Pamiers Oleškos, Ukrainas armijas panākumi frontē, diplomātiskie kontakti, gaidāmās Krievijas, Ukrainas un ASV sarunas vieš piesardzīgu optimismu par miera līguma noslēgšanu. Bet vai Kremlis ir gatavs parakstīt jēgpilnu un taisnīgu vienošanos?
Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā oktobrī sasnieguši rekordaugstu līmeni - aptuveni 54 400 kritušo vai smagi ievainoto karavīru, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu datiem, informēja “Bloomberg”. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 1. novembrī paziņoja, ka tie ir lielākie kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma, pirms tam antirekords fiksēts 2024. gada decembrī, kad okupantu armija zaudēja 48 670 kritušo un smagi ievainoto. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba aplēsēm, 21. oktobrī tika sasniegts diennakts zaudējumu rekords - aptuveni 2250 bojāgājušo Krievijas karavīru. Zelenskis savā paziņojumā norādīja, ka oktobrī Ukrainas armijai izdevies atbrīvot 96,2 kvadrātkilometrus teritorijas - par 10,4 kvadrātkilometriem lielāku platību, nekā tajā pašā laika posmā sagrāba Krievijas spēki. “Mēs noturam savas pozīcijas, atbrīvojam teritoriju un darām visu iespējamo, lai katra kara diena agresoram izmaksātu pēc iespējas dārgāk. Lai izbeigtu šos bezjēdzīgos upurus, Krievijai atliek vien piekrist pamieram un pievērsties diplomātijai.”
“The Economist” 30. oktobrī ziņoja, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, ieskaitot kritušos un ievainotos, ir no 1,4 līdz 2,1 miljonam cilvēku, bojāgājušo Krievijas militārpersonu skaits - no 374 000 līdz 770 000. Maijā žurnāls ziņoja par 1,1-1,5 miljoniem nogalināto un ievainoto, “The Economist” izrēķināja, ka tobrīd trīs mēnešu laikā Ukraina no okupantiem atbrīvoja 73 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, atgūstot pusi kopš gada sākuma Krievijas sagrābtās platības, kad kauju intensitāte kopš karadarbības sākuma bija visaugstākā.
Publicēti arī citi dati: 30. oktobrī “BBC News” “Русская служба” un “Медиазона” žurnālisti informēja, ka Ukrainas karā Krievija zaudējusi vismaz 500 000 militārpersonu, kamēr dokumentāli apstiprināta 285 023 bojāgājušo Krievijas karavīru identitāte. “Informācija par visiem dzīvā spēka zaudējumu gadījumiem nav publiski pieejama, tāpēc noteikt precīzu skaitu ir samērā problemātiski,” komentē izdevums “Агентство. Новости”. Identificēto Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits lēšams 45-55% robežās no faktiskajiem zaudējumiem, savukārt militārie eksperti aprēķinājuši, ka Ukrainā krituši 518 līdz 664 tūkstoši okupantu armijas karavīru. Pieskaitot aptuveni 21 000-23 500 bojāgājušo pašpasludināto “ДНР” un “ЛНР” vienību un 2304 identificētos Ziemeļkorejas karavīrus, pēc BBC aprēķiniem, kopējie okupantu spēku zaudējumi varētu būt 540-690 tūkstoši. Publikācijās izmantoti Rietumvalstu izlūkdienestu, militāro struktūru un neatkarīgo pētnieku dati, kas salīdzināti ar informāciju par karadarbības intensitāti frontē, “Bloomberg” rīcībā nonākušie Eiropas valdību pieaicināto ekspertu aprēķini ar tiem aptuveni sakrīt. Savukārt ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) dati apstiprina prezidenta Zelenska sacīto, ka Krievija jau otro mēnesi pēc kārtas Ukrainā zaudē vairāk teritorijas nekā iekaro. Krievijas armija spiesta atkāpties pat Maskavai tik nozīmīgajā Donbasa reģionā. “Bloomberg” secina, ka Ukrainas armijas panākumi frontē potenciāli stiprinās Kijivas pozīcijas iespējamās miera sarunās.
