Septembra beigās no dzīvnieku pavairotavas Dundagā tika izņemti vairāk nekā 40 Aļaskas malamuti, 11 no tiem pārdeva valsts rīkotā izsolē. Tikko Saeima nostiprināja likumā principu, ka dzīvnieks nav lieta. Taču diez vai ar to pietiek, lai nodrošinātu, ka izņemtie suņi nonāk atbildīgu saimnieku rokās.
Pavairotavā suņi tika turēti šauros sprostos, ārā, daudzi bija stipri novājējuši. Nav precīzi zināms, cik vēl Latvijā ir šādu “aprūpes namu”, kur nomoka dzīvniekus, lai no tiem gūtu peļņu, tos pavairojot. Dzīvniekus izmitināja pa vairākām Latvijas patversmēm.
Likumu par to, ka dzīvnieks nav lieta, ir izsludinājis Valsts prezidents, un likums stāsies spēkā 2026. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Bet tie 11 dzīvnieki, kurus valsts jau pasteidzās piedāvāt izsolei, nebija nedz pienācīgi apkopti, nedz sterilizēti, nedz vakcinēti.
Kā skaidroja Latvijas lielākās dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāvji, protestējot pret šādu valsts rīcību Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) personā, Dzīvnieku aizsardzības organizāciju (DzAO) aktīvisti nolēma piedalīties 11 suņu izsolē, lai tos izpirktu un nogādātu drošās, labturības prasībām atbilstošās turēšanas vietās, kur dzīvnieki varētu atkopties, saņemt nepieciešamo veterināro aprūpi, vakcināciju un sterilizāciju.
Galvenais mērķis bija izpirkt vismaz trīs kuces, lai tās nākotnē atkal nenonāktu pavairotāju rokās un netiktu izmantotas kā dzemdēšanas mašīnas mūsu valstī, kurā jau tā ir milzīga mīļdzīvnieku pārprodukcija.
Dzīvnieku aizstāvju bažas apstiprinājās. Dienu pirms izsoles publiskajā telpā (tas lasāms Liepājas kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” “Facebook” publikācijā) parādījās detalizētāka informācija par 11 izsolē piedāvātajiem malamutiem, Tostarp bija norāde, ka viena no kucēm, iespējams, ir grūsna.
Nevienu nepārsteidza fakts, ka ar dzīvnieku vairošanu saistīta privātpersona tieši par šo kuci piedāvāja vairāk nekā 20 reižu lielāku summu - 250 eiro sākotnēji noteikto 10,90 eiro vietā. Kuce bija vismaz 45. grūsnības dienā. Turklāt pat šobrīd spēkā esošie normatīvie akti liedz grūsnības otrajā pusē esošus dzīvniekus izsolīt atsavināšanai. Valsts iestāžu uzmanība tika vērsta uz iespējamo normatīvo aktu pārkāpumu, pieprasot arī attiecīgus paskaidrojumus.
Dzīvnieku aizstāvji, protams, ir apņēmības pilni iesniegt priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām dzīvnieku aizsardzības jomā un sekot, lai pieņemtās izmaiņas un noteiktā kārtība atbilstu jaunā likuma garam un pamatprincipam - dzīvnieks nav manta. Tomēr līdz šim daudzas jēgpilnas DzAO iniciatīvas ir nogūlušas ierēdņu visdziļākajās atvilktnēs, tiek ignorētas un atstātas bez virzības.
Spilgtākais visatļautības piemērs ir Saeimas noteiktā termiņa ignorēšana mīļdzīvnieku vairošanas kontroles regulējuma izstrādei. Ministru kabinetam tika uzdots attiecīgos noteikumus izstrādāt un pieņemt līdz 2025. gada 1. jūlijam. Neraugoties uz to, ka ir pieņemta arī ES regula par mīļdzīvnieku vairošanas uzraudzību, kurā būtībā jau ir sniegti nepieciešamie priekšnoteikumi šāda regulējuma izstrādei, Zemkopības ministrijas ierēdņi joprojām nerīkojas.
Tikmēr dzīvnieku glābēju un patversmju ikdienas darbs ir birokratizēts līdz nesaprātīgām niansēm, un jaunās prasības ieviestas jau no 2025. gada 1. janvāra. Tātad prasības tiem, kuri glābj un aprūpē dzīvniekus, tiek ieviestas bez kavēšanās, bet mīļdzīvnieku vairošanas kontrolei nepieciešamais regulējums joprojām netiek sakārtots. Tā ir absurda situācija. Nelegālie pavairotāji izdarās, kā vien vēlas, savukārt pret viņiem likums nevēršas vai arī vēršas bez stingrības.
Dzīvnieku aizstāvji jau pavasarī cēla trauksmi par izsoli, kurā noteicošā ir cena par kilogramu (nepilni 11 eiro kilogramā) - nevis jaunā saimnieka iespējas uzturēt dzīvnieku. Interesanti, ka Saeimas Juridiskā komisija pat neatbildēja uz dzīvnieku aizstāvju vēstuli. Savukārt Tieslietu ministrija, atbildot uz dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vēstuli, atrakstījās, ka iesniegumā minētie jautājumi prasa rūpīgu un sistēmisku regulējumu, taču nekādas konkrētas darbības nesekoja.
“Ulubele” apliecināja, ka dzīvnieku aizstāvji turpinās sekot visu Dundagas pavairotavā izņemto malamutu labturībai, to izvietošanai patversmēs un turpmākajiem apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek turēti. Ir saņemtas ziņas, ka vairākās patversmēs malamutiem jau piedzimuši kucēni.
Šis gadījums ir vēl viens apliecinājums tam, cik steidzami nepieciešams sakārtot mīļdzīvnieku pavairošanas uzraudzību un kontroli. Ir svarīgi izmantot konkrēto Dundagas gadījumu kā pamatu nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā un turpmāk nepieļaut situācijas, kurās tā dēvētais pavairošanas hobijs faktiski kļūst par saimniecisko darbību ēnas zonā, izvairoties no atbildības un pienācīgas uzraudzības.
Jāpiebilst, ka liela daļa pavairotāju darbojas kā privātpersonas, kas regulāri pārdod kucēnus un kaķēnus sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, nemaksājot nodokļus un nereģistrējot savu darbību. Regulāri notiek liela mēroga reidi, kuros PVD un policija atklāj vairākus desmitus smagu labturības pārkāpumu gadījumu. Tā, piemēram, reidos Saulkrastos un Rīgas Dārziņos no nepiemērotiem apstākļiem regulāri tiek izņemti pat 30 līdz 60 dzīvnieki vienlaikus.
Lai cīnītos ar šo problēmu, Latvijā ir ieviestas arī stingrākas prasības - sludinājumos obligāti jānorāda dzīvnieka čipa numurs, veselības stāvoklis un reģistrācijas dati, kā arī pavairotājiem ir jāiziet speciālas apmācības labturībā. Bet nebūsim naivi: šādas prasības ievēro vien apzinīgākie cilvēki. Gadījums ar malamutiem liecina par viena otra suņu turētāja bezatbildību. Kas atliek? Likumus padarīt stingrākus, neļaujot tiem izplūst varbūtībās. Likumā patlaban ir ierakstīts: “Dzīvnieki nav lietas. Dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem.”
