Par aizvadītās nedēļas aktualitātēm kaimiņvalstīs “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Šajā nedēļā Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļi tāpat kā Latvijā cītīgi sekoja līdzi norisēm Eirovīzijas dziesmu konkursā. Lietuvieši priecājas, ka Lietuvas pārstāvis Lion Ceccah ar dziesmu "Sólo Quiero Más" otrdien iekļuva finālā.
Taču Igaunijas dāmu grupa “Vanilla Ninja”, tāpat kā latviešu Atvara, nekvalificējās finālam.
Tas nekas - galvenais, ka mēs zinām, ka Atvara ir lieliska, bet igauņu grupa ir leģendāra - tai ir bijuši gan spoži panākumi, gan kritieni, un tā pastāv jau kopš 2002. gada.
Igaunijas prese un sociālie tīkli sajūsminājās par amizantu notikumu - uz īsu brīdi ekrānos parādījās Kihnu salas iedzīvotāju pulciņš, kas pasludināja balsošanu par slēgtu. Eirovīzijas plašā auditorija varbūt īsti nesaprata, kas ir šie ļaudis, bet mēs gan zinām, ka viņi ir no mazās saliņas Rīgas līcī, kur, saskaņā ar 2025. gada datiem, ir 498 iedzīvotāji. Rīgas līci igauņi gan sauc par Liivi laht - Līvu līcis.
Mizogīnija Latvijas sabiedrībā
Gan Lietuvas, gan Igaunijas plašsaziņas līdzekļi ar interesi vēro norises ap Evikas Siliņas valdības krišanu Latvijā un stāsta par svarīgāko, kas notiek. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ir intervējis Veiko Spolīti, kurš bija 12. Saeimas deputāts un nāk no divvalodīgas ģimemes - tēvs latvietis un māte igauniete.
Jautāts, kas īsti kļuva par izšķirošo faktoru valdības krišanai - vai tiešām tas bija dronu incidents, vai arī pastāv citas zemstrāvas, Spolītis sacīja: “Šīs zemstrāvas noteikti pastāv. No vienas puses, pastāv neapmierinātība ar “Progresīvo” klātbūtni valdībā. Papildus reformu trūkumam un tam, ka premjerministre Evika Siliņa ir sieviete, Latvijas sabiedrībā valda zināma mizogīnija. Iemeslu ir bijis pietiekami daudz, un tie visi ir sakrituši kopā. Pēdējais piliens noteikti bija dronu incidents Latvijas austrumos.”
Mizogīnija - tas ir naids, nicinājums, aizspriedumi pret sievietēm, zemāka sociālā statusa ierādīšana viņām.
Amerikā atbrīvo notiesātos Igaunijas kriptomiljonārus
Pagājušajā gadā ASV tiesa atzina igauņu kriptomiljonārus Ivanu Turiginu un Sergeju Potapenko par vainīgiem kriptokrāpšanā, un sods bija tik maigs, ka ASV prokurori apsvēra iespēju pārsūdzēt spriedumu, taču viņi to nedarīs, raksta ERR. ASV valdība ir nolēmusi nepārsūdzēt pagājušā gada augustā pieņemto spriedumu pret Ivanu Turiginu un Sergeju Potapenko, kas nozīmē, ka Sietlas tiesas lēmums ir stājies spēkā. Saskaņā ar apsūdzības rakstu, Potapenko un Turigins pārvaldīja “HashFlare” - pakalpojumu, kas pārdeva klientiem kriptovalūtu ieguves līgumus, solot peļņu. Tomēr uzņēmumam nebija pietiekamas ieguves jaudas, un investoru līdzekļi tika izmantoti personīgiem izdevumiem, tostarp nekustamajam īpašumam, automašīnām un ceļojumiem ar privāto lidmašīnu. Pagājušā gada augustā Sietlas tiesa ASV apstiprināja vienošanos starp ASV Tieslietu ministriju un Igaunijas uzņēmējiem Ivanu Turiginu un Sergeju Potapenko, piespriežot viņiem trīs gadus probācijas uzraudzībā, 120 stundas sabiedriskā darba gadā un 25 000 ASV dolāru naudas sodu katram. 2025. gada februārī ASV Tieslietu ministrija piekrita atcelt lielāko daļu sākotnēji pret Turiginu un Potapenko izvirzīto apsūdzību - 17 no 18 apsūdzībām tika atceltas, tostarp arī vienīgā apsūdzība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tiesas procesa laikā uzņēmēju pārstāvji iesniedza pierādījumus, ka kriptomiljonāru klientiem nav nodarīts nekāds kaitējums. Pēc sprieduma pasludināšanas Turigins un Potapenko brīvi atstāja tiesas zāli un varēja atgriezties Igaunijā.
