Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izziņojis Ukrainas mierizlīguma sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā. Ukraina publicēja pamiera memorandu, kas paredz visu veidu karadarbības un uzbrukumu pārtraukšanu uz sauszemes, jūrā un gaisā.
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pilsētas vadība apstiprināja šā gada papildu budžetu, kura apmērs ir nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Lielākais piešķīrums – 1,5 miljoni eiro – tiks piešķirts patvertņu būvniecībai daudzdzīvokļu mājās, ziņo Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "err.ee".
Krievijas Valsts domē sāk apspriest nodokļu sloga palielinājumu pēc Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazinājuma. Izdevums “The Moscow Times” raksta: Valsts domes deputāti atkal izskata nodokļu palielināšanas scenārijus, lai kompensētu budžeta iztrūkumu pēc naftas un gāzes ieņēmumu krituma, kas sasniedzis divciparu skaitli.
Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu ir ieguldījuši uztura bagātinātājos, kas paredzēti sievietēm. Lai gan nav pierādīts, ka vitamīni palīdzētu hormonālām problēmām, daudzi cilvēki uzskata, ka šie uztura bagātinātāji palīdz, tajā pašā laikā mediķi un zinātnieki tos asi kritizē, vēsta Zviedrijas sabiedriskās televīzijas raidorganizācija SVT savā interneta portālā "svt.se".
Norvēģija vēlas aizliegt ceriņus, kas tur tiek uzskatīti par invazīviem augiem. Arī Zviedrijā augs tiek uzskatīts par invazīvu, bet pagaidām bez to aizliegumiem, vēsta Zviedrijas nacionālā televīzija savā interneta portālā "svt.se".
2025. gada 23.–26. maijā Krievija uzsāka savu lielāko uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma. Vienīgi 24. maija naktī uz Kijevu tika palaistas sešas “Iskander-M/KN-23” ballistiskās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visā Ukrainā notrieca 245 "Shahed" bezpilota lidaparātus.
Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
ASV prezidentam jāizšķiras par turpmāko rīcību Ukrainas konfliktā. Neveiksmīgās Ukrainas miera sarunas vairo pesimismu un drūmas prognozes par Ukrainas nonākšanu Krievijas ietekmes orbītā.
Lietuva gatavojas izveidot mākslīgā intelekta (AI) kompetences centru. Paredzams, ka projekts izmaksās 100 miljonus eiro, un papildus tehnoloģisko prasmju attīstīšanai tiks piedāvātas arī ļoti specializētas darba vietas. Puse no ieguldījumiem būtu jāfinansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Savukārt Polijā pirmā AI rūpnīca darbu sāks jūnijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Vairāk nekā puse vāciešu ir gatavi pamest valsti. Īpaši augsts to īpatsvars, kas ir gatavi emigrēt, ir galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vēlētāju vidū. Starp potenciālajiem migrantiem pievilcīgākajām valstīm vadībā ir Šveice, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".
Eiropas ķīmiskā rūpniecība šobrīd nonākusi sarežģītā situācijā. Kas būtu jādara, lai to uzlabotu, un kas notiks, nereaģējot uz draudiem, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pastāstīja "BASF Polska" komunikācijas un ārējo attiecību direktors Jaroslavs Mučeks.
Donalda Trampa iniciēto Ukrainas mierizlīguma sarunu izgāšanās iezīmē kara turpināšanos un vēl lielākus draudus globālajai drošības sistēmai – šādas un līdzīgas atziņas lasāmas Krievijas opozīcijas un Kremļa propagandistu komentāros.
Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.
2025. gada pirmajā ceturksnī Tallinas osta guvusi neto peļņu 6,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā uzņēmuma rādītājs tajā pašā ceturksnī pagājušajā gadā, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.
Pasaules plašsaziņas līdzekļi plaši atspoguļo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina 19. maija telefonsarunu uzreiz pēc neveiksmīgā Ukrainas miera sarunu raunda Stambulā. Kaut Putins pēc sarunas izskatījies diezgan apjucis, Tramps nāca klajā ar plašu paziņojumu, kura moto: “Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par pamieru un, kas vēl jo svarīgāk – par pilnīgu kara izbeigšanu.” ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss papildināja: “Apmaiņā pret kara beigām Tramps vēlas piedāvāt Putinam Krievijas ekonomisko attiecību atjaunošanu ar ASV un pārējo pasauli.” Venss pieļāva iespēju, ka Amerikas Savienotās Valstis no Ukrainas miera sarunām izstāsies.
Pārsniegts viens no zīmīgākajiem Pirmā pasaules kara antirekordiem — kauja par Pokrovsku. Tā savā ilgumā pārspēj Verdenas kauju 1916. gadā Rietumu frontē. Starp abiem notikumiem var atrast daudzas līdzības, ne tikai nejaušas sakritības, kaut vai sākot ar okupantu rīcības motīviem.
Aizvadītās nedēļas nogalē Stambulā notika Kremļa vadoņa Vladimira Putina rosinātas tiešas Krievijas – Ukrainas noregulējuma sarunas. Pats Putins uz pasākumu neieradās, atsūtot zema līmeņa ierēdņu delegāciju, demonstrējot Krievijas nostāju mierizlīguma procesā, kas pārvērties par neslēptu farsu.
Pēdējās nedēļās tā dēvētais miera process ir ieguvis īpašu paātrinājumu un ne vienam vien ļāvis domāt un cerēt – ieilgušais karš Ukrainā pavisam drīz tiks izbeigts un karojošajām pusēm izdosies noslēgt pamieru. Izbeigsies vismaz karadarbības aktīvā fāze ar milzīgo bojā gājušo skaitu.
"Vai Polijai vajadzētu uztraukties par lēnāku IKP pieaugumu? Eiropas dati liecina, ka nē," ekonomikas laikrakstā NVS norāda Rafals Hiršs. Poļiem ir iemesls būt apmierinātiem, jo... palielinās pensiju pieauguma iespējas. Tauta pamatoti var cerēt saņemt augstāku pensiju, jo indeksācija šogad ir ļoti augsta. Lai gan Polijas IKP aug lēnāk, tas joprojām ir straujākais Eiropas Savienībā (ES). Gaļa kļūst dārgāka, degviela – lētāka, inflācija samazinās, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Iekarot Ukrainu par katru cenu, neko sev, visu armijai – tādu politiku šobrīd virza Krievijas vadība. Tas liek domāt, ka tuvākajā laikā nedz ekonomikas lejupslīde, nedz sankciju ietekme nespēs kliedēt Krievijas vēlmi pilnībā okupēt kaimiņvalsti.
Somijas ekonomikas ministrs Ville Rudmans (Somu partija) ir pārliecināts, ka Somijai tiks pievērsta īpaša uzmanība, pateicoties tur plānotajai "Tiktok" datu centra būvei. Tiek ziņots par miljardu eiro investīcijām, t.i., plāniem būvēt datu centru Korijas pilsētas teritorijā Kouvolā. Ir jau apstiprināts, ka datu centra galvenais lietotājs būs Ķīnai piederošs sociālo mediju pakalpojuma sniedzējs "Tiktok". Eksperti uzskata: "Jūs varat uztraukties par "Tiktok", bet ne tik daudz par datu centru", arī par datu centra atrašanās vietu nebūtu jāraizējas.
