Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
Kas tika gaidīts no Kopenhāgenas samita vai, pareizāk sakot, no diviem formāli atsevišķiem samitiem - Eiropas Padomes neformālās tikšanās (1. oktobrī) un Eiropas politiskās kopienas tikšanās (2. oktobrī)? Vai mums vispār vēl ir laiks “gatavoties savai aizsardzībai līdz 2030. gadam”?
Pirms aplūkojam šo samitu konkrētos priekšlikumus un pieņemtos lēmumus, ir jāiezīmē tā situācija Eiropā, kuras fonā tie notiek. Varētu šķist: pilna mēroga karš Eiropā turpinās jau ceturto gadu. Visam jau sen būtu jābūt izrunātam. Atlicis tikai vienoti un saskaņoti rīkoties.
Ar nožēlu jāatzīst, ka līdz pat pēdējam laikam, tai skaitā arī pēc kara sākuma, Eiropa savu aizsardzību neuztvēra kā būtisku savas pašas suverenitātes komponenti. Pirmkārt, tāpēc, ka valdīja eiforiska pašpārliecinātība: nekas mums nedraud. Ne ārēji, ne iekšēji. Mēs esam visprogresīvākie, vislabākie, visgudrākie, visbagātākie un visgodīgākie. Visa pasaule mūsu eirointegrācijas “veiksmes stāstu” ņem par paraugu un gribētu mums līdzināties.
Ievērojiet, šajā izcilību sarakstā nav vārda - visspēcīgākie. Spēks, īpaši militārs spēks, Eiropas masu apziņā ilgus gadus skaitījās kaut kas slikts, izskaužams un neveicināms. No visām tribīnēm tika sludināta cita “labā vēsts”: mūsu spēks ir labestība, empātija, inkluzivitāte un no tām izrietošā “maigā vara”.
Pat pēc kara sākuma gadus trīs tikpat kā nekas nemainījās šajā retorikā. Formāli Putins un Krievija tika nosodīta, tika pieņemtas padsmit sankciju paketes (šobrīd darba kārtībā ir 19. paketes apspriešana), skanēja runas par militārās rūpniecības attīstīšanu, taču tas viss notika tā, it kā to īsti vajadzētu kādiem citiem. Mums, rietumeiropiešiem, daudz svarīgāk bija (un joprojām ir), kā beigsies mūsējo futbola spēle UEFA Čempionu līgā. Trešdienas vakara spēle starp “Barcelona” un “Paris Saint Germain” Eiropā izraisīja nesalīdzināmi lielāku sabiedrības interesi nekā Kopenhāgenas samits. To nekad nevajag aizmirst.
Viss sāka mainīties pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā šā gada 20. janvārī un viņa visai skaidri paustās pozīcijas: Eiropas drošība ir pašu eiropiešu ziņā. Te arī nonākam līdz otrkārt: valdīja triju paaudžu laikā par pašsaprotamu kļuvusī aksioma: par mūsu drošību atbild ASV. Mums jau tāpat nekas nedraud, bet ja nu kas, tad sardzē stāv ASV bruņotie spēki un stratēģiskā triāde. Varam gulēt droši.
Trampa ilgstošā koķetērija ar Putinu un vāji slēptā nepatika pret demokrātiski ievēlētajiem Eiropas līderiem Eiropai bija šokējoša. Vēl jau nekas nav beidzies, bet varam tikai priecāties, ka Putins bija tik “vieds” un “pārgudrs”, ka vairākkārt noraidīja Trampa pasniegto palīdzīgo roku. Bail pat iedomāties, kāda varētu būt šodienas pasaules politiskā konfigurācija, ja Putins un Tramps būtu sadziedājušies vienotā pasaules pārdales dziesmā, ko Tramps caur savu sūtni Stīvu Vitkofu Putinam vairākkārt piedāvāja.
Tā kā šī sadziedāšanās līdz šim nav notikusi, tad Eiropai ir dots laiks sapurināties, pamosties un sākt pašai kaut ko darīt lietas labā. Par laimi, tieši šopavasar Vācijā pie varas nonāca kanclers Frīdrihs Mercs, kurš būtiski mainīja agrāko pēckara vācu uzsvērtās miermīlības politiku. Arī Eiropas Komisija ar Urzulu fon der Leienu priekšgalā beidzot militāros draudus pārcēla no agrākās labskanīgās retorikas uz reālās rīcības (piešķirtā finansējuma) sliedēm. Lai arī šie 150 miljardi eiro (Security Action for Europe) pagaidām vēl ir tikai projekta stadijā, tie jau tagad ļauj spert krietnu soli uz priekšu Eiropas militārās rūpniecības attīstībā un aizsardzības spēju stiprināšanā.
