Šobrīd Eiropas drošības dienesti izmeklē Krievijas saistību ar masveida viltus ziņu izplatīšanas kampaņu par lidostu, pasažieru lidmašīnu un mediju biroju spridzināšanas draudiem. Pasaules medijos par notiekošo izskan dažādas versijas.
Eiropas valstu specdienesti turpina izmeklēt koordinētus viltus spridzināšanas draudu incidentus, kas novembra sākumā traucēja civilās aviācijas nozares un plašsaziņas līdzekļu darbību. Aviācijas uzņēmumi un lidostas Itālijā, Čehijā, Portugālē, Bulgārijā, Dānijā un Francijā saņēma draudu ziņas par pasažieru lidmašīnās ievietotiem spridzekļiem, vairāki desmiti reisu dažādās Eiropas valstīs tika kavēti. Lidmašīnas bija spiestas veikt ārkārtas nosēšanos vai novirzītas uz citām lidostām un militārajiem lidlaukiem, atsevišķos gadījumos tās gaisā pavadīja NATO valstu iznīcinātāji, ziņoja “ABC News”.
5. un 6. novembrī tika saņemti draudu ziņojumi par gandrīz 30 pasažieru lidmašīnās vai lidostās ievietotiem spridzekļiem, mediju organizācijas saņēma spridzināšanas draudu e-pastus, ārvalstu mediji ziņoja, ka pēc drošības pārbaudēm sprāgstvielas atrastas netika, draudu izcelsme nav noskaidrota. Visi spridzināšanas draudu ziņojumi izrādījās viltus trauksme, taču izraisīja nopietnus civilās infrastruktūras darbības traucējumus.
Vairāku Eiropas valstu specdienesti uzsākuši kopīgu izmeklēšanu, par visticamāko kampaņas organizatoru uzskatot Krieviju, par ko liecina provokāciju motīvi, metodes un saņemto draudu sākotnējā tehniskā analīze, laikrakstam “Financial Times” (FT) atklāja dienestu amatpersonas. Izmeklētāji pārbauda versiju, ka draudu ziņojumus nosūtījuši Kremlim lojāli aktīvisti vai ar Krieviju saistīti hakeru grupējumi. Pagaidām nav precīzi zināms, vai šīs darbības koordinēja Krievijas specdienesti vai arī tā bijusi prokremlisko aktīvistu organizēta patstāvīga rīcība.
Izmeklēšana ir sākuma stadijā, un galīgie secinājumi nav izdarīti, FT informēja kāds anonīms avots drošības dienestos, piebilstot, ka organizatoru noskaidrošana var prasīt ilgāku laiku vai noslēgties bez konkrētiem rezultātiem. Vienā no draudu vēstulēm anonīmi autori apgalvoja, ka savervējuši Eiropas valstu iedzīvotājus un ieguvuši piekļuvi uzlauztām ierīcēm, serveriem un lietotāju kontiem, lai gan FT uzrunātie avoti specdienestos uzskata, ka šie viltus draudi pasažieru aviācijai reālas briesmas nerada. Incidenti tiek aplūkoti Krievijas pret Eiropu vērstā arvien intensīvākā hibrīdkara kontekstā - koordinētā operācija tiek vērtēta kā hibrīdagresija ar tikai Krievijas specdienestiem raksturīgiem paņēmieniem, ko tie izmanto diversiju un sabotāžas aktu veikšanai Eiropā, lai sētu paniku, haosu, pārbaudītu krīzes reakcijas mehānismus un radītu finansiālus zaudējumus. Viens no šādu operāciju uzdevumiem ir traucēt eiropiešu ikdienu un radīt iespaidu, ka varas iestādes nespēj pasargāt savus iedzīvotājus, ar mērķi šķelt sabiedrību un mazināt Eiropas valstu atbalstu Ukrainai. Eiropas dienesti jau iepriekš saistīja Krieviju ar vērienīgu viltus spridzināšanas draudu kampaņas organizēšanu, kad 2023. gada oktobrī vairāk nekā 1500 draudu ziņojumu saņēma Lietuvas skolas un bērnudārzi. Toreiz Lietuvas amatpersonas aprobežojās ar komentāriem, ka kampaņu organizējušas “naidīgi noskaņotas valstis”, kamēr izdevās noskaidrot, ka ziņojumi saņemti no Krievijas aktīvistiem, kurus visdrīzāk atbalstījuši Krievijas specdienesti, norāda FT.