Septembra sākumā intervijā laikrakstam “The New York Times” Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs skaidroja, ka trīspusējo Krievijas, Ukrainas un ASV sarunu atsākšanās ar Donalda Trampa administrācijas starpniecību gaidāma septembra beigās - dažas dienas pēc Krievijas domes vēlēšanām (18.-20. septembrī) un dažas nedēļas pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām (3. novembrī). Atsaucoties uz Baltā nama paziņojumu, Francijas prezidenta Emanuela Makrona kanceleja 7. septembrī informēja, ka Maskava paudusi gatavību atsākt sarunas pēc Krievijas domes vēlēšanām, savukārt Budanovs 12. septembrī paziņoja, ka nākamā sarunu kārta varētu sākties oktobrī. Nākamajā dienā pēc Budanova paziņojuma sarunu atsākšanu apstiprināja Kremlis - Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs informēja, ka sarunas varētu atsākties oktobrī, savukārt Putina palīgs Jurijs Ušakovs norādīja, ka Maskava par “pilnībā pieņemamu” vietu šādām diskusijām uzskata Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētu Abū Dabī. Kremļa retorika strauji mainījās tūlīt pēc domes vēlēšanām: 25. septembrī Putins izteicās, ka oktobrī plānotās sarunas tomēr nesāksies, jo Ukraina veica gaisa triecienus domes vēlēšanu laikā, un paziņoja, ka Ukrainai būtu “jāizjūt atbildes triecieni” (“Украина должна почувствовать ответные удары”).
Krievijas propagandas forumā “Valdaja diskusiju klubs” ikgadējā sanāksmē 1. oktobrī Putins apgalvoja, ka Maskava bijusi “gatava sākt sarunu procesu jau 21. septembrī” (ar saviem noteikumiem), taču Ukraina, kas “pati savas vēlēšanas nerīko, mēģināja izjaukt mūsējās”. Dažas dienas vēlāk Putina ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs komentēja: “Kontakti šādā formātā notikuši arī iepriekš, taču Kijiva tos pārtrauca (..) Šobrīd tamlīdzīgi kontakti plānoti netiek, turpmākais nav atkarīgs no mums”, bet jau nedēļu vēlāk, 8. oktobrī, publicētajā intervijā Grieķijas laikrakstam “Kathimerini” ASV valsts sekretārs Marko Rubio pauda šaubas par kara izbeigšanu sarunu ceļā.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs 3. novembrī mikroblogošanas platformā “X” paziņoja, ka Krievijas, Ukrainas un ASV trīspusējās sarunas paredzēts atsākt 10.-11. novembrī Abū Dabī. Vitkofa ierakstā teikts: “Amerikas Savienotās Valstis 10.-11. novembrī Abū Dabī vadīs Ukrainas un Krievijas darba grupu tikšanās, veicinot prezidenta Trampa kara izbeigšanas misiju. Diskusijās galvenā uzmanība tiks pievērsta pēckara drošības mehānismiem, konflikta deeskalācijai, humānajiem pasākumiem un turpmākajiem soļiem ceļā uz mieru. Turklāt šonedēļ Briselē ASV sarunvedēji tiksies ar Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, ES un NATO pārstāvjiem, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, Eiropas pēckara drošības arhitektūru, kā arī Ukrainas atbalsta un pēckara atjaunošanas ekonomiskās iespējas. Mēs ceram turpināt attīstīt Kijivā, Oslo un Sanktpēterburgā panākto progresu, lai noslēgtu visaptverošu un ilgtspējīgu mieru, kas nākamajām paaudzēm garantēs ilgtermiņa drošību.”
21. oktobrī, kad Vitkofs beidzamo reizi viesojās Krievijā, tieši Kremlis pauda gatavību sarunas atsākt “ap 10. novembri”, lai gan Ukraina pirms tam mēģināja vienoties par tikšanos pārcelšanu uz agrāku laiku, tā kā aukstā laika iestāšanās apgrūtina karadarbību un vairo civiliedzīvotāju ciešanas. “Українська правда”, atsaucoties uz kādu Ukrainas sarunu delegācijai tuvu avotu, ziņoja, ka Ukrainas puse mēģināja panākt sarunu atsākšanos vismaz novembra sākumā, avots prezidenta Zelenska komandā skaidroja, ka “decembrī katra nedēļa būs izšķiroša. Kad trūkst elektrības, ūdens vai apkures, svarīga katra diena”. Pēcāk Zelenskis žurnālistiem atklāja, ka arī ASV rosināja rīkot jaunu trīspusējo tikšanos pēc iespējas ātrāk - “ne vēlāk kā novembra sākumā”. Gatavojoties augsta līmeņa ASV sarunu vedēju, Ukrainas un Eiropas valstu pārstāvju tikšanās reizei 9. un 10. oktobrī Maiami, lai meklētu kopīgus risinājumus Krievijas izraisītā kara izbeigšanai pirms ziemas iestāšanās, parādījās ziņas par Trampa administrācijas iecerēm panākt “diplomātisku izrāvienu” pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām, atgādina “Агентство”.
