Karā pret Ukrainu Krievija aizsūtījusi nogalināšanai arī tādus cilvēkus kā Jāni Lāci Edgara dēlu, Māri Liepu Andra dēlu, Andri Krauju Māra dēlu, Aivaru Ļaksu Aivara dēlu un vēl dažus desmitus citu, kuru vārdi, uzvārdi vai tēva vārdi skan kā Latvijā.
Šeit uzrādīti karā kritušo vārdi, kas publicēti BBC krievu redakcijas un brīvprātīgo pētnieku izveidotā portālā 200.zona.media. Tā nosaukums ņemts no Padomijas un tagad Krievijas pārvaldes aparāta terminoloģijas, ka pārvadājami cilvēku līķi ir “груз 200” (divsimtā krava).
Lai kritušo vārdi iekļūtu portālā, tiem jātiek cauri vairākiem sietiem.
Pirmkārt, kritušajiem jāizpelnās pieminēšana publiski pieejamā informācijas avotā. Otrkārt, portāla veidotājiem šī informācija jāatrod. Abi šie nosacījumi biežāk neizpildās nekā izpildās. 2026. gada 1. maijā portālā nosaukto kritušo skaits bija 213 858, bet kritušo skaits varbūt jau bija ticis pāri miljonam. Tas nu gan zināms un saprotams, ka kara intensitāte pieaug pretstatā tam, kā varētu spriest pēc portālā izdarīto ierakstu sadalījuma pa kara gadiem:
| 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 |
| 20 380 | 47 689 | 86 323 | 42 174 | 971 |
Šā gada pirmajos piecos mēnešos uzrādītajam kritušo skaitam būtu kaut mazākā saistība ar realitāti tikai tad, ja karojošas puses būtu jau noslēgušas pamieru, bet vēl ne atvilkušas savas armijas no aptuveni 1,2 tūkstošus km garās frontes līnijas. Tādos gadījumos ne vienas, ne otras puses karavīri nav atturami ik pa laikam šaut uz pretējo pusi, taču tad upuru skaits kļūst pa kārtām mazāks nekā īsta kara laikā. Par īsta kara turpināšanos liecina ne tikai sprādzieni un grāvieni frontē un abu pušu aizmugurē pat tūkstoš kilometru no frontes, bet arī Krievijas centieni praktiski noslēgt savu internetu ārvalstu un pat vietējiem lietotājiem.
Portālā 200.zona.media izveidotā datu bāze ar meklēšanas sistēmu, kas kā speciāli radīta burtu latvisko kombināciju izcelšanai no milzīga datu masīva. Tomēr nekļūsim par tēliem no anekdotes, kurā Odesas nosaukums tiek izskaidrots ar latvieša izsaucienu “O, desa!"
Pamanāmi daudzu latviešu saukšana par Variem nenozīmē, ka mūsējais būtu arī Varis (Варис) Ajupuvs Muzinova dēls no Novosibirskas, kurš dabūjis galu Ukrainā 2023. gada 22. septembrī 35 gadu vecumā. Bet turpat blakus sarakstā ieliktais, 2024. gada 21. martā 51 gada vecumā kritušais Varis Zakirovs ir Harija dēls (Харисович). Tomēr šāda veida vārdi un to migrācija uz tēva vārdiem izskatās pēc citu tautu tradīcijām bez saistības ar latviešiem. Arī citām tautām iespējami vārdi Varis, Haris un vēl arī Flaris. Tā, lūk, 2025. gada 21. janvārī 60 gadu vecumā kritis Vara dēls Flaris Ahmetovs. Kritušo sarakstā pavisam 21 Vara dēls (Варисович) ar tādiem uzvārdiem kā Ahmetovs, Karimovs, Muhamedjarovs, Tungatarovs, Haliuļins...
Ja Vari, Hari un Flari atrodami tālāk no latviešu pamatareāla, tad par Albertiem, Alfrediem, Edvardiem vai Robertiem tepat Latvijā un tālāk Krievijā no Pleskavas līdz Vladivostokai mēs zinām, ka viņi var būt ieguvuši savus vārdus un tēva vārdus bez nekādas saistības ar latviešiem. Tāpēc šo vārdu nēsātāju nāves atstājam malā.
