Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Naktī uz 2026. gada 11. novembri Lietuvas gaisa telpā ielidoja drons (visticamāk, no kursa novirzījies Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija paredzēts triecieniem Krievijā).
NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros gaisā pacēlās iznīcinātāji (Itālijas lidmašīna), kas divas reizes mēģināja notriekt dronu.
Pārtveršana nebija veiksmīga - viena raķete netrāpīja mērķim un nokrita Biržu rajonā (tās atlūzas ir atrastas). Iznīcinātājam radās tehniskas problēmas, taču tas droši nolaidās.
Tajā pašā naktī gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi tika izplatīti arī Latvijā, Igaunijā un virs Somu līča. Lietuvas Nacionālā drošības komisija un bruņotie spēki izmeklē notikumu.
Lietuvas konservatīvās opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti" (HO-LDC) līderis Laurins Kaščūns apgalvo, ka iepirkumu centieni, kuru mērķis ir stiprināt valsts pretgaisa aizsardzības sistēmu, ir apstājušies, norādot, ka šī nav pašreizējās valdības "karsta prioritāte", raksta LRT portāls. "Ziniet, es tiešām nekritizēju bez pamata un izvairos no tukšas kritikas. Tā ir mana pieeja, bet, redzot, kā Lietuva pašlaik īsteno šo mazo vai daudzslāņu pretgaisa aizsardzības plānu, kas mums ir jau vairāk nekā gadu, ir skaidrs, ka process ir pārāk lēns," piektdien raidījumā "Žinių radijas" sacīja Kaščūns. Viņš norādīja, ka lielākā daļa iepirkumu, kas plānoti integrētās pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidei, ir apstājušies. Pēc Lietuvas Aizsardzības padomes vadītāja teiktā, augstas kvalitātes sistēmas izveidei ir nepieciešami tādi aktīvi kā radari, sensori, pārtvērējdroni un citi. Kaščūns apgalvo, ka līgumi ir parakstīti tikai par trim no 16 iegādēm paredzētajiem aktīviem. "Citiem vārdiem sakot, mēs vai nu guļam, vai arī nepadarām pretgaisa aizsardzību par steidzamu prioritāti. Esmu pārliecināts, ka tieši tā arī ir," sacīja Kaščūns. Pagājušajā gadā tika ziņots, ka Lietuva plāno turpmākajos gados iegūt papildu pretgaisa aizsardzības spējas 500 miljonu eiro vērtībā. 2025. gada novembrī Valsts aizsardzības padome (VAP) nolēma, ka Lietuva trīs gadu laikā izstrādās integrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu, iesaistot bruņotos spēkus, robežsardzi un Sabiedriskās drošības dienestu. Arī premjerministrs Mindaugs Sinkevičs, kurš stājās amatā jūlijā, pretgaisa aizsardzību nosauca par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Pieaugot dronu incidentu skaitam, visas trīs Baltijas valstis vērsās Eiropas Komisijā (EK) pēc papildu finansējuma 500 miljonu eiro apmērā, taču Komisija mudināja tās izmantot preferenciālos aizdevumus saskaņā ar tā saukto SAFE instrumentu. Lietuvas amatpersonas pauda vilšanos par Briseles lēmumu un nožēloja EK solidaritātes trūkumu. Tikmēr prezidenta galvenais padomnieks Deivids Matuļonis sacīja, ka Baltijas valstis, visticamāk, atkārtoti vērsīsies ES iestādēs pēc subsīdijām. "Mēs bieži dzirdam vienu un to pašu veco stāstu par to, ka lietas nevar ātri nopirkt. Bet mēs varējām dot mūsu nozarei skaidru mandātu par to, ko tā var ražot. Mēs, iespējams, varējām iegūt dažus instrumentus un tehnoloģiskos risinājumus no citām valstīm. Mēs būtībā uz šo procesu skatāmies statiski. Un tā ir ļoti nopietna problēma," sacīja Kaščūns. "Piemēram, Ukrainā ieroču ražošanas cikls jau ir seši mēneši. Augustā, kad krievi sāka lidot ar "Shahed" droniem, kas ir daudz ātrāki un daudz grūtāk atvairāmi, viņiem bija nepieciešami divi līdz trīs mēneši, lai pielāgotos, un viņi jau notriec 80-85 procentus no tiem. Bet mēs joprojām stāvam uz vietas," teica opozīcijas partijas līderis.
