Gatavojoties karam, Eiropa kārtējo reizi maina savus banku uzraudzības noteikumus. Pašlaik tiek veidota jauna ES mēroga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde AMLA. Sākot ar 2027. gadu, tā, izmantojot jaunus kritērijus, sāks ieviest darījumu kontroli visās Eiropas valstīs.
“nra.lv” jau ir ziņojusi par to, kā ES gatavojās finanšu sistēmas darbībai kara laikā. Galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēku piekļuves vienkāršošanai savai naudai karadarbības gadījumā.
Bankām ir jānodrošina iedzīvotāju nepārtraukta piekļuve saviem uzkrājumiem ekstremālos apstākļos. Pagājušajā gadā atbilstoši likumi tika pieņemti Latvijā un citās ES valstīs. Tomēr jau šogad ir uzsākts process, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) novēršanas uzraudzību, kas prasa papildu noteikumu izveidi.
Eksperti apgalvo, ka, īpaši kara laikā, jaunie regulējošie pasākumi novedīs pie tā, ka daļa klientu pāries uz kriptovalūtu un digitālajiem produktiem, kā arī skaidru naudu. Kara laikā brīva piekļuve savai naudai ir loģiska prioritāte ikvienam.
Vēsturiski jebkurš likumdošanas spiediens uz brīvu piekļuvi finansējumam noved pie tiešsaistes naudas, “Bitcoin” u.c. izaugsmes. Piemēram, pēc 2008. gada hipotēku un finanšu krīzes Amerikas Savienotās Valstis sāka pastiprināt finanšu kontroli. Liels skaits klientu reaģēja, pārejot uz tiešsaistes naudu, nebanku un bieži vien aizdomīgiem pakalpojumiem.
Pēc 2013. gada finanšu krīzes Kiprā, kad tika ierobežota brīva piekļuve klientu monetārajiem aktīviem šajā Eiropas "drošajā patvērumā", gan “Bitcoin” popularitāte, gan vērtība sāka strauji pieaugt.
Pēc pastiprinātas atbilstības risku uzraudzības Apvienotajā Karalistē sāka attīstīties neobankas un “Revolut”.
Šoreiz spiediens uz finanšu brīvību novedīs arī pie alternatīvo valūtu un finanšu instrumentu izaugsmes. Tomēr šis valdību spiediens notiek uz nelabvēlīgu prognožu fona par jauniem militāriem konfliktiem Eiropā, piespiežot pat tos, kas citādi paliktu pilnīgi lojāli bankām, apsvērt nebanku finanšu aktīvus. Var parādīties arī pilnīgi jauni produkti, kas saglabā klientu anonimitāti.
Kas mainīsies banku darbībā?
Jaunā kontrole ir saistīta ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu jeb AML. Priekšlikums paredz jaunas pārnacionālas iestādes izveidi šo jautājumu risināšanai papildus “MoneyVal”, FATF un nacionālajām finanšu drošības aģentūrām.
Eiropas bankas laiku pa laikam ir nonākušas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandālos, piemēram, Latvijas ABLV skandālā. Francijas “BNP Paribas” tika sodīts ar desmitiem miljardu dolāru lielu sodu par sadarbību ar Irānu. Tādas valstis kā Bulgārija laiku pa laikam ir saskārušās ar jautājumiem no starptautiskām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādēm - valsts ir iekļauta FATF pelēkajā sarakstā kopā ar Monako Eiropā un tādām valstīm kā Sīrija, Jemena, Venecuēla un citām.
Tika uzskatīts, ka jautājumi ES rodas relatīvi liberālās direktīvu par naudas plūsmas kontroli interpretācijas dēļ. Viņu lēmumi parasti tika atstāti vietējo pašvaldību vai pat pašu banku vai finanšu uzņēmumu ziņā. Taču naudas atmazgāšanas skandāli, attiecību pasliktināšanās ar ASV un karš Ukrainā ir radījuši jaunus izaicinājumus. Tika pieņemts lēmums izveidot pārnacionālu struktūru.