200.zona.media apkopoto vārdu salikumu izpēte sākās ar to, ka uz šo informācijas avotu aizveda Jānis Lācis Edgara dēls (Янис Лацис Эдгарсович, attēlā), kurš kritis 2024. gada 16. maijā Ukrainā Krievijas armijas dienestā 40 gadu vecumā:
Par šāda cilvēka etnisko izcelsmi nekādu šaubu nevar būt. Ja nu viņam vispār jāiesaitās karā starp Krieviju un Ukrainu, tad kāpēc Krievijas, nevis Ukrainas pusē? Kam tad tagad nav skaidrs, ka Krievijas uzvara Ukrainā nozīmē Krievijas iebrukumu Latvijā ļoti pārskatāmā laika periodā?
Taču nupat rakstīto var apmest arī otrādi. Varbūt mums acīs iekritušais Jānis Lācis tieši to arī gribēja, ka varētu atgriezties Latvijā “uz balta zirga”? Viņam tas neizdevās, tāpat kā neizdevās lielākajai daļai no tiem latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kuri nebija ar mieru atgriezties mājās tā, kā pēc Pirmā pasaules kara un jaunu valstu dibināšanas karu sērijas savās dzimtajās vietās atgriezās miljoniem cilvēku Eiropā, tajā skaitā vairāki simti tūkstoši cilvēku uz Latviju. Vairums no viņiem atgriezās tikai ar to, kas mugurā uzvilkts, kabatās iebāzts un nastiņā sapakots. Atgriezties kā uzvarētājiem Latvijā izdevās tikai nedaudziem no tiem latviešiem, kuri bija strēlnieku kaujās vai citos nozīmīgos veidos cīnījušies uzvarētāju pusē pilsoņu karā Krievijā, taču zaudējuši cīņā par komunistu iegūtās varas sadalīšanu starp uzvarētājiem. Lielākā daļu no viņiem tika apkauta ap 1936.-1938. gadu pēc Padomijas diktatora Staļina pavēles. Kopš tā laika latvieši Krievijā izcēlušies tikai un vienīgi kā indivīdi, nevis kā etniska grupa, kas spētu uz kaut ko pretendēt.
Tāpēc visticamāk, ka Jānis Lācis Ukrainā nonāca tāpēc, ka viņam to lika.
Ja viens no Krievijas tagadējā diktatora Putina vai viņa intelektuālās atbalsta grupas nodomiem ir pārvērst Krievijas neveiksmes karā par krievu nacionālistu veiksmi ar nekrievu izcelsmes pilsoņu skaita samazināšanu un atlikuma saliedēšanu ap krieviem, tad diez šajos aprēķinot vairs vērts ietilpināt pilnīgi izklaidus dzīvojošos latviešu izcelsmes krievpilsoņus. Putina režīma pašsaglabāšanās nosacījums ir radikalizēt viņus krievfašisma - “Neatkarīgajā” savulaik jau iztirzātā rašisma garā tieši tāpat kā visus Krievijas iedzīvotājus. Latviešu izcelsmes krievpilsoņiem pret to laikam iebildumu nav, jo nekas nav dzirdēts par to, ka kopš Krievijas otrā iebrukuma Ukrainā, kas ievadījis nu jau piekto kara gadu, Krievijā dzīvojošie Jāņi būtu kaut cik pamanāmā pulkā sprukuši uz Latviju. Tagad daudz un dikti runā par remigrāciju kā Latvijas valstspiederīgo (kuru nepilsoņa statuss arī ir statuss) atgriešanos Latvijā, bet maz rēķinās ar repatriāciju, kad labvēlīgākā režīmā nekā pret citiem imigrantiem atgriežas cilvēki, kuri atsaucas uz savu senču piederību Latvijas valstij un latviešiem.
