Diktatoram vajadzīga uzvaras garša: Kremļa saimnieks turpina fantazēt par Ukrainas iekarošanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas izvirzīt jaunas pamiera prasības un, iespējams, paplašināt savas teritoriālās pretenzijas, raksta “Financial Times”. Atsaucoties uz vairākiem avotiem, FT ziņo, ka militārā pavēlniecība ir pārliecinājusi Putinu par iespēju ieņemt Donbasu līdz rudenim. Avoti Maskavā un Kijivā apgalvo vienu un to pašu - Kremļa saimnieks koncentrējies Donbasam, lai gan iepriekš apsvēra karadarbības iesaldēšanu pašreizējā frontes līnijā, jo ģenerāļi viņam stāsta par “frontes sabrukumu”. Abas puses uzskata, ka pat pēc Irānas kara beigām Krievijas un Ukrainas mierizlīguma sarunas ar ASV starpniecību neatsāksies, bet Putins no plāniem sagrābt Donbasu neatkāpjas. Pa to laiku Ukraina panākusi lūzumu frontē, kontrolē gaisa telpu, apturējusi Krievijas karaspēka virzību un vairs nav tik neaizsargāta pret ASV prezidenta Trampa spiedienu.
Putina vēstījums: atdodiet teritorijas, ko nespēju iekarot četrus gadus, lai es piekristu miera sarunām
“Esmu mudinājis viņu (Putinu) izbeigt karadarbību pašreizējā frontes līnijā. Bet viņš turpina apgalvot: “Nē, es to pieļaut nevaru”, atklāja viens no FT uzrunātajiem avotiem Krievijas militārpersonu aprindās. Arī Hersonas un Zaporižjas apgabali joprojām paliek Krievijas kara mērķi, lai gan Putina izpratnē tiem nav tik pat lielas “simboliskas nozīmes” kā Krimai un Donbasam.
Putina ambīcijas varētu sniegties tālu ārpus Donbasa - līdz pat visai Ukrainas teritorijas kontrolei gar Dņepras upes kreiso krastu, ieskaitot Kijivu un Odesu. “Viņš neiekaros Zaporižju, viņš neieņems Donbasu, viņš neieņems Hersonu. Bet atcerieties: galvenais mērķis (plāns) vienmēr bijis ieņemt Kijivu. Uzdevums tika dots, un tas ir jāizpilda... Viņam (ģenerāļi) saka, ka ukraiņiem sāk pietrūkt spēka, fronte brūk, ka viņiem nepietiek cilvēku,” pastāstīja kāds kuluāru sarunu dalībnieks.
Pašlaik gan Krievija, gan Ukraina uzskata par maz ticamu, ka pat pēc Tuvo Austrumu konflikta beigām miera sarunas ar ASV starpniecību varētu atsākties. Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Krievija un Ukraina ir tuvu vienošanās noslēgšanai, taču viņa apgalvojumiem nav apstiprinājuma. Neviena no konfliktā iesaistītām pusēm neredz lielu jēgu sarunas turpināt, uzskata FT avoti. Putinam visi kara turpināšanas scenāriji ir kļuvuši bīstami, kas mudina meklēt risinājumu, kamēr Krievija izmanto miera sarunu tēmu kā instrumentu, nevis izrāda patiesu vēlmi izbeigt agresiju ar Ukrainai pieņemamiem noteikumiem.
Karš Ukrainā turpināsies
Pamiers ir beidzies, simtiem Krievijas kaujas bezpilota lidaparātu uzbrūk Rietumukrainai, kamēr Krievija turpina ražot dronus un raķetes kārtējiem triecieniem. Kremļa oficiālās amatpersonas katru dienu atgādina, ka karš beigsies tikai tad, ja Ukrainas bruņotie spēki pametīs Donbasu, cenšoties slāpēt informācijas vilni, ko izraisīja Putina paziņojums medijiem 9. maija vakarā, ka “konflikts ar Ukrainu tuvojas beigām” un ka viņš ir gatavs tikties ar Zelenski ne tikai Maskavā, bet “kādā trešajā valstī”, ja darba kārtībā būs iekļauta galīgā miera līguma parakstīšana. Pēc Putina iznāciena un relatīvi miermīlīgās retorikas, kad viņš nosauca Zelenski par “kungu”, nevis “narkomānu bandas vadoni”, un pat pauda vēlmi ar viņu tikties, parādījās virkne publikāciju ar līdzīgu vēstījumu. Turklāt Putins paziņoja par savu gatavību sarunām ar Eiropu un pat pieminēja vēlamo starpnieku - savu draugu, bijušo Vācijas kancleru (1998-2005) Gerhardu Šrēderu. Un sava monologa vidū par to, kā viņš ticis partneru maldināts un apkrāpts, izmeta frāzi, ka, viņaprāt, “konflikts tuvojas beigām”. Turklāt ne reizi netika apgalvots, ka visi “speciālās militārās operācijas” mērķi tiks sasniegti.