Šī jaunā struktūra tiek saukta par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi (AMLA). Raksta publicēšanas brīdī tā vēl nebija atbildējusi uz “nra.lv” jautājumiem.
Kā “nra.lv” pastāstīja Latvijas Finanšu ministrija, jauno kontroles mehānismu ieviešana notiks pēc vairāk nekā gada. Sākot ar 2027. gada 10. jūliju, jaunās AML regulas prasības būs tieši piemērojamas visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Šie noteikumi pašlaik tiek izstrādāti un būs obligāti atbildīgajām iestādēm, tostarp bankām.
AMLA ir jauna ES līmeņa uzraudzības iestāde, kas izveidota, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. AMLA ir pilnvarota izstrādāt normatīvos un ieviešanas tehniskos standartus, tādējādi nodrošinot saskaņotu pieeju visās ES dalībvalstīs. "Bankas ieviesīs AMLA izstrādātos normatīvos un ieviešanas tehniskos standartus, kas būs obligāti un tieši piemērojami banku klientiem," norāda Latvijas Finanšu ministrija. Kā “nra.lv” informēja Eiropas Investīciju banka, izmaiņas pārnacionālām iestādēm būs nelielas. "Kā pārnacionāla iestāde, kas darbojas publiskās politikas jomā, EIB darbojas saskaņā ar īpašu mandātu un biznesa modeli, kas atšķiras no komercbankām. Gaidāmās AML reformas nenozīmē būtiskas izmaiņas mūsu kopējā regulējumā, taču mēs apsveram, vai varētu būt nepieciešami atjauninājumi mūsu jau tā visaptverošajā AML/CFT politikā," norāda Eiropas Investīciju banka. Klientiem, gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, tas nozīmē lielāku iestāžu uzraudzību pār viņu naudu. Renats Lokomets, “Venture Faculty” stratēģiskais partneris, norāda: “AML reforma bankām ir fundamentāla pāreja - no formālas atbilstības kontrolsarakstam uz reālu, uz risku balstītu katra klienta attiecību novērtējumu. Bankām būs labāk jāsaprot savi klienti: patiesi jānovērtē ar katru klientu saistītie riski, jāuzrauga darījumi reāllaikā un jāpārbauda uzņēmumu patiesie labuma guvēji.” Piemēram, pārbaudes attieksies uz iedzīvotāju dzīvesvietu, viņu faktiskajiem tēriņiem un dzīvesveidu.
Kara realitāte
“nra.lv” lūdza bijušo Ukrainas Nacionālās bankas vadītāju novērtēt ES finanšu kontroles pastiprināšanu potenciāla konflikta laikā. Lūk, ko viņš teica. "Ukrainas pieredze skaidri parāda, ka ekstremālos apstākļos cilvēki un uzņēmumi augstāk par visu vērtē trīs lietas: piekļuvi naudai, funkcionējošus maksājumus un paredzamus noteikumus. Ja kritiskā brīdī klients nevar izņemt skaidru naudu, veikt maksājumu vai vienkārši saprast, kā banka darbosies rīt, tas ātri vien no finansiālas problēmas pārvēršas par uzticības problēmu valstij un visai sistēmai," NRA stāsta Kirils Ševčenko, Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs no 2020. līdz 2022. gadam, kurš pārvaldīja Ukrainas banku darbību pirmos sešus mēnešus pēc Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā. Viņa komanda novērsa finanšu tirgus krīzi 2022. gada pavasarī, kad miljoniem ukraiņu devās bēgļu gaitās uz Eiropu. Lai gan 2022. gada martā un aprīlī veikalu plaukti un aptiekas Ukrainas pilsētās nedēļām ilgi bija tukši, jo militārās darbības pārtrauca piekļuvi pārtikai un medikamentiem, bankomāti un bankas turpināja darboties, un banku tirgū nebija panikas: ukraiņi varēja brīvi rīkoties ar savu naudu. Turklāt Ševčenko komanda ātri vienojās ar ES bankām, ļaujot Ukrainas bēgļiem brīvi apmainīt grivnas pret Eiropas valūtām. Grivnas maiņas kurss tika saglabāts, glābjot desmitiem miljonu ukraiņu no posta nacionālās valūtas devalvācijas dēļ. Inflācija tika ierobežota. Kirils Ševčenko saka, ka tieši nestabilitātes periodos strauji pieaug kārdinājums izmantot stresu, haosu un steidzamību kā aizsegu necaurspīdīgiem darījumiem, ierobežojumu apiešanai, līdzekļu izņemšanai vai citiem pārkāpumiem. "Krīzes laikā un jo īpaši kara laikā es nedalītu klientus "labajos" un "sliktajos" ierastajā atbilstības izpratnē. Parastiem klientiem, kuri nav naidīgi noskaņoti pret ES, loģikai vajadzētu būt šādai: neturēt viņus aizdomās, bet pēc iespējas saglabāt finanšu darījumu normalitāti pat kara laikā," saka Kirils Ševčenko.
