Par Igaunijas un Lietuvas aktuāliem notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu plašsaziņas līdzekļu apskats.
18.maijā Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris intervijā Šveices laikrakstam “Neue Zürcher Zeitung” brīdināja Krieviju par Kaļiņingradu. Pēc viņa teiktā, NATO ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā pilnībā iznīcinātu tur esošās Krievijas pretgaisa aizsardzības bāzes un raķešu kompleksus. Šis ministra paziņojums izraisīja plašu rezonansi, galvenokārt Krievijas politiķu un propagandistu vidū, kuri netaupīja viņam adresētus nicinošus epitetus.
Vizītes laikā Kazahstānā Vladimirs Putins sniedza komentāru par Lietuvas ministra vārdiem, atbildot uz žurnālista jautājumu. Viņš paziņoja, ka Krievijas Federācijai ir visi līdzekļi, lai nolīdzinātu līdz ar zemi tos, kas mēģina iznīcināt Krievijas bāzes. Kritika par ārlietu ministra izteikumiem skan arī Lietuvā. Visas valsts augstākās amatpersonas - prezidents, Seima priekšsēdētājs, premjerministrs un valdošās Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs - viņa paziņojumu novērtēja negatīvi.
Tomēr pats ministrs palika pārliecināts par savu taisnību. “Šis nebija veiksmīgākais paziņojums, un, iespējams, šajā gadījumā "Budris - aizsardzības eksperts" ņēma virsroku pār "Budri - ministru". Ir sākušās diskusijas par hipotētiskiem scenārijiem, kas varētu būt piemēroti drošības ekspertam, bet ne gluži piemēroti ārlietu ministram," sacīja prezidents Gitans Nausēda. Arī sociāldemokrātu līderis Mindaugs Sinkēvičs ministra vārdus nosauca par kļūdu.
“Es uzskatu, ka tā ir kļūda. Tā ir nevietā un nelaikā. Un kļūda vairākos aspektos: pirmkārt, vispār par to runāt, saprotot, kāda būs reakcija. Kad jūs runājat partneru vārdā - vai viņi jums deva mandātu šādiem izteikumiem?” sacīja M. Sinkēvičs.
Kremlis nebūtu Kremlis, ja tas citētu un kritizētu ministra īstos vārdus, nevis no konteksta izrautas un sagrozītas frāzes. Krievijas politiķi un propagandisti nekavējoties sāka apgalvot, ka Lietuvas diplomātijas vadītājs aicina NATO uzbrukt Kaļiņingradai. Protams, patiesībā šāda aicinājuma nebija. Ķ. Budris runāja par atturēšanu un NATO iespējām konflikta gadījumā.
Pat saskaroties ar prezidenta un citu amatpersonu kritiku, ministrs neatzina savu kļūdu. Intervijā Lietuvas medijiem Ķ. Budris paskaidroja, ka reaģējis uz apgalvojumu, ka Lietuvā ir Suvalku koridors un tāpēc to ir ārkārtīgi grūti aizsargāt.
Ārlietu resora vadītājs norādīja, ka ir plaši izplatīts Kremļa propagandētais naratīvs, ka Kaļiņingrada ir cietoksnis, kas neļauj NATO spēkiem tuvoties reģionam. Pēc Ķ. Budra teiktā, šāds iesakņojies attēlojums bojā Lietuvas tēlu un tās ekonomisko pievilcību, tāpēc šis naratīvs ir jāsalauž. “Drosmīgais grifs” un “Drosmīgais mežakuilis”
Ministrs attiecīgajā intervijā nepateica neko jaunu, raksta “Lrytas”. Pagājušā gada jūlijā ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā un Āfrikā ģenerālis Kristofers Donahjū teica: “Ja paskatās uz Kaļiņingradu, jūs varat par to strīdēties, bet tās platums ir aptuveni 47 jūdzes, un to no visām pusēm ieskauj NATO. Nav absolūti nekādu iemeslu, kāpēc mēs, lai ierobežotu Krieviju, nevarētu neitralizēt Kaļiņingradas aizsardzības sistēmu ar sauszemes spēkiem īsā laikā un ātrāk nekā jebkad agrāk. Mēs to jau esam plānojuši. Mēs to jau esam sagatavojuši.”
