Cīņā par tautas, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību dažādas pasaules valstis piekopj dažādas stratēģijas – vieni cīnās ar aizliegumu un ierobežojumu metodēm, citi ar skaidrošanu un kaitīgo vielu neaizliegšanu saprāta robežās. Diametrāli pretējas pieejas, diametrāli pretēji rezultāti – Zviedrijā kaitīgo ieradumu piekopēju skaits samazinās, bet Austrālijā, Jaunzēlandē, Francijā, Beļģijā un citviet kaitīgie ieradumi nemazinās, toties zeļ un plaukst nelegālais tirgus.
Zviedrija, kura neizvērš aizliegumu un ierobežojumu kampaņu pret nikotīnu saturošiem produktiem, ir kļuvusi par vienu no nesmēķējošākajām valstīm pasaulē.
Savukārt Austrālija, visvisādu iespējamo aizliegumu skarbuma līdere pasaulē, ir nonākusi pamatīgās grūtībās.
Laikraksta “The New York Times” šā gada februārī publicētais pētījums "How $40-a-Pack Cigarettes Pushed Australians to the Black Market" (“Kā 40 dolāri par cigarešu paciņu iegrūda Austrāliju melnajā tirgū) plaši apraksta, kā Austrālijas valdības centieni izskaust smēķēšanu ar drakoniskiem nodokļiem ir izraisījuši nepieredzētu tabakas kontrabandas un nelegālā tirgus krīzi.
Pēc vairākiem straujiem nodokļu kāpumiem legāla cigarešu paciņa Austrālijā maksā vidēji 40 līdz 60 ASV dolārus (36 līdz 53 eiro).
Augstās cenas ir radījušas situāciju, kurā līdz pat 80% no visas valstī patērētās tabakas un nikotīna produktu nāk no nelegālā tirgus. Kontrabandas cigarešu paciņa, kas ievesta no Tuvajiem Austrumiem vai Āzijas, nelegāli tiek pārdota par aptuveni 10-15 dolāriem. Legālo cigarešu cenas ir tik augstas, ka patērētāji patvērumu meklē nelegālajā tirgū, kur prece ir ievērojami lētāka. “The New York Times” raksta, ka ļaudis, tostarp pensionāri, pērk cigaretes slēptās vietās un no neapzīmētiem mikroautobusiem, līdzīgi kā iegādājoties narkotikas.
Tā kā šis tirgus ir kļuvis neiedomājami ienesīgs, kontrabandu savās rokās ir pārņēmuši organizētās noziedzības grupējumi.
Austrālijas tiesībsargājošās iestādes sadarbībā ar Ķīnas dienestiem gada sākumā veica vienu no vēsturē lielākajām operācijām, aizturot vairāk par 60 kontrabandistiem un pārtverot gandrīz 100 kuģniecības konteineru ar nelegālo tabaku aptuveni 92 miljonu dolāru vērtībā.
Tomēr melnais tirgus ir turpinājis vērsties plašumā. Situācija stipri atgādina ASV drūmo pieredzi ar “sauso likumu”, kas bija valsts mēroga aizliegums ražot, pārdot, importēt un transportēt alkoholiskus dzērienus un bija spēkā no 1920. gada līdz 1933. gadam. Šajā laikā uzplauka nelegālais alkohola tirgus, mafija guva fantastiskus ienākumus, klani cits citu apkaroja ar vardarbīgām metodēm.
Mediji uzsver milzīgo triecienu Austrālijas valsts kasei. Nodokļu ieņēmumu sarukums radījis valsts budžetā vairāk nekā 4 miljardu līdz pat 8 miljardu dolāru lielu iztrūkumu.
Kriminologi un finanšu eksperti laikrakstā “The Guardian” situāciju dēvē par satriecošu politikas neveiksmi, jo mēģinājums ar nodokļiem izskaust smēķēšanu ir devis pretēju efektu.
Nelegālā tabaka Austrālijā ir kļuvusi par otro ienesīgāko nelegālo preci uzreiz aiz narkotikām. Šo tirgu kontrolē starptautiski noziedzīgie sindikāti, kas darbojas kā korporācijas.
Mediji ziņo par nežēlīgiem grupējumu kariem: kopš 2023. gada reģistrēti vairāk nekā 200 dedzināšanas (ugunsbumbu) uzbrukumi nelegālajiem veikaliem un vismaz trīs slepkavības, kas tieši saistītas ar tabakas tirgus pārdali.