Kauņas apgabaltiesa piektdien sāka izskatīt krimināllietu, kurā 30 gadus vecais Bens Mikutavičs tiek apsūdzēts divu meiteņu slepkavībā.
Tiesas sēde sākās plkst. 9.15, un B. Mikutavičs uz to tika atvests no Kauņas cietuma. Tiesas sēdes norisei šķēršļu nebija - advokāti Elenu Gilieni, kura bija aizņemta ar darbu citā lietā un nevarēja apmeklēt tiesas sēdi, nomainīja cits apsūdzētajam valsts iecelts aizstāvis. Tiesas sēdes laikā tika nolasīts apsūdzības raksta kopsavilkums, un vēlāk apsūdzētais sniedza savas liecības.
B. Mikutavičam draud mūža ieslodzījums par neiedomājamas cietsirdības noziegumiem, kuros viņš tiek apsūdzēts. Viņš tiek apsūdzēts savas 22 gadus vecās māsīcas Simonas S. un 24 gadus vecās nekustamā īpašuma mākleres Gabrielas O. slepkavībā Kauņā pagājušā gada decembrī.
Konvoja darbinieku uz tiesu atvestais B. Mikutavičs pirms sēdes žurnālistiem ciniski sacīja, ka sekas varēja būt vēl šausminošākas: "Varēja būt sliktāk." Viņš smaidīja tiesas zālē, runājot ar medijiem. Ar tādu pašu smaidu viņš liecināja, ka viens pats plānojis slepkavības, kuru varēja būt arī vairāk.
Pēc tam, kad tiesas sēdes sākumā prokurors Darjus Jakučs nolasīja gandrīz 100 lappušu garu apsūdzības kopsavilkumu, B. Mikutavičam tika jautāts, vai viņš atzīst savu vainu. Drīz vien atskanēja atbilde: "Atzīstu."
B. Mikutavičs piekrita sniegt liecības pirmajā tiesas sēdē. Abi nežēlīgie uzbrukumi dažādās Kauņas Dainavas mikrorajona vietās tika pastrādāti 2025. gada 4. decembrī - izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tos šķīra aptuveni pusstundu ilgs laiks. Slepkavību vietas šķīra mazāk nekā kilometrs. Sākotnēji tika nogalināta B. Mikutaviča 22 gadus vecā māsīca Simona S., kuru viņš bija piedraudējis nogalināt vēl pirms nozieguma. B. Mikutavičs un Simona īrēja dzīvokli Kauņā, kas pieder viņu tēvocim. Māsīca sacījusi B. Mikutavičam, ka viņa nepieņemamās uzvedības dēļ viņam būs jāizvācas no dzīvokļa.
To dzirdot, viņš sāka izteikt draudus. Šie draudi tika filmēti un augšupielādēti sociālajos tīklos. Tas tika izdarīts jau kādu laiku pirms slepkavības. Videoierakstā redzams, kā B. Mikutavičs (viņa seja nav redzama, pēc balss var spriest, ka tas ir viņš), dzirdējis no Simonas, ka viņam tiks dots noteikts laiks, lai izvāktos, nikni verbāli uzbrūk māsīcai, tieši draud viņai un sāk neķītras tirādes viņas un viņas radinieku virzienā.