Šā gada februārī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, atbildot uz jautājumu par alianses sagatavoto reakciju gadījumā, ja Krievija bloķētu Suvalku koridoru, sacīja: “NATO pastāvīgi izstrādā plānus dažādiem scenārijiem, pamatojoties uz jaunākajiem izlūkošanas datiem un reālistisku savu spēju novērtējumu. Varu jums apliecināt, ka NATO ir labi sagatavota reaģēt uz jebkādiem draudiem aliansei.
Mūsu atbilde būs postoša. Tāpēc mēs stiprinām austrumu flangu - tā, lai neviens pat neiedomājās uzbrukt šai aizsardzības savienībai.” Uzskats, ka Krievija uzbrukuma gadījumā bez lielām pūlēm spēs ieņemt Suvalku koridoru, patiešām ir diezgan izplatīts. Tomēr realitāte ir tāda, ka Kaļiņingradas apgabals - Krievijas eksklāvs pie Baltijas jūras - konflikta gadījumā, atkarībā no spēku samēra, var nebūt Krievijas priekšrocība, bet gan tās vājākā un neaizsargātākā vieta. NATO ir kolektīvās aizsardzības plāni, kuros Suvalku koridora aizsardzība tiek uzskatīta par vienu no reāliem scenārijiem. Pat 2022. gadā Lietuva un Polija kopīgi sagatavoja Suvalku koridora aizsardzības plānu, kas pazīstams kā "Oršas plāns", kura ietvaros regulāri notiek kopīgas taktiskās mācības "Drosmīgais grifs" un "Drosmīgais mežakuilis".
“Ir acīmredzams, ka tas nevar turpināties - Remigija Žemaitaiša problēma ir jāatrisina,” ir pārliecināts Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) goda priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Vītenis Povils Andrjukaitis. Pēc ilggadējā politiķa domām, sadarbība ar “Nemunas ausmas” līderi nesniedz nekādu pievienoto vērtību un tikai gremdē koalīciju dziļāk.
"Viņš savas ārijas nedzied tajā pašā operā. Bet viņš to dara apzināti, jo redz nākamā gada vēlēšanu ciklu. Viņš upurē koalīcijas darbu, upurē valsts intereses, upurē stratēģiskos mērķus savu absolūti savtīgo mērķu vārdā," portālam “Lrytas” sacīja ietekmīgais sociāldemokrāts.
V.P. Andrjukaitis nezina, ko partijas dome sestdien lems par koalīcijas nākotni, taču viņš teica, ka ir pārliecināts, ka viedokļi viņa biedru vidū patiešām atšķiras, turklāt diezgan radikāli, pat ja Seima spīkers Jozs Oleks vai citi ievērojami Seima sociāldemokrāti neplāno nekādas lielas intrigas.
LSDP goda priekšsēdētājs arī prezentēja savu ideju par to, kā varētu izskatīties valdošā koalīcija. Piemēram, viņš uzskatīja, ka varētu tikt izslēgts tikai viens R. Žemaitaitis, jo, viņaprāt, “Nemunas ausmas” rindās ir patiešām racionāli politiķi. Viņš pat neizslēdza iespēju, ka šī frakcija galu galā varētu sašķelties.
"Es pat pazīstu dažus, vismaz divus vai trīs cilvēkus, kuriem nepatīk tas, ko R. Žemaitaitis dara. Viņi vienkārši klusē un neko nesaka. Viņi ir absolūti racionāli, uzticami cilvēki, pilnīgi paredzami un lieliski saprot situācijas nopietnību, jo šo nopietnību rada viens cilvēks. Es nedomāju, ka viņi patiešām vēlas redzēt savas iespējas turpināt strādāt racionāli," skaidroja V. P. Andrjukaitis.