Lai apietu fizisko veikalu kratīšanas un slēgšanas, melnais tirgus strauji pārceļas uz internetu. Žurnālisti no “The Sydney Morning Herald” veica eksperimentu un sekmīgi pasūtīja nelegālas cigaretes caur parastām e-komercijas vietnēm un sociālajiem tīkliem, saņemot sūtījumu tieši birojā ar parasto pasta piegādi.
Kriminālie grupējumi Dienvidaustrumāzijas noliktavās (piemēram, Kambodžā) ir sākuši ražot viltojumus rūpnieciskā mērogā. Tie tiek iepakoti viltotos Austrālijas standarta vienkrāsainajos iepakojumos ar visiem oficiālajiem veselības brīdinājumiem, tādēļ pircējam un tiesībsargiem ir gandrīz neiespējami vizuāli atšķirt legālu preci no kontrabandas
Austrālija ir izvēlējusies vienu no stingrākajām pieejām pasaulē arī pret cigarešu aizstājējproduktiem. Nikotīnu saturošas e-cigaretes ir klasificētas kā tikai recepšu medikamenti. Tās drīkst pārdot tikai aptiekās pieaugušajiem, kuriem ir ārsta recepte smēķēšanas atmešanai. Jebkāda brīva tirdzniecība veikalos ir aizliegta.
Šī recepšu sistēma ir radījusi nopietnus izaicinājumus - valstī ir izveidojies ne tikai milzīgs nelegālais cigarešu tirgus, bet arī melnais e-cigarešu tirgus, kurā jaunieši viegli tiek pie nelegāliem, neoficiāliem un aromatizētiem "veipiem", kas tiek kontrabandas ceļā ievesti no ārvalstīm, apejot muitas kontroli un aptieku tīklu.
Eiropā Francija izceļas ar ļoti agresīvu politiku tabakas un alternatīvo nikotīna produktu ierobežošanā, lai līdz 2032. gadam sasniegtu mērķi - "paaudzi, kas brīva no tabakas". Valstī ir ieviesti un tiek plānoti vairāki stingri nacionāla mēroga aizliegumi, kas skar gan tradicionālo smēķēšanu, gan e-cigaretes un nikotīna spilventiņus.
Šā gada pavasarī Francija pilnībā aizliedza nefarmaceitisko orālo nikotīna produktu (tostarp nikotīna spilventiņu, želeju un košļājamo gumiju) apriti. Aizliegta ne tikai šo produktu pārdošana un ražošana, bet arī glabāšana un lietošana valsts teritorijā. Tas attiecas arī uz tūristiem, kas preces ieveduši personīgai lietošanai.
Aptiekās gan joprojām vēl drīkst tirgot tikai medicīniski sertificētus nikotīna aizstājējterapijas produktus (piemēram, nikotīna plāksterus vai ārstnieciskās pastilas).
Jau kopš pagājušā gada februāra spēkā ir vienreizlietojamo e-cigarešu (veipu jeb "puff") aizliegums.
Aizliegums tika ieviests, lai pasargātu jauniešus no atkarības, ko veicina saldie aromāti, un samazinātu plastmasas radīto kaitējumu videi.
Kopš 2025. gada 1. jūlija Francijā ir spēkā nacionālais aizliegums smēķēt tradicionālās tabakas izstrādājumus gandrīz visās publiskajās āra vietās, kur uzturas bērni, un par šī noteikuma pārkāpšanu tiek piemērots naudas sods 135 eiro apmērā. Parastās e-cigaretes/veipi, kas nav vienreizlietojamie, šobrīd no šī konkrētā āra aizlieguma lielākoties ir izslēgti.
Francija pašlaik virza tiesību aktus, kas paredz pilnībā un uz mūžu aizliegt pārdot jebkādus tabakas izstrādājumus (cigaretes, cigārus, karsējamo tabaku u.c.) ikvienam, kurš dzimis pēc 2009. gada 1. janvāra.
Francija iedvesmojas no Apvienotās Karalistes, kur šopavasar tika pieņemts likums, ka ikvienam, kurš dzimis pēc 2008. gada 1. janvāra, Apvienotajā Karalistē būs mūžīgs aizliegums legāli iegādāties cigaretes un tabakas izstrādājumus.
Jaunzēlandē līdzīgs likums bija pieņemts jau 2022. gadā. Jebkurai personai, kas dzimusi pēc 2008. gada 31. decembra, visas dzīves laikā būtu bijis aizliegts legāli iegādāties tabakas izstrādājumus. Tomēr pēc valdības maiņas jaunā koalīcija premjerministra Kristofera Laksona vadībā 2024. gada februāra beigās šo likumu pilnībā atcēla, pirms tas paspēja stāties spēkā. Šis lēmums tika pamatots ar bažām par kontrabandas un noziedzības pieaugumu.
