IISS ziņojums: turpinoties karam Ukrainā, Krievija zaudē ekonomisko noturību. Vladimiram Putinam jāizšķiras: piekrist pamieram vai radikalizēt politisko režīmu un pāriet uz plānveida ekonomiku.
Londonas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Naidžels Goulds-Deiviss, britu diplomāts un politikas eksperts, kādreizējais Apvienotās Karalistes vēstnieks Baltkrievijā (2007-2009), publicējis ziņojumu par situāciju Krievijā un valstī gaidāmo krīzi. Pēc autora domām, Kremļa diktators Vladimirs Putins tuvākā gada laikā nonāks grūtas izvēles priekšā: vai nu jāatsakās no ekspansīvajiem mērķiem Ukrainā un karadarbība jāizbeidz, vai jāpārkārto ekonomika kara laika režīmā un jāizsludina mobilizācija. Krievija un personīgi Putins saskarsies ar “liktenīgu izvēli”: ja tā vēlas turpināt karu, būs jāpieņem radikālāki lēmumi, jo tikai ar finansiāliem stimuliem nepietiks - būs nepieciešamas administratīvās vadības metodes padomju laika stilā. “Lai Krievija gūtu panākumus kaujas laukā, būs jāievieš arvien stingrāki piespiedu pasākumi,” ziņojuma prezentācijas laikā sacīja Goulds-Deiviss.
Karš vai plānveida ekonomika
Ziņojuma autors uzskata, ka kara situācijā Krievijas ekonomika sasniegusi savu spēju maksimumu, savukārt naudas trūkums nav lielākā Kremļa problēma. Tirgus ekonomikas apstākļos konvertēt naudu militārā potenciālā kļūst arvien grūtāk - gan karavīru dzīvā spēka, gan bruņojuma un munīcijas veidā. Tāpēc kara turpināšanai būs jāievieš papildu administratīvā spiediena pasākumi. Krievijas ekonomika gandrīz izsmēlusi ražošanas jaudas un saskaras ar rekordlielu 2,3 miljonu cilvēku darbaspēka trūkumu. Veidojas “dubultā ekonomika” ar pārkarsušu militāro ražošanu un stagnējošām civilā sektora nozarēm. Pašreizējais modelis, kad karā piespiedu kārtā vēl nav jādodas, jo valsts dāsni atalgo līgumkaravīrus, sāk pieklibot. Rietumvalstu amatpersonu un Ukrainas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka rekrutējamie vairs nekompensē dzīvā spēka zaudējumus kaujas laukā, savukārt viņu sagatavotības līmenis krītas. Lai turpinātu karu, Kremlim, visticamāk, būs jāizšķiras par pāreju no tirgus uz plānveida ekonomiku, kas nozīmētu praktiski likvidēt vēl atlikušās pilsoņu brīvības un likumīgās tiesības - varas iestādēm būs jāierobežo nodarbinātības un pārvietošanās izvēles brīvība, tiesības pamest valsti, var tikt paaugstināti nodokļi un pastiprināta uzņēmējdarbības kontrole.
Sabiedrības mobilizācija
Goulds-Deiviss pieļauj iespēju, ka Maskavai būs jāizsludina vēl viena mobilizācija, jo līdzās rūpnieciskās ražošanas problēmām pēc “nāves jeb nekroekonomikas” buma - lielām izmaksām par dalību vai bojāeju karā - Krievijā sācies akūts kadru trūkums. Līgumkaravīru skaits 2026. gadā samazinājies par 20%, pētījumā noskaidrojis Vācijas Starptautiskās drošības problēmu institūta eksperts Janis Kluge, atalgojuma pieaugums vairs nerada brīvprātīgo pieplūduma efektu. Dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz vervējamo skaitu, Krievijas armija sākusi skaitliski samazināties, un ir skaidrs, ka ilgi tā karot nevarēs, raksta izdevums “Агентство. Новости”.
Pāreja uz jaunu ekonomisko modeli un sabiedrības mobilizāciju Kremļa varai rada riskus, lai neapmierinātību slāpētu, ieviesti interneta ierobežojumi un VPN kontrole. Ziņojumā norādīts, ka Krievijas ekonomikai sabrukums nedraud - tas notiek ārkārtīgi reti. Visticamākais scenārijs ir ilgstoša ekonomikas lejupslīde - recesija vai finanšu krīze, ieskaitot maksātnespēju. Finansēt karu Ukrainā turpmāk iespējams ar resursu noplicināšanu: nodokļu palielināšanu, oligarhu un lielā biznesa uzņēmumu “brīvprātīgām” iemaksām, īpašumu nacionalizāciju vai iedzīvotāju noguldījumu iesaldēšanu. Goulds-Deiviss nemēģina prognozēt, kādu variantu izvēlēsies Putins - iespējams, Kremlis secinās, ka kara turpināšanas izmaksas ir pārāk lielas un tas ir jāpārtrauc. Tomēr, ja tā nenotiks, pašreizējā formātā Krievija karot nevarēs, ekonomika un līgumdienesta iesaukums vairs nenodrošina kara vajadzībām nepieciešamos resursus. Autors pieļauj, ka, apzinoties riskus, Kremlis šos lēmumus līdz pēdējam brīdim mēģinās atlikt.