Sestdien notiek LSDP kongress, kurā diezin vai iztiks bez diskusijām par turpmāku atrašanos vienā koalīcijā ar “Nemunas ausmu”, taču nav teikts, ka partija jau pieņems kādus asus likteņlēmumus, kuru rezultātā pašreizējā koalīcija un sociāldemokrātes Ingas Ruģinienes valdība var pārstāt pastāvēt.
Līdz nākamajām Seima vēlēšanām vēl ir patālu - tās notiks 2028. gada rudenī. Tiesa gan, 2027. gada 5. martā būs pašvaldību un mēru vēlēšanas.
Lietuvas valdošo koalīciju veido trīs politiskie spēki: Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP), partija "Nemunas ausma" un Zemnieku un zaļo savienība (LŽVS) kopā ar Kristīgo ģimeņu aliansi.
Koalīcijas līgums tika parakstīts 2025. gada augustā.
Sociāldemokrāti un LŽVS jau tad labi zināja, ar ko viņiem būs darīšana R. Žemaitaiša personā, kurš iepriekš jau bija visvisādi iznesies, tostarp publicējis antisemītiskus izteikumus sociālajos tīklos, uzvedies izaicinoši un skandalozi, kritizējot politiskos konkurentus. Politiķi domāja, ka izdosies R. Žemaitaiti piejaucēt un pielabināt, iedodot “Nemunas ausmai” amatus, taču viņš ne par matu nav labojies un neslēpti ņirgājas par sociāldemokrātu ministriem.
Sociāldemokrāti saprot, ka tā ir problēma, un redz, ka premjerministres Ingas Ruģinienes reitings ir dramatiski krities, taču bez “Nemunas ausmas” piedalīšanās koalīcijā pastāv iespēja, ka sociāldemokrāti paliks “pie ratiem” un pie varas nāks opozīcija ar partiju "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" priekšgalā. Tādas, lūk, sarežģītas iekšpolitiskās spēles Lietuvā!
Sākoties vasarai, tika pārtraukta uz diviem mēnešiem ieviestā 50% atlaide Lietuvas dzelzceļa biļetēm. Daži pasažieri pamanīja, ka tagad braucieni ir kļuvuši daudz dārgāki nekā pirms valdības ieviestajiem pagaidu atvieglojumiem. Tomēr uzņēmums “LTG Link” uzsver, ka cenas vienkārši ir atgriezušās iepriekšējā līmenī un ir atkarīgas no pieprasījuma. Politologs Ainis Lašs ceturtdienas rītā “Facebook” rakstīja, ka viņu šokēja biļešu cena vilcienam Viļņa-Kauņa-Viļņa. “Labi, ka es sēdēju, kad pirku biļetes. Citādi, ieraugot cenas, būtu nogāzies gar zemi,” viņš raksta. Pēc viņa teiktā, iepriekš brauciens turp un atpakaļ starp divām lielākajām Lietuvas pilsētām maksāja aptuveni 18-19 eiro.
Pēc strauja degvielas cenu kāpuma Tuvo Austrumu konflikta dēļ valdība uz diviem mēnešiem ieviesa 50 procentu atlaidi vilcienu biļetēm. “Pirms nedēļas šāds brauciens maksāja mazāk nekā 10 eiro. Tagad viņi ne tikai atgrieza veco cenu, bet arī paaugstināja to par 50 procentiem. Tas ir burvīgs lēmums - trīskāršot biļešu cenu nedēļas laikā,” sašutis bija Lašs.
