Taktiska maldināšana un risks Ukrainai: Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu uz 9. maija svinību laiku ierosinājis pasludināt Krievijas un Ukrainas pamieru.
Putins par to runāja 29. aprīlī pusotru stundu ilgā telefonsarunā ar Trampu. “Krievija varētu pasludināt īstermiņa pamieru, ja ASV piekritīs atvieglot pret Krieviju vērstās sankcijas,” ziņoja “Bloomberg” avoti. Putina palīgs Jurijs Ušakovs intervijā Kremļa ziņu aģentūrai TACC apgalvoja, ka “Tramps šo iniciatīvu aktīvi atbalstīja”. 30. aprīlī informāciju apstiprināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Es domāju, ka Krievija varētu piedāvāt pamieru apmaiņā pret sankciju atcelšanu atsevišķiem uzņēmumiem. Es zinu, ka viņi virza jautājumu par SWIFT (starpbanku informācijas apmaiņas sistēma), lai varētu darboties viņu bankas. Tas ir liels risks Ukrainai.” Donalds Tramps pamieru prezentēja kā savu ideju: “Es ierosināju nelielu pamieru, un es domāju, ka viņš (Zelenskis) varētu tam piekrist.”
Putina kara ministrija aicina Ukrainu pamieram pievienoties un spert līdzīgu soli, pretējā gadījumā draudot ar triecieniem valsts galvaspilsētai, ziņo izdevums “The Moscow Times”.
“Saskaņā ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku virspavēlnieka V. V. Putina lēmumu 2026. gada 8.-9. maijā tiek pasludināts pamiers par godu Padomju tautas uzvaras svinībām Lielajā Tēvijas karā (..) Ja Kijevas režīms mēģinās īstenot savus noziedzīgos plānus, lai traucētu Uzvaras 81. gadadienas svinības Lielajā Tēvijas karā, Krievijas Federācijas bruņotie spēki veiks masīvu atbildes raķešu triecienu Kijevas centram,” teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas 4. maija paziņojumā “Telegram” kanālā “Минобороны России”. Maskava arī aicināja Ukrainas galvaspilsētas cilviliedzīvotājus un ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību darbiniekus Kijivā “nekavējoties pilsētu pamest”.
Volodimirs Zelenskis atbildēja pēc pusotras stundas un paziņoja, ka Kijiva no Maskavas oficiālu dokumentu par pamieru nav saņēmusi, informēja “Агентство. Новости”. Tomēr, tā kā “cilvēka dzīvība ir nesalīdzināmi vērtīgāka par jebkuras gadadienas svinēšanu”, Ukrainas prezidents izklāstīja savus nosacījumus, liekot noprast, ka Ukraina pamieram faktiski pievienosies, ja tas sāksies 6. maija naktī, pretējā gadījumā turpinās atbildēt proporcionāli: “Šajā sakarā mēs pasludinām klusuma režīmu sākot no plkst. 00.00 naktī no 5. uz 6. maiju, līdz šim brīdim ir visas iespējas to nodrošināt. Sākot ar šo brīdi, mēs rīkosimies līdzvērtīgi. Krievijas vadītājiem pienācis laiks spert reālus soļus, lai izbeigtu savu karu, ja Krievijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka bez Ukrainas piekrišanas nesarīkos parādi Maskavā.”
Ukraina uzskata, ka “9. maija pamiers” ir tikai iegansts, līdzīgi kā Baltkrievijā, kur ASV sankcijas atceļ pakāpeniski, apmaiņā pret nelieliem demonstratīviem soļiem, piemēram, ieslodzīto atbrīvošanu, kas Minskas kopējo politiku nemaina. Joprojām nav skaidrs, vai tas attiecas uz pamieru tikai 8.-9. maijā, ko jau vienpusēji paziņojis Putins, vai arī tas būs kāds cits pamiers, par ko notiks atsevišķas sarunas, piemēram, gaidāmās Trampa pilnvaroto sarunu vedēju Stīva Vitkofa un Deivida Kušnera vizītes laikā Maskavā.