Par kritušiem Ukrainā 200.zona.media uzrāda 12 cilvēkus ar Jāņa vārdu un vienu - ar uzvārdu. Nepārprotama izcelsme no latviešiem tikai jau minētajam Jānim Lācim, par kuru vēl piebilstams, ka frontē viņš nonācis no cietuma Maskavā. No cietuma Sanktpēterburgā viņam pievienojies tas, kurš Jānis pēc uzvārda: Andrejs Jānis Borisa dēls (Андрей Янис Борисович), kritis 2023. gada 13. jūnijā 53 gadu vecumā. Baltiešu izcelsme redzama arī Jānim Girdžunas, lai gan viņš Vladimira dēls; mobilizēts Krasnodarā un kritis 2024. gada 8. martā 30 gadu vecumā. Ar latviešu vārdiem un uzvārdiem bez aizķeršanās saplūst vienīgais Jāņa dēls, vārdā Andrejs un uzvārdā Buivits (Андрей Буйвитс Янисович); kritis 2024. gada 11. septembrī.
Visi pārējie Ukrainā kritušie Krievijas Jāņi pēc uzvārdiem (Burlackis, Ļebeģevs, Rubovs, Rižovs, Sandu, Tadirovs, Turgalovs...) un tēvu vārdiem (Ivans, Viktors, Mihails, divi Aleksandri un Bahrilla...) jāliek zem jautājuma, ka viņu vārdi varētu būt citu tautu vārdu ielocīšana krievu pareizrakstībā vai varbūt fonētiski meklējumi un atradumi (brīvdomība) bez saistības ar mātes vai vecvectēva piederību latviešiem.
Negribētos citām tautām atdot vīriešu Māra vārdu kaut vai tāpēc, ka poētismu rindā ietilpst Latvijas saukšana par sievietes/dievietes Māras zemi.
Ukrainā kritušo Māru priekšgalā Māris Liepa Andra dēls (attēlā), kurš šķīries no dzīvības 2023. gada 19. novembrī 42 gadu vecumā:
Kā tad nu uzreiz neiedomāties spožu karjeru Krievijā izveidojušo baletdejotāju Māri Liepu (1936-1989), kura dēls Andris (1962) par dzīvi Krievijā sūdzēties nevar. Taču šim Andrim ir tikai meita Ksenija (1998) un nav dēla, kam iedot vectēva vārdu. Par Ukrainā kritušo Māri zināms, ka cēlies viņš no tagadējās Komi republikas pilsētas Intas, kas latviešu stāstos figurē kopš cara laikiem. Staļina laikā tur tika ierīkota pamanāmi liela soda nometne, kur deva vietas arī latviešiem. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadu beigām tur vairs nevienu ar varu neturēja, tomēr arī latviešu izcelsmes cilvēki dažkārt palika labāk tur - netālu no Ziemeļu ledus okeāna, nevis devās uz siltākām vietām Maskavas un tālāk Latvijas virzienā. 200.zona.media rīcībā nav ziņu, vai Māris Ukrainā nonācis mobilizācijas, vai cietumā veiktas vervēšanas, vai brīva līguma slēgšanas kārtībā.
Otrs Māris no kritušo saraksta ir Ragmatuļins Ramila dēls (Рахматуллин Марис Рамильевич) no Orenburgas apgabala. Viņš nodzīvojis tikai 26 gadus līdz 2024. gada 17. decembrim. Bez pieejas datiem atliek vien fantazēt, vai viņa vārdu izvēlējusies māte latviete, vai vārdam pavisam cita izcelsme. Tas pats sakāms par trijiem dažādiem Māriem, kuru dēli krituši Ukrainā. Kritušie ir Arturs no Baškorstānas, Iskanders no Tatarstānas un Ruslans no Tjumeņas.
Noteikti atpakaļ latviskumā nonākam ar Andriem, starp kuriem vēl viens Māra dēls: Andris Krauja, kurš kara devies brīvprātīgi no Novosibirskas un kritis 2024. gada 20. martā 40 gadu vecumā.
Starp kritušajiem vēl trīs citi Andri un četri Andru dēli, ieskaitot Māri Liepu. Izcelsme saistībā ar Latviju saklausāma Andrim Lundupam Alberta dēlam (Лундуп Андрис Альбертович) no Tuvas republikas, lai gan viņa foto rada citu iespaidu:
Nodzīvojis viņš 40 gadus līdz 2024. gada 23. septembrim.
Andris Adigešanovs Muhatdinova dēls devies uz Ukrainu no Karačajas-Čerkesijas, bet Andris Borodičs Ilavomira dēls karā iesaistījies mājas kārtībā, jo cēlies no Donbasa. Krituši attiecīgi 25 un 47 gadu vecumā.
No Andru dēliem vismazāk paveicies Viktoram Sadonkinam tepat no Pleskavas, kurš karā iesaistīts kā mediķis un kritis 22 gadu vecumā jau 2022. gada 19. maijā. Viktors Volfs no Murmanskas nodzīvojis daudz ilgāk līdz nāvei 2024. gada 16. martā 55 gadu vecumā.
Šajā apskatā pēdējā latviešiem raksturīgo vārdu nesēju grupa ir Juri. Krievijas armijas rakstveži un 200.zona.media pārliecina, ka atšķir, kas gan ir Juris (Юрис) un kas ir Jurijs (Юрий), gan kas ir Jura dēls (Юрисович) un kas ir Jurija dēls (Юрьевич). Juriju un Jurjeviču datu bāzē kāds simts, bet Juri ir daudz vieglāk pārskatāmā daudzumā: 6 Juri un 12 Juru dēli.
Jābūt Latvijas saknēm Jurim Leitānam Volfganga dēlam, kurš kā brīvprātīgais devies karā no Tjumeņas un kritis 2025. gada 16. janvārī 47 gadu vecumā.
Baškīriem nav vajadzīgi latvieši, lai dotu dēliem Jura vārdu. Par Juri Akzamavu Gautnetdinova dēlu (Юрис Агзамов Гаунетдинович) zināms tikai tas, ka viņš devies karā no Baškorstānas tāpat kā Veners Akzamovs Jura dēls (Венер Агзамов Юрисович), kurš kritis 2024. gada 24. aprīlī 42 gadu vecumā. 2024. gada 21. augustā viņiem pievienojies Junirs Sadikovs Jura dēls (Юнир Садыков Юрисович), kam izdevās nodzīvot tikai 24 gadus. Baškorstāna devusi vairāk nekā pusi kritušajiem, kam tēva vārds ir Juris. Turpat līdzās Tatarstāna ar Dini Zinnatuļinu Jura dēlu (Динис Зиннатуллин Юрисович), kurš kritis 2025. gada 7. aprīlī 40 gadu vecumā.
Latvijā izplatītie vārdi 200.zona.media sarakstos nav pārstāvēti ne ar vienu Kārli, Uldi, Reini, Raiti, Agri, Arni.
Nav Mārtiņu, kaut daudz Martinu, kas no mums viens tālāk par otru. Starp tiem Мбуру Мартин Мачария no Kenijas, kurš Ukrainā galu ņēmis 2025. gada 30. oktobrī. Starp uzvārdiem atrodams viens Martinsons - Sergejs Vadima dēls no Komsomoļskas pie Amūras (Habarovskas novads) ar krišanas datumu 2024. gada 28. maijā 35 gadu vecumā.
Sarakstā neviens nav Oskars (Oскарс), bet daudzie “Oскар” nav kopā ar latviskiem uzvārdiem vai tēva vārdiem. Tāpat neviens nav “Петерис”, kaut “Петер” ir daudz.
Savukārt Valži pārstāvēti ar vienu tēva vārdu cilvēkam ar latvisku izcelsmi. Aleksandrs Emoliņš Valda dēls devies uz Ukrainu no Čeļabinskas apgabala un tagad tiek uzskatīts par mirušu nenoteiktā brīdī. Vladimirs Zvērs Arvīda dēls no Baškorstānas kritis 2024. gada 11. martā 52 gadu vecumā.
Krieviju nav sasniedzis tas vilnis, kas Latvijai atnesa daudz Kasparu un Kristapu. Šādu ļaužu pulkam lietuvieši deleģējuši Romānu Arvīda dēlu Kasparaiti, kurš no ieslodzījuma vietas Saratovā nonācis Ukrainā uz nāvi 2023. gada 14. septembrī 31 gada vecumā.
Krievijas pusē karojušo rindās igauņi atpazīstami ar Jāni igauņu versijā. Tā karojis un 2024. gada 16. oktobrī Janus Golubevs Urmasa dēls (Яанус Голубев Урмасович).