Pēc tam, kad Zviedrijas parlaments trešdien, 3. jūnijā, ratificēja cietumu nomas līgumu starp Igauniju un Zviedriju, pirmie Zviedrijas ieslodzītie Igaunijā varētu ierasties augustā. Nākamā gada laikā Tartu varētu ierasties līdz 600 no viņiem. Lai līgums starp Igauniju un Zviedriju par cietumu nomu stātos spēkā, tas vēl ir jāratificē Igaunijas parlamentā. Saskaņā ar plānu tas varētu notikt 10. jūnijā. Dienu vēlāk valdība var pieņemt lēmumu par cietumu nomas līguma budžeta daļu, un, lai tas stātos spēkā, tas jāpaziņo prezidentam Alaram Karisam.
Līgums stāsies spēkā pēc diplomātisko notu apmaiņas starp pusēm. "Ieslodzītie ieradīsies pakāpeniski. No brīža, kad līgums stāsies spēkā augustā, ieradīsies 100 ieslodzītie, līdz gada beigām Tartu cietumā atradīsies līdz 200 ieslodzītajiem, un aptuveni tajā pašā laikā nākamgad, saskaņā ar līgumu, Tartu atradīsies līdz 600 Zviedrijas ieslodzītajiem," sacīja Ieslodzījuma vietu dienesta cietumu darba organizācijas vadītāja Tīna Unuka. Pēc līguma ratifikācijas cietumu dienests sāks pašlaik Tartu cietumā esošo ieslodzīto pārvietošanu uz citiem cietumiem, lai pirms Zviedrijas ieslodzīto ierašanās būtu laiks renovēt telpas un veikt remontdarbus.
Pēc Unukas teiktā, ieslodzītos no Tartu cietuma būs iespējams pārvietot divu mēnešu laikā. Pēc līguma stāšanās spēkā cietumu dienests plāno gada laikā pieņemt darbā vairāk nekā 300 jaunu darbinieku, kas strādās ar Zviedrijas ieslodzītajiem Tartu. Viņu apmācību organizē Ieslodzījuma vietu dienests, un alga sākas no 2400 eiro mēnesī. Ja persona pilnveidojas cietumā, piemēram, iegūst tiesības strādāt konvojā vai atļauju nēsāt ieroci, pēc Unukas teiktā, viņa alga var sasniegt 3000 eiro mēnesī. Saziņai ar ieslodzītajiem no Zviedrijas cietuma dienests plāno veikt angļu valodas apmācību darbiniekiem, jolielākā daļa no Zviedrijas atvesto ieslodzīto runās angliski.
Papildus tiks uzstādītas tulkošanas iekārtas, lai nodrošinātu pamata komunikāciju, un cietums nepieciešamības gadījumā izmantos arī tulka pakalpojumus. Tartu ieradīsies arī aptuveni 10 Zviedrijas amatpersonas, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu. "Es uzskatu, ka mēs tiksim galā. Mums cietumā bija situācijas, kuras mums bija jāatrisina, kad persona nerunāja nevienā no darbiniekiem zināmajām valodām, un līdz šim mums tas izdevās," sacīja Unuka.
"Vai ir iespējams apmeklēt ieslodzītos, lems Igaunija. Tas tiks balstīts uz iepriekšēju drošības pārbaudi. Jūs nevarat ierasties Tartu cietumā uz randiņu, vienkārši pieejot pie durvīm un sakot: "Sveiki, esmu klāt," viņa piebilda. Turklāt ieslodzītajiem būs atļauts sazināties ar saviem tuviniekiem, izmantojot video saiti, kas varētu samazināt apmeklētāju skaitu. Zviedrija arī neplāno uz Igauniju vest cilvēkus, kuriem ir radinieki Zviedrijā.