Zelenskis piebilda, ka Ukraina iniciatīvu vērtē atzinīgi, ja vien tas nav viltus pamiers, par īslaicīgu “Putina pamieru” 8.-9. maijā paužot skepsi: “Mēs vienmēr pozitīvi reaģējam uz patiesiem Krievijas pamiera priekšlikumiem, ja tādi ir. Viņi grib, lai parāde noritētu mierīgi un pēc tam varētu atsākt uzbrukumus. Mēs nevēlamies, lai jebkāds pamiers kļūtu par taktisku maldināšanu no Krievijas Federācijas puses.” Zelenskis pauda vēlmi pēc ilgstoša pamiera: “Mūsu priekšlikums ir ilgtermiņa pamiers, kas garantē drošību un mieru, nevis tikai dažu stundu parādei Maskavā (..) Ukraina ir gatava pie tā strādāt jebkurā pieņemamā un efektīvā formātā.” Viņš ir uzdevis saviem pārstāvjiem sazināties ar ASV prezidenta administrāciju un noskaidrot Krievijas iniciatīvas detaļas. Līdzīgi “pamiers” tika piedāvāts arī 2025. gadā - no 8. līdz 10. maijam, taču karadarbība frontē faktiski pārtraukta netika.
“No Maskavas viedokļa raugoties, kamēr dinamika frontē joprojām ir neliela, apturēt karadarbību uz laiku tai būtu parocīgi, pat nedēļu ilga pauze situāciju būtiski neietekmētu. Apmaiņā Kremlis saņemtu sankciju atvieglojumus, kas atbilst Krievijas minimālajām prasībām. Ja Putinam neizdosies panākt, lai Tramps piespiestu Kijivu izvest karaspēku no Donbasa, Kremlis varētu mēģināt nošķirt kara izbeigšanu no sankciju jautājuma un sākt tās pakāpeniski atcelt vēl pirms miera līguma noslēgšanas. Šis process jau sācies - amerikāņi, cenšoties ierobežot globālās naftas cenas, jau otro reizi paziņojuši par pagaidu sankciju atvieglojumiem Krievijas naftas eksportam, bet apmaiņā pret pamieru varētu tikt atceltas arī citas sankcijas,” komentē “Telegram” kanāls “Политика Страны”.
“Uzreiz pēc telefonsarunas, preses konferencē Baltajā nama Ovālajā kabinetā, ASV prezidents pasniedza dāvanu Krievijas propagandai, paziņojot, ka Ukraina ir “cietusi militāru sakāvi”, tomēr drīz kļuva skaidrs, ka Tramps bija runājis par Irānu. Sarunas galvenā tēma bija priekšlikums par pamieru Ukrainā 9. maijā, lai “debesis būtu tīras” un Krievija bez bažām varētu sarīkot Uzvaras dienas svinības. Oficiālajos mediju ziņojumos sarunas iniciators pieminēts netika, bet no aģentūras ТАСС publicētās Putina palīga Jurija Ušakova video intervijas tika izgriezta beigu daļa. Tomēr Kremļa tīmekļa vietnes publikācijā bija izlasāms Ušakova sacītais, ka saruna notikusi pēc Krievijas puses iniciatīvas. Putins Trampam pusotru stundu skaidroja, kā Krievijas karaspēks Ukrainā “spiež pretinieku” (“теснят противника”), ka visi “speciālās militārās operācijas mērķi tiks sasniegti, ka “Kijivas režīms konfliktu apzināti novilcina”, tomēr Krievija labprātāk tos panāktu sarunu ceļā un tā tālāk, atbilstoši jau sen zināmajām Kremļa tēzēm. “Prezidenti galvenokārt pievērsās situācijai Irānā un Persijas līcī,” sacīja Ušakovs. Pēc Trampa teiktā, viņš (Putins) “runājis par Ukrainu un nedaudz par Irānu (..) Viņš man teica, ka vēlētos piedalīties urāna bagātināšanas programmā, ja vien varētu mums palīdzēt to izdarīt. Es atbildēju, ka vēlētos, lai jūs labāk piedalītos kara izbeigšanā Ukrainā”, preses konferencē sarunas gaitu ar Putinu žurnālistiem atstāstīja ASV prezidents. Nodēvējot sarunu par “ļoti labu”, Tramps apliecināja, ka piedāvājis Putinam “nelielu pamieru”, rakstīja izdevums “Агентство. Новости”.