Pārcēlies uz citu vietu, viņš vienojās ar Simonu, ka ieradīsies paņemt pārējās savas mantas 2025. gada 4. decembrī ap pusdienlaiku. Pirms pulksten 13.00 atskanēja durvju zvans - kad meitene ielaida savu radinieku iekšā, viņa droši vien nemaz nenojauta, cik briesmīgi notikumi izvērtīsies. Pa ceļam pie Simonas viņas brālēns bija paņēmis milzīgu, aptuveni 30 centimetrus garu nazi. Brutālais uzbrucējs ar nazi pārgrieza upurim kaklu, atstājot viņu guļam uz grīdas asins peļķē. Izejot no dzīvokļa, uzbrucējs aizslēdza durvis, nolaužot daļu atslēgas slēdzenē.
Pēc šīs pirmās slepkavības viņš staigājis pa ielām un bijis šokā. Tieši tajā brīdī viņš esot saņēmis ziņu no 24 gadus vecās nekustamo īpašumu mākleres Gabrieles O.
B. Mikutavičs bija sazinājies ar uzņēmumu, kurā viņa strādāja, meklējot jaunu īres dzīvokli. Māklere rakstīja, ka parādīs B. Mikutavičam vienu no dzīvokļiem Pramones prospektā, kas viņam varētu būt piemērots īrei.
Gabriele O., izrādot dzīvokli, aicinājusi izlemt, vai viņš to vēlas īrēt vai nē, bet B. Mikutavičs uz to reaģējis, vairāk nekā 30 reizes iedurot meitenei ar nazi. Tika konstatēts, ka viņa pirms nāves piedzīvoja lielas ciešanas.
Piektdien sniedzot liecības Kauņas apgabaltiesā, B. Mikutavičs sniedza vēl šausminošākas atzīšanās - viņš apgalvoja, ka bija plānojis nogalināt vēl dažus pazīstamus cilvēkus. Par laimi, briesmīgais plāns izgāzās: izvēlētie upuri tobrīd bija pametuši Kauņu vai nevarēja viņu satikt, jo strādāja. Spriežot pēc apsūdzētā stāstītā, par upuriem tika izvēlētas ne tikai sievietes, viņš runāja arī par kādu pazīstamu vīrieti.
B. Mikutaviču nākamajā dienā, 5. decembrī, aizturēja iedzīvotāji un nodeva viņu policijai. Pēc tiesībsargājošo iestāžu sniegtās informācijas, abas slepkavības tika pastrādātas ar vienu un to pašu nazi, kas tika atrasts pie viņa aizturēšanas laikā.
Sabiedriskās elektroenerģijas cena mājsaimniecībām no janvāra pieaugs par 23% jeb 5,5 centiem līdz 29,5 centiem par kilovatstundu (kWh), bet mazaizsargātajiem patērētājiem - par 27,5% (5,5 centiem) līdz 25,5 centiem, prognozē Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT). Paredzams, ka gāzes tarifi janvārī pieaugs no 38 līdz 46%. Saskaņā ar regulatora sniegto informāciju, pie vidējā elektroenerģijas patēriņa 98 kWh mēnesī mājsaimniecības rēķins palielināsies par aptuveni 5,39 eiro. VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus saka, ka elektroenerģijas cenas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar tās iepirkuma cenas pieaugumu tirgū. “Man ir prognoze, ka lielākā daļa cenu pieauguma ir saistīta ar elektroenerģijas iepirkuma cenu,” ceturtdien žurnālistiem sacīja R. Pocjus. Kopš šī gada jūlija sabiedriskās elektroenerģijas piegādes tarifs ir 24 centi, bet mazaizsargātajiem patērētājiem - 20 centi (vienzonas tarifs). VERT uzskata, ka sabiedriskais elektroenerģijas piegādātājs “Ignitis” šim pakalpojumam iepirks elektroenerģiju par aptuveni 133,6 eiro par megavatstundu (MWh), tomēr, pēc R. Pocjus