Vitkofs 20. oktobrī Oslo tikās ar Zelenski un Eiropas valstu līderiem, bet jau nākamajā dienā Sanktpēterburgā ar Vladimiru Putinu. Uzreiz pēc tikšanās Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka trīspusējās sarunas (no kurām Putins iepriekš izstājās, lai Ukraina “sajustu atbildes triecienus”) Kremlis gatavs atsākt jebkurā laikā pēc 4. novembra. Putina un Vitkofa 21. oktobra tikšanās turpinājās trīs stundas, sarunu galvenā tēma bija “situācijas noregulējums Ukrainā”, Putins esot “atzinīgi novērtējis” ASV administrācijas un Trampa centienus uzņemties sarunu starpnieka lomu, žurnālistiem klāstīja Ušakovs un pievērsās miera sarunu jautājumam: “Tika apspriesta Krievijas, ASV un Ukrainas trīspusējo sarunu atsākšana. Zināms, ka uzreiz pēc Krievijas domes vēlēšanām tās izjauca pats “Ukrainas režīms”, kad balsošanas pēdējā dienā veica masīvus, plaša mēroga triecienus.” Tomēr “situācija tikusi atkārtoti izvērtēta, jo īpaši ņemot vērā no amerikāņiem saņemtos signālus (..) Kremlis būtu gatavs sarunas atsākt pēc 10. novembra, koncentrējoties “galvenajam jautājumam” par drošības sistēmas izveidi pēc konflikta beigām. Vitkofs izteicies, ka Tramps par šādu lēmumu būtu ļoti gandarīts”. Savukārt 28. oktobrī Ušakovs paziņoja, ka Kremlis sarunas vēlas “novembra vidū, aptuveni desmitajos novembra datumos”, piebilstot, ka sarunu gaitu iespaidos “mūsu pretinieku ukraiņu uzvedība” (“как украинские наши соперники поведут себя”) Tautas vienotības dienas svinību laikā (4. novembrī). Tāpat Ušakovs sarunu norisi sasaistīja ar situāciju Tuvajos Austrumos, arī prezidents Zelenskis norādīja, ka tās varētu apgrūtināt “eskalācijas procesi Tuvajos Austrumos, par ko šobrīd tik daudz tiek runāts”. ASV Bruņotie spēki 2. novembrī veica gaisa triecienus Irānai piederošajai Kešmas salai, ASV amatpersonas to raksturoja kā “ierobežotu aizsardzības rakstura militāro operāciju”, ziņoja WSJ. Savukārt ASV tīmekļa izdevums “Axios” informēja, ka Tramps apsver iespēju pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām atsākt militārus uzbrukumus Irānai, vienlaikus izvērtējot arī citus Tuvo Austrumu krīzes risinājumus, piemēram, lai panāktu ar Teherānu vienošanos par “status quo” saglabāšanu.
Krievijas militārie zaudējumi joprojām ir stabili augstā līmenī, tie salīdzināmi ar 2025. gadā un 2026. gada pirmajā pusē fiksētajiem. “Krievijas armijas pavēlniecība turpina izvirzīt saviem spēkiem neatbilstošus mērķus un izpildes termiņus,” apgalvots Ukrainas analītiskās grupas “Frontelligence Insight” vērtējumā par situāciju Krievijas Bruņotajos spēkos un valsts militāri politiskajā vadībā.
Joprojām tiek novērota izteikta specializēto Bezpilota lidaparātu sistēmu karaspēka (БПС) vienību apgādes prioritāte, kas saņem arvien vairāk dronu, ieskaitot pašus jaunākos un tehnoloģiski attīstītākos lidaparātu modeļus. Krievijas specdienesti (ФСБ, СВР un ГРУ) militāro triecienu, diversiju un sabotāžas aktu realizācijai veic aktīvu potenciālo mērķu izlūkošanu Ukrainā un ES valstīs. Tikpat mērķtiecīgi tiek meklēti politiskie emigranti un aktīvisti, kurus šie dienesti uzskata par Krievijas režīma potenciālu apdraudējumu, izmantojot dažādas operatīvās darbības un izlūkošanas, īpaši infiltrācijas un sociālās inženierijas metodes, lai piekļūtu aktīvistu privātajai informācijai, kontaktpersonām un darba videi. Specdienestu štata darbinieki un dienestu aģenti veido viltus identitātes un uzdodas par citiem aktīvistiem, opozīcijas žurnālistiem vai domubiedriem, lai iekļūtu mērķpersonu uzticamības personu lokā. “Frontelligence Insight” norāda, ka Krievijas speciālie dienesti priekšroku dod “hibrīdkara konveijeram” - infiltrēto aģentu un operāciju kvantitātei, nevis kvalitātei un konspirācijas ievērošanai. Krievijas taktika vērsta uz sabiedrības iebiedēšanu, haosa radīšanu un sabiedroto atbalsta mazināšanu Ukrainai. Šim nolūkam “skaļi” un pat neveikli sabotāžas akti, piemēram, noliktavu dedzināšana, ir efektīvāki nekā slepena informācijas vākšana.