Beļģijā ir spēkā vieni no stingrākajiem nikotīna produktu ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Pilnībā ir aizliegta nikotīna spilventiņu un vienreizlietojamo e-cigarešu tirdzniecība, kā arī ieviesti stingri ierobežojumi citu alternatīvu tirdzniecībai un lietošanai publiskajā telpā.
Nikotīna maisiņu (pouches) pārdošana valstī ir pilnībā aizliegta kopš 2023. gada nogales. Tāpat kā visā ES (izņemot Zviedriju), aizliegts ir arī klasiskais zelējamais tabakas snuss.
Beļģija kļuva par pirmo valsti ES, kas no 2025. gada 1. janvāra pilnībā aizliedza vienreiz lietojamo e-cigarešu tirdzniecību (gan veikalos, gan internetā).
Beļģijā ir ieviests aromatizētāju aizliegums e-cigaretēm (atļauta tikai tabakas garša). Visiem tabakas un orālajiem produktiem pakāpeniski tiek ieviests neitrāls preču iepakojums bez zīmoliem un krāsainiem elementiem.
Ir aizliegta ne tikai smēķēšana, bet arī veipošana jeb elektronisko cigarešu lietošana parkos, rotaļu laukumos un festivālos. Beļģijas tiesību akti veipošanu juridiski pielīdzina parastajai smēķēšanai. Sākotnēji tika plānots no 2027. gada aizliegt smēķēt arī uz kafejnīcu un restorānu āra terasēm, taču 2026. gada oktobrī pēc administratīvās tiesas iebildumiem un nozares spiediena šis ierobežojums uz laiku tika atlikts precizēšanai.
Skarba arī Nīderlande
17. gadsimtā Nīderlandes pilsēta Gauda bija galvenais baltmāla pīpju kātu ražošanas un modes centrs Eiropā, un pīpes veidoja apjomīgu, oficiālu tirdzniecības daļu. Rīgas tā laika kultūrslānī arheologi atrod tūkstošiem pīpju kātu, no kuriem gandrīz visi ir saplēsti, jo veselus kātus rīdzinieki projām nemeta. Tie bija “zviedru laiki” Vidzemē un Rīgā. Nīderlande eksportēja pīpes, un tas bija legāls bizness, tomēr Zviedrijas karaliste visādi centās apkarot pīpēšanu, te nosakot monopolu tabakai, te uzliekot lielus nodokļus tabakai un pīpēm. Mūsdienās situācija ir apgriezusies kājām gaisā, un Nīderlande ir apkarošanas pirmajās rindās, kamēr Zviedrija ir elastīgāka un viltīgāka, un tur ir legāla pat pārējā ES aizliegtā šņaucamā un zelējamā tabaka.
Nīderlandē ir skarbi likumi ne tikai pret cigaretēm, bet arī pret veipošanu. Ir aizliegts tirgot un importēt e-cigaretes un e-šķidrumus ar jebkādām garšām, izņemot tradicionālās tabakas garšas. E-cigarešu tirdzniecība internetā ir aizliegta. Tās var iegādāties tikai klātienē. E-cigaretes drīkst iegādāties un lietot tikai personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Veipošana ir aizliegta sabiedriskajā transportā, restorānos, slēgtās sabiedriskās telpās un lidostu iekštelpās (piemēram, Shipholā un Eindhovenā). To drīkst darīt dažās āra terasēs vai kafejnīcās, ja to atļauj personāls.
Nīderlande ir autore iniciatīvai, ko parakstījušas kopā astoņas ES valstis un arī Latvija.
Zinātnieki pauž, ka aizliegumi (piemēram, aromātu aizliegumi, kas ieviesti arī Latvijā) nevis liek cilvēkiem pārtraukt lietošanu, bet gan pārvieto viņus uz nekontrolētu nelegālo tirgu, kur produkti var būt patiesi bīstami. Starptautiskie sistemātiskie pārskati, piemēram, jau minētais “Cochrane Review”, kā arī Oksfordas universitātes un Apvienotās Karalistes Veselības dienesta (NHS) pētījumi apstiprina, ka nikotīna e-cigaretes palīdz atmest smēķēšanu efektīvāk nekā nikotīna plāksteri vai košļājamās gumijas.