Visplašāko ievērību guva 5. novembra incidents, kad, reaģējot uz draudiem, gaisā tika pacelti militārie iznīcinātāji. Romas Leonardo da Vinči-Fjumičīno lidosta saņēma spridzināšanas draudu vēstuli Krievijas galēji labējās radikālās kustības “Vīriešu valsts” (“Мужское государство”) vārdā, kur bija teikts: “Jūs visi esat iesaistīti noziedzīgā sazvērestībā. Tādēļ mēs par to gribam jūs iznīcināt... Mēs, “Vīriešu valsts” cīnītāji, ar savu rīcību paliksim vēsturē. Jūsu feministiskais režīms to atcerēsies mūžīgi. Sprādziens nograndīs pēc 60 minūtēm. Šodien jūsu debesis kļūs sarkanas.” Kustības dibinātājs Vladislavs Pozdņakovs platformā “Telegram” vēlāk paziņoja, ka “grupējums ar šiem draudiem nav saistīts”, bet pēc neilga laika ieraksti saistībā ar incidentiem Pozdņakova “Telegram” kanālā vairs nebija atrodami.
“Мужское государство” ir galēji labēja radikāla 2016. gadā dibināta organizācija, kustības atbalstītāji pazīstami ar sieviešu, LGBT kopienas pārstāvju un uzņēmumu vajāšanas kampaņām, kas iestājušies pret diskrimināciju. 2021. gada oktobrī Ņižņijnovgorodas apgabaltiesa organizāciju atzina par ekstrēmistisku un aizliedza tās darbību Krievijā. Tiesvedības gaitā aizstāvība apgalvoja, ka Pozdņakovam ar kustību nav nekāda sakara, atgādināja izdevums “Агентство. Новости”.
Vēstule “Vīriešu valsts” cīnītāju vārdā bija uzrakstīta itāļu valodā, autori apgalvoja, ka ievietojuši spridzekļus aviokompānijas “Finnair” reisā no Helsinkiem un “Aer Lingus” reisā no Dublinas, kas spridzināšanas draudu dēļ tika novirzīts un nosēdināts Evrē militārajā aviācijas bāzē Francijas ziemeļrietumos, ziņoja Itālijas valsts raidorganizācija “Rai”. Savukārt “Finnair” lidmašīna divu Itālijas iznīcinātāju “Eurofighter” pavadībā nolaidās Romā, ziņoja “La Repubblica”.
Arī citas adresantu draudu vēstules bija uzrakstītas nacionālajās valodās, piemēram, viena sūtīta no Kolumbijas. Kopumā 5. novembrī saņemtie viltus spridzināšanas draudi izjauca 18 lidojumus, ziņoja Itālijas diennakts ziņu televīzijas kanāls “Sky TG24”.
Lietuvas lidostu Drošības departamenta (LTOU) direktors Vids Kšans televīzijas kanālam LRT 5. novembrī atklāja, ka e-pasta vēstulēs par ievietotiem spridzekļiem Lietuvas lidostās 2023. gada janvārī, 2025. gada augustā un šī gada jūnijā kustības “Vīriešu valsts” nosaukums parādījies arī iepriekš. Viltus spridzināšanu draudu vilnis sakritis ar Lietuvā organizētiem NATO un Eiropas Savienības pasākumiem, savukārt viens no uzrunātajiem FT avotiem specdienestos Baltijas valstis nodēvēja par “Krievijas provokāciju izmēģinājumu poligonu”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu pastiprināt diversiju un slepeno operāciju kampaņas pret NATO valstīm Eiropā, atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestos, 20. oktobra publikācijā “Airfield Attack Marked Opening Shot in Putin’s Stepped-Up Sabotage Campaign” ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal”. Krievijas hibrīdkara aktivizācija notikusi pēc Ukrainas triecienu intensitātes pieauguma Krievijas teritorijas dziļumā un Krievijas armijas neveiksmēm Ukrainā, mudinot Kremli meklēt asimetriskas atbildes iespējas. WSJ iztaujātie avoti secinājuši, ka neveiksmīgais ar sprāgstvielām aprīkota bezpilota lidaparāta uzbrukuma mēģinājums Leipcigas lidostā Vācijā 4. augusta naktī bijis tikai sākums turpmākai Krievijas diversiju sērijai - pēc operācijas izgāšanās Vācijas valdība saņēma brīdinājumu no Maskavas, ka Leipciga nebūs pēdējais mērķis, pastāstīja trīs Eiropas amatpersonas, kuras tika iepazīstinātas ar ASV specdienestu izmeklēšanas rezultātiem. Vācijas valdība un tiesībsargājošās iestādes šo incidentu klasificēja kā Krievijas hibrīdkara sastāvdaļu - militārā izlūkdienesta (ГРУ) teroraktu.
