Arī Igaunijā un Lietuvā šobrīd notiek saspringti iekšpolitiskie procesi – par to “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Skolēnu bandas izlaupa veikalus
Igaunijā skolēnu bandas arvien biežāk veic zādzības veikalos, un iemesli varētu būt sociālo tīklu, garlaicības un mājas vides ietekme, intervijā sabiedriskajam medijam ERR sacīja “Viking Security” firmas drošības dienestu nodaļas vadītājs Juhans Aja. "Agrāk bērnu bandas zādzības mūsu uzņēmuma aizsargātajos veikalos veica vienu vai divas reizes mēnesī, tagad - vienu vai divas reizes nedēļā," ETV raidījumā “Terevisioon” sacīja Aja. Saskaņā ar viņa datiem, nepilngadīgo zagļu vecums ir no 12 līdz 16 gadiem, bet lielākā daļa ir jaunāki par 14 gadiem, jo tas ir zemākais kriminālatbildības vecums. "Pie atbildības var saukt no 14 gadu vecuma, un viņiem ir nesodāmības sajūta," sacīja Aja. Starp zagtajām precēm izceļas kosmētika. "Daļēji viņi zog sociālo tīklu ietekmē. Slavas dēļ. Bet arī garlaicības dēļ. Sociālie tīkli nosaka noteiktu dzīves standartu. Starp iemesliem viņi min arī nevēlēšanos doties mājās un nepietiekamu kabatas naudu," sacīja raidījuma viesis, piebilstot, ka vecāki bieži vien nezina, ko dara viņu bērni. Tajā pašā laikā zog arī bērni no turīgām, pārtikušām ģimenēm. Aja arī atzīmēja, ka kopējais zādzību skaits Igaunijā ir stabilizējies, taču ir bijis vairāk sērijveida zagļu, kas pārdod zagtas preces.
Zog arī Latvijā
Te uzreiz jāparaugās, kas notiek pie mums Latvijā. “Nra.lv” aptaujāja dažus lielveikalu apsargus, kuri atzina, ka katru dienu nākas saskarties ar zādzībām. “Tie visbiežāk ir skolēni, kas laikam cenšas kaut ko pierādīt saviem klasesbiedriem. Tās mantas, ko viņi zog, ir lētas un viņiem nevajadzīgas. Mēs, protams, viņus noķeram,” saka lielveikala apsargs J. Strazdiņš. Viņš gan nedomā, ka Latvijā pastāvētu kādas mazgadīgo bandas - tas nav tā organizēti un mērķtiecīgi, bet stihiski un šad tad.
“Pēdējā laikā ir bieži redzēti tādi gadījumi, ka kungs veikalā atkorķē alkoholiska dzēriena pudeli un turpat to iztukšo,” stāsta veikala kasieris O. Šmečuks. “Arī tā ir zagšana. Saucam policiju. Ja indivīds zadzis jau iepriekš, viņam draud kriminālatbildība,” saka Šmečuks.
Zādzības Latvijas veikalos ir pieaugoša problēma. Pēdējos gados reģistrēto gadījumu skaits ir palielinājies par aptuveni 10-15%, Valsts policijai fiksējot desmitiem tūkstošu pārkāpumu gadā. Zagļu vidū dominē recidīvisti un organizētas grupas, taču arvien biežāk tiek izmantotas arī jaunas, modernas metodes.
Pircēji apzināti ievada lētāku preču kodus dārgākiem produktiem vai manipulē ar veikalu lojalitātes kartēm.
Veikalos pastiprināti darbojas organizētas un profesionālas zagļu grupas.
Visbiežāk tiek zagtas nelielas preces, pārtikas produkti un kosmētika. Mazumtirgotāji (piemēram, “Rimi”, “Elvi”, “Maxima”, “Lidl”) pastiprināti iegulda drošības risinājumos, tostarp mākslīgā intelekta videonovērošanā, preču marķēšanā un apsardzes darba optimizēšanā. Latvijā par zādzību nelielā apmērā (ja nozagtās mantas vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu) iestājas administratīvā atbildība. Ja pārkāpums ir regulārs (recidīvs) vai zādzība izdarīta grupā, tā tiek kvalificēta kā kriminālnoziegums, par ko draud reāla brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai citi sodi.
Valdošo rīvēšanās arī Igaunijā
Kamēr Latvijā sabruka Evikas Siliņas valdība un turbotempā ir izveidota Andra Kulberga valdība, arī Igaunijā notiek līdzīgi procesi, bet tikai ar nobīdi laikā. Jo parlamenta (Rīgikogu) vēlēšanās būs 2027. gada 7. martā - vēl 10 mēneši.
