No 9. novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt projektu pieteikumus lauksaimniecības investīciju atbalsta programmās, kurās kopumā pieejami 59,7 miljoni eiro. Finansējums paredzēts saimniecību modernizācijai, tehnikas un iekārtu iegādei, ražošanas ēku būvniecībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Uz atbalstu var pretendēt dažādu nozaru lauksaimnieki, tostarp graudkopji, lopkopji un dārzeņu audzētāji. Tomēr finansējuma saņemšanai būs jāizpilda virkne prasību, bet konkurencē par līdzekļiem priekšrocības būs noteiktiem saimniecību veidiem un projektiem.
Lielākā finansējuma daļa - 30,51 miljons eiro - paredzēta saimniecību konkurētspējas uzlabošanai (LA 4.1.1.). No tās 10 miljoni eiro atvēlēti mazajām, bet 20,51 miljons - vidējām saimniecībām. Nauda sadalīta arī pa Latvijas reģioniem.
Lai pretendētu uz šo atbalstu, saimniecības neto apgrozījumam pēdējā noslēgtajā gadā jābūt vismaz 15 000 eiro, no kuriem vismaz 4000 eiro gūti lauksaimniecībā. Mazajām saimniecībām triju gadu vidējais apgrozījums nedrīkst pārsniegt 70 000 eiro, savukārt vidējām tas ir no 70 001 līdz 350 000 eiro. Turklāt mazo saimniecību grupā arī pēdējā gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 70 000 eiro.
Programma paredz finansējumu sējmašīnu, augsnes apstrādes agregātu, miglotāju, minerālmēslu izkliedētāju, ražas novākšanas tehnikas un citu ražošanas iekārtu iegādei. Atbalstāma arī graudu kombainu iegāde, ražošanas ēku būvniecība un pārbūve, produkcijas uzglabāšanas un pirmapstrādes infrastruktūra.
Atsevišķās kategorijās atļauts iegādāties arī lietotu tehniku, kas nav vecāka par 15 gadiem. Tomēr lauksaimniecībā izmantojamu traktoru iegāde nav atbalstāma. Lietotas tehnikas iegāde savukārt pieļaujama tikai konkurētspējas programmā, nevis pārējos divos lielajos atbalsta pasākumos.
Mazajām saimniecībām tehnikas iegādei publiskais līdzfinansējums sedz 40% attiecināmo izmaksu, vidējām - 30%, bet būvniecībai abās grupās pamatlikme ir 40%. Gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī noteiktu nozaru un bioloģiskajām saimniecībām paredzēta paaugstināta atbalsta intensitāte. Parastajiem ieguldījumiem tā nepārsniedz 50%, bet gados jaunajiem lauksaimniekiem - 60%. Savukārt maksimālās attiecināmās izmaksas mazajām saimniecībām ir 250 000 eiro, bet vidējām - 500 000 eiro.
Otra lielākā programma (LA 4.1.2.) paredz 12,57 miljonus eiro siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju samazināšanai, kā arī saimniecību pielāgošanai klimata pārmaiņām. Šo finansējumu iespējams izmantot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijām, tostarp mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanai, bezapvērses (bezaršanas) augsnes apstrādes tehnikai, kūtsmēslu krātuvēm, šķidrmēslu iestrādes iekārtām, ūdens resursu efektīvākai izmantošanai un dārzkopības aizsardzībai pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
Atšķirībā no konkurētspējas programmas, šeit var pieteikties arī lielās saimniecības. Pamatprasība ir vismaz 4000 eiro ieņēmumi no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā. Turklāt lielajām bioloģiskajām saimniecībām paredzētas plašākas jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādes iespējas.
Tehnikas un iekārtu iegādei līdzfinansējums ir 40% mazajām un 30% vidējām un lielajām saimniecībām. Būvniecībai pamatlikme ir 40%. Savukārt kūtsmēslu krātuvju un kompostēšanas laukumu izbūvei atbalsts sasniedz 70% mazajām, 50% vidējām un 40% lielajām saimniecībām. Atsevišķiem klimata pielāgošanās un ilggadīgo stādījumu projektiem līdzfinansējums var sasniegt 70%.
Trešajā lielajā programmā (LA 4.1.4.) pieejami 14,18 miljoni eiro. No tiem 7,18 miljoni paredzēti biogāzes ražošanas tehnoloģijām, četri miljoni - energoefektivitātes paaugstināšanai, bet trīs miljoni - atjaunīgās enerģijas ražošanai.
Atbalstu iespējams izmantot saules paneļu, elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu, siltumsūkņu, biomasas apkures katlu, energoefektīvu ražošanas iekārtu un graudu kalšu iegādei. Finansējums paredzēts arī esošo ēku siltināšanai, apkures, ventilācijas un citu inženiersistēmu modernizācijai.