Vasarā Kremļa varas koridoros pieauga neapmierinātība, jo nedz karadarbība Ukrainā, nedz sarunas ar Vašingtonu nespēja piespiest Kijivu piekāpties, kā to vēlas panākt Putins. “Kremlis ir vīlies, ka sarunās ar ASV nav panākta cerētā straujā attiecību atjaunošanās,” skaidroja kuluāru sarunu dalībnieks ar Kremli, bijušais ASV Nacionālās drošības padomes vecākais direktors Eiropas un Krievijas jautājumos Džordža V. Buša administrācijā Tomass Greiems. Uzbrukums Leipcigā bija plašāk plānotas hibrīdkara operācijas sastāvdaļa aģentu, sprāgstvielu un ieroču izvietošanai visā Eiropā, lai organizētu uzbrukumus Ukrainas atbalsta objektiem Eiropā ar mērķi izraisīt haosu un veicināt politisko pretestību jautājumā par militāri tehniskās palīdzības sniegšanu Kijivai.
Pēc incidenta Leipcigā pieaudzis diversiju un sabotāžas aktu skaits citās Eiropas valstīs. Augustā Igaunijā un Polijā notika bezpilota lidaparātu rūpnīcu dedzināšanas, savukārt Slovākijas varas iestādes paziņoja, ka mēģinājumu aizdedzināt līdzīgu ražotni izdevies novērst. Specdienesti uzskata, ka tie bijuši Krievijas organizēti un saskaņoti uzbrukumi hibrīdkara, diversiju un sabotāžas kampaņas ietvaros ar mērķi vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
15. augusta naktī izcēlās ugunsgrēks Igaunijas aizsardzības un robotikas uzņēmumā “Milrem Robotics” Tallinā, kas ražo bezpilota sauszemes platformas, arī Ukrainas armijas vajadzībām. Igaunijas Drošības policija (KAPO) un valsts premjerministrs Kristens Mihals 29. septembrī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, ka ļaunprātīgā dedzināšana ir Krievijas specdienestu pasūtījums.
31. augusta naktī izcēlās ugunsgrēks privātā aizsardzības nozares koncerna “WB Group” uzņēmuma “WB Electronics” rūpnīcā Skaržisko-Kamiennā Polijā, kur ražo Ukrainas armijai kritiski svarīgās izlūkošanas bezpilota lidaparātu sistēmas “FlyEye” un Warmate”, kas pierādījušas sevi reālos kaujas apstākļos. Tās spēj darboties vienotā tīklā, kur “FlyEye” veic izlūkošanu un mērķu norādi, bet “Warmate” iznīcina atklātos objektus.
Oktobra sākumā tika novērsts Krievijas diversijas plāns “WB Group” dronu rūpnīcas Glicivē dedzināšanai, ko Polijas specdienestiem izdevās atklāt sadarbībā ar krievu valodā iznākošā projekta “Вот Так” (pieder Polijas sabiedriskajam medijam TVP) žurnālistiem, kuri platformas “Telegram” tērzētavā izprovocēja Krievijas specdienestu savervētu aģentu par sabotāžas akta izpildi piedāvāt 30 000 ASV dolāru atalgojumu.
Augusta beigās Slovākijas Organizētās noziedzības apkarošanas direktorāts (UBOK) paziņoja, ka sekmīgi novērsts “Skyeton” rūpnīcas aizdedzināšanas mēģinājums Prešovā, kas ražo Ukrainas tālās izlūkošanas bezpilota lidaparātu sistēmas “Raybird”, operācijas gaitā Slovākijā un Vācijā aizturēti divi Latvijas un viens Ukrainas pilsonis. Sākotnēji atbildību par uzbrukuma plānošanu sociālajos tīklos mēģināja uzņemties teroristu grupējums “GCAW1984” (“Global Citizens Against War 1984”), specdienesti un žurnālisti secināja, ka krievu valodā rakstītie teksti imitēja vietējos aktīvistus, lai slēptu saistību ar Kremli. NATO un Eiropas drošības iestādes šos gadījumus klasificē kā daļu no Krievijas agresīvās un koordinētās hibrīdkara kampaņas, piesaistot trešās puses un kriminālas personas diversijām sabiedroto valstīs.
Septembrī un oktobrī Polija, Lietuva un Bulgārija ziņoja par koordinētiem diversiju un dedzināšanas aktiem pret “Starlink” satelītsakaru infrastruktūru. Visu trīs valstu tiesībsargājošās iestādes saskatīja tajos nepārprotamas hibrīdkara pazīmes, vērstas pret Ukrainas militārajām un civilajām komunikācijas spējām. 2026. gada oktobrī Melnajā jūrā pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem notikusi virkne jūras dronu un lidrobotu uzbrukumu tirdzniecības kuģiem. Pēc vizītes Maskavā augusta beigās ASV CIP direktors Džons Retklifs brīdināja Eiropas izlūkdienestu vadītājus un valstu politiskos līderus, ka Maskava pastiprinās diversiju un sabotāžas operācijas.