Atlaiž ģimnāzijas direktoru par skolēnu “melno sarakstu” veidošanu
Igaunijas Elvas ģimnāzijas direktors Mareks Sammuls pagājušajā trešdienā ar lauku pašvaldības lēmumu tika atlaists no amata vēstules dēļ, kurā viņš bija lūdzis skolotājiem nosaukt skolēnus, kuri neizturēs mācības ģimnāzijā. Sammuls plāno pārsūdzēt savu atlaišanu darba strīdu komitejā. Vēstulē, kas nosūtīta skolotājiem, Sammuls lūdza skolotājiem klusi ("čukstus un nevis publiski") nosaukt skolēnus, kuri neizturēs mācības ģimnāzijā. Sammuls šādu vēstuli pamatoja ar nepieciešamību jau iestājpārbaudījumu laikā atsijāt tos, kuri neizturēs mācības ģimnāzijā. "Ja mēs uzņemam skolēnu, kurš patiešām neizturēs mācības ģimnāzijā, mēs šim bērnam nodarām ļaunumu, nevis labumu," skaidroja Sammuls. Pēc Kalles Rojo, viena no skolas skolēnu vecākiem un pilnvaroto padomes locekļa, teiktā, šī vēstule rada iespaidu, ka skolas uzņemšanas lēmumi tiek pieņemti vēl pirms eksāmeniem un noslēguma darbiem.
Rojo pauž, ka tas ir novedis pie situācijas, kad bērni nevar apmeklēt savu vietējo vidusskolu, neskatoties uz pieejamajām vietām. Arī vietējās varas iestādes to uzskata par problēmu. Lauku pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Mareks Pihlaks uzskata, ka bērni vidusskolā jāuzņem ar vienlīdzīgiem noteikumiem un nevajadzētu būt tā sauktajam melnajam sarakstam.
Igaunijā nav bijis nepieciešams brīdināt iedzīvotājus par droniem
Piektdienas agrā rītā Somijā un Latvijā tika izsludināti brīdinājumi par briesmām saistībā ar dronu parādīšanos gaisa telpā. Igaunijas Aizsardzības spēki paaugstināja apdraudējuma līmeni, taču nekonstatēja tādas briesmas, lai brīdinātu iedzīvotājus, sacīja Igaunijas Aizsardzības spēku stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītājs pulkvedis Uku Arolds. "Igaunijā mēs rūpīgi uzraudzījām situāciju. Aizsardzības spēki pastiprināja piesardzības pasākumus, taču nebija tādas situācijas, kad mums būtu jābrīdina cilvēki par nepieciešamību būt piesardzīgākiem vai pat slēpties," Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR sacīja Arolds. Aroldam nebija precīzas informācijas par to, kādiem tieši objektiem Sanktpēterburgas apgabalā uzbruka ukraiņi. "Krievijas ziemeļrietumos atrodas daudzas militārās vienības, starptautiskajos ūdeņos pārvietojas Krievijas karakuģi, kā arī ēnu flotes kuģi, kas atbalsta karu, tāpēc var būt daudz variantu," sacīja pulkvedis. Parasti problēmas ar droniem radās uz Baltijas valstu un Somijas austrumu robežām, bet tagad brīdinājums attiecās uz Helsinku un Porvo apgabalu, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no austrumu robežas. Latvijā un Somijā 15. maija naktī brīdināja par draudiem gaisa telpai. Pēc Arolda teiktā, tas ir saistīts gan ar uzbrucēju mērķiem, gan ar to, kādi pretgaisa aizsardzības līdzekļi tika izmantoti dronu apspiešanai. Pulkvedis nepiekrita pieņēmumam, ka tie varētu būt no Krievijas apzināti sūtīti droni, kas līdzīgi Ukrainas modeļiem. "Es negribētu tagad spekulēt par kāda ļaunajiem nodomiem. Pēdējās
dienās runa ir par militāru situāciju. Sanktpēterburgas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos lidoja droni, gaisa trauksme galvenokārt bija pašā Krievijā. Tas, kas notiek kaimiņu reģionos, drīzāk ir vienlaicīga parādība," skaidroja Arolds. Pēc Arolda teiktā, pat NATO valstīs nav vienota standarta attiecībā uz to, kad nepieciešams sūtīt brīdinājumu par briesmām. "Tehniskās sistēmas ir atšķirīgas, Igaunijas e-trauksmes sistēma - bīstamības brīdināšanas sistēma - ir diezgan attīstīta atbilstoši Eiropas standartiem un turpina attīstīties," sacīja Arolds.