Energoefektivitātes projektiem jānodrošina vismaz 20% enerģijas patēriņa samazinājums attiecīgajā patērētāju grupā. Savukārt atjaunīgās enerģijas ražošanas projektos vismaz 80% saražotās enerģijas jāizmanto pašpatēriņam. Graudu kalšu iegādei noteiktas atsevišķas energoefektivitātes prasības, un finansējumu iespējams saņemt gan esošas kaltes nomaiņai, gan jaunas energoefektīvas kaltes uzstādīšanai.
Šajā programmā pamatatbalsts ir 40% attiecināmo izmaksu, bet gados jaunajiem lauksaimniekiem noteiktiem būvniecības ieguldījumiem tas var sasniegt 60%. Biogāzes tehnoloģijām paredzēts 65% finansējums, savukārt atbilstošiem gados jaunajiem lauksaimniekiem - 70%. Viena pretendenta maksimālās attiecināmās izmaksas ir 700 000 eiro.
Vēl 2,13 miljoni eiro paredzēti kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām. Šī summa ir kopīgs finansējums vairākiem atbalsta pasākumiem, tostarp konkurētspējas, klimata, energoefektivitātes un lauksaimniecības produktu pārstrādes projektiem. Atkarībā no ieguldījuma veida līdzfinansējums parasti ir 30-50%, bet atsevišķām piena pārstrādes piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijām - 60%.
Papildus 318 188 eiro atvēlēti preventīvajiem ieguldījumiem aitkopības un kazkopības saimniecībās, lai aizsargātu dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem. Šim mērķim publiskais atbalsts sedz 80% attiecināmo izmaksu mazajām un vidējām saimniecībām un 70% lielajām.
Atbalsts netiks piešķirts automātiski visiem, kuri atbildīs pamatprasībām. LAD projektus vērtēs konkursa kārtībā, izmantojot punktu sistēmu. Minimālais nepieciešamais vērtējums konkurētspējas programmā ir 25 punkti, klimata pasākumiem - 35 punkti, bet atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes projektiem - 15 punkti.
Konkurētspējas programmā būtiska priekšrocība paredzēta saimniecībām, kuras kopš 2014. gada nav saņēmušas publisko investīciju atbalstu. Par to piešķir 25 punktus. Priekšrocības ir arī mazākiem projektiem: par ieguldījumiem līdz 100 000 eiro iespējams saņemt 15 punktus, par projektiem no 100 001 līdz 300 000 eiro - desmit, bet par lielākiem - piecus punktus.
Vērtēšanā ņems vērā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, saimniecības dalību bioloģiskajā lauksaimniecībā, sadarbību ar kooperatīviem un projekta gatavību īstenošanai. Papildu desmit punkti paredzēti augļkopības, dārzeņkopības, lopkopības, biškopības un sēklkopības projektiem, savukārt parastajai graudkopībai šādu priekšrocību nav.
Klimata pasākumu projektu vērtēšanā nozīme būs saimniecības lielumam, ieguldījumu veidam, iepriekš saņemtajam atbalstam un citiem kritērijiem. Savukārt enerģētikas projektos īpaši vērtēs ieguldījumu izmaksu efektivitāti - cik lielu enerģijas ražošanas jaudu vai ietaupījumu iespējams iegūt par ieguldītajiem līdzekļiem.
Ar minimālā punktu skaita sasniegšanu vien nepietiks. Projekti tiks sarindoti pēc saņemtā vērtējuma, un finansējumu piešķirs atbilstoši katrai programmai un saimniecību grupai pieejamajiem līdzekļiem. LAD pārbaudīs arī projektu ekonomisko pamatotību, saimniecību finansiālo stāvokli, ieguldījumu samērīgumu un iespējas sasniegt paredzētos rezultātus. Turklāt, nosakot saimniecības lielumu un pieejamo atbalstu, tiks ņemti vērā arī saistītie uzņēmumi un iepriekš saņemtais finansējums.
Pieteikumus visās galvenajās atbalsta programmās var iesniegt no 2026. gada 9. novembra līdz 9. decembrim. Izņēmums ir preventīvie ieguldījumi aitkopības un kazkopības saimniecībās, kuriem pieteikšanās turpināsies līdz 2027. gada 9. aprīlim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Apstiprinātajiem tehnikas un iekārtu iegādes projektiem īstenošanas termiņš būs 18 mēneši, savukārt projektiem, kas paredz būvniecību vai pārbūvi, - līdz diviem gadiem no LAD lēmuma pieņemšanas. Atbalstu finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Lauksaimniecības investīciju atbalsta programmas šogad izsludinātas arī Lietuvā un Igaunijā, turklāt atšķiras gan pieejamā finansējuma apmērs, gan līdzfinansējuma nosacījumi.
