Aiz klaigām par graudu tranzīta aizliegšanu slēpjas nevis rūpes par kara iznākumu Ukrainā, bet gan nauda – ļoti liela nauda, kuru cer iegūt un pārvilināt pie sevis tuvāko kaimiņvalstu uzņēmēji, iznīdējot vēl atlikušās tranzīta plūsmas caur Latviju. Šādu secinājumu ļauj izdarīt dati par kravu apgrozījumiem Baltijas jūras ostās.
Lai tranzītu caur Latviju apturētu, vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir apmuļķot lētticīgos tautiešus, panākot sabiedriskās domas nosliekšanos par labu graudu tranzīta aizliegumam un Krievijas platuma dzelzceļa sliežu demontāžai. Lai to paveiktu, jādod attiecīgais pasūtījums, uzdevums ārvalstniekiem piederošajiem medijiem Latvijā, jo īpaši tiem, kuriem Latvijas tautsaimniecības attīstības intereses nav un nevar būt svētas, bet galvenais ir paust kaimiņvalstīm draudzīgu ideoloģiju. Un joks ir tajā, ka kaimiņvalstīm tik svarīgā ideoloģija Latvijas mediju telpā tiek finansēta no ikviena mūsu kabatiņas - no valsts budža līdzekļiem, t.sk. SIF administrētās MAF siles. Retorisks jautājums - vai kāds ir pievērsis uzmanību tam, cik no Latvijā esošajiem medijiem pieder, kontrolē un vada kaimiņzemju īpašnieki? Atbilde būs īsa, bez pilna saraksta uzskaitījuma, bet vismaz divas trešdaļas, ja ne pat vairāk.
Nav jau jāatklāj Amerika no jauna, Latvijas ostas kravu tranzītam virzienā no austrumiem uz rietumiem un otrādi vēsturiski vienmēr ir bijušas visizdevīgākās. Tās arī būs un paliks visizdevīgākās, ņemot vērā, ka ir veikti aprēķini par kravu transportēšanu uz un no Ukrainas. Tā, piemēram, lai nogādātu kravas no ASV uz Ukrainu vai otrādi, kravu piegāde uz Latviju pa jūru aizņems par 4-5 dienām ilgāk nekā uz Rietumeiropas ostām, taču kopējais pārvadājuma laiks būs par 2-3 dienām īsāks. Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļa maršruti ir taisnāki, un tajos ir ievērojami mazāka pasažieru vilcienu satiksme, tāpēc vilcieni var braukt ātrāk un kravu piegāde pa sauszemi notiek divas, bet dažos gadījumos pat līdz trim reizēm ātrāk. Nākamais būtiskais faktors - kravu pārkraušanas pakalpojumi Latvijā ir aptuveni 2-3 reizes lētāki nekā Polijā, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Būtiski, ka sauszemes pārvadājumi līdz Ukrainas robežai maksā par 5 EUR/t mazāk nekā pārvadājumi no Polijas ostām. Svarīgi, ka tranzīta apjoms no Baltkrievijas un Krievijas ir būtiski samazinājies, līdz ar to Latvijas dzelzceļa un ostu infrastruktūra pašlaik ir ļoti maz noslogota, aptuveni 20% no to maksimālās jaudas, un tas nozīmē, ka jaunas lielas kravu plūsmas ir vieglāk iekļaut esošajā satiksmē. Maršrutos no Latvijas ostām caur Baltkrieviju uz Ukrainu izmanto tādu pašu sliežu ceļa platumu kā Ukrainā. Tas ievērojami atvieglo kravu pārvadāšanu pāri Ukrainas robežai, padarot to ātrāku un lētāku. Savukārt Polijas-Ukrainas robežšķērsošanas vietās obligāti jāmaina sliežu platums no standarta uz plato, tādēļ to caurlaides spēja ir tikai neliela daļa no Baltkrievijas-Ukrainas robežas caurlaidspējas. Sliežu platuma maiņas ierobežojumu dēļ Polijas-Ukrainas robeža ar pašreizējo infrastruktūru nespēj apstrādāt papildu lielus kravu apjomus. Saskaņā ar pieejamās caurlaidspējas analīzi Rīgas un Ventspils ostas ir vienīgās, kas katra atsevišķi spēj apstrādāt 30 miljonus tonnu kravu gadā.
Tas acīmredzami var paskaidrot, kāpēc Latvijā mītošie kaimiņvalstu mediji ķeras klāt Latvijas pozīcijas graušanai globālajā kravu pārvadājumu tirgū.
Pamatots ir jautājums - ja jau loģistika caur mūsu ostām ir tik izdevīga, kāpēc tajās tiek pārkrauts tik maz un arvien mazāk kravu?
Tabulā apkopotie dati par kravu apgrozījumu 2025. gadā lielākajās Baltijas jūras ostās rāda, ka latvieši vai nu zaudējuši māku kravas pārkraut, vai tās kaut kādā nesaprotamā veidā iemanījušies no savām ostām aizgaiņāt prom.
| Osta | Valsts | Kravu apgrozījums, milj. tonnu |
| Gdaņskas osta | Polija | 80,4 |
| Klaipēdas osta un Būtiņģes terminālis | Lietuva | 48,3 |
| Gdiņas osta | Polija | 25,7 |
| Rīgas osta | Latvija | 16,8 |
| Tallinas osta | Igaunija | 13,8 |
| Ventspils osta | Latvija | 8,5 |
| Liepājas osta | Latvija | 6,9 |
Avoti: Tallinna Sadam 2025. gada pārskats, Klaipēdas ostas pārvalde un Latvijas ostu dati. Skaitļi noapaļoti.
