Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.
Kas notiek “Rail Baltica” projekta iepirkumos; vai mūsu valstī ir iespējams noregulēt lietas tā, lai valsts kapitālsabiedrību vadītāji rīkotos kā labi saimnieki un iepirkumos nedotu priekšroku neizdevīgam piedāvājumam – saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".
Vai esošā koalīcija ir uz sabrukuma robežas? Kas svarīgāk – politiskie ķīviņi vai drošība? Kāpēc tik spēcīgs priekšvēlēšanu vējš? Vai attiecībā uz droniem vajag mainīt likumdošanu? Par to un daudz ko citu – ekspresintervijā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Laikraksts “The Washington Post” publicējis rakstu “Ieskats Bena Šapiro MAGA kraha aizkulisēs” (Inside Ben Shapiro’s MAGA meltdown), kurā sīki izanalizēti konservatīvisma intelektuālā spārna redzamākā viedokļu līdera Bena Šapiro vadītās interneta platformas “The Daily Wire” popularitātes krituma iemesli uz MAGA nometnes šķelšanās fona.
Kritiskā masa ir sasniegta – ar “RB Rail” iepirkuma gadījumu nesamierināsimies, sāksim valdībā diskusiju par to, ko darīt ar Satiksmes ministriju, tā jālikvidē vai kardināli jāpārveido – intervijā “nra.lv” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Dronu incidentu fonā Eiropa rosina sarunas ar Kremli, Zelenskis aicina NATO sabiedrotos gatavoties turpmākam karam Ukrainā, bet ASV apsver iespēju pamest mierizlīguma sarunas.
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prasa naudu datu bāzei ar jaudu uzkrāt ziņas par to, kā latviešu valodu mācījušies līdz 14 tūkstošiem pieaugušo katru gadu.
Kā darbojas kino industrija un kā valsts darbojas ar kino projektiem; ko nozīmē ielauzties pasaules kino industrijā – saruna ar studijas “Forma Pro Films” kino producenti Svetlanu Punti.
Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.
Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.
Vai mūsu Saeimas deputāti saprata, vai sapratīs, ka valsts ekonomiku ir iespējams dubultot ar konkrētām metodēm un kādas tās būs – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
Vai patiesi Vladimiru Putinu apdraud “Šoigu sazvērestība” – rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi, to vidū CNN un laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz kāda nopludināta Eiropas izlūkdienesta ziņojuma fragmentiem, nākuši klajā ar publikācijām par situāciju Putina tuvākajā lokā. Krievijā informāciju publicējis izdevums “Важные истории”.
Klausoties Saeimas ekonomiskās politikas (Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma) debates, radās iespaids, ka Latvijā ir divas dažādas, paralēlas ekonomikas.
Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.
Dzīvojām ekoloģiski tīrā vidē, uzturā lietojam kvalitatīvus produktus, bet kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir viens no viszemākajiem vidējiem dzīvēs ilgumiem Eiropā – saruna ar ārstu un TV personību Pēteri Apini.
Valdības sēdē kāda birokrātiski nosaukta informatīvā ziņojuma skatīšanas laikā atklājās metode, kā likuma piesegā “Rail Baltica” projektā tiek dedzināti nodokļu maksātāju sapelnītie miljoni.