Kijiva Putina izteikumus par drīzām kara beigām uzskata par mērķētiem vietējai auditorijai, komentēja telekanāla “Дождь” uzrunāts avots Ukrainas prezidenta birojā: “Putins publikai atskaņoja nevis savas domas, bet publikai vēlamās (..) Amerika pirms Kongresa starpvēlēšanām novembra sākumā varētu vēlreiz mēģināt panākt uguns pārtraukšanu un pamieru apmaiņā pret sankciju atcelšanu Maskavai.” Prezidenta Zelenska birojā uzskata, ka Putinam joprojām svarīgākie ir trīs jautājumi: sankciju atcelšana, okupēto teritoriju starptautiska atzīšana un Zaporižjas atomelektrostacijas pieslēgšana Krievijas elektrotīklam. Turklāt šī bija pirmā reize vairāk nekā četru gadu laikā, kad Putins runāja par kara beigām, atgādināja “Дождь”.
“Jaunās vecās” Kremļa mantras
Ukraiņu skepse izrādījās pamatota: Putina runasvīrs Peskovs 13. maijā atskaņoja “jauno Kremļa nostāju”: “Lai panāktu uguns pārtraukšanu un atvērtu iespēju koridoru pilnvērtīgām miera sarunām, ko vēl aizpagājušā gada jūnijā paziņoja prezidents (Putins), prezidentam Zelenskim ir jāpavēl Ukrainas bruņotajiem spēkiem pārtraukt uguni un pamest Donbasu, pamest Krievijas reģionu teritoriju.” Te gan jāatgādina, ka 2024. gada runā, ko pieminēja Peskovs, Putins pieprasīja atdot Krievijai četrus Ukrainas reģionus. Vienlaikus Trampam tika jautāts, vai pastāv neformāla vienošanās ar Putinu, ka mierizlīguma gadījumā Krievija sagrābs visu Donbasu, ko ASV prezidents noliedza. “Anonīmi avoti vienmēr izraisa skepsi, taču pagaidām Putins turpina rīkoties atbilstoši loģikai, ka Krievijas armija turpina uzbrukt, nemēģinot pāriet aizsardzības pozīcijās vai mainīt stratēģiju, tātad pavēlniecības mērķis joprojām ir Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru iekarošana. FT arī apgalvo, ka Krievija patiesībā vēlas savas prasības palielināt, turklāt laikraksta 13. maija publikācija “Putin and Zelenskyy cool on US-led peace talks” nāca klajā vēl pirms Peskova paziņojuma. Lieki piebilst, ka šādos apstākļos miers ir nereāls,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
Putina fantāzijas
Visticamāk, sarunu progresa ilūzija radās, jo Ukraina “diplomātiskajā frontē” pārgājusi pretuzbrukumā un mēģina pārliecināt Trampu, ka vienīgais veids, kā izbeigt karu, ir personīga Putina un Zelenska tikšanās. Kijiva izmanto veco stratēģiju, ko pastāvīgi piekopa vairākus gadus. Uz to netieši norāda Ukrainas prezidenta komentārs pēc 8. maija darba tikšanās ar sarunu delegācijas vadītāju un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu: “Lai izbeigtu karu, Amerikā tika apspriesti arī iespējamie sarunu formāti līderu līmenī.” Kijiva ideju vēlreiz piedāvāja Trampam, kurš to acīmredzot akceptēja un par to informēja Putinu telefonsarunu laikā, bet Putins bija spiests reaģēt, lai izvairītos no Trampa dusmām. Iepriekšējā reizē, kad Putins saniknoja Trampu, “Лукойл” un “Роснефть” cieta lielus zaudējumus, taču tika gūta mācība, tāpēc parādījās retorika par “Zelenska kungu”. Tomēr Kremļa faktiskā nostāja nav mainījusies. Joprojām paliek spēkā Kremļa prasība par Ukrainas armijas izvešanu no Donbasa, taču, jo ilgāk tas turpinās, jo vairāk nesakrīt ar realitāti. Krievijas uzbrukums palēninās, un Ukrainas piekrišana šādiem nosacījumiem sāk līdzināties nullei.