Krievijas darbības šai jomā koordinē ГРУ Īpašo uzdevumu departaments (Департамент специальных задач ГРУ) ģenerālpulkveža Andreja Averjanova vadībā. Struktūrvienība izveidota 2023. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā slepenu operāciju - diversiju, sabotāžas un citu graujošu darbību - veikšanai, ieskaitot Kremlim nevēlamu personu likvidāciju ārvalstīs. Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka uzbrukumu Leipcigā organizēja viens no šīs vienības vadītājiem, ГРУ pulkvedis Deniss Smoļjaninovs. Sabiedrībai plašāk zināmās ГРУ speciālās operācijas ir 2024. gada pirmajā pusē ASV un Vācijas specdienestu novērstais atentāta mēģinājums pret koncerna “Rheinmetall” izpilddirektoru Arminu Papergeru, degierīču nosūtīšana DHL loģistikas centriem, diversijas stratēģiskas nozīmes objektos Eiropā, ieskaitot postošo ugunsgrēku “Diehl Metall” rūpnīcā Berlīnē 2024. gada maijā.
“Putins tikai izliekas, ka piekristu mieram, ja viņam atdotu Donbasu,” 25. oktobrī publicētajā intervijā ietekmīgajam Šveices medijam “Neue Zürcher Zeitung” (NZZ) norādījis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins. Putina šķietamā gatavība mieram apmaiņā pret Donbasu ir taktiska ilūzija ar mērķi pakļaut visu Ukrainu, hibrīdkara metodes izmantojot Rietumu atbalsta graušanai. Putins turpinās virzīties uz priekšu, līdz nebūs sagrābis visu Ukrainu, brīdina Rozins.
Šobrīd viņš domā vispirms par pilnīgu Ukrainas iekarošanu, jo, viņaprāt, Ukraina ir slāvu impērijas kodols, ko veido lielkrievi, baltkrievi un mazkrievi, bet ukraiņi viņa izpratnē ir “mazkrievi”. Karš Ukrainā ir izsīkuma karš, Putins ir pārliecināts, ka Ukrainai ar laiku beigsies resursi un tā sabruks. “Krievija frontē uz priekšu vairs nevirzās, tieši tāpēc Putins mēģina novājināt ukraiņus ar stratēģiskajām bombardēšanām, iznīcinot ūdensapgādi, elektroapgādi, pārtikas un degvielas krājumus. Viņš cenšas salauzt ukraiņu gribu cīnīties (..) Šobrīd Putins uzvedas tā, it kā būtu gatavs mieram - ar nosacījumu, ka varētu iegūt visu Donbasu. Taču man ir pamatotas aizdomas, ka ar to viņa apetīte netiktu remdēta, pēc tam viņš varētu pieprasīt visu Zaporižjas apgabalu vai kādu citu teritoriju. Tāda ir Krievijas taktika. Putins mēģina iebiedēt Eiropu. Viņa mērķis ir izbeigt Rietumu atbalstu Ukrainai. Es neticu, ka viņam tas izdosies.”
Jautāts, vai NATO un Eiropas valstis reaģē atbilstoši, Rozins atbildēja: “Varētu darīt ko vairāk, piemēram, paplašināt pretizlūkošanas dienestu pilnvaras vai noteikt bargākus sodus par tamlīdzīgām (sabotāžas) darbībām, pastiprināt spiedienu uz Krieviju, piemēram, ierobežojot Krievijas diplomātu pārvietošanās brīvību un pārtraucot tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.”
Par Krievijas varas elites iniciētu Putina nomaiņu Igaunijas izlūkdienesta vadītājs intervijā pauda zināmu skepsi: “Putina iespējamai maiņai nebūs nekādas nozīmes, jo viņa pēctecis, visticamāk, nāks no varas elites pārstāvju vidus ar piekļuvi resursiem, bruņojumam un valsts noslēpumiem. Pēc Putina jaunais režīms visticamāk centīsies sevi pasniegt kā miermīlīgāku un konstruktīvāku. Taču es nesaskatu nekādas reālas pārmaiņas pašos Krievijas sabiedrības pamatos (..) Bieži tiek runāts par “Putina Krieviju”. Taču visdrīzāk ir tieši otrādi: Putins ir Krievijas sabiedrības atspulgs. Šīs sabiedrības vairākums uzskata Krieviju par īpašu civilizāciju, viņi tic, ka Krievija ir pārāka par citām valstīm un tai ir tiesības diktēt noteikumus saviem kaimiņiem un, galu galā, visai Eiropai (..) Krievija nebaidās no kara tikai tad, ja tic savai uzvarai. Tādēļ mūsu uzdevums ir panākt, lai Krievija apzinātos, ka karā pret NATO neizbēgami zaudēs.”
Lasi arī:
Atklāts Krievijas specdienestu koordinēts diversantu tīkls
Četrus Latvijas pilsoņus tiesās par spiegošanu Krievijas Federācijas interesēs
