“Nākamā gada budžeta apstiprināšana būs pirmais pārbaudījums potenciālajam jaunajam Lietuvas kabinetam,” paziņoja prezidents Gitans Nausēda pēc tam, kad Seims premjerministres amatam izvirzīja Ingu Rugiņieni.
Pēc sarežģītām iekšpolitiskām peripetijām par jauno Lietuvas premjerministri 25. septembrī kļuva Inga Rugiņiene - Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) biedre kopš 2024. gada, pirms iecelšanas par premjerministri bija sociālās nodrošināšanas un darba ministre Gintauta Palucka vadībā.
"2026. gada valsts budžets būs absolūti izšķirošs - pirmais lielais pārbaudījums šai valdībai un valdošajai koalīcijai," žurnālistiem sacīja Nausēda. Prezidents atzina, ka vienošanās panākšana nebūs viegla, jo trim politiskajiem spēkiem, kas risina sarunas par koalīciju, ir ļoti atšķirīgi viedokļi par nodokļu reformām. "Ņemot vērā šo viedokļu daudzveidību, kompromisa atrašana būs sarežģīta, bet tas ir iespējams," viņš teica.
Savukārt jaunā premjerministre ir paziņojusi, ka viņas prioritātes būs vienošanās par sabalansētu valsts budžetu, sociālā atbalsta rādītāju pārskatīšana, pensiju pieauguma paātrināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana un investīciju lēmumu paātrināšana.
“Mana apņēmība nav visu nojaukt, bet gan turpināt iesākto,” Ruginiene rakstīja “Facebook” ierakstā. “Galvenais, kas tuvākajā nākotnē būs, būs vienošanās par sabalansētu trīs gadu valsts budžetu, minimālā mēneša alga noteikti tiks palielināta, un kopā ar sociālajiem partneriem mums jāpieņem lēmumi, kas nepieciešami, lai ātrāk piesaistītu investīcijas.”
Kā “nra.lv” paskaidroja Lietuvas Finanšu ministrijas komunikācijas speciāliste Daiva Šalca, valdība gatavo nākamā gada valsts budžeta projektu un to iesniegs Seimā ne vēlāk kā 17. oktobrī.
Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, kur nav paredzētas lielas izmaiņas nodokļu politikā, bet Igaunijā valdība pat pārdomāja un nolēma necelt iedzīvotāju un uzņēmumu nodokļa likmi no 22% uz 24%, Lietuvā šogad aktuāla ir bijusi diezgan plaša nodokļu reforma, kamdēļ nākamajā gadā paredzamas jūtamas izmaiņas. Uz nodokļu reformu šogad ir mudinājis Starptautiskais valūtas fonds (SVF), iesakot Lietuvai palielināt nodokļus, brīdinot, ka bez papildu ieņēmumiem valsts budžeta ilgtspējība varētu būt apdraudēta, jo īpaši pieaugot aizsardzības izdevumiem un iedzīvotāju novecošanai, vēstīja biznesa laikraksts “Verslo Žinios”. SVF lēš, ka Lietuva iekasē vienu no zemākajiem nodokļu ieņēmumu īpatsvariem Eiropas Savienībā, kas ir 22,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 26,1%. Fonds arī norāda, ka Lietuvai ir neizmantots nodokļu potenciāls līdz pat 9% no IKP, ko varētu realizēt, reformējot nodokļu sistēmu. Saskaņā ar SVF novērtējumu, valdības plānotās izmaiņas, kas sāksies 2026. gada janvārī, radīs papildu ieņēmumus aptuveni 0,6% apmērā no IKP. SVF ieteikumos ir uzsvērtas bažas par fiskālās stabilitātes saglabāšanu, jo valsts saskaras ar pieaugošām aizsardzības izmaksām un demogrāfiskām izmaiņām, tostarp iedzīvotāju novecošanos, kas turpmākajos gados varētu palielināt sociālos izdevumus.
Lietuvas Seims jūnijā atbalstīja trīs progresīvo ienākuma nodokļa līmeņu ieviešanu no nākamā gada, taču uz lauksaimniekiem tiks attiecināti atvieglojumi.
No 2026. gada Lietuvā 20% nodokļa likme tiks piemērota, ja gada ienākumi nepārsniedz 36 vidējās mēnešalgas. Aprēķināts, ka nākamgad šī summa būs 82 900 eiro. 25% nodokļa likme būs noteikta ienākumiem no 36 līdz 60 vidējām mēnešalgām. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz 60 vidējās mēnešalgas, tiks piemērota 32% nodokļa likme. Nākamgad visaugstākā nodokļa likme tiks attiecināta uz ienākumiem virs 138 200 eiro gadā.