Putins izvēlas draudēt ar “superieročiem”
Trīs dienas pēc 9. maija parādes, kas šoreiz iztika bez militārās tehnikas, Putins paziņoja par veiksmīgu smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Сармат” izmēģinājumu, ko viņš armijai solīja piegādāt vēl līdz 2022. gada beigām. Tā bija jau septītā reize, kad Putins vai viņa padotie ziņo par jaunā “superieroča” piegādēm, konstatē izdevums “Агентство. Новости”. Putins sarīkoja videokonferenci ar Stratēģisko raķešu spēku komandieri (РВСН) Sergeju Karakajevu, kurš mundri noziņoja par veiksmīgu palaišanas izmēģinājumu un gatavību jau tuvākajā laikā jauno ieroci nodot raķešu karaspēka rīcībā. Putins arī atgādināja par Krievijas raķetēm “Авангард”, “Кинжал” un “Орешник” (var tikt bruņota ar kodolgalviņām), spārnoto raķeti “Буревесник” un zemūdens droniem “Посейдон”, kas pašlaik ir “gatavības beigu posmā”. Putins atgādināja, ka raķešu “Сармат” darbības rādiuss var pārsniegt 35 000 km, un paziņoja, ka raķešu sistēma “tik tiešām” nonāks armijas rīcībā līdz 2026. gada beigām, un apsveica ar ieguvumu Aizsardzības ministriju. Kremlis jau vairākus gadus nāk klajā ar tamlīdzīgiem paziņojumiem, taču jaunā “superbruņojuma” kaujas dežūru sākuma termiņi tiek nepārtraukti atlikti. Vēl 2021. gadā Karakajevs stāstīja, ka raķetes “tiks izvietotas līdz nākamā gada beigām”. Putins “Сармат” solīja līdz 2022. gada beigām, pēc tam līdz 2023. gada beigām, bet pēc tam līdz 2025. gada beigām. “Роскосмос” 2023. gadā Putinam ziņoja, ka raķetes jau atrodas kaujas dienesta dežūrās, Putins ziņojumu pieņēma. Un tagad Putins atkal sola nosūtīt “Сармат” raķetes kaujas dežūrās, kas tur jau izvietotas vismaz divus gadus.
Putins nespēj apstāties
No Ukrainas interešu viedokļa Kijivas iebildumi “Putina mieram” ir labi saprotami: saņemti ES līdzekļi agresijas atvairīšanai, “mazās dronu debesis” tiek kontrolētas, Krievijas ofensīva arvien vairāk buksē, sarūk ienaidnieka ekonomika. Toties nav racionāla skaidrojuma, kāpēc Putins turpina pieprasīt Donbasu, ko resursu izsīkuma un tehnoloģiskās atpalicības dēļ viņš objektīvi sagrābt nespēj. Putina vēlme iegūt atlikušo Donbasa daļu ir pretrunā ar ieilgušā kara realitāti - tikpat labi Kijiva varētu pieprasīt Krimas atgriešanu. Un neviens vairs nesaprot, kas notiek: Putina naftas pārstrādes rūpnīcas deg, ekonomika ieslīgusi recesijā, Kremļa varas reitingi strauji krītas, Krievijas armijas virzība frontē noplok, Donbasa iekarošana kļūst vēl grūtāk sasniedzama, un tomēr Putins Ukrainai spītīgi izvirza neizpildāmas prasības.