Līgums, kas gaida ratifikāciju Rīgikogu, paredz, ka Zviedrija maksās Igaunijai 30,6 miljonus eiro gadā par gandrīz 300 ieslodzīto uzturēšanu un 8500 eiro mēnesī par katru papildu ieslodzīto. Pirmajā gadā Zviedrija maksās 23 miljonus eiro jeb 75% no gada apjoma, kas ir laikā, kad cietums tiks pilnībā piepildīts tikai līdz gada beigām. Kulberga pirmā ārvalstu vizīte būs uz Igauniju
Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs pirmdien ieradīsies Igaunijā savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc stāšanās amatā. Vizītes laikā Latvijas valdības vadītājs rīkos divpusēju tikšanos ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu. Pēc sarunām, kas notiks Tallinā, notiks kopīga preses konference, piektdien ziņoja ES valdības preses dienests. "Igaunija un Latvija ir labi kaimiņi un uzticami sabiedrotie. Andris Kulbergs labi pazīst Igauniju.
Mēs turpināsim strādāt pie tā, lai mūsu reģions būtu vēl stiprāks, drošāks un labāk savienots. Prezidējot Baltijas valstu sadarbību, Igaunija koncentrēsies uz mūsu kopīgajām prioritātēm," gaidot kolēģa vizīti, sacīja Kristens Mihals. Andris Kulbergs tiksies arī ar Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru un citiem politiķiem. Otrdien Latvijas premjerministrs tiksies ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un piedalīsies Ziemeļeiropas un Baltijas valstu premjerministru samitā, kas notiks Tallinā.
Vecajam “Audi” nav priekšējo lukturu, logi ir izsisti, un zem priekšējā bampera jau aug sūnas. Automašīna izskatās tā, it kā tā jau sen vairs nebūtu pārvietošanās līdzeklis un būtu kļuvusi par daļu no autostāvvietas, raksta “Postimees” reportāžā par automašīnu evakuēšanu.
“Tomēr šodien tās stāsts beidzas: pēc dažām minūtēm tā tiek pacelta gaisā un pēc tam dodas uz pārstrādi. Šāds liktenis sagaidīja vēl sešas dažādu marku automašīnas, kas iepriekš bija evakuētas no Tallinas ielām un pagalmiem.
Rīts Tallinas Anni ielas stāvvietā sākās mierīgi. Šeit iepriekš tika atvestas pamestas automašīnas no dažādiem pilsētas rajoniem. Līdz pulksten desmitiem no rīta tur jau bija ieradies Tallinas vicemērs Tīts Teriks, pašvaldības policijas (MuPo) un evakuācijas dienesta darbinieki. Galvenā darbs tiek veikts ar celtņiem. Vispirms celtnis piespiež stāvošo automašīnu, saplacinot virsbūvi: metāls deformējas, stikls saplaisā. Pēc tam mašīna tiek pacelta un iekrauta konteinerā utilizācijai. Šajā dienā šāds liktenis piemeklēja septiņas automašīnas. Tā Tallinā notiek pamesto automašīnu evakuācijas pēdējais posms.
Bieži vien signālus par pamestām automašīnām rajona administrācijas un MuPo saņem no iedzīvotājiem. Pēc Terika teiktā, īpaši aktīvas sūdzības sāk pienākt pilsētas projektu apspriešanas laikā. "Paldies dievam, viņi to aizveda - tā šeit stāvēja septiņus gadus, un zem tās jau ir izaudzis neliels pīlādzis," vēsta kāds ieraksts sociālajos tīklos.
Galvenie iemesli, kāpēc Tallinā transportlīdzeklis var tikt evakuēts: transportlīdzeklis ir bez reģistrācijas zīmes vai nepilnīgā stāvoklī; transportlīdzeklis ar ārzemju numuru, kas nav reģistrēts Igaunijā gada laikā; transportlīdzeklis ar lietošanas ierobežojumu; transportlīdzekļa reģistrācijas ieraksts ir apturēts; transportlīdzeklis ir (uz laiku) noņemts no uzskaites; transportlīdzeklim nav tehniskās apskates un/vai apdrošināšanas; transportlīdzeklis ir novietots tā, ka tas bojā ceļu vai zaļo zonu.
