Kā ar velosipēdu iespējams aizmīties līdz Ginesa rekordu grāmatai un iekļūt tajā - žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijā un pasaulē pazīstamo velomenu Krišjāni Ratiniku.
Francijas arodbiedrības izziņojušas Parīzes Luvras muzeja darbinieku streiku pirms budžeta balsojuma parlamentā. Luvras aplaupīšanas incidents un tā sekas var izšķirt valdības likteni, ziņo Francijas mediji.
Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.
Kādus patīkamus un nepatīkamus pārsteigumus tautai 2026. gadā sarūpējis Saeimā apstiprinātais valsts budžets; vai bija iespējams vēl vairāk samazināt izdevumu sadaļu un kādēļ tas nenotika; kādi izaicinājumi sagaida koalīciju nākamgad – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Andu Čakšu ("Jaunā vienotība").
Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".
Zviedrijā ir pabeigts pētījums par Krievijas ietekmes aģentūras kampaņu pret Somiju. Kampaņai ir biedējošas līdzības ar pirms iebrukuma Ukrainā izvērsto kampaņu pret Ukrainu, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Latvijā plašsaziņas līdzekļi par to nerunā vai runā izvairīgi, bet Lielbritānijas laikraksts “The Guardian” jau redakcijas viedokļa slejā signalizē par ASV un Eiropas attiecību bēdīgo galu.
Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.
Vai taisnība, ka Rīgas satiksmei “laulība” ar Škoda tramvaju ražotāju noslēgta uz mūžu; vai patiesi čehu tramvaju ražotājs vainojams pie prasībām iepirkumā no kura tika izslēgti vietējie ražotāji; kas notiks ar tramvaju bremzēm un jaunu iepirkumu par to modernizāciju – par šiem un citiem transporta jautājumiem saruna ar Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu.
Lai arī ASV Kongress sliecas karavīru skaitu Eiropā pagaidām nesamazināt, ASV drošības garantijas Eiropai ir zudušas, liecina publiski atspoguļotie ASV politikā notiekošie procesi un amatpersonu izteikumi.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 8. decembrī, atbalstīja Rīgas attīstības programmas aktualizāciju Rīcības plānā un Investīciju plānā 2026.–2027. gadam. Par aktualizēto dokumentu balsoja septiņi komitejas deputāti, trīs bija pret, bet viens atturējās. Šis balsojums paver ceļu tālākai dokumenta virzībai Rīgas domes komiteju un domes sēžu darba kārtībā.
Jelgavas pils jeb Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) aulā notika publiska atskaitīšanās par to, kā divu gadu laikā iztērēti pieci miljoni eiro valsts apmaksātiem pētījumiem “GreenAgroRes” un “Forest4LV” ar mērķi salāgot Latvijas iespējas ar Eiropas Savienības prasībām “zaļai” lauksaimniecībai un mežkopībai.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā šobrīd tiek vētīta pilsētas investīciju stratēģija līdz 2030 gadam. Dažādiem investīciju projektiem tiks sadalīts gandrīz miljards eiro.
Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Kamēr citās valstīs ceļu infrastruktūra kļūst par drošības un kvalitātes vizītkarti, Latvijā tā brīžiem atgādina nebeidzamu melno komēdiju. Ja “Latvijas valsts ceļu” iepirkumi būtu kino žanrs, tad Saulkrastu apvedceļa ielu apgaismojums būtu filmas kulminācija – spilgta, mirgojoša un absurda aina, kas liek domāt, ka scenāristi ir sajaukuši drāmu ar farsu.
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Polijā notiekošās Ļubļinas universitātes un Latvijas Universitātes konferences “Polija un Latvija 20. un 21. gadsimtā: paralēli ceļi, dažāda pieredze” starplaikā “Neatkarīgajai” izdevās izvaicāt politologu Andi Kudoru – protams, par kara noziedznieka Vladimira Putina izvērsto agresiju pret Ukrainu.
Kādam jābūt valsts un pašvaldību padomju un valžu locekļu skaitam; vai tās tiek izmantotas kā barotnes valdošo politiķu pietuvinātām personām; kādai būtu jābūt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai – nra.lv saruna ar bijušo Ernst & Young un KPMG auditoru ekonomistu, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju Ģirtu Lapiņu (NA).
Grozījumu projekts Satversmes tiesas likumā, kurš garantēs atgriešanos darbā līdzvērtīgā prokurora amatā Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam bijis prokurors, raisa diskusijas. Daļa “Neatkarīgās” aptaujāto juristu pauž, ka paredzētie grozījumi ir likumsakarīgi un taisnīgi, citi norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks zemē iemīdīts “labas likumdošanas” princips.