“Diktatora rīcību var izskaidrot vai nu ar vāju realitātes izpratni - viņš joprojām tic lūzumam frontē un ātrai uzvarai, vai arī viņš iestrēdzis Ukrainā kā spēlmanis pie kāršu galda, proti, tas vairāk līdzinās azartspēļu atkarīgā uzvedībai, jo akli tic, ka ar kārtējiem triecienuzbrukumiem beidzot zaudēto atgūs. Tomēr arī tas pilnībā neizskaidro Putina rīcības motīvus, kurš vienmēr ticis uzskatīts par piesardzīgu manipulatoru, prasmīgi izvairoties no pārlieku augstām likmēm un nevajadzīgiem riskiem. Ja atceramies Putinu pirms kādiem desmit gadiem, bija grūti iedomāties, ka viņš varētu līdz šādam strupceļam nonākt. Varbūt mainījies pats Putins vai viņam tuvo loks, kas izskaidro atrautību no realitātes, kas ar katru dienu Krievijā kļūst drūmāka, bet viņa līdzgaitnieki varas vertikāles augšstāvos to neapzinās un rīkojas, it kā dzīvotu 2022. gada sākumā? Tomēr katra jauna likme galu galā kara avantūras zaudējumus tikai palielina, bet Putins jau ieguldījis tik daudz, ka vairs nevar apstāties. Viņš visu saprot, bet tuvumā nav neviena, kas varētu viņam palīdzēt, savukārt tiešas sarunas ar Zelenski varētu atgriezt Putinu realitātē,” uzskata “artjockey”.
Meklē sarunu starpniekus
Sarunām ar Putinu Eiropas Savienība apsver iespēju piesaistīt bijušo Vācijas kancleri (2005-2021) Angelu Merkeli, raksta “Der Spiegel”. Vācu politiķe runā krieviski un jau ilgu laiku ir pensijā, kas viņu padara par relatīvi neitrālu personu, turklāt 71 gadu vecā Merkele ar Ukrainas un Krievijas prezidentiem pazīstama personīgi. Ekspolitiķe vēl nav saņēmusi oficiālus piedāvājumus, tomēr izdevuma avoti pieļāva iespēju, ka Merkele varētu piekrist. Kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Eiropa ir gatava palīdzēt izbeigt konfliktu Ukrainā, bet pati izlems, kas būs starpnieks iespējamās sarunās ar Krieviju. Kopš konflikta sākuma Ukrainā Merkele periodiski nosodījusi Krievijas rīcību, taču izvairās no asākiem komentāriem un atsakās atzīt savas kļūdas attiecībās ar Maskavu. Viņa turpina uzstāt, ka Minskas vienošanās bijis veiksmīgs mēģinājums “iesaldēt” konfliktu Donbasā, savukārt Zelenskis vairākkārt Merkeli kritizējis par atbalstu gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībai un viņas politiku attiecībās ar Kremli.
Vai Putins piekritīs sarunām ar Zelenski?
Ja tiks panākta vienošanās par sarunām, tikšanās jau iepriekš tiks uzskatīta par Ukrainas miera procesa beigu cēlienu - vēsturē šādi gadījumi ir bijuši. Kad puses karu gatavojas izbeigt, tās piedalās noslēguma sarunās, nereti ilgstošās, kur panāk kompromisus un vienojas par iepriekš nesaskaņotām prasībām, līdzīgi kā tas notika, piemēram, Brestļitovskas (Brestas) 1918. gada 3. marta miera līguma gadījumā. Toreiz Padomju Krievija izstājās no Pirmā pasaules kara un zaudēja plašas teritorijas, ieskaitot Baltiju. Tagad Zelenskis, šķiet, pieprasa ko tamlīdzīgu, cenšoties izmantot situāciju un piespiest Putinu ierasties, lai klātienē vienotos par kādu no miera līguma variantiem.
“Kremļa saimniekam būs riskanti pamest sarunas bez vienošanās, bet Zelenskis varēs fiksēt Ukrainas prasības par Donbasu, jo atdot Putinam teritorijas nav nekāda racionāla pamata. Bet ja Putins sarunām ar Zelenski piekritīs, viņš faktiski būs spiests kompromisiem piekrist un pieņemt miera līguma nosacījumus,” komentē “artjockey”.
“Ja Putins turpinās pretoties un sarunu telpu pametīs bez vienošanās, tas tikai paātrinās visus iekšējos rūgšanas procesus Krievijā: turpināsies ekonomikas un varas reitingu kritums, pieaugs neapmierinātība diktatoram tuvo vidū. Tiks uzdoti jautājumi: vai Kremļa vadonim piemīt veselais saprāts, vai arī viņš ved valsti pretī katastrofai un pienācis laiks kaut ko darīt lietas labā?”