Jaunās uzraudzības priekšrocības
Konsultāciju firmas SMART-ADVICE LLC dibinātāja Natālija Plahotina norāda, ka jaunie AML noteikumi paredz vairākus kritērijus, lai korporācijas tiktu pakļautas papildu uzraudzībai. Piemēram, viens no šādiem kritērijiem būtu darbība sešās vai vairāk ES valstīs neatkarīgi no to lieluma.
Latvijas Bankas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis piebilst: “EBA izstrādās tehniskos standartus un vadlīnijas valstu uzraudzības iestādēm un tirgus dalībniekiem, un, sākot ar 2028. gadu, tā arī veiks tiešu uzraudzību pār 40 finanšu iestādēm, kas rada visaugstāko risku. EBA darbības - gan tirgus dalībnieku tehnisko standartu izstrādē, gan uzraudzības prasību noteikšanā - ietekmēs bankas un to attiecības ar klientiem.”
“ES finanšu sistēma piedzīvo arhitektūras pārstrukturēšanu. Tagad ir vairāk regulatoru un attiecīgi arī vairāk normatīvo prasību,” saka Plahotina. “Swedbank” valdes locekle un Finanšu noziegumu novēršanas vadītāja Karina Lindava uzskata, ka šajā ziņā Latvijā varētu būt viena no labvēlīgākajām situācijām Eiropā. "Pirms vairākiem gadiem paveiktais darbs, gatavojoties “Moneyval” ziņojumam, jau ir novedis pie lielākās daļas izmaiņu ieviešanas finanšu sektorā. Banku administratīvais slogs palielināsies, bet ne tādā apjomā, kāds bija pirms vairākiem gadiem finanšu sektora reformas laikā."
Latvijas Finanšu ministrija norāda, ka kopš 2014. gada, kad Latvija ieviesa 7200 eiro skaidras naudas darījumu slieksni, 10 000 eiro sliekšņa ieviešana jaunajos AML noteikumos, domājams, neietekmēs ēnu ekonomikas līmeni.
“Swedbank” pārstāve Karina Lindava norāda, ka pēc AML politikas izmaiņām visās ES valstīs būs vienoti uzraudzības nosacījumi. Tas neļaus tiem, kas meklē vieglākus ceļus, vienkārši migrēt uz valstīm ar vieglākiem likumiem. Tomēr, ja klienti nevarēs migrēt uz citām jurisdikcijām ES ietvaros, viņi migrēs uz citiem finanšu produktiem, piemēram, kriptovalūtām. Piekļuve saviem līdzekļiem kara laikā un evakuācijas riska gadījumā ir galvenā prioritāte.
