Plānu noslepkavot savu sievu vīrietis izstāsta trīs dienas pirms traģēdijas
39 gadus vecais Tarmo Otsings trīs dienas pirms traģiskās avārijas Igaunijā savam probācijas uzraugam atklāja, ka plāno nogalināt bijušo dzīvesbiedri un pēc tam ar automašīnu ietriekties kokā, lai izdarītu pašnāvību. 30. oktobra rītā viņš tiešām uzbruka sievietei ar nazi, bet dažas stundas vēlāk izraisīja apzinātu frontālu sadursmi, kurā gāja bojā gan pats Otsings, gan pilnīgi nevainīgs pretimbraucošās automašīnas vadītājs. Ar traģisko stāstu dalās “Postimees.ee”.
Izmeklēšana atklāja, ka traģēdija nebija pēkšņs notikums — jau vairākus mēnešus policija regulāri saņēma izsaukumus saistībā ar Otsinga uzvedību.
Vardarbība turpinājās mēnešiem
Pirmie policijas dokumentos minētie izsaukumi saistīti ar 2025. gada aprīli, kad Otsinga dzīvesbiedre ziņoja par draudiem un fizisku vardarbību. Jūlijā vīrietis sievietei uzbruka ar nazi, radot ievainojumu, kuriem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pret vīrieti tika sākts kriminālprocess.
Septembrī tiesa apstiprināja vienošanos, saskaņā ar kuru Otsingam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu un noteica probācijas uzraudzību. Viņam arī lika vērsties pie psihiatra un nepieciešamības gadījumā saņemt ārstēšanu. Tomēr aizliegums lietot alkoholu netika noteikts, un sieviete nevēlējās pieprasīt aizliegumu tuvoties.
Lai gan pāris bija šķīries, abi atkal sāka dzīvot kopā. Oktobrī policija vairākkārt saņēma izsaukumus, jo Otsings vajāja sievieti, ieradās pie viņas mājokļa, zvanīja un sūtīja ziņas, kā arī uzvedās draudīgi. Policija vairākas reizes ar viņu runāja, taču situācija nemainījās.
Vēlāk, 27. oktobrī, vīrietis probācijas uzraugam atklāja savu plānu nogalināt bijušo dzīvesbiedri un pēc tam izdarīt pašnāvību. Uzraugs policiju neinformēja, jo vīrietis sarunas laikā bija mierīgs un devās saņemt psihiatrisko palīdzību. Klīnikā Otsings nomierinājās un noliedza, ka plāno ko tādu darīt, tāpēc viņu slimnīcā neatstāja.
Vēl dienu pirms traģēdijas Otsings ar automašīnu bija nobraucis no ceļa. Policija notikuma vietā pārbaudīja viņa alkohola līmeni, taču tas nesasniedza robežu, kas ļautu aizturēt par braukšanu reibumā.
Traģēdijas rīts
Traģiskajā 30. oktobrī ap pulksten sešiem no rīta policija saņēma ziņu, ka Otsings Tartu Annelinnas rajonā uzbrucis bijušajai dzīvesbiedrei ar nazi un sitis viņai pa galvu. Aculiecinieki stāstīja, ka vīrietis vajājis sievieti un vairākas reizes viņu sadūris. Viņš esot kliedzis: “Tu iznīcināji manu dzīvi, tagad es iznīcināšu tavējo!”
Cilvēki centās palīdzēt cietušajai un izsauca policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sieviete ar vairākām durtām brūcēm tika nogādāta slimnīcā.
Otsings aizbēga ar melnu automašīnu “Honda”. Policija viņu pamanīja Nīo apkārtnē un mēģināja apturēt, taču vīrietis nepakļāvās prasībām un strauji paātrināja ātrumu. Pie krustojuma viņš lielā ātrumā izbrauca pretējā joslā un frontāli sadūrās ar automašīnu “Kia Ceed”.
Sadursmē gāja bojā abi vadītāji. “Kia” vadītājs bija 54 gadus vecs vīrietis, kurš nejauši atradās Otsinga ceļā.
Izmeklēšana un sistēmas trūkumi
Tiesu psihiatriskajā ekspertīzē secināts, ka Otsings noziegumu izdarīšanas laikā bijis pieskaitāms un spējis saprast savu rīcību. Izmeklētāji secināja, ka viņa mērķis bija nogalināt gan bijušo dzīvesbiedri, gan pretimbraucošās automašīnas vadītāju. Ja Otsings būtu izdzīvojis, viņam tiktu izvirzīta apsūdzība par divu cilvēku slepkavību pastiprinošos apstākļos. Tā kā viņš gāja bojā, kriminālprocess pret viņu tika izbeigts.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka vīrietis ilgstoši ļaunprātīgi lietojis alkoholu, medikamentus un narkotikas. Traģēdijas dienā viņa asinīs konstatēja narkotisko vielu, nomierinoša līdzekļa un asinsspiedienu pazeminošu zāļu pēdas. Viņam bija piedāvāta iespēja ārstēties no atkarības, taču viņš no tās atteicās.
Tartu policijas nodaļas vadītājs Andrus Reimā atzina, ka notikušais licis vairākām iestādēm izvērtēt sistēmas nepilnības un iespējas efektīvāk aizsargāt vardarbībā cietušos.
Policijas vadītājs uzsvēra, ka palīdzība jāsniedz arī cilvēkiem, kuri piedzīvo psihisku krīzi vai lieto alkoholu un narkotikas. Šis gadījums, viņaprāt, parādījis, ka savlaicīga rīcība un sadarbība starp iestādēm var būt izšķiroša cilvēku dzīvību glābšanā.