Uz Reformu partijas reitingu krituma fona plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk tiek apspriestas iespējamās izmaiņas valdībā. Premjerministrs šādus plānus noliedz, tomēr opozīcija uzskata, ka runas par "valdības reformu" nav parādījušās nejauši. Pēc politikas ekspertu domām, iespējamās izmaiņas Ministru kabinetā, visticamāk, nepalīdzēs koalīcijai atgūt iepriekšējo atbalstu pirms vēlēšanām. Sarunas par iespējamām izmaiņām valdībā pastiprinājās pēc virknes publikāciju par iekšējo spriedzi koalīcijā un Reformu partijas popularitātes kritumu, raksta ERR. Taču, pēc premjerministra Kristena Mihala teiktā, pašlaik nav plānu nomainīt ministrus vai mainīt koalīciju. "Nav plānu pārmaiņām. Un, iespējams, es zinātu, ja šāds plāns pastāvētu. Un turklāt - ja kādam ir šāds plāns, mēs to noteikti neapspriedīsim ar preses starpniecību. Šādas lietas tiek apspriestas tieši starp cilvēkiem," sacīja Mihals. Pēc opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvja Tanela Kīka teiktā, runas par iespējamām izmaiņām koalīcijā nav parādījušās nejauši. "Apstākļos, kad koalīcijas kopējais reitings šodien ir zemāks nekā jebkuras parlamentārās opozīcijas partijas reitings atsevišķi, ir acīmredzams, ka koalīcija meklē kādus risinājumus. Viņi domā par B plāniem, C plāniem. Kāds droši vien pametīs politiku, kāds domā par pāreju uz citu partiju, un kāds patiešām apsver iespējamās izmaiņas valdībā vai citas, es teiktu, diezgan izmisīgas iespējas," sacīja Kīks. "Es pat nezinu, kā opozīcija var runāt par izmaiņām valdībā, jo tikai koalīcija vispār var par to diskutēt," uz to oponēja Mihals. Pēc politologa Tīnu Sārta domām, pašreizējā posmā, desmit mēnešus pirms vēlēšanām un kad Reformu partijas atbalsts vairāk nekā gadu saglabājas rekordzemā līmenī, ministru nomaiņai diezin vai būtu būtiska ietekme. "Es domāju, ka Reformu partijai vilciens jau ir aizbraucis - līdz nākamajām vēlēšanām. Lai ko viņi tagad darītu, visticamāk, viņi nevarēs izkļūt no šīs popularitātes krīzes. Un mēs to jau esam redzējuši Igaunijā uz iepriekšējo valdību piemēra: kad viņi zaudēja savu vēlētāju uzticību, bija nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos. Parasti tas notiek jau tad, kad partija ir opozīcijā, un tikai nākamajā vēlēšanu ciklā," sacīja Sārts.
Lietuvā valdību lamā nebalsī, taču tā nekrīt un nekrīt
Valdības koalīciju krīze ir slimība arī Lietuvā, kur dramatiski nogāzies premjerministres Ingas Ruģinienes reitings un joprojām pastāv dīvaina “laulība” starp “reālpolitiķiem”, kas ir sociāldemokrāti un Zemnieku un zaļo savienība no vienas puses, un galējiem populistiem un politikas huligāniem “Nemunas ausma”.
Lietuvas plašsaziņas līdzekļos nerimst pret “Nemunas ausmu” vērsta kritika, kur piedalās arī valsts budžeta finansētais sabiedriskais medijs LRT. “Remigijs Žemaitaitis un viņa vadītā partija "Nemunas ausma" Seimā cenšas palielināt skaidras naudas maksājumu limitu. Viņi cenšas pierunāt pilsoņus rīkot referendumu vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Žurnālistu kopīgas komandas apkopotā informācija liecina, ka "Nemunas ausmas" biedriem patīk skaidra nauda: pieci partijas ar lielākajiem šādiem uzkrājumiem pārstāvji glabā vairāk nekā miljonu eiro. Citu partiju pārstāvji ar skaidru naudu tā nerīkojas. Politiķu uzkrājumi aug straujāk nekā deklarētie gada ienākumi,” raksta LRT. "Tā absolūti nav jūsu darīšana, kāpēc man vajadzīga šāda naudas summa," - tā uz žurnālistu jautājumu par saviem uzkrājumiem atbildēja Seima Korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks sociāldemokrāts Ramuns Vižints. 2024. gadā (šie ir pagaidām jaunākie publiski pieejamie dati) politiķis skaidrā naudā deklarējis 205 tūkstošus eiro. Bankā viņš glabājis mazāk nekā četrus tūkstošus eiro. Dusmās pret “Nemunas ausmu” ir apvienojusies apvienota sabiedrisko un privāto mediju komanda no LRT, “Siena”, “Redakcija”, “15min” un “Delfi”, kuras žurnālistu apkopotie dati liecina, ka tikai neliela politiķu un ar viņiem saistītu personu grupa glabā vairāk nekā divus miljonus eiro skaidrā naudā. Vairāk nekā puse no šīs summas atrodoties pie pieciem partijas "Nemunas ausma" pārstāvjiem. Katra no šiem politiķiem un ar viņiem saistītajām personām uzkrājumi ievērojami pārsniedz 100 tūkstošu eiro slieksni. Žurnālisti konstatējuši, ka starp skaidras naudas uzkrājumu apjoma līderiem ir partijas "Nemunas ausma" līderi Remigijs Žemaitaitis un Roberts Puhovičs, kā arī viņu koalīcijas partneris sociāldemokrāts P. Vižints. Lielas naudas summas skaidrā naudā glabā arī Artūrs Zoks, Seima deputātes Gintares Skaistes aizstāvis un padomnieks Ramūns Kartjanis, deputāta Igna Veģeļa ģimene, kā arī prezidenta padomnieks Donāts Augulis.