Organizācijas “Smoke Free Sweden” vadītājs Dr. Delons Hjūmens Zviedrijas fenomenu skaidro šādi: “Zviedrija ir parādījusi, ko iespējams panākt, ja smēķētājiem ir pieejamas cenas ziņā pieņemamas un lietotājiem piemērotas cigarešu alternatīvas. Eiropai vajadzētu pētīt šos panākumus un paplašināt iespējas glābt cilvēku dzīvības.”
Zviedrijā pašlaik ir zemākie ar tabakas lietošanu saistīto slimību rādītāji Eiropas Savienībā, turklāt vīriešu mirstība no plaušu vēža ir par 61% zemāka nekā vidēji ES. Saskaņā ar jaunākajiem Eirobarometra datiem, ikdienā smēķē 20,6% ES iedzīvotāju, savukārt Zviedrijā, pēc CAN 2025. gada datiem, šis rādītājs ir 3,7%. Starp vēstuli parakstījušajām valstīm ikdienas smēķēšanas izplatība svārstās no 8,4% Nīderlandē līdz 27,7% Latvijā. Francijā šis rādītājs ir 22,7%, Ungārijā - 22,1%, bet Spānijā - 21,8 procenti.
Zviedrijas stratēģija tabakas ierobežošanā ir unikāla pasaules mērogā, jo tā apvieno stingru tradicionālo tabakas kontroli ar kaitējuma mazināšanas pieeju, aizstājot degošās cigaretes ar mazāk kaitīgām alternatīvām. Šīs stratēģijas rezultātā Zviedrija ir kļuvusi par valsti ar vienu no zemākajiem smēķēšanas rādītājiem pasaulē un ir tuvu tam, lai oficiāli kļūtu par "bezdūmu valsti" (kur ikdienas smēķētāju īpatsvars ir zem 5%).
Tikmēr Latvija, pievienojoties astoņu valstu kopīgajai vēstulei, ir izvēlējusies stratēģiju, kas ir bruģēta labiem nodomiem, bet nelegālais tirgus par to klusi priecājas un aug.
To, ka Latvijai nevajadzētu “akli” atbalstīt visu, ko liek priekšā kāda interešu grupa, bet vadīties no citu valstu negatīvās pieredzes, liecina notiekošais Eiropā.
Eiropas Komisijai (EK) gatavojoties būtiski pārskatīt Eiropas Savienības tabakas un nikotīna produktu regulējumu, augustā noslēdz vienu no plašākajām sabiedriskajām apspriešanām šajā jomā.
EK līdz 2026. gada beigām plāno nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt divus galvenos ES tiesību aktus šajā jomā - Tabakas izstrādājumu direktīvu (TPD) un Tabakas reklāmas direktīvu (TAD). Pašreizējā TPD tika pieņemta 2014. gadā, taču kopš tā laika tabakas un nikotīna tirgus ir būtiski mainījies. Līdzās cigaretēm arvien lielāku lomu ieņem elektroniskās cigaretes, karsējamā tabaka, nikotīna spilventiņi un citi produkti.
Tieši tādēļ EK šogad vispirms aicināja iesniegt atsauksmes un pierādījumus (Call for Evidence) un pēc tam aicināja uz plašāku sabiedrisko apspriešanu, kas noslēdzās 14. augustā. Savāktā informācija tiks izmantota, gatavojot TPD un TAD pārskatīšanu. Pirmajā posmā tika saņemti vairāk nekā 82 tūkstoši iesniegumi, bet kopā abos procesos publiski ziņotais iesniegumu skaits pārsniedzis 120 tūkstošus. Līdzdalības mērogs parāda, ka šī nav bijusi tikai formāla viedokļu uzklausīšana. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi ir iesaistījušies apspriešanas procesā, paužot savu viedokli.
Jaunā regulējuma kontekstā viena no centrālajām diskusijām ir par to, vai cigaretes un jaunie bezdūmu produkti turpmāk būtu regulējami vienādi vai arī atbilstoši to riska profilam - lielākus ierobežojumus un nodokļus piemērojot tieši kaitīgākajiem produktiem.
Kaitējuma mazināšanas pieejas atbalstītāji norāda, ka lielāko kaitējumu rada tabakas degšana un dūmu ieelpošana, tādēļ cigaretes un bezdūmu produktus nevajadzētu automātiski vērtēt vienādi. Savukārt vispārēja stingrāka regulējuma atbalstītāji uzsver nikotīna atkarības risku, jauno produktu pievilcību jauniešiem, aromatizētāju un digitālā mārketinga nozīmi. Sīkāk lasīt šeit.