Kopenhāgenas samitam jārisina arī cits aktuāls jautājums, kurš kā karsts kartupelis jau ilgu laiku tiek dažādi viļāts, atlikts un grūsts dziļāk atvilktnē. Proti, jautājums par iesaldētajiem Krievijas aktīviem un to izlietošanu Ukrainas labā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Rietumi iesaldēja aptuveni 300 miljardus eiro vērtus Krievijas centrālās bankas aktīvus. 210 miljardi eiro izvietoti dažādās ES dalībvalstīs, lielākā daļa no tiem - 183 miljardi eiro - atrodas Beļģijas finanšu darījumu klīringa centrā “Euroclear”. Jau no kara pirmajām dienām, kad kļuva skaidrs, ka šie aktīvi Krievijas rīcībā diez vai jebkad vairs atgriezīsies, sākās runas par šo līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam.
Sākumā šķita, ka tas ir tikai neilga laika jautājums, taču drīz vien atklājās, ka Eiropas finanšu pasaule ir kategoriski pret līdzīgām manipulācijām, jo tās iedragājot uzticību Eiropas finanšu institūcijām. Lai arī atklātā tekstā tas netiek teikts, ideja ir vienkārša: pasaulē ir daudz valstu, kuru režīmi ne tuvu nav demokrātiski eiropeiskā izpratnē. Kaut vai neticami bagātās Tuvo Austrumu monarhijas. Šie režīmi (un ne tikai tie) labprāt glabā (investē) savu naudu Eiropas finanšu struktūrās. Ja Eiropa radīs precedentu, kad kādam, kas mums nepatīk, naudu atņem (konfiscē), tad citi nosacītie putini var trīs reizes padomāt, pirms naudu ieguldīt Eiropā. Tad viņi var izlemt to labāk guldīt kaut kur citur.
Līdz ar to Eiropas politiķiem bija jāizgudro shēma, kas ļautu šo Krievijas naudu izmantot Ukrainas atbalstam, vienlaikus saglabājot tiesiskās paļāvības principus. Tika piedāvāti dažādi risinājumi, bet neviens nebija pietiekami juridiski korekts, lai visas ieinteresētās puses to akceptētu. Līdz šim vienīgais reālais kompromiss bija Krievijas aktīvu procentu pieauguma (aptuveni 3-5 miljardi ASV dolāri gadā, atkarībā no procentu likmēm) izmantošana, lai kaut daļēji segtu Ukrainai izsniegtos kredītus, kas, protams, ir pilnīgi nepietiekami.
Tagad ir izdomāta jauna shēma. Ukrainai tiks dots kredīts (140 miljardi eiro), kurš Ukrainai būs jāatmaksā pēc kara ar to naudu, ko Krievija tai samaksās kā reparācijas. Savukārt šīs reparācijas Krievija maksātu ar to pašu šobrīd Rietumos iesaldēto naudu. Respektīvi, nekādi Krievijas aktīvi netiek konfiscēti, jo Krievija vienkārši samaksā to, kas tai tāpat būtu jāmaksā.
Viss jau izklausās smuki, taču visā šai shēmā ir daži vājie punkti. Kas būs tā institūcija, kura liks Krievijai maksāt reparācijas par nodarīto kaitējumu Ukrainai? ANO, kur Krievija ir pastāvīgā Drošības padomes locekle ar veto tiesībām? Vai Krievija pati, slēdzot miera līgumu, apņemsies šo summu samaksāt? Uz šiem jautājumiem atbildes nav, bet tiek uzskatīts, ka pēc kara Rietumiem būs pietiekams instrumentu klāsts, lai piespiestu Krieviju šos noteikumus pieņemt (piemēram, sankciju atcelšanas nosacījumi).
Cits grūti apejams punkts ir tas, ka šis "reparāciju aizdevums" tāpat būtu jāsedz ar procesā iesaistīto ES valstu garantijām, kas savukārt ietekmētu valstis ar lielu valdības parādu. Piemēram, Franciju. Tāpēc, kā raksta “Financial Times”: “Lai arī Eiropas Komisija cenšas kliedēt bažas, ko paudusi Francija un citas valstis, kuras ir piesardzīgas attiecībā uz Krievijas aktīvu izmantošanu 140 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanai Ukrainai, līdz šim tā arī nav panākta vienošanās ne par šo garantiju apjomu, ne sadalījumu.