Kamēr Latvijā novembrī atvērtajās projektu kārtās pieejami 59,7 miljoni eiro, Lietuvā rudens investīciju konkursos paredzēti aptuveni 89 miljoni eiro. Kā liecina Lietuvas Nacionālās maksājumu aģentūras informācija, no šīs summas 67,11 miljoni paredzēti saimniecību modernizācijas projektiem lopkopībā un dārzkopībā, 3,64 miljoni - vienkāršotajā kārtībā citu augkopības nozaru saimniecībām, bet 18,26 miljoni - ilgtspējīgām investīcijām, tostarp emisiju samazināšanai.
Savukārt Igaunijā Lauksaimniecības reģistru un informācijas pārvalde 2026. gadā trijās investīciju un saimniecību attīstības programmās paredzējusi kopumā 32,5 miljonus eiro. No tiem 17 miljoni piešķirti mazo lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai, 10,5 miljoni - jaunajiem lauksaimniekiem, bet pieci miljoni - lauksaimniecības kooperatīvu investīcijām ražošanā.
Atšķirības vērojamas arī finansējuma intensitātē. Lietuvā lielajiem saimniecību modernizācijas projektiem valsts un ES līdzfinansējums var sasniegt 50% attiecināmo izmaksu, bet jaunajiem lauksaimniekiem - 70%. Turklāt vienam projektam iespējams saņemt līdz vienam miljonam eiro publiskā finansējuma. Igaunijā mazo saimniecību attīstības programmā līdzfinansējums var sasniegt pat 85%, lai gan vienam pretendentam pieejamais atbalsts visā plānošanas periodā nepārsniedz 100 000 eiro. Salīdzinājumam - Latvijā konkurētspējas programmā tehnikas iegādei pamatatbalsts ir 30-40%, bet atsevišķām saimniecību grupām un ieguldījumiem paredzētas augstākas likmes.
Jāņem vērā, ka šī gada investīciju apmēri nav uzskatāmi par valstu atbalsta kopējo budžetu. Valstis konkursus izsludina dažādos laikos visa plānošanas perioda ietvaros. Piemēram, Latvijā saimniecību konkurētspējas atbalsta kārta ar 35,2 miljonu eiro finansējumu notika jau februārī un martā. Līdz ar to salīdzinājums ļauj novērtēt konkrētu programmu apmēru un nosacījumu atšķirības, nevis viennozīmīgi noteikt, kurā valstī lauksaimniekiem gada laikā pieejams visvairāk investīciju naudas.
Plašāku ieskatu Baltijas valstu atbalsta prioritātēs sniedz Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskie plāni 2023.-2027. gadam. Kā liecina Eiropas Savienības KLP tīkla publicētie pārskati, sākotnēji Latvija investīciju atbalstam bija paredzējusi 239,9 miljonus eiro, Lietuva - 471,3 miljonus, bet Igaunija - 277,9 miljonus eiro. Summās ietverts gan ES finansējums, gan valstu līdzfinansējums. Jāpiebilst, ka šī ir plašāka investīciju kategorija, kas aptver ne tikai ieguldījumus pašās saimniecībās, bet arī citus lauku attīstības investīciju pasākumus.
Īpaši izceļas valsts budžeta līdzdalība. Latvija investīcijām sākotnēji bija paredzējusi 26,2 miljonus eiro nacionālā finansējuma, savukārt Lietuva - 108,8 miljonus, bet Igaunija - 107,1 miljonu eiro. Tādējādi Igaunijas sākotnēji plānotais valsts līdzfinansējums bija vairāk nekā četras reizes lielāks nekā Latvijas.
Jāņem vērā, ka šie skaitļi atspoguļo valstu sākotnējos plānus, kas vēlāk vairākkārt grozīti. Latvijai Eiropas Komisija ceturtos grozījumus apstiprināja 2025. gada 12. decembrī, savukārt 2026. gada augustā iesniegti papildu grozījumi par tiešo maksājumu palielināšanu. Lietuvai 2026. gada 28. oktobrī apstiprinātas izmaiņas, kas cita starpā paredz vēl 1,3 miljonus eiro preventīviem ieguldījumiem saimniecību aizsardzībai pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tajā pašā datumā Eiropas Komisija apstiprināja arī Igaunijas piektos grozījumus, kuros tika paredzēti 13,75 miljoni eiro produktīvām investīcijām lauksaimniecībā, finansējumu lielākoties pārdalot no citām atbalsta programmām.