Akūts krīzes periods
Autokrātiskie režīmi visbiežāk krīt pēc lieliem zaudētiem kariem politiskās elites iekšējo konfliktu rezultātā. Putins to labi apzinās, tāpēc kontrole varas vertikālē pastiprināsies, turpināsies represijas un Krievijas iedzīvotāju tiesību ierobežojumi. Interneta bloķēšana ziņojumā tiek pieminēta kā viena no kontroles metodēm, lai novērstu nemierus gadījumā, ja “speciālā militārā operācija” būs jāatzīst par karu, kam sekos nepopulāri lēmumi. Ziņojuma autors šo brīdi sauc par krīzi “medicīniskā nozīmē” - pagrieziena punktu un akūtu periodu, kad pacients vai nu atveseļojas, vai nomirst. Lai pārvarētu politiskās elites pretestību un sociālo spriedzi, pirmajā variantā Putinam jāpiekrīt mieram. “Ja Putins nolems karu turpināt un izšķirsies par nepopulāriem lēmumiem, turpināsies sabiedrības rūgšana un elites šķelšanās, kas var izraisīt nemierus un pat valsts varas un pārvaldes paralīzi,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
Kremlī sāk uztraukties par Ukrainas kara strupceļu. Lēnā virzība un progresa trūkums frontē, kritušo skaita pieaugums, arvien veiksmīgākie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi un ekonomiskā krīze, regulāra interneta atslēgšana pēc specdienestu pieprasījuma mudina Krievijas amatpersonas aizdomāties par kara perspektīvām. Sabiedrībā un varas elites pārstāvju vidū sākusi parādīties nervozitāte, daži augstākā ranga Kremļa ierēdņi uzskata, ka konflikts ir nonācis strupceļā un nav redzams, kā no tā izkļūt. Putins plāno karu turpināt un no prasībām Ukrainai atkāpties negrasās, ieskaitot pilnīgu Donbasa kontroli. Lai panāktu Maskavas iekarojumu atzīšanu, līdz gada beigām Putins vēlētos karu izbeigt, noslēdzot plašāku drošības vienošanos ar Eiropu, raksta “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem.
ASV no mierizlīguma sarunām izstājas
Ukrainas, ASV un agresorvalsts Krievijas trīspusējās sarunas par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu pašlaik ir faktiski apturētas, 22. maijā tikšanās laikā ar reportieriem NATO ārlietu ministru sanāksmē Zviedrijas pilsētā Helsingborgā paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, pārraidīja “Sky News”. Amerikas Savienotās Valstis pašlaik nepiedalās trīspusējās sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, kas nav bijušas rezultatīvas. Rubio noraidīja runas par ASV spiedienu uz Ukrainu un pauda gatavību turpināt uzņemties starpnieka lomu - Vašingtona ar noteiktiem nosacījumiem apsver iespēju sarunas atsākt, jo ASV ir vienīgā valsts, ar kuru Ukraina un Krievija ir gatavas vest sarunas.
“Diemžēl šīs sarunas nav devušas rezultātus. Mēs esam gatavi turpināt pildīt sarunu starpnieka lomu, neskatoties uz viltus informāciju, neskatoties uz baumām, ka mēs piespiežam ukraiņus mainīt savu nostāju.” Rubio piebilda, ka ASV būs atvērtas turpmākām tikšanās reizēm, ja saskatīs iespēju patiesi efektīvām un produktīvām sarunām, jo “tukšas runas nevienam nav vajadzīgas (..) Pēdējo mēnešu laikā redzam, ka liels progress nav panākts, bet, iespējams, sarunu dinamika mainīsies. Vienlaikus mēs neesam ieinteresēti iesaistīties nebeidzamu tikšanos ciklā, kas ne ar ko nebeidzas”. Rubio arī pavēstīja, ka karš Ukrainā var beigties tikai sarunu ceļā. Pēc ASV domām, nedz Ukraina, nedz Krievija nevar uzvarēt kaujas laukā atbilstoši vispārpieņemtai “militārās uzvaras definīcijai”.
Šķiet, ka šādam risinājumam ir sava loģika. “Putins ir pieradis, ka ar viņu auklējas, pastāvīgi mēģina pierunāt, tāpēc viņš uzvedas kā kaprīza skaistule. Lai viņš beidzot paliek vienatnē un padomā: varbūt es velti paaugstināju likmes? Šaha terminoloģijā Krievijas prezidents ir cugcvangā, kad jebkurš nākamais gājiens pasliktina viņa pozīciju, labu gājienu vairs nav, tāpēc lai turpina sēdēt un lauzīt galvu. Protams, pieņemot, ka ASV prezidents Tramps pēkšņi nepaziņos par sankciju atcelšanu un pilnvērtīgu Krievijas un Amerikas attiecību atjaunošanu. Teorētiski arī to nevar izslēgt,” komentē kādreizējais Putina runu autors (2008-2010), politologs Abass Gaļamovs.
