Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".
Pasaules izejvielu un akciju tirgus uz to ir reaģējis bez kavēšanās: jēlnaftas cena no pagājušās nedēļas 94 dolāriem par barelu dienas gaitā vienbrīd pārsniedza 100 dolārus, bet pēc tam sāka atkal krist, nostabilizējoties pie 97 dolāriem. Kopējā 11. maija bilance rāda, ka jēlnaftas cena pieauga par gandrīz 3%. Saprotams, ka līdzīgi augšup un lejup lēkā arī degvielas cena biržās un visu pārējo preču un akciju vērības.
Nekas vēl nav beidzies un negrasās beigties
Tramps sociālajā tīklā “Truth Social” ierakstīja, ka viņam nepatīk Irānas atbilde, un ar lieliem burtiem, ka Irānas tā saukto pārstāvju atbilde ir PILNĪGI NEPIEŅEMAMA. Teherānas pretpriekšlikumā bija iekļauta Hormuza šauruma suverenitātes atzīšana, ziņoja Irānas valsts mediji. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka karš pret Irānu “nav beidzies”, bet atzina, ka Teherāna saglabā daudzas iespējas, kas tai bija sākumā, ziņo CNN.
Tā kā miera sarunas ir nonākušas strupceļā, ir atjaunojušās bažas par to, kad īsti enerģijas piegādes varēs šķērsot Hormuza šaurumu.
BBC vēsta, ka Irānas pusoficiālā ziņu aģentūra “Tasnim” paziņojusi, ka Teherānas priekšlikums, kas nosūtīts caur Pakistānu, kura ir kalpojusi par starpnieku, ietver tūlītēju kara izbeigšanu visās frontēs, ASV jūras spēku blokādes apturēšanu Irānas ostām un garantijas par turpmāku neuzbrukšanu Irānai.
Irānas valsts plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Teherānas priekšlikumā ir iekļauta prasība kompensēt kara postījumus un uzsvars uz Irānas suverenitāti pār Hormuza šaurumu. Svētdien Irānas prezidents Masuds Pezeškjans tieši neatsaucās uz Teherānas priekšlikumu, bet gan sacīja: "Mēs nekad nenolieksim galvas ienaidnieka priekšā, un, ja atskan runas par dialogu vai sarunām, tas nenozīmē padošanos vai atkāpšanos." Tomēr pamiers, kura mērķis ir veicināt sarunas par ASV un Izraēlas februārī uzsāktā kara izbeigšanu, lielākoties ir ievērots, neskatoties uz neregulārām apšaudēm. Tas ir faktors, kāpēc cenas biržā nav uzkāpušas debesu augstumos, bet ir puslīdz nomierinājušās, nepārsniedzot 100 dolārus par jēlnaftas barelu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka Irānas bagātinātā urāna krājumi ir "jāizvāc", pirms karu pret Irānu var uzskatīt par pabeigtu. "Joprojām ir jādemontē bagātināšanas vietas," Netanjahu sacīja intervijā CBS raidījumā "60 minūtes". ASV ziņu aģentūra “Axios” vēsta, ka uz vienas lappuses rakstītā 14 punktu ASV memorandā ir iekļauti tādi noteikumi kā Irānas kodolbagātināšanas apturēšana, sankciju atcelšana un brīva tranzīta atjaunošana caur Hormuza šaurumu. “Axios” citēja divas ASV amatpersonas un divus citus avotus - visus nenosaucot -, kurus tā raksturoja kā informētus par šiem jautājumiem. Tika ziņots, ka šie avoti apgalvoja, ka daudzi no memorandā izklāstītajiem noteikumiem būs atkarīgi no galīgās vienošanās panākšanas. Irāna tikmēr turpina bloķēt stratēģisko šaurumu, izraisot pasaules naftas cenu pieaugumu. Parasti caur šaurumu plūst aptuveni 20% no pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes. Atšķirībā no iepriekšējās energoresursu krīzes, kas 2022. gadā sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un kur cieta gandrīz tikai Eiropa, šoreiz ķibele ir globāla un ietekmē vai katru pasaules nostūri.
