Otrdien Ministru kabinetā sasauktajā kopīgajā preses konferencē valsts kontrolieris Edgars Korčagins, premjerministrs Andris Kulbergs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks bija vienoti vienā būtiskā jautājumā: kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ir jāmaina.
Korčagins: “Valsts kapitālsabiedrības ir ļoti pateicīga maizīte Valsts kontroles revīzijām, jo, lai kur mēs ietu, lai kurā jomā paskatītos, tādas vai citādas nepilnības ieraugam katrā no šīm revīzijām. Tas nozīmē tikai vienu - līdzšinējais kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ir jāmaina. Mūsu ieskatā ir jāsāk no pašiem pamatiem.”
Var atšķirties izpratne par to, ko nozīmē “jāsāk no pašiem pamatiem”, bet viena lieta ir neapstrīdama: lai kāda būtu pārvaldes struktūru konstrukcija, vienmēr šo struktūru darbības efektivitāti nosaka tur strādājošie cilvēki. Pirmām kārtām - vadītāji. Tāpēc frāzi “jāsāk no pašiem pamatiem” var tulkot dažādi, bet visās šajās interpretācijās viena no komponentēm vienmēr būs - vadītāji.
Acīmredzot līdzšinējiem vadītājiem ir bijusi kāda kopīga īpašība, kas viņu vadītās kapitālsabiedrības pārvērtušas par “ļoti pateicīgu maizīti Valsts kontroles revīzijām”. Lai kur ietu, tur visur problēmas, tāpēc līdzšinējais kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ir jāmaina. Pašos pamatos.
Atliek vienīgi atrast šo raksturojošo pazīmi. Vai tā būtu piederība kādai konkrētai partijai (kā komunistiskajai partijai okupācijas laikos) vai piederība kādai noteiktai organizācijai (nosacītai masonu ložai).
Mūsu gadījumā atrast kopīgo nav grūti. Tas ir Andra Grafa vadītais “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts”. Pareizāk sakot, šī Lietuvā bāzētā institūta Latvijas filiāle, kura kopš 2014. gada spēlē vadošo lomu valsts pārvaldes nepolitiskā (administratīvā) personāla izvēlē. Var pat teikt, ka kopš 2016. gada neviena augsta līmeņa valsts pārvaldes persona (uz kuras vietu tiek rīkots atklāts konkurss) nav varējusi ieņemt šo amatu bez “Grafa kantora” zīmoga: derīgs. Atļauts strādāt valsts pārvaldē. Korporatīvajai cunftei (nomenklatūrai) mūžam uzticīgs.
Teorētiski (pēc idejas) viss pareizi. To arī mums rekomendē OECD vadlīnijas. Jābūt kādai neatkarīgai struktūrai, kas izvērtē amatpersonu piemērotību tam vai citam amatam. Te gan uzreiz rodas nākamie jautājumi - no kā “neatkarīgai” un kā šo “neatkarību” mērīt?
Var jau šo Grafa institūtu uzskatīt par neatkarīgu, bet tikpat labi to var uzskatīt par cieši saistītu ar agrākās nomenklatūras partiju “Vienotība”. Galu galā, pats Grafs kādreiz bija “Vienotības” biedrs (2011. gadā kandidēja Vidzemes vēlēšanu apgabalā no “Vienotības” saraksta, bet netika ievēlēts). Tas, ka šobrīd viņš ir bezpartejiskais, vēl nenozīmē, ka savā būtībā un pārliecībā Grafs nav palicis uzticīgs šai organizācijai.
Tam gan nav būtiskas nozīmes, jo šobrīd Grafa un viņa institūta mērķis un uzdevums nav tik daudz politisks, cik organizatorisks - izveidot un nostiprināt tīklojumu (savā ziņā “ložu”), kuras locekļi būtu korporatīvām saitēm sieti un savstarpēji nodrošinātu mūžīgu labbūtību.
Ar šo “moderno” vārdu - labbūtība - jāsaprot ne tikai materiālā labklājība, bet arī sociālais statuss, ietekme, psiholoģiskā drošība, pārliecība un vieta sabiedrībā. Esi uzņemts šajā “ložā”, vari vairs ne par ko neuztraukties. Vienmēr silta vietiņa atradīsies. Sataisīji podus vienā vietā (pieļāvi bezprecedenta datu noplūdi), atradīsies cita vietiņa citur (Latvijas Tenisa federācijā par ģenerālsekretāru). Nebiji diez cik sekmīgs slimnīcas vadītājs? Nekas, vari iet vadīt siltumenerģētikas uzņēmumu. Tur, kādus tarifus regulators nosaka, tādi ir, neatkarīgi no tā, kā strādā pats uzņēmums. Savukārt pašā regulatorā sēž tie paši Grafa institūta “ložas” locekļi.
Var jau to visu uztvert kā kārtējo konspirāciju, taču šeit nekādas konspirācijas nav. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 20 par “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” nominācijas komisijā obligāti jābūt neatkarīgam ekspertam, kas visbiežāk ir tieši vai nu pats Grafs, vai kādi viņa institūta pārstāvji. Tā ka šī kārtība ir MK normatīvo aktu apstiprināta.
Ja atbalstām valsts kontroliera ieteikumu reorganizēt visu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu no pašiem pamatiem, tad būtu jāsāk tieši ar šī Grafa tīklojuma izārdīšanu un likvidēšanu. Uzreiz jāatzīst, ka tas nebūs viegls darbs. Tas pat būs daudz grūtāks nekā atstāt “Jauno vienotību” ārpus valdošās koalīcijas un nostumt no politiskās varas. Viena lieta ir šī politiskā vara, bet pavisam cita aparāta vara, kuru šajos gados ir pilnībā pārņēmis minētais tīklojums.
Atgriežoties pie minētās preses konferences, īpaši jāuzsver, ka, atšķirībā no Latvijas ekonomiskās situācijas novērtējuma, kurā LB prezidents nepievienojās premjera katastrofālajam novērtējumam, jautājumā par kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņu valdīja pilnīga vienprātība. Kazāks pat speciāli ņēma vārdu, lai pateiktu, ka “premjers par kapitālsabiedrību pārvaldību visu pareizi pateica un tā tiešām ir jāuzlabo”.
Šeit ir pilnīgi skaidri jāsaprot, ka no “gultu pārbīdīšanas” zināmajā iestādē nekas nemainīsies. Pilnīgi un absolūti nekas. Ir jāmaina valsts pārvaldes kontingents. Jāveic zināma lustrācija. Ja vadītājam ir bijušas saistības ar Grafa institūtu, tad tas nozīmē, ka šai personai vismaz uz pieciem gadiem jābūt slēgtai vai vismaz ierobežotai pieejai valsts pārvaldības amatiem.
Līdzīgi kā pēc 1991. gada. Piederība komunistiskajai partijai pēc 1990. gada janvāra bija barjera turpmākai darbībai neatkarīgās Latvijas valsts pārvaldes sistēmā. Tā arī tagad. Amatu ieguvi ar Grafa kantora atbalstu - dažus gadus uz noraidīto soliņa. Privātajā sektorā, lūdzu. Bet ne sabiedriskajā sektorā.
Jāapzinās, ka skanēs nenormāla kviekšana. Būs bļāvieni: tie ir mūsu labākie menedžeri, spējīgākie vadītāji, neaizstājami “kadri”. Lai bļauj. Pieļauju, ka sākotnēji valsts pārvaldes kompetences līmenis patiešām varētu kristies (arī pēc neatkarības atjaunošanas 1990.-1991. gadā agrāko, “pieredzējušo” kadru nomaiņa nebija viegla, bet, šodienas acīm skatoties, “vecos, pieredzējušos” vajadzēja vēl aktīvāk nomainīt), bet citādi “aparātu” nepārveidot un efektīvāku nepadarīt.
Lūk, šī tad arī būtu īsta reforma, kas varētu nest pārmaiņas. Uz to nākamajai valdībai būtu jāorientējas.
