“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.
Piektdien Tramps piedraudēja no šā gada 1. novembra noteikt Ķīnai papildu 100% muitas tarifus un brīdināja, ka varētu atcelt šomēnes Dienvidkorejā plānoto tikšanos ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Trampa draudi bija atbilde uz pirms tam publicētajiem Pekinas plāniem pastiprināt retzemju elementu eksporta kontroli.
Šie Trampa draudi piektdien izraisīja straujāko biržu indeksu kritumu kopš aprīļa sākuma, kad Tramps prezentēja šo bēdīgi slaveno tarifu sarakstu. Kopumā tirgi zaudēja aptuveni 1,6 triljonus ASV dolāru, un pēc piektdienas tirgus nogruvuma tirgus dalībnieki pirmdienu gaidīja ar zināmu satraukumu.
Bažas izrādījās pārspīlētas. Eiropas biržas pirmdien atvērās “zaļajā” (pieauguma) zonā, jo Tramps pa brīvdienām bija nomainījis toni. Sociālajā vietnē “Truth Social” viņš svētdien publicēja ierakstu: “Neuztraucieties par Ķīnu, viss būs labi! Augsti cienījamam prezidentam Sji vienkārši bija slikts brīdis. Viņš nevēlas depresiju savai valstij. Arī es to nevēlos. ASV vēlas palīdzēt Ķīnai, nevis tai kaitēt!!!”
Trampa svētdienas ieraksts ļāva tirgiem pirmdien atgūt lielu daļu piektdienas krituma, taču tirgus joprojām saglabā augstu nestabilitāti. Zelta cena, kas tiek uzskatīta par patvēruma aktīvu, pirmdien sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 4078 ASV dolārus par Trojas unci, turpinot ieilgušo cenas kāpumu (šogad vairāk nekā 50%).
Laikraksts “Financial Times” norāda, ka septembrī Ķīnas eksports palielinājies, apliecinot ārējās tirdzniecības noturību. Ķīnas eksports septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, pieauga par 8,3%, kas ir vairāk nekā “Reuters” aptaujāto tirgus analītiķu prognoze (6%) un vairāk nekā pieaugums augustā (4,4%). Arī imports pieauga par 7,4%.
“Pasaules ekonomika saskaras ar arvien lielāku nestabilitāti... tomēr Ķīnas ekonomika joprojām ir stabila,” atzīmēja Ķīnas Galvenās muitas pārvaldes ministra vietnieks Vans Džuns, norādot, ka valsts “līdzsvarotā rūpniecības sistēma aizsargā to pret ārējiem satricinājumiem. Imports un eksports ir saglabājis elastību un noturību”.
“Goldman Sachs” gan norāda, ka šos rādītājus uzlabojuši arī sezonālie faktori. Piemēram, septembrī bijušas vairāk darba dienu nekā augustā, un arī statistiskā bāze pirms gada bijusi zema. Tirgus analītiķi uzsver, ka šie labie rādītāji dos papildu pārliecību Pekinai gaidāmajās tirdzniecības sarunās ar ASV, kuras nenovēršami sekos pēc minētajiem abu pušu gājieniem.
Tikmēr Ķīnas eksports uz ASV septembrī samazinājās par 27%, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri. Augustā samazinājums bija vēl lielāks - par 33%. Ķīna šo eksporta samazinājumu uz ASV kompensē ar eksporta palielinājumu uz ES. Lai arī ES ir brīdinājusi, ka nevēlas, lai to pārpludina no ASV novirzītās preces, Ķīnas eksports uz ES septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 14,2%.
Ķīnas retzemju metālu eksports, kas ir šī jaunā tirdzniecības “kara” centrā, septembrī samazinājās par gandrīz 31%. Kā ziņo “Financial Times”, ārvalstu uzņēmumi sūdzas, ka Ķīnas jaunais licencēšanas režīms ir stipri apgrūtinošs un nākas mēnešiem ilgi gaidīt, līdz var saņemt nozīmīgus retzemju metālus.
Tiek plānots, ka Tramps un Sji oktobra beigās tiksies Dienvidkorejā, lai piedalītos Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības forumā, taču radies saspīlējums šo tikšanos var izjaukt. Analītiķi apgalvo, ka Pekina ir stipri atkarīga no ārējās tirdzniecības, jo iekšzemes ekonomiskā aktivitāte ir vāja. Ķīnā turpinās mājsaimniecību patēriņa sašaurināšanās un deflācija, kura draud kļūt ilgstoša.
