Aviācijas eksperts: "airBaltic" zaudējumi sākās ar flotes palielināšanu

Pēc aviācijas eksperta Svena Kukemelka teiktā, "airBaltic" problēmas ar zaudējumiem sākās ar to, ka pēc kovida viņi pārgāja uz vienu lidmašīnu tipu un pasūtīja lielu skaitu lidmašīnu, kurām tagad ir grūti atrast saprātīgu izmantojumu, raksta Igaunijas medijs ERR.

"Šeit joprojām ir daudz ieinteresēto pušu. Šīs lidmašīnas pieder iznomātājiem, viņi ir ieinteresēti nodrošināt, lai lidmašīnas nepaliktu ārpus ekspluatācijas. Es domāju, ka ir iespējams panākt vienošanos, kas ļautu "airBaltic" saglabāt dzīvu. Priekšnoteikums tam ir tas, lai viņiem vasaras sākumā izdotos ātri atbrīvoties no liekajām lidmašīnām," sacīja Kukemelks. Rakstiskā atbildē raidījumam "Aktuālā kamera" "airBaltic" savus lielos zaudējumus skaidroja ar ārējiem apstākļiem. "Rezultātu ietekmēja faktori, kas nav saistīti ar uzņēmuma darbību. Tie ietver valūtas svārstības, ar finansējumu saistītus efektus, samazinātu ekonomisko atbalstu un nepārtrauktu izmaksu pieaugumu. Karš Tuvajos Austrumos arī radīja papildu spiedienu," teikts atbildē.

Kukemelks uzskata, ka netiks pieļauts, ka "airBaltic" bankrotē, un tiks veltītas pūles, lai atrastu jaunus lidmašīnu īpašniekus, kas pārņemtu nomas līgumus. "Viņu laiks un kapitāls vēl nav beidzies. Viņi jau šodien var atrast alternatīvas, kas ir saprātīgas visiem, tostarp iznomātājiem, kuri nevēlas, lai tirgū vienlaikus nonāktu 60 lidmašīnas. Tas samazinātu šo lidmašīnu vērtību. Es domāju, ka šodien aktīvi tiek meklēti risinājumi, un šie risinājumi tirgū pastāv. Tomēr ziņas par Latvijas valdības atkāpšanos šo situāciju neatvieglo. Tas ļoti skaidri prasa valsts mēroga mandātu, ka mēs vēlamies rast risinājumu. Bet, lai tas pastāvētu, ir jābūt ministram, kurš ir gatavs to virzīt uz priekšu," sacīja Kukemelks.

"airBaltic" zaudējumi pirmajā ceturksnī pieauga līdz 70 miljoniem eiro. Un tikai nesen Latvijas valdība piešķīra aviokompānijai 30 miljonu eiro aizdevumu. Klimata ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Sanders Salmu šeit uzsvēra Eiropas valsts atbalsta noteikumus. "Latvijas valdībai, sniedzot papildu atbalstu "airBaltic", ir jāvadās arī no Eiropas valsts atbalsta noteikumiem, un to atbilstību var izvērtēt Eiropas Komisija. Pagaidām Komisija nav uzsākusi nekādas procedūras, lai pierādītu, ka Latvijas valdība ir rīkojusies nepareizi," sacīja Salmu. Vispārējā fona sistēma neļauj panākt nekādus ātrus uzlabojumus. Tā vērtē LHV makroekonomikas analītiķe Trīnu Tapvere. "No makroekonomiskā viedokļa šī situācija "airBaltic" nekļūs vieglāka. Degvielas cenas pieaug, un turklāt cilvēki vairs tik ļoti nevēlas ceļot. Tas nozīmē, ka šis atbalsts, izņemot finansiālo pusi, nenāks no makrovides. Iespējams, vienīgā iespēja ir tāda, ka arī Latvijas valsts vai pārējās Baltijas valstis to izmantos," komentēja Tapvere. Ne Kukemelks, ne Salmu neuzskata par ticamu Igaunijas un Lietuvas iejaukšanos "airBaltic" glābšanā.

Neskatoties uz to, ka uzņēmuma zaudējumi ir vairāk nekā divkāršojušies, "airBaltic" ziņoja par 12% ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirmajā ceturksnī, pasažieru skaitam sasniedzot 1,5 miljonus pirmā ceturkšņa darbībā. Tomēr tīro peļņu ietekmēja ASV un Izraēlas kara ar Irānu sekas. Turklāt "airBaltic" flote ir pārāk liela krīzei un nav pilnībā piemērota Eiropai, pavēstīja raidījums "Aktuālā kamera".

Igaunijas aviācijas eksperts Svens Kukemelks iepriekš izteicās, ka "airBaltic" drīzumā, visticamāk, bankrotēs. Tomēr situāciju sarežģī politiskā krīze Latvijā un valdošās koalīcijas sabrukums — valstij pieder aviokompānijas lielākā daļa, tāpēc par tās nākotni būs jālemj varas iestādēm. Aprīlī valsts piešķīra "airBaltic" īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā.

"airBaltic" grupas zaudējumi pirmajā ceturksnī pieauga līdz 70,1 miljonam eiro.

"Makroekonomiskā situācija "airBaltic" noteikti neuzlabojas. Cenas, īpaši degvielas cenas, turpina pieaugt, un cilvēki vairs neceļo tik daudz. Tas nozīmē, ka ārējā ekonomiskā vide nepalīdz uzņēmumam stiprināt savu finansiālo stāvokli. Tāpēc vienīgā reālā iespēja ir atbalsts no valsts vai kaimiņvalstīm," atzīmēja makroanalītiķe Trīna Tapvere.

Tomēr Igaunijai nav nodoma atbalstīt vienu no saviem galvenajiem pārvadātāju partneriem.

"Šādas diskusijas ir notikušas, taču mūsu stratēģija ir paļauties uz vairākiem pārvadātājiem, nevis uz vienu. Pašlaik mēs neredzam vēlmi investēt naudu "airBaltic" ne no Igaunijas, ne no Lietuvas," paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas vicesekretārs Sanders Salmu.

Pieaugošo degvielas cenu dēļ "airBaltic" aprīlī atcēla 3% no saviem plānotajiem reisiem un maijā - 6,5%. Vasaras sezonā no jūnija līdz oktobrim tiks samazināti vēl gandrīz 3% lidojumu.