Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.
Francijas arodbiedrības izziņojušas Parīzes Luvras muzeja darbinieku streiku pirms budžeta balsojuma parlamentā. Luvras aplaupīšanas incidents un tā sekas var izšķirt valdības likteni, ziņo Francijas mediji.
Zviedrijā ir pabeigts pētījums par Krievijas ietekmes aģentūras kampaņu pret Somiju. Kampaņai ir biedējošas līdzības ar pirms iebrukuma Ukrainā izvērsto kampaņu pret Ukrainu, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Latvijā plašsaziņas līdzekļi par to nerunā vai runā izvairīgi, bet Lielbritānijas laikraksts “The Guardian” jau redakcijas viedokļa slejā signalizē par ASV un Eiropas attiecību bēdīgo galu.
Lai arī ASV Kongress sliecas karavīru skaitu Eiropā pagaidām nesamazināt, ASV drošības garantijas Eiropai ir zudušas, liecina publiski atspoguļotie ASV politikā notiekošie procesi un amatpersonu izteikumi.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Amatpersonas apsver iespēju noformēt pārejas aizdevumu, lai palīdzētu Kijivai noturēties virs ūdens, ja ES valstsvīri laikus nevarēs vienoties par iesaldēto Maskavas aktīvu izmantošanu, vēsta politikas un ekonomikas ziņu analītiskais izdevums “Politico”.
Britu laikraksta “The Guardian” pētnieks Toms Bērdžiss analizējis, vai patiesi ASV prezidents Donalds Tramps kopš atkārtotas ievēlēšanas ar saviem ģimenes locekļiem no Vjetnamas līdz Balkāniem uzsākuši globālu darījumu slēgšanas kampaņu.
Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.
Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.
No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