Ukrainai trūkst resursu: vai jāturpina izsīkuma karš?
Ikreiz, kad tiek apgalvots, ka Krievijai vajadzīgs pamiers, nereti tiek paustas šaubas, vai tas iespējams, pat neatkarīgi no Kremļa vēlmēm un lēmumiem. Argumenti šķiet diezgan pamatoti: ja reiz Ukraina nosargā frontes līniju, piešķirts 90 miljardu eiro aizdevums, Tramps drīz varētu zaudēt Kongresa starpvēlēšanās un Ukrainas droni jau lido pāri Urāliem, tad kāda jēga Kijivai karu izbeigt, nevis turpināt izsīkuma karu un mēģināt “spiest” Krieviju līdz galam? Tomēr Ukraina pašlaik frontē guvusi tikai nelielu pārsvaru. Krievijas armija, atbilstoši Putina vēlmēm, cenšas izstumt pretinieku no atlikušajām Donbasa teritorijām, tāpēc izdodas veiksmīgi iznīcināt Krievijas armijas dzīvo spēku. Ja Kremlis nolems ofensīvu apturēt un pāriet aizsardzības pozīcijās, situācija var kardināli mainīties. Objektīvi raugoties, lai uzsāktu stratēģisku uzbrukumu un gūtu panākumus, Ukrainai resursu trūkst: “Pat ja viņi mēģinās to darīt tāpat kā pašreiz Krievijas armija, uzreiz nonāks tādās pašās “kill” zonās - līdz pat 40 km dziļās teritorijās gar frontes līniju abās pusēs, kur jebkāda tehnikas vai kājnieku kustība tiek fiksēta un nekavējoties iznīcināta. Tāpat nedrīkst ignorēt neapmierinātības izpausmes armijā - arī Ukrainas karavīri kurn par beztermiņa dienestu, taču viņi turas, jo cīnās taisnīgā aizsardzības, patriotiskā karā. Tomēr Kijivas rezerves izsīkst un Ukrainas bruņoto spēku vispārējais stāvoklis un kaujas spējas nebūt nav tik spīdošas, kā daudzi to tagad iedomājas,” komentē “artjockey”.
Par to atgādina arī militārais eksperts, Ukrainas jūras kājnieku korpusa rezervists, palīdzības fonda Ukrainas armijai “Повернись живим” vadītājs Tarass Čmuts: “Ukraina plāno izveidot divas jaunas bruņoto spēku mehanizētās brigādes, neskatoties uz totālu kadru deficītu vēl simt citās brigādēs, milzīgo kvalificētu komandieru un vecāko virsnieku, ieroču, munīcijas, transportlīdzekļu un cita veida militārā aprīkojuma trūkumu.” Čmuts piebilst, ka viņa fonds nesadarbosies ar jaunizveidotām brigādēm, lai neizniekotu resursus, jo tās tiek komplektētas uz citu kaujas spējīgo vienību kadru un bruņojuma rēķina. Turklāt Ukrainas politiskajai vadībai jārēķinās ar sabiedrības noskaņojumu. “Atbilstoši jaunākai Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (Київський міжнародний інститут соціології) aptaujai, samierināties ar kara grūtībām “tik ilgi, cik vajadzīgs” gatavi 48% ukraiņu, kas līdz šim ir zemākais rādītājs kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma. 60% ukraiņu uzskata, ka galvenais šķērslis mieram ir Krievija, un viņiem objektīvi ir taisnība, bet viedoklis var mainīties, ja Krievija paziņos par karadarbības pārtraukšanu.
Ukraina ir saņēmusi Eiropas Komisijas aizdevumu, taču ar šo summu nepietiks karam divu gadu garumā, Kijivai jau šoruden būs jāmeklē papildu nauda. “Ukraina rēķinās ar ES un G7 valstu reparāciju aizdevumu no Beļģijas “Euroclear” depozitārijā atlikušajiem 110 miljardu eiro iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem, taču ja Kremlis paziņos par gatavību “kompromisa mieram”, atrast jaunu finansējumu būs daudz grūtāk nekā pirms gada. Arī toreiz tas nebija viegli, tāpēc grūti noticēt, ka Ukraina varētu atteikties no pamiera, ja tas tiks piedāvāts. Prezidents Zelenskis var tikt pakļauts milzīgam spiedienam un Putina vietā pasludināts par šķērsli mierizlīguma sarunām gadījumā, ja vienošanos noraidīs,” secina “artjockey”.