Kremlim ir sava telefonsarunas atstāstījuma versija. TACC ziņoja: “Tramps Putinam sacīja, ka vienošanās par Ukrainas konfliktu jau tuvojas, bet, lai to panāktu sarunu ceļā, Zelenskim jāpiekrīt labi zināmajiem priekšlikumiem. Putins Trampam pastāstīja par Ukrainas uzbrukumiem civiliem mērķiem un Kijivas režīma “teroristiskajām metodēm”, pauda viedokli, ka Trampa lēmums pagarināt pamieru ap Irānu bija pareizs, tas stabilizēs situāciju, savukārt Tramps Putinam izklāstīja savu Tuvo Austrumu situācijas redzējumu. Putins uzskata, ka ASV militārā sauszemes operācija Irānā būtu pārāk riskanta un pilnīgi nevietā. Noslēgumā Putins un Tramps apsprieda abpusēji izdevīgo sadarbības projektu ekonomikā “lielās perspektīvas”, it īpaši enerģētikas nozarē, un vienojās uzturēt kontaktus gan personīgi, gan ar savu palīgu starpniecību. Sarunas gaitā Putins “paudis atbalstu” Trampam saistībā ar atentāta mēģinājumu pret viņu un “noziegumu asi nosodīja”.
Savukārt “Tramps pozitīvi novērtēja Krievijas nesen izsludināto Lieldienu pamieru (..) Šajā sakarā prezidents (Putins) informēja savu amerikāņu kolēģi par gatavību pasludināt pamieru arī Uzvaras dienas svinību laikā. Tramps šo iniciatīvu aktīvi atbalstīja, norādot, ka svētki piemin mūsu kopīgo uzvaru pār nacismu Otrajā pasaules karā”, klāstīja Ušakovs.
Kremļa mediji ziņoja, ka Putins atkal stāstījis Trampam par Krievijas armijas sasniegumiem Ukrainā, un radies iespaids, ka viņš atkal spējis ietekmēt/mainīt Trampa viedokli par Ukrainu, kad preses konferencē ASV prezidents paziņoja: “Ukraina ir militāri sakauta... Viņiem bija 159 kuģi. Visi kuģi nogrimuši... Visas viņu lidmašīnas ir notriektas vai iznīcinātas. Viņiem ir raķetes. Apmēram 82 procenti no tām iznīcinātas. Un viņiem ir droni. Un lielākā daļa no tiem ir iznīcināti. Lielākā daļa viņu rūpnīcu ir praktiski iznīcinātas... Turklāt viņu ekonomika sabrūk.”
Trampa paziņojumu uz karstām pēdām izmantoja Kremļa propaganda, kamēr labi zināms, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā Ukrainai nemaz nebija kaujas spējīgu jūras spēku. Turklāt Tramps jau iepriekš pieminēja 159 iznīcinātos kuģus - saistībā ar Irānu. 28. aprīlī Krievijas kara ministrija paziņoja, ka šogad pirmo reizi kopš 2007. gada Uzvaras dienas parādē nepiedalīsies militārā tehnika. Parādes formāts tika mainīts “terorisma draudu dēļ, lai minimizētu drošības riskus”, 29. aprīlī komentēja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Militārie eksperti šo lēmumu skaidro ar Kijivas tālas darbības raķešu un dronu bruņojuma triecienspējām - militārā tehnika parādē kļūtu par labu mērķi uzbrukumiem no gaisa.
“Putins pasūdzējās par “Ukrainas teroru”, lūdzot ASV prezidenta atbalstu, lai pierunātu Zelenski piekrist pamieram “sakrālajos 9. maija svētkos”, jo Putina režīmam atteikšanās no “Uzvaras dienas” parādes kara piektajā gadā faktiski nozīmētu atzīt simbolisku sakāvi. Putins pats piezvanīja Trampam, lai pārrunātu svarīgo “Uzvaras dienu”, kas jau gadu desmitiem ir efektīvs Krievijas iedzīvotāju ideoloģiskās apstrādes un putinisma propagandas rīks, tai skaitā izmantojot “cīņu pret nacismu” kā ieganstu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Daudzie Ukrainas raķešu un bezpilota lidaparātu triecieni Krievijas teritorijā Putinam parādīja, ka pompozās parādes rīkošana galvaspilsētā vairs nav droša. Pretgaisa aizsardzības sistēma ar uzbrukumiem galā netiek, tāpēc šogad uz svinībām Maskavā neieradīsies dzīvais “pretraķešu vairogs”, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins. Savukārt Putins nolēma pasargāt sevi no Ukrainas uzlidojumiem, lūdzot palīdzību “draugam Donaldam”, komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”.