Indijas premjerministrs aicina tautu nepirkt zeltu
Ar interesantu vēstījumu savai tautai ir nācis klajā Indijas premjerministrs Narendra Modi: “Savilksim jostas. Nācija pirmajā vietā!” Indijas izdevums “Deccan Chronicle” raksta: “Premjerministrs Modi piesaka karu valūtas aizplūšanai un aicina ikvienu indieti atgriezties pie darba no mājām un video sanāksmēm, uz vienu gadu pārtraukt zelta pirkšanu un došanos ārzemju atvaļinājumos, samazināt benzīna, dīzeļdegvielas un privāto transportlīdzekļu patēriņu, izmantot sabiedrisko transportu, piemēram, “Metro Rail”, un izvēlēties kopbraukšanu. Tiem, kam ir elektrotransportlīdzekļi, tie jāizmanto, lai nokļūtu lielākajā daļā vietu. Vajag izvairīties no ārzemju precēm, pirkt “Swadesh Transport” preces vilcienos - tas maksā mazāk un ietaupa dīzeļdegvielu.”
Šo vēstījumu ir uzķērusi arī Rietumu prese, kas to plaši atstāsta.
Indijā liela problēma ir arī gāzes baloni, kas tiek lietoti ēdiena gatavošanai - to sāk pietrūkt, cenas aug, un nākas vārīt birjani uz ugunskura sētā, ja apkārtnē var salasīt pietiekami daudz zaru, lai uguni sakurtu. Taču megapilsētās - Mumbajā vai Deli - zarus nesalasīsi.
Divas olas ar tomātiem, un seši vjetnamieši ir paēduši
Jostu savilkšanas tēma ir aktuāla arī Vjetnamā. “Degvielas cenu kāpums ir skāris gandrīz visus no mums šajā valstī, īpaši tos, kuri maksā par degvielu katru nedēļu, lai pārvietotos. Hanojā un Hošiminas pilsētā, kur darbspējīgā vecuma iedzīvotāji galvenokārt izmanto personīgo transportu, lai pārvietotos, degvielas cenu kāpums nesaudzē nevienu no mums,” raksta “Viet Nam News”. "Šodien es tikko samaksāju 200 000 dongu par pilnu motocikla bāku, kas parasti man izmaksāja 120 000 dongu," iesaucās medija intervēts valsts darbinieks. Viņš piecas dienas nedēļā izmanto motociklu, lai nokļūtu darbā, un ar benzīna daudzumu, ko viņš iegādājas katru reizi, knapi pietiek, lai tiktu uz darbu. Vjetnamā motociklu īpašnieki ir spiesti gaidīt garās rindās, pat līdz pusnaktij, lai iepildītu degvielu. Sabiedriskā transporta sistēma jau ir pilna ar studentiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un drīzumā, iespējams, tai būs jāpārvadā vēl vairāk cilvēku, kas pāriet no personīgā transporta. Vjetnamieši atceras senas vietējās receptes, lai ietaupītu laiku, naudu un ceļa izdevumus. "Šeit ir slepena recepte no grūtajiem vecajiem laikiem, kur var pagatavot divas olas ar daudz tomātiem, pietiekami sešām personām," teikts ziņojumā no gandrīz 200 000 cilvēku lielas tiešsaistes kulinārijas kopienas. Receptes sniedzējs varētu nedaudz pārspīlēt, taču tajā ir ietverta zināma patiesība, raksta “Viet Nam News”. Kopš pagājušā gada beigām internetā ir izplatījusies jauna mode - no jauna ieviest vecas veģetārās receptes ar atšķirīgām sastāvdaļām, padarot vienkāršus ēdienus garšīgākus un piemērotākus laikam, kurā mēs dzīvojam. Tautas teiciens "Cái khó ló cái khôn" nozīmē, ka grūtībās dzimst gudrība. Lētas pārtikas laikmets var lēnām izzust. Ja resursu kļūst mazāk, prasmes un zināšanas maina situāciju. Mājsaimniecēm barojošas maltītes pagatavošana ģimenei ar ierobežotiem resursiem drīz būs vērtīgs ieguvums, raksta Vjetnamas medijs.
Kas eiropietim nāve, tas krievam medusmaize
Krievijai Hormuza šauruma blokāde ir brīnumaina izglābšanās no draudošajām problēmām, kas bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai. Tad naftas cena bija zema, bet tagad ir augsta, ASV ir atslābinājušas sankciju spiedienu pret Krieviju, turklāt Krievija joprojām ir OPEC+ alianses dalībvalsts un piedalās lemšanā par naftas ieguves kvotu palielināšanu.
Tiesa gan, Ukrainas bruņotie spēki jestri samazina Krievijas eksportējamās naftas apjomus, regulāri saspridzinot termināļus pat jau dziļi tālu Krievijas iekšzemē. Dažviet reģionos pietrūkst degvielas un krievi stāv rindās pēc benzīna kā vjetnamieši. Taču tas vēl nenozīmē, ka Krievijas ekonomika tūlīt ap brokastlaiku sabruks, kā to nemitīgi pareģo ekonomists Igors Lipsics un citi Putinu nemīlošie disidenti. Tā mazliet ir vēlamā uzdošana par esošo.
