Sākums

"Nra.lv sarunas" studijā Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.

Čehijas militārā ražošana piedzīvo zelta laikus un strauji kļūst arvien nozīmīgāka. Kā Čehijas ekonomikas dzinējspēks tā var papildināt vai pat aizstāt automobiļu rūpniecību, raksta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) interneta portāls "dw.com".

Latvijai jāizdara visi ar robežas nocietināšanu saistītie mājasdarbi, jo arī Ukrainas pieredze rāda, ka tikai nocietināti punkti un laba “ierakšanās” ir panākumu ķīla, uzskata politiķis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.

“Tāpēc, ka tā ir leģendāra estrāde,” teic mūziķis un komponists Jānis Lūsēns, atbildot uz jautājumu: kāpēc grupas “Zodiac” un Sūzijas Kvatro koncerts notiks tieši Ogres estrādē? Leģendāri ir visi trīs komponenti: gan Jānis ar “Zodiac”, gan Sūzija, gan Ogres estrāde. Pirms 40 gadiem, pēc Jura Kulakova “Pērkona” koncerta, Ogres klausītāji – lielākoties jaunieši – sakāpuši vilcienā, sāka dziedāt, emocijas nerimās, toties sākās vilciena demolēšana: tika izsisti vagona stikli, izārdītas sēdvietu dermatīna virsmas… Jānis nosmejas: cerams, ka šoreiz koncerta dienā – 5. jūlijā – tā nenotiks.

Šodien tauta novados un pilsētās uzvelk savas labākās drānas, apauj kājas un dodas ievēlēt savu pašvaldību.

Ir ārkārtīgi populārs, lai neteiktu banāls, sauklis: kā novēlēsim, tā arī dzīvosim. Šā saukļa jēga ir vienkārša – tikai no mums pašiem (vēlētājiem) būs atkarīga dzīve turpmākos attiecīgā vēlēšanu cikla gadus.

Tas būs lielākais enerģētikas projekts Polijas vēsturē – dārgāks nekā atomelektrostacija. Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.–2027. gadā. Poļi lēš, ka pēc projekta realizācijas elektroenerģijas cenas samazināsies par 50%, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Kādēļ tieši ģenerālprokurora amata kandidātu izvērtēšanas laikā uzvērpies skandāls?

Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.s

TV raidījuma "Nra.lv sarunas" studijā ekonomikas ministrs Viktora Valainis.

"Šis gads mums parādīs patiesu priekšstatu par valsts sagatavotības pakāpi nodrošināt cilvēkiem patvērumu," sacīja Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks Jozefs Galica. Iekšlietu ministrija strādā pie regulas, kas noteiks, kādi nosacījumi jāievēro patvēruma vietām, un ieviesīs konsekventus standartus to organizācijai un aprīkojumam, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.

Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.

Tam, ka Latvija ir kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli, ir simboliska nozīme. Pat ne tik daudz no starptautiskās politikas aspekta, cik iekšpolitiskajā kontekstā. Ir taču skaidrs, ka visa šī ievēlēšana notiek rotācijas kārtībā, atbilstoši reģionu kvotām un beidzot pienākusi arī mūsu kārta pie šī prestižā, bet samērā maznozīmīgā galda pasēdēt. Šoreiz svarīgākā bija tieši mūsu reakcija uz šo notikumu.

“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?

Dienā, kad Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, 7. jūnijā, būs vēl kādas vēlēšanas, kuras arī būs ļoti nozīmīgas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī visai valstij kopumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode balsos par jauno arhibīskapu.

Statistiķa Jāņa Hermaņa publicētais Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūras grafiks ir izraisījis kārtējo satraukuma vilni par iespējamo pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Atsevišķi politiķi (priekšvēlēšanu laikā nesauksim viņu uzvārdus) pat pamanījušies publiski paziņot, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana esot neizbēgama.

TV raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas “Skinest group” īpašnieks Oļegs Osinovskis un politologs Filips Rajevskis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē tika kalts plāns, kā vispār izbeigt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju: “Mēs vispār valstiski kādā brīdī nonāksim pie tā, ka robeža tiks faktiski slēgta, atstājot tikai atsevišķus gadījumus [robežas šķērsošanai],” teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

Polijas un Lietuvas pierobežas teritoriju iedzīvotāji esot sākuši pamest reģionu pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par diapazona ierobežojumu atcelšanu ieroču izmantošanai Ukrainai – ziņo vācu laikraksts "Bild". Turpretim Lietuvas interneta medijs "respublika.lt" noliedz vāciešu izplatīto informāciju un uzsver, ka reģionā nekas tamlīdzīgs nenotiek.