SKDS: sabiedrībā nav atbalsta radikāliem lēmumiem par tranzīta no Krievijas slēgšanu

© Depositphotos

85% iedzīvotāju uzskata, ka ostas ir svarīgas Latvijas tautsaimniecībai, un sabiedrībā nav viennozīmīga atbalsta radikāliem lēmumiem par tranzīta no Krievijas slēgšanu. Turklāt sabiedrība pietiekami labi apzinās un izprot šī jautājuma emocionālo raksturu, liecina pētījumu uzņēmuma SKDS šī gada novembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Tā, piemēram, jautājumā par Krievijas lauksaimniecības produktu tranzīta caur Latviju atļaušanu vai aizliegšanu 41% uzskata, ka aizliegums nebūtu piemērojams (22% norāda, ka tranzīts noteikti jāatļauj, 19% norāda, ka drīzāk jāatļauj), savukārt 23% iedzīvotāju norāda, ka tranzīts noteikti būtu aizliedzams, un tikpat – ka drīzāk jāaizliedz.

Vērtējot dažādus apgalvojumus, argumentus un pozīcijas, kas saistītas ar Krievijā saražoto lauksaimniecības produktu tranzītu caur Latviju, visbiežāk iedzīvotāji piekrīt, ka vienpersoniska aizlieguma gadījumā šīs kravas turpinās kraut citas ES valstis (43%), ka Latvijas vienpusējam aizliegumam būs minimāla ietekme uz Krievijas ekonomiku un karu Ukrainā (36%) un ka lēmums par aizliegumu ir vairāk emocionāls, nevis racionāls (33%).

Ekrānuzņēmums

Aptuveni trešdaļa aptaujāto piekrīt, ka aizliegums radīs zaudējumus Latvijai starptautisku tiesvedību dēļ (30%), tikpat uzskata, ka lēmumam aizliegt tranzītu būtu jābūt kopējam ES lēmumam (30%), savukārt 29% domā, ka šāds aizliegums palīdzētu Ukrainai. 28% piekrīt viedoklim, ka Krievija var bloķēt tranzīta kravas no Centrālāzijas valstīm. Mazāk - 16,1% respondentu - piekrīt viedoklim, ka Krievijā saražotu lauksaimniecības produktu tranzīts caur Latviju ir jāaizliedz nekavējoties, nerēķinoties ne ar kādām sekām.

Visretāk (11%) iedzīvotāji piekrīt viedoklim, ka aizlieguma dēļ pieaugs Latvijas zemnieku produkcijas eksporta izmaksas.

“Aptaujas rezultāti parāda, ka Krievijā saražoto lauksaimniecības produktu tranzīta jautājums Latvijas sabiedrībā nebūt nav viennozīmīgs. Mēs redzam izteikti dalītu “par” vai “pret” sabiedrības viedokli šajā jautājumā, un šie rezultāti apliecina, ka runa ir par sabiedrībai sensitīvu jautājumu, kurā savijas gan emocionāli, gan ekonomiski un ģeopolitiski apsvērumi. Tādēļ, pieņemot lēmumus par iespējamiem tranzīta ierobežojumiem, īpaši svarīgi ir nepakļauties emocijām, bet balstīties faktos, rūpīgā iespējamo seku izvērtējumā un pragmatiskā pieejā, lai nepieļautu vēl lielāku sabiedrības šķelšanos,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Sabiedrībā nav vienprātības arī attiecībā uz to, vai gadījumā, ja tiktu aizliegts Krievijā ražoto lauksaimniecības produktu tranzīts caur Latviju, ostām un dzelzceļam radušies zaudējumi būtu jākompensē no valsts budžeta. 41% aptaujāto uzskata, ka zaudējumi būtu kompensējami no valsts budžeta, un tieši tikpat, 41%, uzskata, ka nekādas kompensācijas ostām un dzelzceļam no valsts budžeta nepienāktos.

Tāpat Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa jeb 85% iedzīvotāju uzskata, ka ostas Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti vai drīzāk svarīgas (t.sk. 52% - ļoti svarīgas), savukārt 7% uzskata, ka tās nemaz vai daļēji nav svarīgas.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka, neraugoties uz šī jautājuma emocionālo un politiski sensitīvo raksturu, ievērojama sabiedrības daļa uz Krievijas lauksaimniecības produktu tranzīta ierobežošanu raugās pragmatiski un apzinās iespējamos ekonomiskos riskus, pretēji “skaļajam mazākumam”, kas nekādā mērā nepārstāv kopējo sabiedrības viedokli. Īpaši svarīgi ir nepieļaut situāciju, kurā vienpusēju lēmumu rezultātā Latvija zaudētu arī Centrālāzijas valstu tranzīta kravas, pie kuru piesaistes un jaunu loģistikas koridoru attīstīšanas mūsu ostas pēdējos gados ir ļoti nopietni strādājušas. Šajā kontekstā īpaši iepriecina fakts, ka 85% Latvijas iedzīvotāju apzinās un novērtē ostu nozīmi valsts tautsaimniecībā. Tas ir būtisks signāls lēmumu pieņēmējiem - jebkuri tranzīta ierobežojumi ir jāvērtē ne tikai no politiskā, bet arī no ekonomiskā skatpunkta, rūpīgi izvērtējot to ilgtermiņa sekas Latvijas konkurētspējai, uzņēmējdarbībai un valsts ekonomikai kopumā,” uzsver Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Jānis Kasalis.

Aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par jautājumiem, ka saistīti ar Krievijas graudu tranzīta jautājumiem. 41% iedzīvotāju norāda, ka Krievijas graudu tranzīta jautājumu pārzina ļoti labi (11%) vai drīzāk labi (31%), 40% to zina tikai daļēji vai nojauš, bet 12% par šo jautājumu neko nezina. Kopumā 56% iedzīvotāju šis jautājums interesē (t.sk. 18% - ļoti interesē), savukārt 34% tas neinteresē.

18% iedzīvotāju norāda, ka noteikti vai drīzāk personīgi piedalītos miermīlīgās protesta akcijās pret šo tranzītu, savukārt 70% tajās nepiedalītos (t.sk. 48% - noteikti nepiedalītos).

Par pētījumu:

  • pētījuma veicējs: tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS
  • mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem
  • aptaujas metode: interneta aptauja (CAWI)
  • plānotā izlase: 1000 respondentu
  • sasniegtās izlases apjoms: 1005 respondenti (ģenerālais kopums: 1442344 iedzīvotāji)
  • izlases metode: kvotu izlase
  • ģeogrāfiskais pārklājums: visa Latvija
  • aptaujas veikšanas laiks: 13.11.2026.-16.11.2026.

Lasi arī:

Video