Brūk vecās sistēmas un alianses: par izstāšanos no OPEC paziņo Apvienotie Arābu Emirāti.
Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās sabiedroto alianse OPEC+, kas kontrolē 40-60% pasaules naftas, regulē ieguves apjomus, cenas un nodrošina piegādes, pēc AAE 28. aprīļa lēmuma nonāks nopietnās grūtībās. Brīdī kad dalībvalstis, ieskaitot Krieviju, ieguves apjomus plānoja palielināt, izstāšanās ir vēl viens satricinājums naftas tirgum, ko gadu desmitiem koordinēja tās faktiskā līdere Saūda Arābija. Par lēmumu ziņoja AAE oficiālie mediji, aģentūrai “Bloomberg” to apstiprināja AAE enerģētikas ministrs Suhails al Mazruei: “AAE uzskatīja, ka visiem ražotājiem piemērotā laikā pienācis īstais brīdis pieņemt politisku lēmumu (..) tam nav nekāda sakara ar mūsu naftas ieguves palielināšanu (..) ierobežojumi un (Hormuza) šauruma slēgšana naftas tirgu būtiski neietekmēs (..)”
Tas “atbilst AAE ilgtermiņa stratēģiskajai vīzijai par enerģētikas nozares attīstību, investīciju piesaisti enerģijas ražošanā un apliecina apņemšanos nākotnē pildīt uzticama piegādātāja lomu pasaules enerģētikas tirgum (..) Lēmums pieņemts atbilstoši AAE energoresursu politikai un valsts nacionālām interesēm pēc “satricinājumiem Persijas līcī un Hormuza šaurumā”, jo tas negatīvi ietekmē piegādes dinamiku”, informēja oficiālā AAE valsts ziņu aģentūra “Emirates News Agency” (WAM).
Emirātu lielā likme un Vašingtonas uzvara
OPEC 1960. gada septembrī Bagdādes konferencē izveidoja Irāna, Irāka, Kuveita, Saūda Arābija un Venecuēla. OPEC+ ir paplašināts naftas eksportētājvalstu sadarbības formāts, kurā papildus OPEC dalībvalstīm piedalās lielākie naftas ražotāji, savukārt AAE bija viena no karteļa dibinātājām: Abū Dabī emirāts OPEC pievienojās 1967. gadā, vēl pirms AAE dibināšanas 1971. gadā, četrus gadus pirms valsts parādījās pasaules kartē. Gandrīz pēc 60 gadu ilgas dalības organizācijā 72 stundu laikā AAE izlēma to pamest.
AAE jau ilgāku laiku ir neapmierināti, ka dalība OPEC un OPEC+ ierobežo naftas ieguvi, 2010. gadu beigās paziņojot par plāniem palielināt ražošanas jaudu līdz pieciem miljoniem barelu dienā. Atbilstoši OPEC+ kvotām, 2024. gadā Emirāti bija spiesti samazināt ieguvi līdz 2,9 miljoniem, šī gada sākumā ieguves apjoms bija 3,5 miljoni barelu dienā.
AAE izstāšanās vājinās OPEC un OPEC+, norāda enerģētikas tirgus pētniecības uzņēmuma “Rystad Energy” analītiķis Horhe Leons: “OPEC un OPEC+ ietekmi vienmēr noteica dalībvalstu spēja naftas ieguves apjomu ierobežot. Zaudējot dalībvalsti ar 4,8 miljonu barelu ieguves jaudu dienā, kas turpinās to palielināt, grupa zaudēs reālu tirgus kontroles instrumentu.”
Oficiālie paziņojumi ir korekti: “nacionālās intereses”, “elastība", “tirgus apstākļi”, bet patiesais iemesls ir cits. AAE prezidenta Muhameda bin Zajeda al Nahjāna padomnieks Anvars Gargašs karteļa neveiksmēs publiski vainoja reģiona partnervalstis: “Persijas līča sadarbības padomes valstis Irānas uzbrukumu laikā AAE atbalstīja ar loģistiku, “bet politiskā un militārā ziņā to pozīcija vēsturiski bija visvājākā.” Abū Dabī jutās pamesta un izdarīja savus secinājumus, līdz 2027. gadam plānojot palielināt naftas ieguvi no 3,4 līdz 5 miljoniem barelu dienā, ignorējot OPEC kvotas.