Ķīnas tirdzniecības ministrija svētdien jau apsūdzēja ASV par jaunu ierobežojumu noteikšanu un pagājušajā mēnesī Madridē panākto vienošanos pārkāpšanā. “Ķīnas nostāja attiecībā uz tarifu kariem ir bijusi konsekventa: mēs nevēlamies karu, bet mēs nebaidāmies cīnīties,” paziņoja Ķīnas tirdzniecības ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka ASV ilgstoši ir “ļaunprātīgi izmantojusi eksporta kontroli” un pārspīlējusi valsts drošības apsvērumus.
Piektdien Tramps brīdināja, ka no 1. novembra ieviesīs “plaša mēroga eksporta kontroli Ķīnas ražotajiem produktiem”, tostarp “visai kritiskajai programmatūrai”. Šāds solis tika sperts pēc tam, kad Ķīna ieviesa plašu eksporta kontroli retzemju elementiem.
Ķīna atbildēja, ka veiks “atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu savas likumīgās tiesības un intereses”, ja Tramps īstenos šos draudus. Šī apmaiņa ar draudiem izsauc jautājumu par to, vai abas puses ir gatavas kompromisam vai, tieši otrādi, ir gatavas kāpināt spiedienu.
Bijušais CIP vadošais Ķīnas speciālists Kristofers Džonsons, kurš tagad vada konsultāciju uzņēmumu “China Strategies Group”, “Financial Times” izteica minējumu, ka Sji, iespējams, speciāli pastiprinājis retzemju kontroles pasākumus, lai izprovocētu Trampu uz pārspīlētu reakciju.
“Sji redzēja, kas notika aprīlī, kad Tramps saasināja situāciju, bet Sji vēlāk viņam atriebās, pazemojoši piespiežot kāpties atpakaļ,” norādīja Džonsons. “Tagad Sji atkal var mēģināt uzlabot Ķīnas pozīciju uz globālās skatuves, izspēlējot stratēģisku gambītu ar maziem zaudējumiem." Atbilstoši šai loģikai, Ķīnas rīcība ir vērsta uz to, lai panāktu labāku pozīciju pirms gaidāmās Trampa un Sji tikšanās. Tramps gan piektdien apšaubīja, vai tikšanās vispār notiks, bet vēlāk tomēr atzina, ka tā, visticamāk, notiks.
Arī Ķīna svētdien pakāpās solīti atpakaļ, paziņojot, ka pastiprinātā kontrole uz piegāžu ķēdēm būs “ļoti ierobežota”, un lika saprast, ka uzņēmumiem “neesot jāuztraucas”. Daži eksperti to interpretēja kā zīmi, ka Ķīna, iespējams, secinājusi, ka ar retzemju metālu pastiprināto eksporta kontroli ir nedaudz pāršāvusi pār strīpu. Īpaši ņemot vērā to, ka kopš maijā Ženēvā noslēgtā ASV un Ķīnas tirdzniecības kara pamiera abu pušu attiecībās bija iestājies jūtams atslābums.
Pekinas universitātes Globālās sadarbības un saprašanās institūta izpilddirektors Vans Dongs savukārt norāda, ka Trampa “pārsteigums” par to, ka Ķīna ASV piegādēm piemēro jauno kontroles mehānismu, atspoguļo ASV mentalitāti. ASV nesodīti piemēro tarifus Ķīnai, bet atbildes soļus uztver saasināti.
“Kā minimums, ASV pusē ir dziļi iesakņojusies augstprātības un paštaisnības sajūta,” norāda Vangs. Viņš atzīmē, ka Ķīna tikai izlīdzina svaru kausus un rada vienlīdzīgākus apstākļus “lielvaru sarunām”. Renmiņas universitātes Pekinā starptautisko attiecību pētnieks Vans Īvejs norāda, ka Ķīnas tirdzniecības apjoms ar ASV samazinās par labu globālajiem Dienvidiem un valstīm, kas piedalās infrastruktūras iniciatīvā “Jostas ceļš”.
Ķīnas atbildes pasākumu mērķis esot likt ASV atgriezties “pie stabilām tirdzniecības attiecībām un izbeigt šīs tirdzniecības spēlītes”, viņš teica.
Merkatora institūta Ķīnas studiju vecākā asociētā pētniece Janmeija Ksi atzīst, ka, lai gan ASV ir nopietnas ietekmes sviras un abas valstis ir vienlīdz pakļautas otras puses eksporta kontrolei, Ķīnai ir priekšrocības, ja runa ir par korporatīvo sektoru. “Ķīnā darbojas daudz vairāk amerikāņu uzņēmumu nekā otrādi, un daži no tiem, piemēram, “Apple” un “Tesla”, ir korporatīvās Amerikas kroņa dārgakmeņi," viņa piebilda, liekot saprast, ka ASV var zaudēt vairāk.