Kopumā Kremlī, Krievijas specdienestu un militārajā vadībā jautājumā par kara turpināšanu šobrīd valda “mēreni pozitīvs" noskaņojums, ko nosaka ASV militārās palīdzības apturēšana Ukrainai un pārliecība par Eiropas vienprātības trūkumu Ukrainas ilgtermiņa atbalstam.
“Abū Dabī drīzumā varētu sākties trīspusējās Krievijas, Ukrainas un ASV sarunas, tiesa gan, ekspertu, nevis prezidentu līmenī, bet arī tas nav maz. Turklāt, atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem rīkot šāda veida tikšanās, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka šoreiz Maskava tās varētu uztvert nopietni,” savā slejā “Berlin Insider” raksta vācu žurnālists, “Deutsche Welle” komentētājs Dirks Emmerihs. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre 27. oktobrī piezvanīja Putinam un sarunājās ar viņu vairāk nekā stundu, cita starpā tika apspriesta sarunu atsākšana. Trīs dienas vēlāk, 30. un 31. oktobrī, Atlantā (ASV) notika G20 ārlietu ministru sanāksme ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piedalīšanos, kurš itin labi apzinājās, ka viņu sagaidīs asa eiropiešu kritika, taču tas viņu no dalības sanāksmē neatturēja, jo viņam nebija ne mazākās vēlēšanās noraidīt ASV valsts sekretāra Marko Rubio uzaicinājumu. Atlantā Lavrovs uzvedās kā īstens pasākuma saimnieks, savam stilam raksturīgā manierē skaļi bārstot asus un provokatīvus paziņojumus. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls nepieļāva sanāksmes dalībnieku fotografēšanos ar Lavrovu, taču vakara pieņemšanā Putina ministram tomēr izdevās iekļūt kadrā un “apmainīties ar pieklājības frāzēm”. G20 ārlietu ministru sanāksme ir ģenerālmēģinājums decembrī Maiami paredzētajam G20 valstu un valdību vadītāju samitam - pasākumam, uz kuru Donalds Tramps uzaicinājis Vladimiru Putinu, bet vai Krievijas līderis tajā piedalīsies, pagaidām nav zināms. Vēl pirms gada būtu grūti iedomāties, ka Maskava varētu atgriezties G20 grupā pirms kara beigām Ukrainā. Tomēr tagad tas ir noticis brīdī, kad Krievija teju katru dienu turpina gaisa triecienus Kijivai un citām Ukrainas pilsētām, toties Tramps paliek pasaules notikumu epicentrā. Pēc konflikta uzliesmojuma ar Irānu Baltā nama saimniekam “Ukrainas problēma” kļuva mazsvarīga, uz kādu laiku viņš par to zaudēja interesi, bet pašlaik situācija mainījusies. Amerikas līderis vēlas piedalīties kā vidutājs, viņš iesaistās, nepārprotami nostājoties Putina pusē un izdarot spiedienu uz Zelenski, lai Ukrainas prezidents beidzot piekristu ASV un Krievijas miera līguma nosacījumiem. Tramps kārtējo reizi uz Kremli nosūtījis Stīvenu Vitkofu un Džaredu Kušneru, un pirmo reizi arī uz Ukrainu, kas izraisa visai pretrunīgas reakcijas, toties sarunu process “ir izkustējies” no sastinguma punkta, viešot cerības par kara beigām. Tomēr cik tās ir pamatotas? Vai Ukraina milzīga ārpolitiska spiediena ietekmē, gatavojoties ziemas sezonai, varētu būt gatava atteikties no teritorijām, piemēram, Kramatorskas un Slovjanskas, apmaiņā pret pamieru, kara iesaldēšanu un drošības garantijām, ko iepriekš Zelenskis kategoriski noraidījis? Pirmo reizi iespējamo trīspusējo sarunu gaitā tiks apspriestas arī Krievijas drošības garantijas. “Vai šie jautājumi kļūs par intensīvu diplomātisku kaulēšanās objektu tuvākajās nedēļās un mēnešos? Visai iespējams,” secina Dirks Emmerihs.
