Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.
Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.
Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.
Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.
ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.
Šīs nedēļas sākumā Somijas laikraksti ir satraukti par nodokļu naudas aizplūšana uz globālo tehnoloģiju gigantu kabatām un par dīvaino sistēmu, ka pašvaldībām jāmaksā milzīgi sodi par bezdarbu savā teritorijā. Bet iepriecina somus tāda lieta kā “sisu”, kas ir jauns termins – kaut kas apmēram līdzīgs tam, ko latviski sauc par “dzīvesziņu”.
Demokrātiskā valsts pārvaldes un sociālās iekārtas sistēma, kura ilgus gadus skaitījās nesatricināma, pārdzīvo grūtus brīžus. Vēl nesen slavenais Vinstona Čērčila izteikums, ka demokrātija esot sliktākā valsts pārvaldes forma, bet nekas labāks pagaidām neesot izgudrots, tika piesaukts kā arguments demokrātijas spēkam, bet tagad šo frāzi cenšas nepieminēt, jo tēze par demokrātijas sliktumu vairs neskan tik ironiski, kā to bija domājis Čērčils.
Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.
Kamēr Latvijā šonedēļ turpinājās neprāta kaislības ap Stambulas konvenciju, Igaunijā šī nedēļa pagāja mierīgā garā, palēnām veidojot jaunas koalīcijas pašvaldībās pēc 19. oktobra vēlēšanām. Valstī turpinājās konstruktīvas diskusijas par minimālās algas apmēru un par to, vai vajag pieprasīt atkārtotu eksāmenu kārtošanu pamatskolās. Igaunijā atzīts, ka tās derīgais izraktenis degslāneklis būs derīgs arī nākotnē.
Aptaujas liecināja, ka Gērta Vildersa Brīvības partija vēlēšanās iegūs redzami vairāk balsu nekā citas, taču realitātē tā nav noticis. Nīderlandē trešdien notikušajās vēlēšanās centristu partijas "Demokrāti 66" (D66) rezultāts ir gandrīz vienāds ar Vildersa labēji populistisko Brīvības partiju (PVV), liecina mediju aplēses pēc 95% balsu saskaitīšanas. Arī vēlāk pēc 98% balsu saskaitīšanas aina ir tāda pati.
Kamēr Karību jūrā plosās viesuļvētra “Melisa”, Tramps apceļo Āziju un tiksies ar Sji. Varbūt tad nu beidzot būs tā, ka Krievija sankciju dēļ sāks mazāk pārdot naftu un varēs mazāk saražot ieročus, ar kuriem slepkavo ukraiņus. Polijā baigs skandāls – bijušais tieslietu ministrs esot veicis 26 noziegumus!
“Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai,” otrdien paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
Kad bērna acīs spoguļojas kara šausmas, sabiedrība gaida patiesu stāstu. Tomēr britu dokumentālā filma “Gaza: How to Survive a Warzone” nonākusi uzmanības centrā ne tikai kara dēļ, bet arī tāpēc, ka filmas galvenā stāstītāja tēva politiskās saites tika noklusētas. Vai tā bija neuzmanība, mediju nolaidība vai taktisks PR gājiens? Šis ir stāsts par trauslo robežu starp žurnālistikas ētiku, cenzūru un mārketingu, ar kuru iespējams iepazīties britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC mājaslapā.
Gluži vai jāievaidas par bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bija varens valsts vadītājs, bet tagad jāsēž deviņus kvadrātmetrus mazā cietuma kamerā. Labi vismaz, ka viņam ļautas gana biežas tikšanās ar sievu un radiem.
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Svētdien Igaunijā noslēdzās pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