teiktā, šogad “Ignitis” visas šīs izmaksas nepārnesīs uz klientiem, tāpēc uzņēmumam tas nozīmē nesaņemtos ienākumus vai finansiālus zaudējumus - līdz šī gada beigām, pēc VERT aprēķiniem, šai summai vajadzētu būt ap 30 miljoniem eiro. Tikmēr mazākajiem patērētājiem - tiem, kas to izmanto ēdiena gatavošanai - gāzes tarifam jāpieaug par 38,3% (līdz 1,29 eiro par kubikmetru ar PVN), un vidējais rēķins (ar patēriņu aptuveni 3 kubikmetri mēnesī) ir 1,12 eiro. Tiem, kas gāzi izmanto mājas apkurei (līdz 20 tūkstošiem kubikmetru gadā), tas pieaugs par 46,4% (līdz 1,01 eiro par kubikmetru), vidējais rēķins pieaugs līdz 32,2 eiro (patērējot 100,5 kubikmetrus mēnesī). Pastāvīgā tarifa daļa tiem, kas gāzi izmanto apkurei, netiek mainīta - 3,99 eiro mēnesī. Galīgos publiskās elektroenerģijas un gāzes tarifus nākamā gada pirmajai pusei VERT apstiprinās novembra beigās.
Zvērināts advokāts Olavi Jiri Luiks secinājis, ka Tallinai ir pienākums mainīt Juhana Smūla vārdā nosauktās ielas un tilta nosaukumus, jo rakstnieks piedalījās 1949. gada marta deportācijā un iebilda pret Igaunijas neatkarības atjaunošanu, vēsta ERR. Valodas departaments šo secinājumu un Rīgikogu deputāta Jāka Valges aicinājumu nosūtīja reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministram. 11. novembrī Rīgikogu deputāts un vēsturnieks Jāks Valge lūdza Valodas departamentam izvērtēt, vai Juhana Smūla vārdā nosauktās ielas un tilta nosaukumi Tallinā atbilst Vietvārdu likumam. Pēc politiķa domām, rakstnieks rīkojās pret Igaunijas neatkarības atjaunošanu un veicināja padomju okupācijas varas nostiprināšanu. Rīgikogu deputāts savam aicinājumam pievienoja arī zvērināta advokāta Olavi-Jiri Luika sagatavotu juridiskā biroja “Widen” juridisko atzinumu. 16 lappušu garajā A4 formāta dokumentā tiek apgalvots, ka Smūla vārda izmantošana oficiālajos vietvārdos ir nelikumīga. Kā galveno vārda maiņas iemeslu Luiks min Smūla dalību 1949. gada marta deportācijā. Saskaņā ar secinājumu rakstnieks operatīvās grupas ietvaros piedalījās no Keue pagasta izliekamās ģimenes īpašuma inventarizēšanā. Šo faktu apstiprina arhīva dokuments ar Smūla personīgo parakstu, kā arī publicētas aculiecinieku liecības. Pēc advokāta teiktā, šī nebija nejauša klātbūtne, bet gan apzināta dalība represīvajā operācijā kā partijas aktīvistu pārstāvim. Tā kā inventarizācijas sastādīšana bija daļa no operatīvās grupas darba, pat šis uzdevums ietilpst likumā noteiktajā aizliegumā pieminēt personas, kuras rīkojušās pret Igaunijas Republiku. Otrais arguments bija Smūla politiskās publikācijas no 1944. gada līdz 1953. gadam. Luiks šos apgalvojumus neuzskata par atsevišķiem režīma atbalsta izteikumiem, bet gan par konsekventu propagandu pret Igaunijas neatkarību. Tomēr advokāts norāda, ka dalība padomju organizācijās vien nav pamats aizliegumam; izšķiroša ir indivīda konkrētā rīcība. Atzinumā tiek aplūkoti arī iespējamie pretargumenti: Smūla darbu literārā vērtība, viņa vēlākā Staļina laika kļūdu atzīšana un