Krievijas ekonomika ir sen atrāvusies no citas pasaules, tā ir kara ekonomika, un resursu tai vēl kādam laikam pietiek. Kamēr Eiropā bija dramatiski krampji, kad Eiropas Centrālā banka manipulēja ar procentu likmi starp 4 un 2%, Krievijas Centrālā banka operēja ar cipariem starp 21 un 14%.
Tomēr ir viena nianse, kas Krievijai ir patiesi sāpīga.
Kamēr Ķīnas metalurģija veica pakāpenisku, lēnu, bet grandiozu ekspansiju, pārpludinot pasauli ar metālu, kamdēļ cenas ASV un Eiropā dramatiski kritās, padarot arī sapņus par Liepājas metalurģiju par nereāliem, Krievija kaut kā šo nozari prata saglabāt. Taču tagad izskatās, ka ir finišs arī Krievijai. Viens no gigantiem “Severstaļ” šogad piedzīvo smagu finanšu krīzi, ko raksturo strauji krītoša peļņa un negatīva naudas plūsma, kā ziņo “The Moscow Times” un “United24media”. Krīzi izraisa strauji krītošais iekšzemes pieprasījums, augstās procentu likmes un sankciju ietekme, kas noved pie ražošanas samazināšanās un iespējamas rūpnīcu slēgšanas, norāda “Mining Metal News”. “Severstaļ” krīzes galvenie aspekti 2025.-2026. gadā ir peļņas kritums: 2026. gada 1. ceturkšņa tīrā peļņa strauji samazinājās līdz 57 miljoniem rubļu, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 21,07 miljardiem rubļu tajā pašā 2025. gada periodā. Krievijas iekšzemes pieprasījums pēc tērauda ir ievērojami samazinājies, un tiek prognozēts turpmāks kritums visā 2026. gadā, norāda SEAISI. Uzņēmums ir ziņojis par negatīvu brīvo naudas plūsmu, norāda “The Moscow Times”. “Severstaļ” ir samazinājis remonta finansējumu par 15%, kapitālieguldījumus samazinājis par 24%, uzņēmums ir iesaldējis jaunu kadru darbā pieņemšanu un apturējis projektus. “Severstaļ” izpilddirektors Aleksandrs Ševeļevs krīzi raksturoja kā salīdzināmu ar 1990. gadiem - ar risku, ka rūpnīcas pārvērtīsies par "metāla lūžņu kaudzi", ja situācija neuzlabosies.
Uz to, ka situācija neuzlabosies, ļoti cer Ukraina un visas zemes, kas Ukrainu atbalsta. “Severstaļ” nav vienīgā lielā rūpnīca, kas ir tuvu bankrotam - uz to pusi virzās arī Magņitogorskas un vēl citi agresorvalsts metalurģijas uzņēmumi.
Latvju tauta dej un dzied
Tikmēr Eiropā un ES degvielas uzpildes stacijās pagaidām viss pa vecam - Latvijā dīzeļdegvielas litrs maksā tuvu pie diviem eiro, bet, lai psiholoģiskā robeža netiktu pārkāpta, tirgotāji uz piloniem raksta 1,954 vai ko līdzīgu zem diviem eiro. Ja pasaules notikumi neizskatīsies cerīgi un biržās cenas kāps, būs atkal virs diviem eiro. Latvju tauta par to nebēdā, un sastrēgumi Rīgas ielās nekļūst mazāki. Visa Latvija sestdien bija sabraukusi uz Jelgavu, uz stādu tirgu, tā ka kilometriem tālu no centra nebija kur novietot automašīnu.
Uz kopējā Eiropas fona Latvija ir kaut kur pa vidu. Dānijā, Vācijā, Nīderlandē dīzeļa cena sen nav kritusi zem diviem eiro un mēdz būt pat tuvu 2,5 eiro. Dānijā tā ir aptuveni 2,44.
Pa vidu esam arī Baltijā - Igaunijā cena ir mazliet zemāka, bet Lietuvā augstāka nekā Latvijā. Tā ir vidēja cena, kas, protams, atkarīga no tā, kāda valstī ir nodokļu politika un kādi pasākumi veikti, lai cenu mazinātu.
