Slepkavību skaits ES: Latvija ieņem otro vietu

Baltijas valstis nonākušas Eiropas Savienības statistikas augšgalā kādā ļoti nepatīkamā rādītājā – tīšu slepkavību skaitā uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem 2024. gadā pirmajā vietā ierindojusies Lietuva, tai seko Latvija un Igaunija. Tas nozīmē, ka visas trīs Baltijas valstis ieņem pirmās vietas šajā Eiropas Savienības reitingā.

Lietuvā 2024. gadā reģistrētas 2,63 tīšas slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs sasniedza 2,40, bet Igaunijā - 1,82.

Salīdzinājumam - viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā reģistrēts Luksemburgā, kur uz 100 000 iedzīvotāju bija 0,30 slepkavības. Tai seko Itālija ar 0,57 un Čehija ar 0,63.

Latvijā gada laikā reģistrētas 45 slepkavības

Lai labāk saprastu šo statistiku, vērts aplūkot arī absolūtos skaitļus. Latvijā 2024. gadā reģistrētas 45 tīšas slepkavības. Igaunijā tādu bijis 25, bet Lietuvā - 76.

Latvijā slepkavību skaits pēdējos gados nedaudz pieaudzis. 2021. gadā tika reģistrēti 39 šādi noziegumi, 2022. gadā - 41, bet 2023. gadā - 44. Tomēr šie skaitļi joprojām ir mazāk nekā puse no 2008. un 2009. gadā reģistrētā slepkavību skaita.

Eiropas Savienībā kopumā 2024. gadā policija reģistrējusi 3953 tīšas slepkavības - tas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar 2014. gadu slepkavību skaits tomēr ir samazinājies.

Lietuvā vērojams arī būtisks uzlabojums

Lai gan Lietuva pašlaik atrodas Eiropas Savienības saraksta pirmajā vietā, “Eurostat” dati liecina arī par pozitīvu ilgtermiņa tendenci - kopš 2014. gada slepkavību rādītājs Lietuvā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, kas ir lielākais kritums starp Eiropas Savienības valstīm.

Tomēr Lietuvas augsto slepkavību līmeni jau iepriekš analizējuši arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Organizācijas 2025. gada ziņojumā par Lietuvu alkohola lietošana minēta kā viens no faktoriem, kas veicina augsto slepkavību un pašnāvību līmeni valstī.

“Eurostat” salīdzinājumā izmantoti policijas reģistrēto tīšo slepkavību dati, pārrēķinot tos uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļauj salīdzināt valstis ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, taču šis rādītājs pats par sevi nenozīmē, ka konkrētā valstī ikdienā ir vislielākais risks kļūt par nozieguma upuri.

Turklāt “Eurostat” norāda, ka starpvalstu salīdzinājumus var ietekmēt atšķirības valstu likumos, policijas reģistrācijas praksē un noziegumu ziņošanas paradumos.

Lasi arī: