Kārtējo reizi atlikta Eiropas Komisijas veselības un dzīvnieku labturības komisāra Olivēra Vārheji (Olivér Várhelyi) virzītā Tabakas produktu direktīvas (TPD) pārskatīšana, kas varētu būtiski mainīt tabakas un nikotīna produktu ražošanas un tirdzniecības noteikumus visā Eiropas Savienībā. Tikmēr Latvijā konstatēts straujš ieņēmumu sarukums no akcīzes nodokļa. Kā salāgot atsevišķo interešu grupu tieksmi veicināt aizliegumus, kuri iedzen akcizētas preces nelegālā tirgū, ar rūpēm par sabiedrības veselību un valsts vajadzībām pēc nodokļu ieņēmumu kāpuma?
Finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols sarunā ar “nra.lv” skaidro, ka ir pamats zvanīt trauksmes zvanus par ieņēmumu sarukumu. Viņš atklāja, ka budžeta stādīšanas gaitā varētu nākt konstruktīvi priekšlikumi saistībā ar akcīzes nodokli. Viņaprāt, Latvijai aktīvāk Eiropas Komisijā jāaizstāv savas valsts intereses, tai skaitā arī saistībā ar atlikto Tabakas produktu direktīvu.
Kādēļ dziļā miegā dus mūsu interešu lobijs
Eiropas Komisijas iecerētā Tabakas produktu direktīvas pārskatīšana jau vairākkārt izpelnījusies kritiku par nepilnīgu zinātnisko un sociālekonomisko pamatojumu. Jaunākais negatīvais Regulējuma kontroles padomes atzinums licis pārstrādāt ietekmes novērtējumu. Rodas jautājums, vai regulējuma izstrādē politiskie mērķi nav guvuši virsroku pār reālās ekonomiskās situācijas izvērtēšanu? Latvijā jau pašlaik būtiski sarūk legālās tirdzniecības apjomi un saglabājas augsts nelegālā tirgus īpatsvars.
G. Vītols, vaicāts, vai valdībai un Finanšu ministrijai nevajadzētu aktīvāk iesaistīties Latvijas pozīcijas veidošanā, prasīt no Veselības ministrijas rūpīgāku ekonomisko seku izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā iebilst pret šādu regulējumu ES līmenī, pauda: “Mums ir jābūt aktīvākiem. Eiropas lietas atrodas Ārlietu ministrijas pārziņā, un tas ir viņu dārziņš. Nav tā, ka uz Eiropas Komisiju brauc katra ministrija. Institucionālā kārtība ir tāda, ka ar to nodarbojas ārlietu resors, un man nav pārliecības, ka visos gadījumos tas notiek pietiekami efektīvi. Nav runa tikai par konkrēto jautājumu. Mēs esam pamanījuši, ka tas attiecas arī uz Eiropas fondu apgūšanas nākamo periodu. Mani kolēģi saka, ka ir tāda sajūta, ka mēs par maz veicam lobēšanu, savu interešu pārstāvniecību. To varētu uzlabot. Bet jebkurā gadījumā tieši Ārlietu ministrija to dara. Nav tāda kārtība, ka iziet pa priekšu kāds no citas ministrijas, tostarp no Finanšu ministrijas. Jūsu pieminētā problēma tiešām ir identificēta. Budžeta stādīšanas laikā noteikti būs arī priekšlikumi, iespējams, par šo akcīzi. Ir identificēts, ja pārāk strauji kāpina akcīzi, ir liels šoks un notiek strauja pāreja uz nelegālo tirgu. Pēc tam to visu ir šausmīgi grūti dabūt atpakaļ. Jautājums - vai mēs vēlamies šo politiku turpināt, ļoti strauji kāpināt akcīzi pa 15% katru gadu, vai to nevajadzētu pārskatīt šā negatīvā faktora dēļ. Mums akcīzes ieņēmumi pat no cigaretēm neienāk pat pagājušā gada līmenī. Mēs redzam mīnusu. Lūk, tas ir ļoti stiprs signāls. Budžeta skatīšanā būs arī konkrēti priekšlikumi, kurus mēs paši varētu arī virzīt.”
Kas ir nogājis greizi
Vaicāts, vai Latvija neatkārto 2011. gada tabakas un akcīzes nodokļu politikas kļūdas, kuru dēļ pieauga nelegālais cigarešu tirgus un samazinājās valsts nodokļu ieņēmumi, G. Vītols teica: “Tas bija 2011. gads, bet tagad ir mums jāanalizē dati, kas ir šogad. Pagājušajā gadā jau bija viss aptuveni normāli. Bet šogad mēs redzam lūzumu, kad ieņēmumi ne tikai nekāpj, bet ir novērojams kritums. Tas nozīmē, ka kaut kas ir nogājis greizi.”
Runājot par to, vai jauni, nepietiekami izvērtēti ES ierobežojumi nevarētu situāciju vēl vairāk pasliktināt, negatīvi ietekmējot valsts budžetu, uzņēmējdarbību un iedzīvotājus, G. Vītols skaidroja: “Ja kaut ko aizliedz visā Eiropas Savienībā, tam var būt arī kāds pozitīvs efekts. Ar nelegālo tirgu jau ir tā - ja var pasūtīt Spānijas interneta veikalā to, kas tur ir atļauts, tad tas ir pieejams visiem, jo vienotā tirgū nepastāv robežkontrole, ja nu tikai tik daudz, cik tur kāds sunītis saož ko neatļautu. Tāda veida ierobežojumi nestrādā. Man personīgi ir bažas, ka likumdevēji dažādās valstīs ne vienmēr apzinās šo nelegālā tirgus faktisko spēku. Signāli, kas nāk no šī sektora, liecina, ka šobrīd nelegālās rūpnīcas nepagūst izpildīt pieprasījumu. Tas viss ir aizgājis ļoti nepatīkamā gultnē. Ja tagad akcīzes pazeminātu vai palielinātu tikai nedaudz, mēs nevaram garantēt, ka tirgus atgriezīsies atpakaļ legālā gultnē. Tas ritenis ir iegriezies. Jāskatās uzmanīgi. Jāsaprot, ka politiskajā līmenī tomēr valda diezgan liela populisma deva. Ir ļoti populāri kaut ko aizliegt. Visi automātiski domā, ka paliks labāk, bet es personīgi esmu skeptisks par šo pieeju. Protams, ka Latvija kā atsevišķa valsts procesus nevar ietekmēt viena pati. Svarīgi komunicēt ar tuvākajām kaimiņvalstīm un veidot ārpolitiku šajā jautājumā. Tad ir lielākas cerības, ka mēs kaut ko panāksim.”
Vai vajag visiem vienādu regulējumu
Uz jautājumu, vai tabakas un nikotīna produktu regulējumam jābūt vienādam visā Eiropas Savienībā, ja dalībvalstu ekonomiskā situācija un patērētāju paradumi būtiski atšķiras, G. Vītols atbildēja: “Tas ir atkarīgs no tā, kāda būs pēdējā Eiropas Komisijas izstrādātā versija - ierobežojošāka vai mazāk ierobežojoša. Tas viss ir politiskais process. Iznākumu tomēr lielākoties nosaka lielās valstis, un, dabiski, tās skatās uz visu galvenokārt savā kontekstā. To var kritizēt vai nekritizēt, bet tā ir lietu kārtība. Tāpat kā demokrātijā, kur uzvar tikai tas, kurš dabūjis vairāk balsu.”
Savukārt runājot par to, ka Lietuvas un Igaunijas tiesībsargi norāda: Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu viltoto cigarešu ražošanas un izplatīšanas vietu, no kurienes nelegālā produkcija nonāk arī pie viņiem un citviet Eiropas Savienībā, jautājām, vai mēs paši šajā virzienā varam veikt kādus mājas darbus, piemēram, mainīt akcīzes nodokļa politiku, lai mazinātu šo nelegālo rūpalu, G. Vītols norādīja: “Jā, pastāv viedoklis, ka mums ir šāda problēma. Arī Polijā ir šādas problēmas. Latvija noteikti nav izolēta. Šis nelegālais rūpals prasa vest tabaku no Eiropas dienvidu reģiona valstīm. Nedomāju, ka tas ir jautājums, ko var risināt vienīgi ar akcīzes likmi.”
Atkārtota kritika
Vācijas analītiskais izdevums “Table.Briefings” vēsta, ka Eiropas Komisijas Regulējuma kontroles padome (Regulatory Scrutiny Board) ir sniegusi kārtējo negatīvo atzinumu par sagatavoto regulējuma izmaiņu ietekmes novērtējumu. Tas nozīmē, ka Komisijai dokuments jāpārstrādā un jāiesniedz atkārtotai izvērtēšanai, aizkavējot jauno noteikumu tālāku virzību.
EK Regulējuma kontroles padome ir neatkarīga Komisijas struktūra, kas izvērtē jaunu ES regulējuma iniciatīvu ietekmes novērtējumu kvalitāti, tostarp to, vai ir pietiekami analizētas paredzēto ierobežojumu ekonomiskās un sociālās sekas un alternatīvie risinājumi. Padome var pieprasīt nepilnīga ietekmes novērtējuma pārstrādāšanu, taču pati nepieņem politiskus lēmumus par jaunu tiesību aktu ieviešanu.
Šī nav pirmā reize, kad Tabakas produktu direktīvas pārskatīšana izpelnās kritiku. Jau pavasarī publiskotais līdzšinējā regulējuma izvērtējums tika kritizēts par nepilnībām zinātniskajā pamatojumā un sociālekonomisko seku analīzē. Jaunākie notikumi vēlreiz aktualizē jautājumu par Eiropas Komisijas centieniem virzīt jaunus ierobežojumus, pirms pilnvērtīgi izvērtēta to iespējamā ietekme.
Papildu diskusijas izraisīja arī šovasar notikusī Eiropas Komisijas sabiedriskā apspriešana par tabakas kontroles regulējuma nākotni. Kā jūlijā vēstīja Eiropas ziņu portāls “Eunews”, apspriešanā tika saņemtas vairāk nekā 82 000 atbilžu un vairāk nekā 90% iesniegumu ietvēra vismaz vienu būtisku iebildumu pret apspriestajām izmaiņām. Plašā līdzdalība un izteiktie iebildumi apliecināja nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt atšķirīgās intereses un regulējuma iespējamo ietekmi.
Eiropas Komisijas iecerētās izmaiņas varētu skart gan tradicionālās un elektroniskās cigaretes, gan karsējamo tabaku un nikotīna produktus. Tiek apspriesta stingrāku prasību ieviešana produktu sastāvam, aromatizētāju izmantošanai, iepakojumam, reklāmai un tirdzniecībai. Vienlaikus būtiski izvērtēt ne tikai šo ierobežojumu iespējamos ieguvumus sabiedrības veselībai, bet arī to ietekmi uz patērētāju paradumiem, legālo tirdzniecību, valsts budžeta ieņēmumiem un nelegālā tirgus attīstību. Īpaši svarīgi ir pārliecināties, ka plānotie pasākumi balstās zinātniskos pierādījumos un nerada neparedzētas sekas, piemēram, patērētāju pāreju uz nekontrolētas izcelsmes produktiem.
Aicina mazināt birokrātiju un nepieļaut nepietiekami pamatotus ES lēmumus
EK Regulējuma kontroles padomes negatīvais atzinums par Tabakas produktu direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu atkārtoti liek uzdot jautājumu, vai centieni ieviest jaunus ierobežojumus kārtējo reizi nav pretrunā ar prasību nodrošināt to pienācīgu zinātnisko un ekonomisko pamatojumu. Šajā kontekstā īpaši aktuāls ir arī Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas komisāra Valda Dombrovska nesen paustais aicinājums mazināt pārmērīgu birokrātiju un atgriezties pie kvalitatīvas likumdošanas pamatprincipiem.
Uzstājoties Birokrātiskā sloga samazināšanas alianses atklāšanas pasākumā, Dombrovskis uzsvēra, ka pirms jaunu ES prasību ieviešanas skaidri jāatbild uz trim jautājumiem: kādu problēmu paredzēts atrisināt, vai tās risināšanai patiešām nepieciešama rīcība ES līmenī un vai sagaidāmie ieguvumi atsver izmaksas. Viņš norādīja, ka likumdošanai jābalstās uzticamos datos, pārliecinošos pierādījumos un rūpīgā ietekmes analīzē, jo nepārdomātu lēmumu sekas uzņēmumiem un iedzīvotājiem var būt jūtamas gadu desmitiem.
Būtiska ietekme uz ekonomiku
Nepietiekami izvērtēta regulējuma iespējamās sekas spilgti iezīmējas diskusijās par tabakas un nikotīna produktu ierobežojumiem. Bažas par to ekonomisko ietekmi izskanējušas arī Lietuvā. Bankas “Luminor” ekonomists Žigimants Maurics brīdina, ka stingrāki ierobežojumi var veicināt patērētāju pāreju uz pārrobežu iepirkumiem un nelegālo tirgu, tādējādi samazinot valsts nodokļu ieņēmumus.
Līdzīgas tendences jau vērojamas Latvijā, kur pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas, elektronisko cigarešu aromatizētāju aizlieguma un nikotīna koncentrācijas ierobežojumu ieviešanas būtiski sarukuši legālās tirdzniecības apjomi. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2025. gadā legālajam patēriņam nodotā elektronisko cigarešu šķidruma apjoms samazinājās par 42,5%. Vienlaikus pētījumā nelegālā elektronisko cigarešu tirgus īpatsvars novērtēts 42,4% apmērā. Savukārt 2026. gada otrajā ceturksnī veiktais “Nielsen” tukšo cigarešu paciņu pētījums atklāja, ka nelegālās izcelsmes cigarešu īpatsvars sasniedzis 22,1%, bet viltojumi veidoja 17,1% no visām savāktajām paciņām.
Lasi arī:
Cik sāpīgi Austrālijai izmaksāja dārgā cigarešu paciņa
Lietuvā pieaug viltotu tabakas produktu kontrabanda no Latvijas
Vai valsts budžetu glābsim ar nenopirktu kafiju? Vītols skaidro, kur meklēt ietaupījumus