Ne Igaunija, ne Lietuva negrasās glābt “airBaltic”
Pēc igauņu aviācijas eksperta Svena Kukemelka teiktā, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” problēmas ar zaudējumiem sākās ar to, ka pēc kovida viņi pārgāja uz vienu lidmašīnu tipu un pasūtīja lielu skaitu lidmašīnu, kurām tagad ir grūti atrast saprātīgu izmantojumu, raksta Igaunijas medijs ERR.
Igauņu amatpersonas un eksperti ir analizējuši “airBaltic” iespējas izdzīvot. Rakstu lasiet šeit.
Kukelmeks un tāpat Klimata ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sanders Salmu neuzskata par ticamu Igaunijas un Lietuvas piedalīšanos “airBaltic” glābšanā. "Šādas diskusijas ir notikušas, taču mūsu stratēģija ir paļauties uz vairākiem pārvadātājiem, nevis uz vienu. Pašlaik mēs neredzam vēlmi investēt naudu “airBaltic” ne no Igaunijas, ne no Lietuvas," sacīja Salmu.
Tikmēr Lietuvas sabiedriskais medijs LRT moži vēsta, ka gaidāmajā ziemas aviācijas sezonā Latvijas aviokompānija “airBaltic” sāks tiešos lidojumus starp Viļņu un Ženēvu (Šveice). Lidojumi tiks veikti no nākamā gada 2. janvāra līdz 20. martam reizi nedēļā, sestdienās, un lidojuma laiks būs aptuveni 2 stundas un 50 minūtes.
Kārtīgi izkrata Žemaitaiša biroju un dzīves vietu
Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta darbinieki ceturtdien izmeklēšanas par krāpšanu ietvaros veica kratīšanas valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas "Nemunas ausma" priekšsēdētāja Remigija Žemaitaiša un partijas priekšsēdētāja vietnieces Daivas Petkevičienes birojos Seimā un mājās, kā arī partijas birojā.
Žemaitaitis žurnālistiem pastāstīja, ka kratīšanā izņemti viņa parlamenta darba dators un divi tālruņi.
Izmeklēšana saistībā ar aizdomām par krāpšanu notiek kopš marta, un tajā tiek noskaidroti apstākļi saistībā ar Žemaitaiša un Petkevičienes automobiļu iznomāšanu partijai "Nemunas ausma".
Martā Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka "Nemunas ausma" 2024. gadā ļaunprātīgi izmantoja valsts budžeta līdzekļus, no Žemaitaitaiša un Petkevičienes nomājot automašīnas, kuras šie politiķi turpināja izmantot. Komisija norādīja, ka partija nav iesniegusi dokumentus par 49 500 eiro izdevumiem un iesniegusi nepatiesus datus.
Šie pārkāpumi tika klasificēti kā būtiski, tādēļ partijai tika liegta valsts dotācija 241 800 eiro apmērā. "Nemunas ausma" Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par dotācijas liegšanu ir apstrīdējusi Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā.
Tā sagadījās, ka ceturtdien procesuālas darbības notika arī Latvijā. Uz laiku tika aizturēts zemkopības ministrs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze, kā arī Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs.
Tomēr Lietuvas un Latvijas norisēs ir atšķirības, un tās ir “dažādas operas”. Kamēr Latvijā ir sabrukusi valdība, bet augsto amatpersonu aizturēšana ir kaut kas jauns, Lietuvā Žemaitaiša un viņa līdzgaitnieku “juridiskajām ķibelēm” ir sena vēsture - grūti pat saskaitīt, cik kriminālprocesu pret “Nemunas ausmu” ir sarūpējušas tiesībsargājošās iestādes. Lietuvas tiesa 2025. gada decembrī atzina partijas "Nemunas ausma" līderi un Seima deputātu Žemaitaiti par vainīgu naida kurināšanā pret ebrejiem un holokausta noniecināšanā.
Taču Lietuvā valdība joprojām nav sabrukusi, un dīvainā sociāldemokrātes Ingas Ruģinienes koalīcija, kurā ietilpst arī huligānpartija “Nemunas ausma”, turpina pastāvēt. Latvijas ZZS un “Progresīvo” nesaskaņas blakus Lietuvas valdības kašķiem izskatās kā maiga draudzība - Žemaitaitis regulāri klaji ņirgājas par ministriem, viņa partija bieži darbojas destruktīvi, taču pretēji jelkādai loģikai valdība kā nekrīt, tā nekrīt. “Lietuvos rytas” raksta, ka opozīcijā esošās Demokrātiskās savienības "Par Lietuvu" pagaidu priekšsēdētājs Virgīnijs Sinkēvičs neuzskata, ka kratīšanas "Nemunas ausmas" līdera un viņa vietnieces mājās mainīs sociāldemokrātu nostāju koalīcijā. Viņš ironiski sacīja, ka valdošais vairākums ir nokārtojis vēl vienu eksāmenu un "stingri virzās uz priekšu".
