Latvija kopā ar vēl septiņām valstīm aicina Eiropas Komisiju pastiprināt nikotīna produktu aizliegumus. Aicinājumam nav pievienojušās Latvijas kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija. Ja apņēmību virzīties uz tālākiem aizliegumiem Latvija turpinās īstenot dziļā vienatnē, nelegālajā tirgū brīvi pieejamie kaitīgie produkti raisīs pieaugušo, jauniešu un bērnu atkarības un bendēs viņu veselību, bet valsts budžets zaudēs miljoniem eiro.
Būtiska nianse - lēmums par pievienošanos aizliegumu pastiprināšanas aicinājumam nav saskaņots Latvijas valdībā - lēmumu parakstīt dokumentu pieņēmis veselības ministrs Hosams Abu Meri. Finanšu ministram Mārim Kučinskim par šādu kolēģa soli nekas nebija zināms. Uzzinot notikušo no “nra.lv”, ministrs jutās manāmi sašutis.
Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados jau ir ieviesti būtiski stingrāki tabakas, e-cigarešu un nikotīna aizstājējproduktu ierobežojumi. Taču astoņām ES valstīm ar to vēl šķiet par maz, un tās grib ierobežot vēl skarbāk. Starp šīm astoņām ir arī Latvija. Vai tas ir vajadzīgs, vai ar labiem nodomiem netiek bruģēts ceļš uz elli? Vai nav jāņem vērā Zviedrijas pieredze, kur ar kaitīgiem ieradumiem necīnās ar aizliegumiem? Vai nav jāieklausās ārstos - ekspertos, kas šos pasākumus apšauba?
Latvijā tabakas, e-cigarešu un nikotīna aizstājējproduktu iegādes vecuma slieksnis ir paaugstināts līdz 20 gadiem; e-šķidrumos un tabakas aizstājējproduktos ir aizliegti visi aromatizētāji, atstājot tikai klasisko tabakas garšu; ir ieviesti stingrāki naudas sodi par produktu pārdošanu personām, kas jaunākas par 20 gadiem
Visi reklāmas, sponsorēšanas un distances tirdzniecības (interneta veikalu) aizliegumi, kas iepriekš attiecās tikai uz parastajām cigaretēm, tagad pilnībā attiecas arī uz uzkarsējamās tabakas ierīcēm un jebkuriem citiem nikotīna aizstājējproduktiem. Šie pasākumi ir ieviesti, iekļaujoties ES kopējā antitabakas politikā, bet Eiropas Komisija (EK) aktīvi strādā pie jaunām reformām, kur paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi visā bloka teritorijā.
Kā vēsta vietne “Eunews”, ir nākusi “iniciatīva no apakšas” - astoņas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, aicina EK būtiski pastiprināt tabakas un nikotīna produktu regulējumu, paredzot jaunu nikotīna produktu aizliegumu, plašus aromatizētāju ierobežojumus un iespēju dalībvalstīm pilnībā aizliegt nikotīna spilventiņus.
Nīderlande, Beļģija, Somija, Francija, Ungārija, Latvija, Slovēnija un Spānija nosūtījušas kopīgu vēstuli ES veselības komisāram Olivēram Vārheji, aicinot šos priekšlikumus iekļaut gaidāmajā Tabakas izstrādājumu direktīvas (TPD) un Tabakas reklāmas direktīvas (TAD) pārskatīšanā.
Valstis uzskata, ka pašreizējais Eiropas regulējums nespēj pietiekami ātri reaģēt uz jaunu tabakas un nikotīna produktu ienākšanu tirgū. To mērķis ir ierobežot tabakas nozares iespējas ieviest jaunus produktus, izmantojot mārketinga stratēģijas un apgalvojumus par samazinātu kaitīgumu.
1. Jaunu nikotīna produktu aizliegums. Valstis aicina aizliegt jebkādu jaunu nikotīnu saturošu produktu, nikotīnam līdzīgu vielu un to lietošanai paredzētu ierīču laišanu ES tirgū. Ierobežojumiem būtu jāattiecas arī uz nikotīnu nesaturošiem produktiem, kas pēc izskata vai lietošanas veida atgādina nikotīna produktus.
2. Plašs aromatizētāju aizliegums. Tiek rosināts noteikt maksimālo nikotīna saturu, plaši aizliegt aromatizētājus, standartizēt produktus un ierīces, kā arī ieviest vienkāršotu, vienveidīgu iepakojumu bez zīmolu vizuālajiem elementiem. Vienādus principus piedāvāts piemērot visām atļautajām produktu kategorijām, lai patērētāji nevarētu vienkārši pāriet uz citu produktu, apejot ierobežojumus.
3. Stingrāki ierobežojumi nikotīna spilventiņiem. Astoņas valstis vēlas nostiprināt ES regulējumu attiecībā uz orālās tabakas aizliegumu un nodrošināt dalībvalstīm tiesības ieviest vēl stingrākus nacionālos pasākumus, tostarp pilnīgu nikotīna spilventiņu aizliegumu.