Ienākumiem, kas nav saistīti ar darba attiecībām un nepārsniedz 12 vidējās mēnešalgas (nākamgad - 27 500 eiro) gadā, piemēros 15% nodokli.
Kopējos ienākumos tiks iekļauti arī ienākumi, kas gūti no pašnodarbinātības, un visas trīs minētās likmes tiks piemērotas summai, kas pārsniedz 42 500 eiro gadā.
Seims pieņēma likumprojektu, ar kuru lauksaimnieku ienākumi tiks aplikti ar nodokli pēc divām likmēm -15% un 20% - atkarībā no tā, vai viņi gadā nopelna mazāk vai vairāk par 60 vidējām mēnešalgām.
Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030. gadā būs 5-6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju, šā gada janvārī nolēma Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas. Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka panākta vienošanās periodā no 2026. līdz 2030. gadam aizsardzībai gadā atvēlēt 5-6% no IKP. Lietuva kļuva par pirmo NATO dalībvalsti, kas apņēmās sasniegt nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto 5% mērķi. Tādu pašu mērķi drīz vien izvirzīja arī Latvija, Igaunija, Polija.
Vispusīgu ieskatu 2026. gada likumdošanas izmaiņās Lietuvā ir sniedzis asociācijas “GrECo” apdrošināšanas un korporatīvo risku konsultants Ķēstutis Stankevičs. Viņš norāda, ka izmaiņas Lietuvā ietekmēs dažādas nozares, tostarp apdrošināšanu, veselības aprūpi un pabalstus, kā arī pensijas. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, visiem nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par transportlīdzekļa lietošanu fiziskām personām, tiks ieviests valsts nodrošinājuma nodoklis. Šis nodoklis tiks noteikts 10% apmērā no gada apdrošināšanas prēmijas. No 2026. gada 1. janvāra tiks ieviests ikgadējs neapliekamais limits 350 eiro apmērā darba devēja apmaksātai privātai veselības apdrošināšanai. Šī summa tiks piemērota kā nodokļu atvieglojums, un jebkura summa, kas pārsniedz šo ierobežojumu, tiks aplikta ar nodokli kā ienākums natūrā. Šī nodokļu reforma apdraud brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, jo tā varētu palielināt apdrošināšanas izmaksas līdz pat 50%, samazināt apdrošināto personu skaitu un palielināt spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmu. Darba devēji varētu būt arī mazāk motivēti piedāvāt papildu apdrošināšanas pabalstus, ja tie kļūtu pārāk dārgi. Būtiskas izmaiņas ir paredzētas arī otrā līmeņa pensiju sistēmā. No 2026. gada automātiska iekļaušanās otrā līmeņa pensiju sistēmā tiks atcelta un aizstāta ar brīvprātīgu pieteikšanās modeli. Vietējie iedzīvotāji tiks informēti, un viņiem būs iespēja pašiem pieņemt lēmumus. No 2026. līdz 2027. gadam būs pārejas periods, kura laikā tie, kas jau uzkrāj otrajā līmenī, varēs tos izņemt. Turklāt būs atļauta vienreizēja izņemšana līdz 25% no uzkrātajiem līdzekļiem, bet ne vairāk, kā persona ir iemaksājusi. Īpaši noteikumi tiks paredzēti arī personām ar nopietnām slimībām, invaliditāti vai paliatīvās aprūpes vajadzībām.
Lietuva ir lielāka valsts nekā Latvija un Igaunija gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Lietuvā ir lielāki uzņēmumi, lielāks iekšējais tirgus un īsāks ārējās tirdzniecības ceļš uz Rietumiem. Lietuva pēdējos 5-10 gados ir veikusi spēcīgu ekonomikas uzrāvienu, un tagad daudzos būtiskos makroekonomikas rādītājos tā apsteidz ne tikai Latviju, bet arī Igauniju.
Lietuvas IKP pieaugums, noslēdzot 2024. gadu, bija 2,8%, kamēr Igaunijai tas bija skumjš - mīnus 0,3%, un vēl skumjāks bija Latvijai - mīnus 0,4% “negatīvā izaugsme”.
Taču Lietuva ir bijusi lēnīgāka reformu veikšanā, kur Latvija un Igaunija jau agrāk daudz ko ir paveikušas.
Varētu padomāt, ka reformas vainīgas, kāpēc Latvija un Igaunija sasniedza tik vājus rezultātus 2024. gada beigās, bet Lietuva labus. Taču diezin vai tas tā ir - var būt arī tā, ka Lietuva veiks reformas un sāks attīstīties vēl veiksmīgāk, un tad gan Latvijai, gan Igaunijai savā izaugsmē Lietuvu būs grūti noķert.