Pāreja uz jauniem risinājumiem
Stingrāku darījumu kontroles noteikumu sekas militārā konflikta laikā Austrumeiropā un vairāku ES valstu gatavošanās karam varētu būt dažu klientu pāreja no bankām uz skaidras naudas darījumiem vai alternatīviem kriptovalūtu kanāliem. Klienti meklēs arī vājās vietas pašā banku sistēmā. Un viņi tās atradīs.
"Ja mēs prognozējam klientu uzvedību ES banku sistēmā īstermiņā, mēs varam sagaidīt, ka daži klienti būs neapmierināti ar jaunajām pieejām un meklēs citus veidus, kā izvietot un izmantot līdzekļus, piemēram, pārejot uz kriptoaktīviem. Tomēr finanšu tehnoloģiju tirgum, tostarp kriptofintehnoloģijām, ir jāievieš tādi paši noteikumi kā bankām," saka Natālija Plahotina.
"Vienota pieeja AML/KYC palielinās ES finanšu sistēmas noturību kopumā. Šie pasākumi nav vērsti uz pilnīgi neievainojamas sistēmas izveidi, bet gan uz aizsardzības līmeņa paaugstināšanu pret ļaunprātīgu darbību," saka Jānis Orlovs, CWISE tehnoloģiju direktors/izpilddirektors.
Jaroslavs Lomakins, Lielbritānijas konsultāciju firmas “Honest & Bright” īpašnieks, uzskata, ka "jaunu ierobežojumu un pārbaužu ieviešana saistībā ar banku operācijām dabiski novedīs pie dažu klientu pārorientēšanās uz nebanku finanšu sistēmām, kriptoaktīviem utt. Turklāt, ņemot vērā vairāku ES valstu atklāto gatavošanos iespējamām militārām darbībām, iedzīvotāji būs ieinteresēti vieglā piekļuvē saviem līdzekļiem." Ir iespējama pilnīgi jaunu produktu parādīšanās, kas darbosies ārpus banku un finanšu tehnoloģiju noteikumiem. "Varu droši apgalvot, ka būs mēģinājumi tos apiet, bet nezinu, vai tie būs veiksmīgi," saka Jānis Orlovs, CWISE tehniskais direktors/izpilddirektors.
Vēlreiz aplūkosim Ukrainas pieredzi, kur bankām kara un starptautiskā finansējuma kontekstā ir jāveic īpaši rūpīga klientu izpēte, vienlaikus atturot viņus no pārejas uz citiem produktiem. Ukrainas Finanšu tehnoloģiju un inovatīvo uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rostislavs Djuks uzskata, ka jaunā ES AML pakete atspoguļo tirgus pāreju uz ievērojami augstāku pārredzamības, standartizācijas un pārnacionālas kontroles līmeni. Klientiem tas nozīmē vairāk pārbaužu un mazāku anonimitāti regulētajā sistēmā. “FinTech” uzņēmumiem tas nozīmē sarežģītāku atbilstības nodrošināšanu un augstākas izmaksas, bet arī spēcīgu impulsu “RegTech” risinājumu izstrādei - inovatīvām tehnoloģijām, kas izmanto IT un lielos datus, lai palīdzētu izpildīt normatīvās prasības.
"Nebūs masveida klientu aizplūšanas uz ēnu vai neregulētiem pakalpojumiem. Tikai neliela daļa lietotāju, kuriem anonimitāte ir kritiski svarīga, varētu meklēt alternatīvas," norāda Rostislavs Djuks.
Jānis Orlovs atgādina, ka mainīsies arī ES noteikumi attiecībā uz kriptovalūtu tirgu. "AML ievērojami sadārdzinās darbību ēnu ekonomikā, jo tiks paaugstināts kopējais prasību līmenis ES. Tā kā tas kļūs arvien izplatītāks, būs grūtāk kaitēt mūsu sabiedrībai un dzīvesveidam," saka Orlovs.
“Nra.lv” turpinās pētīt, kā tieši Eiropa regulēs kriptovalūtu tirgus un kādi jauni risinājumi varētu tikt piedāvāti.