Diskusijās par to, kādēļ mums tik vāji kravu apgrozījumu rādītāji, tiek pieminētas sankcijas Krievijas kara dēļ Ukrainā. Tā jau arī varētu domāt, tikai tādā gadījumā - kādēļ sankcijas un karš Ukrainā nemazina kravu apjomu, piemēram, Gdaņskas un Klaipēdas ostās?
Piemēram, 2006. gadā Klaipēdas osta pārkrāva 23,61 miljonu tonnu, bet Rīgas osta 25,36 miljonus tonnu, savukārt 2025. gadā, intensīvā kara gadā, Klaipēda jau pārkrāva 39 miljonus tonnu, bet Rīga tikai 16,75 miljonus tonnu.
Kādi faktori samazināja kravas Rīgā, bet palielināja Klaipēdā? Sankcijas pret Krieviju?
Savā ziņā jā, jo lietuvieši sankciju burbulī veiksmīgi iemanījās daļu kravu no Latvijas ostām piesaistīt sev.
Karš Ukrainā nebūs mūžīgs, un tā beigu vēsmas jau ir izteikti jūtamas. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai saskatītu milzu kravu apjoma kāpumu virzienā no austrumiem uz rietumiem un otrādi. Ja Latvijas ostas būs vārgas un nevarīgas, tostarp demontētu dzelzceļu dēļ, Polijas un Lietuvas ostas varēs līksmot - nopietns konkurents Latvija izsists no ierindas. Kad Latvijā valdības vadītājs bija ārvalstu intereses pārstāvošais Krišjānis Kariņš, viss bija kārtībā. Viņš publiski skaidri un gaiši pauda, ka tranzīta nozare Latvijai ir kaitīga. Tagad ir savādāk, jo pie varas bija un būs premjers, kuram rūp savas valsts tautsaimniecības intereses. Tas, protams, atkal nav labi, un tādēļ jābļauj, ka Krievijas graudi ir asiņaini un to tranzīts caur Latvijas ostām baro ukraiņus slepkavojošo Krievijas armiju. Bļauj ne jau tauta, bet mediji. Kam pieder par graudu tēmu bļaujošākie mediji - lietuviešiem un igauņiem. TV3 grupas SIA “All Media Latvia” 100% īpašnieks ir lietuviešu uzņēmums UAB “All Media Group”, bet patiesais labuma guvējs mūsu Uzņēmumu reģistrā pat nav uzrādīts. Portāls “TVnet” un “Delfi” pieder Igaunijas uzņēmējiem. Kādēļ gan viņiem stāstīt patiesību par to, ka graudi, kuri tiek šobrīd pārvadāti caur Latvijas ostām, nav tikai Rietumu pasaules gigantiem piederošās kravas no Krievijas, bet arī no Centrālāzijas, t.sk. no Kazahstānas, Uzbekistānas un citu valstu zemnieku audzētie graudi. Daudz bēdīgāk, ja šie graudi tiek transportēti caur Krievijas ostām, kuras pieder Krievijas valstij - Vladimiram Putinam. Tad gan šī nauda nonāk kara vajadzībām. Bet šos aspektus, protams, neviens Latvijā strādājošais ārvalstniekiem piederošais medijs nestāsta. Detalizēti to, kā notiek kravu tranzīts, mēs iztirzājām intervijā ar Latvijas stividorkompāniju asociācijas prezidentu Jāni Kasali - skatīt šeit.
Ir vēl trakāk. Ārvalstnieku medijus un to tiražēto ideoloģiju apmaksājam mēs paši. Lai tas tā notiktu, par to rūpējas tādas institūcijas kā Sabiedrības integrācijas fonds Mediju atbalsta fonda personā.
Latvijas valsts budžeta finansētajā programmā “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” laika periodā no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam TV3 translētiem raidījumiem iedalīti 94 190,74 eiro, “Tvnet” 266 334,81 eiro, neskaitot LETA projektu sadarbībā ar “Tvnet”, vēl 48 066,30 eiro, bet “Delfi” 168 016 eiro.
Statistika liecina, ka dažādas akcijas un noteiktu mediju spiediens uz valdību apturēt graudu tranzītu augs augumā. Tas redzams skaitļos tabulā. Krievijas graudu tranzīta dinamika caur Latviju
| Gads | Centrālāzijas un Krievijas graudu tranzīts | Izmaiņas |
| 2023 | ap 2,24 milj. t | - |
| 2024 | 1,877 milj. t | −16,3% |
| 2025 | 0,666 milj. t | −65,5% |
| 2026., janvāris-oktobris | 1,115 milj. t | +211% pret 2025. gada attiecīgo periodu |
2023. gada apjoms aprēķināts no VID ziņotā 2024. gada apjoma un tā krituma par 16,3%. 2024.-2025. gada dati - VID, ko citē “Interfax”. 2026. gada dati - VID, ko citē Latvijas Radio.
Ja akciju rīkotājiem un bļāvējiem iecere izdosies un valdība saļims, padosies un aizliegs tranzītu, lietuvieši, igauņi, poļi varēs gavilēt. Viņiem radīsies iespēja kravas pārvirzīt uz savām ostām, un kaimiņzemju ideoloģiju nesošie Latvijā bāzētie mediji varēs dzīrot.
Lasi arī:
