Neraugoties uz to, ka karš Donbasā turpinās kopš 2014. gada un Ukrainas bankas un valdības iestādes ar šī nozīmīgā rūpniecības reģiona okupāciju piedzīvoja sāpīgus zaudējumus, 2022. gada 24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā, Ukrainas banku sistēma bija tikai daļēji sagatavota kara izaicinājumiem. Pilna mēroga iebrukums atklāja pilnīgi jaunus un bieži vien negaidītus izaicinājumus, kurus mēs aplūkosim šajā publikācijā. Tie attiecas uz piekļuvi skaidrai naudai, infrastruktūras darbību elektrības pārrāvumu gadījumā, sakariem, okupāciju, banku personālu utt.
2022. gada februārī notika aktīvas militārās darbības. Krievijas armija virzījās uz priekšu, pastāvīgi apšaudot Ukrainas pilsētas ar raķetēm, tostarp ballistiskajām raķetēm. Pirmā problēma, ar ko saskārās Ukrainas bankas, bija banku sistēmas sabrukšanas draudi. Cilvēki sāka izņemt skaidru naudu no saviem kontiem. Lai apturētu naudas aizplūšanu, Ukrainas Nacionālā banka ieviesa dienas limitu skaidras naudas izņemšanai. Vienlaikus tika pieņemts likums, kas ļāva klientiem izņemt skaidru naudu no saviem bankas kontiem mazumtirdzniecības kasēs. Tas nomierināja sabiedrību, jo cilvēki redzēja, ka var izņemt naudu ne tikai no bankām, bet arī no mazumtirdzniecības vietām.
Otra problēma radās, kad Krievijas uzbrukumi sabojāja elektrostacijas un mobilo tālruņu bāzes stacijas, izraisot traucējumus maksājumu termināļos veikalos, elektroenerģijas padeves pārtraukumus un citas problēmas. Laika gaitā šīs problēmas tika daļēji atrisinātas, pastiprinot mobilo sakaru, banku un mazumtirdzniecības infrastruktūru.
Trešā problēma bija banku darbinieku aizplūšana. Daži darbinieki, kas atbildīgi par skaidras naudas iekasēšanu, filiāļu drošību un citām kritiski svarīgām funkcijām, kara pirmajās dienās brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt Ukrainu. 2022. gadā pat dažu banku, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu iestāžu vadītāji brīvprātīgi pieteicās dienēt frontē. No otras puses, vairākās bankās galvenie vecākie vadītāji, nobijušies no raķešu triecieniem Ukrainai, aizbēga uz ārzemēm un vairākas nedēļas kļuva nepieejami, citi joprojām nav atgriezušies, tādējādi radot darbības problēmas savām iestādēm.
Tagad mēs jau varam runāt par kritisku personāla trūkumu plašā Ukrainas nozaru klāstā. Galu galā, neskaitot tos, kas armijā aizstāv Ukrainu, ir vēl divas cilvēku plūsmas, kas pašlaik ir zaudētas uzņēmējdarbībai. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem, 2026. gada janvārī tika meklēti divi miljoni Ukrainas vīriešu, kuri slēpjas no iesaukšanas militārajā dienestā. Saskaņā ar ANO datiem, 2026. gada janvārī ES oficiāli bija reģistrēti 5,3 miljoni Ukrainas bēgļu; tie ir sievietes, pensionāri un bērni. Daļa no pieaugušajiem bēgļiem un tiem, kas slēpās no armijas, bija banku darbinieki.
Acīmredzot ir grūti izstrādāt mehānismus cilvēku noturēšanai; tas ir atkarīgs tikai no personīgās atbildības. Tomēr ir iespējams aizsargāt kritiski svarīgu personālu no iesaukšanas militārajā dienestā. Tā tas ir Ukrainā, un Latvijas bankas tam ir gatavas. Piemēram, “Swedbank” “nra.lv” pastāstīja, ka "saskaņā ar likumdošanu sistēmiski nozīmīgas bankas, tostarp “Swedbank”, ir iekļautas kritiski svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sarakstā. Banka ir identificējusi savu kritisko personālu, kuram ārkārtas situācijā būs jānodrošina banku pakalpojumu sniegšana Latvijas iedzīvotājiem. Valsts ir noteikusi, ka šo kritisko personālu nevar iesaukt bruņotajos spēkos, un tam ir arī juridisks pienākums pildīt savus darba pienākumus un nav atļauts pamest valsti".
“Swedbank” skaidroja, ka regulāri testē savus iekšējos biznesa nepārtrauktības plānus, kas paredz arī galveno lēmumu pieņēmēju aizstāšanu, ja šie darbinieki kāda iemesla dēļ nav pieejami. Banka jau ir testējusi arī personāla pārvietošanu ārpus Rīgas.
Kiberuzbrukumi, kas vērsti pret serveriem, kas atbalsta Ukrainas maksājumu infrastruktūru, ir kļuvuši par vēl vienu nopietnu risku Ukrainai. Tomēr, tā kā karš faktiski turpinās kopš 2014. gada un Ukrainas bankas jau 2014. gada pavasarī bija piedzīvojušas uzbrukumus noteiktiem to infrastruktūras elementiem, galvenie serveri, kas atbalsta Ukrainas maksājumu sistēmas, jau 2014. gadā tika pārnesti uz mākoņtehnoloģijām.
Daži no noteikumiem, kas kara laikā regulēja Ukrainas banku darbību, jau tika pieņemti aktīvas, pilna mēroga karadarbības laikā. Piemēram, tikai pēc kara sākuma tika neatgriezeniski aizliegtas visas bankas ar krievu saknēm, piemēram, “Sberbank” un “Vnesheconombank” meitasuzņēmumi Ukrainā.
Igaunijas Banka atzīst, ka galvenie banku sistēmas riski ir ģeopolitiskie riski, kas saistīti ar Krievijas karu pret Ukrainu.
Baltijas valstis ir rūpīgi sekojušas līdzi notikumiem Ukrainā kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un okupēja Donbasu. Ukrainas pieredze ir viens no pamatprincipiem, lai mazinātu riskus Baltijas bankām. "Kopš 2014. gada un jo īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nozare un “Swedbank” ir rūpīgi sekojušas līdzi notikumiem Ukrainā. Lai ņemtu vērā Ukrainas pieredzi, mēs regulāri apmaināmies ar informāciju ar Ukrainas komercbankām un Centrālo banku. Lielā mērā tāpēc daļa Latvijas banku sektora pāriet vai jau ir pārgājusi uz mākoņrisinājumiem. Noderīga ir arī ES DORA regula, jo tā vēl vairāk uzlabo kiberdrošību," “nra.lv” informēja “Swedbank”.
Baltijas valstīs noteikumi, kas regulē banku rīcību aktīvu militāro operāciju laikā, jau ir pieņemti, ņemot vērā esošo Ukrainas pieredzi. "2024. gada martā Lietuvas Banka apstiprināja prasību aprakstu bankām par maksājumu pakalpojumu un skaidras naudas izmaksu sniegšanu mobilizācijas laikā. Dokumentā Lietuvas Banka nosaka, kā komercbankas nodrošinās maksājumu pakalpojumus un skaidras naudas izmaksu mobilizācijas gadījumā valstī. Procedūra nosaka banku atlases kritērijus, kā arī pakalpojumu sniegšanas organizēšanas un koordinēšanas procedūras un principus," komentārā “nra.lv” skaidroja Lietuvas Banka.
Saskaņā ar Lietuvas Bankas sniegto informāciju, bankām un citām finanšu iestādēm ir darbības nepārtrauktības plāni, kas ir konfidenciāli. Šajos plānos ir izklāstītas darbības, kas finanšu iestādēm jāveic neparedzētu notikumu, piemēram, elektroenerģijas padeves pārtraukuma, gadījumā, lai nodrošinātu savu pakalpojumu pieejamību patērētājiem.
Latvijā valsts rīcības regulējumu valsts mēroga apdraudējuma (tostarp militāra apdraudējuma) gadījumā galvenokārt nosaka divi likumi: Nacionālās drošības likums un Ārkārtas stāvokļa likums.
"Nacionālās drošības likums nosaka, kas finanšu sistēmai jānodrošina valsts apdraudējuma gadījumā. Tas galvenokārt attiecas uz kritiski svarīgiem finanšu pakalpojumiem - skaidras naudas un bezskaidras naudas maksājumu pieejamību. Pamatojoties uz šo likumu, esam pieņēmuši attiecīgos noteikumus," “nra.lv” skaidroja Latvijas Banka. Šie noteikumi ietver skaidras naudas pieejamību, bankomātu un filiāļu darbību utt. Tomēr lielākā daļa banku izvēlējās nekomentēt savu rīcību uzbrukuma gadījumā Latvijai, taču tās precizēja, ka Latvijas Banka jau ir ieviesusi vienotus noteikumus kritiskai situācijai.
Piemēram, ir sniegti detalizēti norādījumi valsts skaidras naudas apgādes nodrošināšanai. Piemēram, “Swedbank” ir lielākais bankomātu tīkls Latvijā, un daži no tiem ir daļa no kritiskā bankomātu tīkla, lai nodrošinātu piekļuvi skaidrai naudai apdraudējuma gadījumā. Pārbaudot bankas gatavību darboties ārkārtas situācijā, tika veiktas investīcijas loģistikas atbalstā, lai elektroenerģijas padeves pārtraukuma vai datu pārraides traucējumu gadījumā varētu pieņemt alternatīvus risinājumus un turpināt darbību. Jo īpaši, lai nodrošinātu bankomātu barošanu no ģeneratoriem u. c.
“Sadarbībā ar maksājumu karšu izdevējiem esam izveidojuši arī tā saukto bezsaistes darījumu sistēmu, kas ļauj iegādāties pirmās nepieciešamības preces no noteiktiem tirgotājiem pat tad, ja datu apmaiņa nav pieejama,” norādīja “Swedbank”.
Citas bankas ziņoja, ka Latvijas Banka ir noteikusi bankām pamatnoteikumus militāras darbības gadījumā.
ES vai eirozonas līmenī pastāv starptautiskas normas vai likumi, kas regulē finanšu sistēmas darbību aktīvas militāras darbības laikā.
Krīzes vadības ietvaros, savas kompetences ietvaros, ECB banku uzraudzība ir izstrādājusi krīzes regulējumu - SMM ārkārtas situāciju plānu. Tas ļauj savlaicīgi un efektīvi reaģēt, ja bankas finansiālā situācija pasliktinās. Šis regulējums paredz skaidri definētu eskalācijas procesu, kas sastāv no vairākiem posmiem. Katrā posmā tiek veiktas konkrētas darbības, lai nodrošinātu atbilstošu reakciju uz situāciju. Kopumā ES politikas veidotāji cer, ka bankas uzturēs un regulāri atjauninās savus uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānus, lai sagatavotos lieliem sistēmas traucējumiem.
Lai aizsargātu sistēmas un datus, bankām ir arī jāuztur augsts kiberhigiēnas līmenis.
Turklāt pastāv svarīgi Eiropas mēroga regulējumi, piemēram, NIS2 (Tīklu un informācijas drošības direktīva 2) un DORA (Digitālās darbības noturības regula). Ar šiem noteikumiem ES prioritāri izvirza kiberdrošību, dublēšanu un ārkārtas situāciju plānošanu kritiskajai finanšu infrastruktūrai, tostarp bankām. Tomēr aktīvā karadarbība rada daudz nopietnākus izaicinājumus noturībai. Banku sagatavotība ir tikai viens no elementiem. Šajā ziņā valsts un reģionālajām iestādēm ir galvenā loma kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, noturības stiprināšanā un citu pasākumu veikšanā.
"Pastāv starptautiski un Eiropas noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot tirgus dalībnieku noturību, tostarp ES sagatavotības stratēģija, ko Eiropas Komisija prezentēja 2025. gada pavasarī," norāda Latvijas Banka.