Parīze vēlas nodrošināt, lai shēma atbilstu starptautiskajām tiesībām un tās pamatā esošie aktīvi netiktu konfiscēti. “Šai shēmai jānodrošina taisnīga riska sadale, un tai nevajadzētu apgrūtināt mūsu valsts finanšu sistēmu,” FT skaidrojis kāds Francijas diplomāts. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, Krievija saglabātu tiesības uz aktīviem, kurus tā varētu atgūt tikai tad, ja piekristu maksāt kara kompensācijas (reparācijas). Tas ļautu Briselei atspēkot juridiskos apgalvojumus, ka tā konfiscējusi Maskavas aktīvus.”
Fon der Leiena cer, ka trešdien Kopenhāgenā saņems vairākuma ES līderu atbalstu, taču Parīzes un citu galvaspilsētu pretestība nozīmē, ka vienošanās šajā posmā ir maz ticama,” raksta “Financial Times”.
Mercs ir aicinājis galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņemt oficiālā līderu samitā vēlāk šomēnes. Kāda vārdā neminēta amatpersona FT teikusi, ka Eiropas Komisija vēlas saņemt apliecinājumu no ES Statistikas departamenta, ka valstu garantijas varētu tikt noteiktas kā nosacītas saistības, tādējādi nepalielinot valstu parādu slogu.
Taču tas vēl nav noticis, un šai shēmai vēl būs jāiztur tirgu reakcija. “Ja reitingu aģentūras sāks to pievienot jūsu parādam un pazeminās jūsu kredītreitingu, tad šī shēma drīz vien kļūs ļoti dārga,” sacījis kāds ES
diplomāts. Arī Beļģija, kuras jurisdikcijā atrodas “Euroclear”, ir paudusi bažas, pieprasot risku pilnīgu savstarpēju izlīdzināšanu. “Beļģija nepieņems nekādu riska līmeņa paaugstināšanu, un jebkurai garantijai būs jābūt juridiski saistošai un izpildāmai,” norādījusi Beļģijas amatpersona.
Arī “Euroclear” uzsver, ka jebkādi papildu riski ir jāmazina. Pieņemot jebkādu nolīgumu par aktīviem, jāizvairās no “iespējamās uzticības samazināšanās starptautiskajos finanšu tirgos, aizsargājot tiesisko kārtību un tiesisko paļāvību, kas ir pasaules ekonomikas pamatā”, deklarējusi “Euroclear”. Mercs rosinājis, ka aizdevums būtu jāizmanto tikai ieroču iegādei, savukārt EK iesaka to novirzīt gan militārajam, gan budžeta atbalstam. Kijeva iebildusi, ka aizdevuma nosacījumiem jābūt elastīgiem, lai pielāgotos aktuālajām vajadzībām.
Vēl viens pasākums, kas, visticamāk, izraisīs bažas Eiropas galvaspilsētās, ir EK plāns izmantot juridisku apiešanas iespēju, lai nodrošinātu, ka Krievijas aktīvi paliek iesaldēti visā aizdevuma darbības laikā - tā vietā, lai ik pēc sešiem mēnešiem visām 27 valstu valdībām būtu jāapstiprina sankciju pagarināšana.
Plāns paredz ar kvalificētu balsu vairākumu vienoties par sankciju pagarināšanu, līdz Maskava samaksās kompensācijas. Šādām izmaiņām, kuru mērķis ir apiet Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vairākkārtējos draudus torpedēt sankciju pieņemšanu pret Krieviju, būtu nepieciešama “augsta līmeņa politiska vienošanās starp visiem vai lielāko daļu” ES līderu, rakstīts EK piezīmē, ar kuru iepazinusies FT.
Šāds solis varot nobiedēt citas valstis, kuras varētu padomāt, ka to veto tiesības nākotnē varētu tikt viegli pārvarētas. “Mēs neplānojam šādu mehānismu (kvalificētu balsu vairākumu vienprātības vietā) izmantot bieži. Tas būs izņēmums,” mierina augsta ranga ES amatpersona.
Tiktāl FT skatījums, kurš liecina: lai cik pievilcīga neizskatītos šī shēma, tā tik drīz netiks pieņemta. Tā tiks nodota tālākai apspriešanai, jo, kā jau teicu, visā šajā situācijā galvenais uzdevums ir panākt, ka vilks paēdis (nauda nonāk Ukrainai) un kaza dzīva (nevienai finanšu struktūrai nevar pārmest, ka nauda no tās kontiem konfiscēta). Diemžēl to panākt nebūs viegli.