“Lietuvas Siliņa”, premjerministre Ruģiniene no šādas situācijas cieš, un viņas reitings ir nokritis zemāk par zemu - viņu atbalsta vien 3,5% lietuviešu.
Artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecība mazliet atpaliek no grafika
Vairāku simtu miljonu eiro vērtās artilērijas munīcijas ražošanas rūpnīcas būvniecība Radvilišķu rajonā kopā ar Vācijas aizsardzības gigantu “Rheinmetall” nedaudz atpaliek no ideālā grafika, sacīja Lietuvas valsts enerģētikas grupas “Epso-G” vadītājs, kas ir projekta partneris. Pēc Mindauga Keizera teiktā, kopš oficiālās būvniecības sākuma pagājušā gada novembrī ir pabeigta aptuveni piektā daļa no visiem darbiem, tie nedaudz aizkavējas ilgās ziemas dēļ. Pēc viņa teiktā, jaunajai ražotnei jāsāk strādāt aptuveni 2027. gada vidū, raksta LRT. "”Rheinmetall” jau agrāk paziņoja par vairākiem datumiem. Manuprāt, mēs, iespējams, joprojām atrodamies situācijā, kad ražošana sāksies 2027. gada vidū. Pagaidām mēs cenšamies pieturēties pie šī termiņa. Šis process nav nepieciešams," atzīmēja Keizeris. "Šajā posmā nav pamata satraukumam," viņš piebilda. Pašlaik 340 hektāru platībā esošajā būvlaukumā netālu no Baisogalas tiek būvētas 40 dažādas ēkas - prioritāte tiek piešķirta ražošanas līniju uzstādīšanai, administratīvo ēku būvniecība ir virzījusies mazāk. “Epso-G” caur savu meitasuzņēmumu “Epso-G Invest” kopā ar “Rheinmetall” uzņēmumu “Rheinmetall Defense Lietuva” pieder 48% akciju. Vācijas koncerns kontrolē 51% akciju, atlikušais 1% pieder munīcijas ražotājam "Giraites ginkluotes gamykla".
Pēc Keizera teiktā, "Rheinmetall" tieši kontrolē darbuzņēmēju un būvniecību: "No savas puses mēs veicinām to, ka process neapstājas." Oficiālā 155 mm munīcijas ražošanas rūpnīcas būvniecība sākās 2025. gada novembra sākumā. Koncerns plāno Lietuvā uzbūvēt arī kompetences centru šo artilērijas šāviņu lādiņu ražošanai, kura izmaksas būs aptuveni 400 miljoni eiro.
Arī Latvijā “Rheinmetal” paredzējis investēt 275 miljonus eiro, lai attīstītu modernu 155 mm artilērijas munīcijas ražotni, kas stiprinās nacionālās aizsardzības spējas un radīs vismaz 150 darba vietas.
Gitans Nausēda: gaisa telpa mums ir svēta lieta
Pēc nesenajiem atkārtotiem gaisa telpas pārkāpumiem Baltijas valstīs un citās valstīs Lietuvas prezidents Gitans Nausēda saka, ka integrēta pretgaisa aizsardzības sistēma ir nepieciešams faktors, lai novērstu šādus incidentus un nodrošinātu reģionālo drošību.
“Mums ir nepieciešama integrēta pretgaisa aizsardzības sistēma, un šajā sistēmā nedrīkst būt vājo posmu. Diemžēl tā tas ir šodien - es nevarētu teikt, mums ir vājās vietas, bet mums ir nepabeigti mājasdarbi, kas mums jāpaveic pēc iespējas ātrāk, jo parasti tiek uzbrukts tām vietām, kas ir visvājākās un kur var sasniegt noteiktus stratēģiskus vai taktiskus rezultātus,” piektdien žurnālistiem sacīja Nausēda. Pēc prezidenta teiktā, gaisa telpas pārkāpumi kļūst arvien biežāki un sistemātiskāki. “Jā, gaisa telpas pārkāpumi ir kļuvuši par ikdienišķu parādību gan Baltijas valstīs, gan Somijā, gan Polijā. Tas nav labi, tāpēc mums ir jācīnās ar laiku, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu atklāšanas sistēmu, un mēs to neapšaubāmi darīsim ne tikai kopā ar saviem partneriem, un konkrēti ar Somiju, bet arī Eiropas Savienības (ES) līmenī,” sacīja Lietuvas valsts vadītājs.