“Tas ir trieciens Rijādai, kas gadiem ilgi uzraudzīja ieguves kvotu disciplīnu. Tirgus analītiķi AAE izstāšanos nodēvējuši par lielu Vašingtonas uzvaru - ASV prezidents Donalds Tramps jau sen no karteļa pieprasīja zemākas cenas, sasaistot karu Irānā un Persijas līča militāro aizsardzību ar naftas tirgus politiku. ASV tuvākais sabiedrotais reģionā ir veicis likmi. Turklāt precedents jau bijis: 2019. gadā no OPEC izstājās Katara, kas ir gāzes lielvalsts, tāpēc organizācijā lielas ietekmes tai nebija, bet atšķirībā no Kataras AAE ir trešā lielākā naftas ieguvēja, un OPEC tas ir liels trieciens,” komentē “Telegram” kanāls ”Berlinspeaks”.
Nākamās izstāšanās no OPEC+ kandidātes varētu būt Irāka, Kazahstāna, Irāna un Venecuēla. Irāka un Kazahstāna naftas ieguvi vēlas palielināt, savukārt Irānai un Venecuēlai ir saspīlētas attiecības ar Saūda Arābiju. Tāpat AAE lēmums ilgtermiņā apdraud Krievijas finansiālo stabilitāti, ko jau iedragājis karš Ukrainā. Tā noteikti nav tikai “Trampa uzvara”, bet pirmais solis ceļā uz jaunu tirgus kārtību. Par galvenajiem naftas tirgus dalībniekiem kļūs ASV un AAE, kontrolējot cenas un padarot OPEC par bezjēdzīgu organizāciju.
Ģeopolitiskie aprēķini
AAE ir ASV sabiedrotais - galvenais Irānas ienaidnieks un uzbrukumu mērķis arābu pasaulē. Kara laikā Irāna Emirātu virzienā raidīja vismaz 2700 raķešu un dronu. Savukārt AAE ekonomiski “uzbrūk” Ķīnas atbalstītajai Pakistānai, Saūda Arābijas sabiedrotajai un starpniekam ASV-Krievijas sarunās par Ukrainas mierizlīgumu. Pakistāna bija šokēta par AAE prasību nekavējoties atmaksāt 3,5 miljardu USD Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu, kas apdraudēja 20% valsts centrālās bankas rezerves. Palīgā ar trīs miljardu aizdevumu nāca Saūda Arābija, pagarinot kopējā piecu miljardu dolāru aizdevuma atmaksas termiņu.
Tomēr problēma nav tikai nafta. No vienas puses, ASV un Irānas kara gaitu OPEC ietekmēt nevar, tāpat kā turpināt regulēt vai stabilizēt naftas cenas un apjomus. No otras puses, pēc Hormuza šauruma slēgšanas karteļa valstīm tik un tā nav iespēju pildīt ieguves kvotas - tātad iemesls ir vairāk politisks nekā ekonomisks. Pēc kara OPEC+ dalībvalstis tirgus iespējas meklēs pastāvīgi, turpinās cīnīties katra par sevi un “neuzticamus” partnerus ignorēs. Dažas arābu valstis varētu mēģināt panākt vienošanos ar Irānu, kā to pašlaik dara Omāna. Un tad gadu desmitiem pastāvējusī OPEC vienotība tiks pilnībā sagrauta. Arābu valstis ir sašķeltas: AAE sadarbojas ar Izraēlu, bet Turcija un Saūda Arābija nonākušas konfliktā ar Izraēlu un AAE. Saūda Arābijas un AAE attiecību saspīlējumu veicina abu vadošo Persijas līča valstu atbalsts pretējiem politiskiem spēkiem Jemenā, kur AAE palīdz Dienvidu pārejas padomes (STC) separātistiem, bet SA - valdības spēkiem. Pilsoņu karā Sudānā AAE palīdz Ātrās reaģēšanas spēkiem (RSF), kamēr Saūda Arābija un Turcija atbalsta armiju. Somālijā AAE kopā ar Izraēlu atbalsta Somālilendas Republiku, bet Saūda Arābija un Turcija - centrālo valdību.
Krievija iekrīt naftas slazdā
Līdz šim Maskavai situācija bija izdevīga. Loģistikas traucējumi Hormuza šaurumā izraisīja energoresursu deficītu, uz tā rēķina Krievijas budžets maijā naftas un gāzes eksporta ieņēmumos varētu saņemt aptuveni 650 miljardus RUR (~ 48 mljrd. USD). Tiklīdz situācija šaurumā normalizēsies, Krieviju sagaida cita realitāte, kad vienu no pasaules ietekmīgākajiem naftas tirgus dalībniekiem kvotas vairs neierobežos - AAE lēmums būs trieciens Krievijas ekonomikai.
Loģistikas grūtību dēļ īstermiņā būtiskas naftas cenu izmaiņas šobrīd nav gaidāmas, bet vidējā termiņā paredzamais cenu kritums Krievijas naftas ieguves rentabilitāti var samazināt līdz nullei.
“AAE izstāšanās no OPEC ir slikta zīme, tur nav nekā laba,” sūkstījās bijušais Krievijas premjerministrs Sergejs Stepašins, AAE izstāšanos no OPEC saistot ar Irānas un ASV kara sekām - Hormuza šauruma slēgšanu, kas rada “milzīgus zaudējumus”.
Izirst AAE ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tāpat kā brūk vecā, noteikumos balstītā pasaules kārtība. OPEC+ ietekmi noteica naftas valstu spēja panākt savstarpēji pieņemamas vienošanās. “Šobrīd Emirātu izstāšanās rada precedentu: ja arābu pasaules otrā lielākā ekonomika par prioritāti izvēlēsies nacionālās, nevis kolektīvās intereses, arī pārējiem zudīs motivācija ievērot kvotu disciplīnu. Krievija zaudē iespēju ietekmēt pasaules naftas cenas - ASV un AAE sadarbība aprok Krievijas izejvielu ekonomiku. AAE valsts naftas uzņēmums “Abu Dhabi National Oil Company” (ADNOC) turpina investēt, lai panāktu piecu miljonu naftas barelu ieguvi dienā. Ar tik zemām ražošanas izmaksām Emirāti var atļauties tirgoties par cenām, kas kara izdevumu, sankciju un izolācijas apstākļos Krievijas budžetam var kļūt liktenīgas,” komentē “Telegram” kanāls “Досье. Секретный контур”.
Nonākot izolācijā, Krievija kļūs kritiski atkarīga no Ķīnas un Indijas tirgiem. Papildus AAE naftas apjomu piegādes mudinās pircējus pieprasīt vēl lielākas Krievijas naftas atlaides. Krievijas budžetā aptuveni 23% ir energoresursu eksporta ieņēmumi, naftas pārprodukcija un cenu kritums samazinās spēju finansēt tekošās izmaksas, turklāt Krievijas lielākais risks nav straujš cenu kritums īstermiņā, bet pakāpeniska tirgus haotizācija. Sankciju, augsto naftas ieguves izmaksu un izolācijas apstākļos Krievija zaudēs konkurētspēju ar arābu valstīm. Kremlis gadu desmitiem guvis peļņu, pateicoties tam, ka OPEC uzturēja cenas krietni virs faktiskajām ražošanas izmaksām, taču šādu iespēju vairs nebūs, jo turpmākai naftas ieguves apjomu saglabāšanai nepieciešamas investīcijas, modernas tehnoloģijas un laiks. Krievijas naftas īpatsvars globālajā tirgū strauji samazināsies. AAE izstāšanās no “naftas kluba” būtībā likvidē vienošanos sistēmu, kas daudzus gadus Krievijai garantēja superpeļņu, bet tagad top skaidrs, ka turpmāka kara apstākļos Ukrainā ilgtermiņā Krievijas ekonomiku gaida vēl grūtāki laiki.