1945. gada 8. maijā līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, šo datumu lielākajā daļā pasaules valstu atzīmē kā nacisma sagrāves, atbrīvošanas, uzvaras un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, taču atzīmēšanas datumi un nozīme dažādās valstīs atšķiras. Dažās postpadomju valstīs Uzvaras dienu 9. maijā svin, savukārt Eiropas Savienībā 9. maijs ir Eiropas diena. Ukrainā kopš 2023. gada, atceres dienu un uzvaru pār nacismu Otrajā pasaules karā atzīmē 8. maijā. “Ja reiz Donalds Tramps vēsturiskajos datumos visdrīzāk orientējas ne pārāk labi, Volodimirs Zelenskis to varētu savā labā izmantot un piekrist pamieram 8. maijā. Šādā situācijā Putinam būtu vēlreiz jāpiezvana “draugam Donijam” un jāpaskaidro: “Jūs mani pārpratāt, mēs Hitleru uzvarējām citā dienā”,” piebilst “Воля/Volya”. Taču neatkarīgi no tā, vai “pamiers” tiks izsludināts, Putins jau pats atzinis Ukrainas raķešu un bezpilota lidaparātu triecienu efektivitāti. Kaismīgajiem “Z patriotiem” tas ir vēl viens “vadoņa” pazemojums, atšķirībā no cita diktatora un “русский мир” elka Josifa Staļina, kurš Amerikas prezidenta aizsardzību nelūdza un nebaidījās 1941. gada 7. novembrī Sarkanajā laukumā rīkot militāro parādi Hitlera armijas bombardēšanas draudu apstākļos.
Nav svarīgi, vai Kremlis “pamieru” izsludina uz vienu dienu 9. maijā vai uz nedēļu. Par turpmāko lems tikai Tramps, kurš var pastiprināt spiedienu uz Kijivu, piemēram, draudot atslēgt “Starlink” un atceļot Krievijai sankcijas vai paziņojot, ka “Putins parādīja labo gribu, bet Zelenskis viņu neatbalstīja”. Vai arī nedarīs neko, kamēr kuluāru sarunās ASV un Krievija apspriež “īstermiņa pamieru apmaiņā pret sankciju atcelšanu”, turklāt nekādu oficiālu apstiprinājumu joprojām nav, komentē “Telegram” kanāls “Политика Страны”.
“Zelenskim par “pamieru 9. maijā” neviens neko nejautāja - Putins to ierosināja, Tramps atbalstīja, Baltā nama saimnieks pēc tam atkārtoja ierasto mantru, ka miera līgums jau ir tuvu. Tomēr izskatās, ka Trampu visvairāk uztrauc Irāna,” komentē Krievijas žurnālists, analītiķis un politiskais komentētājs Dmitrijs Drize “Telegram” kanālam “Кремлёвский безБашенник”.
“Zelenskis situāciju komentēja jau nākamajā dienā, jo Kijivai jāsaprot, kas patiesībā tiek piedāvāts. Ukrainas nostāja ir uguns pārtraukšana ilgtermiņā, tomēr Zelenskis, visticamāk, Trampam atteikt nevarēs. Pat pieņemot, ka par visu var vienoties un parāde Maskavā noritēs gludi, miera līgums tik un tā tuvākajā laikā parakstīts netiks kaut vai tāpēc, ka galvenie amerikāņu sarunu vedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners pašlaik aizņemti ar Irānas kara sarunām, un, kamēr situācija ap Irānu nenoskaidrosies, Ukrainas mierizlīguma jautājumā nekādi izrāvieni nav gaidāmi.
Kā savulaik izteicās Tramps - karojošām pusēm būs “jāizkaujas” pašām. Ir pamatotas aizdomas, ka pašreizējā sarunu formula zināmā mērā sevi izsmēlusi un būs jāpārveido. Iespējams, ka notikumu gaitu mainīs gaidāmā Amerikas prezidenta vizīte Ķīnā maija vidū, ja tā vispār notiks.”