4. Reklāmas un sociālo tīklu ierobežojumi. Priekšlikumi paredz aizliegt visu nikotīna produktu un ar tiem saistīto ierīču reklamēšanu. Tas attiektos arī uz influenceru un satura veidotāju publikācijām sociālajos tīklos.
5. Pārrobežu tirdzniecības aizliegums internetā. Valstis uzskata, ka pārrobežu distances tirdzniecība ļauj apiet atsevišķās dalībvalstīs noteiktos ierobežojumus. Tāpēc tās aicina EK aizliegt šādu tirdzniecību ES ietvaros.
6. Vides aizsardzības apsvērumi. Direktīvu pārskatīšanā piedāvāts iekļaut arī vides un veselības aizsardzības principus, ļaujot dalībvalstīm ieviest atsevišķu produktu, tostarp vienreizlietojamo elektronisko cigarešu, aizliegumus.
Vēstules parakstītājvalstis uzsver, ka ierosinātie pasākumi palīdzētu sasniegt ES mērķi līdz 2040. gadam izveidot no tabakas dūmiem brīvu paaudzi un plašākā mērogā mazināt nikotīna atkarību Eiropā.
Vēstulē norādīts, ka valstis vēlas panākt visaptverošu pieeju, lai ierobežojumi attiektos ne tikai uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, bet arī uz jaunajām nikotīna produktu kategorijām.
Kamēr astoņas valstis izmisīgi cīnās par aizliegumiem, tikmēr statistikas dati liecina par pieaugošo nelegālā tirgus apmēriem. Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas vadītā pētījuma "Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi" aplēsēm nelegālais tirgus e-cigarešu sektorā sasniedzis 42,4% no kopējā patēriņa, bet saskaņā ar KPMG pētījumu nelegālais cigarešu tirgus 2025. gadā Latvijā bija sasniedzis 18,7%, taču pēc jaunākiem, bet vēl nepublicētiem datiem šogad jau pārsniedzis 20% atzīmi.
Atbildot uz “nra.lv” jautājumu, kas un kādēļ parakstīja kopējo astoņu valstu vēstuli no Latvijas puses, Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders informēja, ka lēmumu par Latvijas veselības nozares pievienošanos minētajai iniciatīvai pieņēma VM veselības nozares kompetences ietvaros.
“Vēstule ir vairāku ES dalībvalstu veselības ministru kopīgs politisks aicinājums EK, ko paraksta par veselības nozari atbildīgie ministri. Latvija pievienojās aicinājumam, jo lielākā daļa tajā ietverto priekšlikumu atbilst Latvijas līdzšinējai sabiedrības veselības politikai un jau īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem. Tie ietver aromatizēto nikotīna produktu ierobežošanu, nikotīna koncentrācijas regulēšanu, distances tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, reklāmas ierobežojumus un standartizēta iepakojuma ieviešanu. Šie priekšlikumi ir saskanīgi ar Latvijas pieeju tabakas un nikotīna produktu kontrolei, kas nostiprināta nacionālajā tiesiskajā regulējumā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs un citos veselības politikas plānošanas dokumentos,” pauda Šneiders.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) intervijā “nra.lv” skaidro, ka veselības resora pienākums ir rūpēties par tautas veselību ar ministrijai saprotamām metodēm, savukārt kas attiecas un nelegālo tirgu un negūtiem ieņēmumiem - par to atbildot iestādes, kas ir citu ministriju pakļautībā
Sarunā ar “nra.lv” finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) neslēpa rūgtumu par ieņēmumu samazināšanos no akcīzes nodokļa. Viņš uzskata, ka kārtējie aizliegumi pavērs plašākas durvis nelegālajam tirgum.
Šo iniciatīvu asi kritizē Zviedrijā, kas ir vienīgā valsts Eiropā, kurā smēķētāju skaits ir nokrities zem 5%.
Portālā “Smoke Free Sweden” publicēts raksts “Astoņas valstis cenšas “eksportēt savas neveiksmes tabakas kontroles politikā” uz visu Eiropu”.
Rakstā sacīts, ka starptautiskie veselības eksperti ir asi nosodījuši astoņu Eiropas valstu iniciatīvu noteikt ES mēroga moratoriju jaunu nikotīna alternatīvu ieviešanai tirgū, nodēvējot to par “bīstamu un neinformētu mēģinājumu eksportēt savas neveiksmes tabakas kontroles politikā”.
Valstīs, kas aicina ieviest šo aizliegumu, ikdienas smēķēšanas izplatība ir līdz pat gandrīz astoņām reizēm augstāka nekā Zviedrijā, kur pragmatiska pieeja mazāk kaitīgām cigarešu alternatīvām ir palīdzējusi samazināt smēķēšanas izplatību zem starptautiski atzītās 5% robežas, kas raksturo no smēķēšanas brīvu sabiedrību.
Organizācijas “Smoke Free Sweden” vadītājs Dr. Delons Hjūmens norāda:
“Tas ir bīstams un neinformēts mēģinājums eksportēt savas neveiksmes uz visu Eiropu. Valdības, kuru valstīs smēķēšanas izplatība ir ievērojami augstāka, aicina Briseli ierobežot smēķētājiem pieejamās izvēles iespējas valstīs, kuras smēķēšanas mazināšanā sasniegušas daudz lielāku progresu.
Zviedrija ir parādījusi, ko iespējams panākt, ja smēķētājiem ir pieejamas cenas ziņā pieņemamas un lietotājiem piemērotas cigarešu alternatīvas. Eiropai vajadzētu pētīt šos panākumus un paplašināt iespējas glābt cilvēku dzīvības.”
Saskaņā ar jaunākajiem Eirobarometra datiem, ikdienā smēķē 20,6% ES iedzīvotāju, savukārt Zviedrijā, pēc CAN 2025. gada datiem, šis rādītājs ir 3,7%. Starp vēstuli parakstījušajām valstīm ikdienas smēķēšanas izplatība svārstās no 8,4% Nīderlandē līdz 27,7% Latvijā. Francijā šis rādītājs ir 22,7%, Ungārijā - 22,1%, bet Spānijā - 21,8%.
Zviedrijā pašlaik ir zemākie ar tabakas lietošanu saistīto slimību rādītāji Eiropas Savienībā, turklāt vīriešu mirstība no plaušu vēža ir par 61% zemāka nekā vidēji ES.
Vēstulē paustā nostāja, noraidot apgalvojumus par samazinātu risku, ir pretrunā jaunākajiem “Cochrane” pētījumiem. Šī organizācija pasaulē tiek uzskatīta par vienu no augstākajiem zinātnisko pierādījumu kvalitātes standartiem.
“Cochrane” ir konstatējusi augstas ticamības pierādījumus tam, ka nikotīnu saturošās elektroniskās cigaretes palīdz cilvēkiem atmest smēķēšanu efektīvāk nekā nikotīna aizstājterapijas līdzekļi, piemēram, plāksteri un košļājamās gumijas, kas iekļauti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) būtisko zāļu sarakstā.
Bijušais Pasaules Ārstu asociācijas ģenerālsekretārs Dr. Hjūmens uzsver:
“Šīs valdības nevar panākt, lai zinātniskie pierādījumi vienkārši pazustu, tos noraidot. “Cochrane”, viena no pasaulē respektētākajām medicīniskās pētniecības organizācijām, ir pierādījusi, ka nikotīnu saturošās elektroniskās cigaretes palielina smēķētāju izredzes atmest smēķēšanu.”
Šī vēstule seko Zviedrijas Eiropas Parlamenta deputātu iniciatīvai panākt, lai EK, pārskatot ES tabakas kontroles noteikumus, atzītu nikotīna spilventiņu pozitīvo lomu.
Eiropas Parlamenta deputāti Beatrise Timgrēna, Čārlijs Veimerss un Diks Eriksons ir iesnieguši Eiropas Komisijai jautājumu, uz kuru pieprasīta rakstiska atbilde:
“Vai, pārskatot Tabakas izstrādājumu direktīvu, EK nodrošinās, ka pasākumi attiecībā uz nikotīna spilventiņiem būs samērīgi ar to radīto veselības risku salīdzinājumā ar cigarešu smēķēšanu, un ņems vērā šo produktu iespējamo lomu, palīdzot smēķētājiem pāriet no cigaretēm uz alternatīviem produktiem?”
Zviedrija Covid-19 pandēmijas laikā rīkojās atšķirīgi no pārējās ES un Latvijas - bez obligātiem valsts mēroga lokdauniem, ar atvērtām sākumskolām, bez obligātas masku lietošanas, bez veikalu slēgšanas utt. Valsts paļāvās uz iedzīvotāju personīgo atbildību un ārstu ieteikumiem (piemēram, palikt mājās slimības gadījumā un ievērot distancēšanos), nevis uz policijas kontrolētiem aizliegumiem. Sākumā Zviedrija piedzīvoja augstu mirstību, taču ilgtermiņā tās kumulatīvā pārmērīgā mirstība izrādījās viena no zemākajām Eiropā. Un valsts ekonomika izrādījās viena no vismazāk cietušajām atšķirībā no pārējās ES.
Tāpat arī e-cigarešu un nikotīna aizstājējproduktu jomā Zviedrijas pieejas rezultāts nav vis vēl jāgaida, bet tas jau ir! Zviedrijā ir viszemākais smēķēšanas līmenis Eiropā un viens no zemākajiem visā pasaulē. Ja pieņemam, ka astoņas vēstuli parakstījušās valstis ieviestu stingrākus ierobežojumus, vēl pirms tie ieviesti visā ES, Latvija nonāktu smagā situācijā. Ne Lietuva, ne Igaunija, ne Polija nav alkušas pieprasīt jaunus ierobežojumus, un tur šie produkti būtu brīvi pieejami. Bet Latvijā nebūtu. Taču - cik tālu ir Valga vai Žagare, kur tos varētu iegādāties bez bēdu. Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamais šķidrums, e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir akcīzes prece. Tātad Latvija neiegūtu akcīzes nodokļa ieņēmumus, bet atdāvinātu tos Lietuvas un Igaunijas ekonomikām. Turklāt mūsdienās jau to visu var pasūtīt caur dažādo kompāniju pasta kastītēm.