iespējamība, ka viņš tika piespiests piedalīties deportācijā. Pēc Luika domām, šie apstākļi nemaina juridisko vērtējumu; pats fakts par dalību deportācijā ir pietiekams, lai piemērotu likumu. Atbildot Valgem, Valodas padomes ģenerāldirektors Ilmars Tomusks paskaidroja, ka viņa departaments pārrauga tikai vietvārdu lingvistisko uzraudzību un nav pilnvarots sniegt juridiskos izvērtējumus. Jautājums par to, vai Smūla vārds atbilst likumam, ir reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministra kompetencē. Tomusks nosūtīja parlamenta deputāta pieprasījumu un juridisko atzinumu reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministram Hendrikam Johannesam Terrasam oficiālas nostājas sniegšanai. Saskaņā ar Vietvārdu likumu, ja piemiņas vārds ir saistīts ar personu, kas ir rīkojusies pret Igaunijas neatkarību vai ir acīmredzami pretrunā ar valsts vēsturi un kultūru, ministram ir jāprasa Vietvārdu padomes atzinums. Ja padome apstiprina pārkāpumu, ministrs ierosinās vietējai pašvaldībai mainīt nosaukumu. Jāks Valge iepriekš cīnījās pret Smūla bareljefu Tallinas vecpilsētā. Arī EKRE frakcija iepriekšējā pilsētas domē mēģināja pārdēvēt ar Smūlu saistītos toponīmus. Jāks Valge bija arī EKRE biedrs līdz 2024. gada augustam.
Igaunijas Valodas departaments konstatējis nepietiekamas igauņu valodas zināšanas 310 no 569 Narvas slimnīcas darbiniekiem. Slimnīcas direktors Illars Lanno saka, ka iestāde darbinieku apmācībai katru gadu tērē 50 000-60 000 eiro un gaida, ka situācija pakāpeniski uzlabosies. 2026. gadā Valodas departaments pārbaudīja 569 Narvas slimnīcas darbinieku igauņu valodas zināšanas. No tiem 310 jeb 54% neatbilda amata prasībām, piektdien ERR pastāstīja Valodas departamenta Uzraudzības nodaļas vadītāja Vivika Konsapa. Starp pārbaudītajiem ārstiem 76% neatbilda prasībām. Medmāsu, vecmāšu un laboratorijas tehniķu vidū šis rādītājs bija 44%, bet aprūpētāju un atbalsta personāla vidū - 64%. Salīdzinot ar 2024. gada pārbaudi, situācija ir uzlabojusies tikai nedaudz. Tobrīd 57% slimnīcas darbinieku neatbilda igauņu valodas zināšanu prasībām.
Valodas departaments izdeva rīkojumus par pārkāpumu novēršanu visiem 310 darbiniekiem, kuri nebija izpildījuši valodas prasības. Departaments uzlika obligātus naudas sodus darbiniekiem, kuri nebija izpildījuši pēc iepriekšējās pārbaudes izdotos rīkojumus. Šis pasākums tika piemērots 204 reizes.
Saskaņā ar Konsapas teikto, darbiniekiem tiek dots laiks, lai sasniegtu nepieciešamo valodas prasmi. Lai izpildītu rīkojumu, viņiem jānokārto attiecīgais valodas eksāmens. Darbinieki var apmeklēt valodu kursus vai mācīties patstāvīgi. Darba devēji ir atbildīgi par to, lai darbinieku valodas prasmes atbilstu viņu amata prasībām. Vikika Konsapa uzsvēra, ka tieši darba devējs lemj par darba attiecību turpināšanu vai izbeigšanu. Valodas departaments norādīja, ka Narvas slimnīcas gadījumā tas neierosināja izbeigt neviena darbinieka darba līgumus nepietiekamas igauņu valodas prasmes dēļ.
Lasi arī:
