- Viesīte-Apserde (V956) (1,18.-17,19. km) un reģionālais autoceļš Bauska-Aizkraukle (P87) posmā no Ozolaines līdz Bārbelei (17,41.-28,06. km). Gandrīz 65 kilometriem vietējo grants autoceļu tiks uzlieta piķa kārta bez apakšējo kārtu nostiprināšanas.
Dažādas viltības tiks liktas lietā, lai iztiktu ar ceļu seguma atjaunošanu tur, kur īstenībā būtu vajadzīga pārbūve. Tas par autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) posmu no krustojuma ar autoceļu Gaiziņkalns-Lubeja-Gulbēre-Liezere (V851) līdz Madonai (61,13.- 83,91. km). Autobraucējiem un tāpat arī žurnālistiem, kam autobraucēji un citi aktīvisti mēdz sūdzēties par ceļu labošanas slikto kvalitāti, ir jābūt gataviem, ka pēc šādiem remontdarbiem autoceļš nebūs ideāli gluds un ātrāk var parādīties plaisas, bet tomēr ceļš tādējādi tiek pasargāts no tālākās sabrukšanas un braukšanas komforts kļūst labāks.