Piemēram, Slovēnijā ir bijusi diezgan skarba valsts iejaukšanās tirgū, tomēr cena dīzelim ir 1,72 dolāri, kas diezin vai ir tas, uz ko valdība cerēja.
Kaut kāds efekts laikam ir bijis Vācijas valsts amatpersonu paustajam īgnumam pret degvielas komersantiem un tādiem pasākumiem kā noteikt, ka degvielas uzpildes stacijā drīkst mainīt cenu tikai vienreiz - pusdienlaikā. Vācijā tagad dīzelis vairs nemaksā 2,5, bet tikai divus eiro.
Atzīstami patīkama cena dīzelim (1,6-1,7 eiro) ir Polijā. Tas varbūt tāpēc, ka ir cenu karš starp tirgotājiem par izdzīvošanu. Polija ir diezgan liela valsts, un konkurences tur pietiek.
Dīzelis dārgāks par benzīnu - kā tā var būt?
Viszemākā cena benzīnam Eiropā ir Maltas salā (1,2 dolāri), jo tur jau nav tālu kur braukt. Taču, kas paradoksāli - visaugstākā cena pasaulē benzīnam ir Honkongā (4,2 dolāri), kur tāpat arī nav kur tālu braukt...
Paradoksāli, ka Eiropā dīzelis maksā vairāk kā benzīns, lai gan benzīna ražošanas izdevumi ir daudz augstāki. Tas tāpēc, ka ES līdz karam Tuvajos Austrumos benzīnu varēja eksportēt, bet dīzelis bija jāimportē. Normālos apstākļos dīzelis mēdza maksāt pat 20% mazāk nekā benzīns, taču krīze ir visu sagriezusi kājām gaisā.
Hormuzs ierodas ciemos pat Dienvidamerikā
Ir pasaulē arī tādas vietas, kur, ja “iesprauž mietu zemē, sāk šļākties nafta”. Lībijā, Irānā, Venecuēlā, Kuveitā benzīns ir gandrīz par velti - divi centi Lībijā, 3,5 centi Venecuēlā, 35 centi Kuveitā, 40 centi Turkmenistānā.
Taču arī uz Dienvidamerikas un Karību jūras valstīm Hornuza šaurums atstāj pastarpinātu iespaidu - 2026. gadā šis reģions piedzīvo "ierobežotas stabilitātes" periodu, kam raksturīga zema izaugsme un ierobežota fiskālā telpa. Lai gan reģions nepiedzīvo sistēmisku sabrukumu, tas saskaras ar lēnu izaugsmi, kas ierobežo spēju mazināt nabadzību vai atjaunot vidusšķiru. Reģionā vērojama ekonomikas lejupslīde - paredzams, ka reģiona IKP 2026. gadā pieaugs vidēji par 2,2-2,3%, kas ir palēninājums salīdzinājumā ar 2025. gadu un nav pietiekams, lai novērstu ilgtermiņa strukturālās problēmas.
Valdības saskaras ar akūtiem fiskāliem ierobežojumiem, atstājot maz iespēju reaģēt uz satricinājumiem vai investēt attīstībā. Globāla inflācijas atjaunošanās un augstas procentu likmes turpina radīt sarežģītus finanšu apstākļus reģionam.
Uzņēmumiem ir kavētas investīcijas sarežģītās ārējās vides un vājā globālā pieprasījuma, īpaši no Ķīnas, dēļ.
Eksperti domā, ka izaugsme palēnināsies 24 no 33 šā reģiona valstīm.
ASV politika īpaši skar divas valstis - Venecuēlu, kurai amerikāņi nolaupījuši prezidentu Nikolasu Maduro, un Kubu, kurai ASV jūras spēki riņķo apkārt un nav vēl uzbrukuši tikai tāpēc, ka aizņemti ar Irānu.
Atšķirībā no Venecuēlas, kur degviela neko nemaksā, kubiešiem benzīns ir ļoti dārgs (aptuveni 1,30 dolāru), kas pie viņu ļoti zemajām algām ir milzīgi daudz.
Hormuza šauruma ietekme aizsniedzas līdz vistālākajām okeānu salām, Āzijas stepēm un Dienvidamerikas pampām. Ja saspīlējums ap to neatrisināsies, arī latviešiem drīz nebūs pirkt zeltu un smiet, bet būs jāsāk vairāk pāriet uz sentēvu receptēm - uz kāpostu kotletēm, grūbu koču, saldām asuškām un studeni no cūku nagiem. Vai arī jāmeklē internetā vjetnamiešu receptes, kā no divām olām un desmit tomātiem pagatavot maltīti sešu cilvēku ģimenei.