Nākamās Lietuvas Seima vēlēšanas paredzētas 2028. gada 8. oktobrī. Tātad ir vēl diezgan tālu. Taču Lietuvas poliskā vide ir uzkarsēta līdz sarkankvēlei - pastāv milzīgs sabiedrisko aktīvistu spiediens uz valdību.
Pagājušā gada nogalē izcēlās masu protesti pret valdošās koalīcijas iecerētajiem likuma grozījumiem par LRT ģenerāldirektora iecelšanas kārtību. Tas bija šķietami nebūtisks sīkums, tomēr izrādījās pietiekams iegansts sacelt neprāta troksni un runāt par “vārda brīvības apdraudējumu Lietuvā”.
Lietuvā valdošās koalīcijas politiskās plaisas ir pat nesalīdzināmi lielākas nekā Latvijā līdz valdības krišanai starp Zaļo un zemnieku savienību un “Progresīvajiem”, taču Ingas Ruģinienes valdība joprojām turas. Neviens gan nezina, kurā dienā tā pēkšņi kritīs. Var būt jebkurā dienā, bet var tādā garā turpināties vēl ilgi.
Sēras vieno, jo labs cilvēks aizgājis
Bet viena lieta, kur visa Lietuvas sabiedrība un visas partijas, visas augstākās amatpersonas ir spējušas būt vienprātīgas, neskatoties ne uz ko, ir sēras par sportista un politiķa Jevgēņija Šukļina pāragro nāvi.
Jevgēņijs Šukļins nupat nomira 41 gada vecumā. Viņš bija Seima deputāts no Liberālās kustības, bijušais kanoe airētājs un 2012. gada Londonas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Vēlāk medaļa tika anulēta pēc dopinga skandāla. Savu politisko karjeru viņš sāka 2014. gadā Visaginas pašpārvaldes padomē, bet 2024. gadā tika ievēlēts Lietuvas Seimā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteica līdzjūtību saistībā ar Seima deputāta un bijušā sportista Jevgeņijas Šukļina nāvi, sakot, ka valsts ir zaudējusi "brīnišķīgu cilvēku, kurš mīlēja dzīvi un inficēja citus ar savu optimismu". Pēc valsts vadītāja vārdiem, Šukļins bija spēcīga personība - "sportā, politikā un sabiedrībā", un viņa enerģija, atvērtība un ticība cilvēkiem daudziem paliks gaišā atmiņā. Arī premjerministre Inga Ruģiniene izteica līdzjūtību, norādot, ka Lietuva ir zaudējusi izcilu cilvēku, ar apbrīnojamu aktivitāti un centību gan sportā, gan politikā.
Zog datus uz nebēdu
Aprīļa sākumā tika pamanīts datu zādzības fakts no Lietuvas Reģistru centra, kas sākumā palika mediju un sabiedrības nesaprasts, bet pamazām ir izvērsies par lielāko skandālu valstī.
Datu noplūde Lietuvā skāra valsts uzņēmumu “Registrų centras” (Reģistru centrs), noplūstot vairāk nekā 600 000 “Nekilnojamojo turto registro” (NTR) izrakstu. Aptuveni 540 000 iedzīvotāju vārdi, uzvārdi, dzimšanas dati, personas kodi un īpašumu dati nonāca kādu nezināmu trešo personu rīcībā.
Hakeri neuzlauza tieši pašu Reģistru centra sistēmu, bet gan izmantoja trešās puses autorizētus datus - nozagtus Migrācijas departamenta darbinieku pieslēgšanās datus.
Pēc informācijas nonākšanas atklātībā no amata atkāpās Reģistru centra vadītājs Adrjus Juss. Valsts amatpersonas, tostarp prezidents Gitans Nausēda, notikušo raksturoja kā valsts drošības apdraudējumu un iespējamu Krievijas izlūkdienestu hibrīdu operāciju.
Saskaņā ar oficiālo informāciju, noplūde neskāra personīgos kontaktus (tālruņus, e-pastus), paroles vai maksājumu un banku informāciju. Tāpat netika atklāti privāti īpašumu pārvedumu līgumi vai ar to saistīti dokumenti.
Piektdien notika Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas ārkārtas sēde saistībā ar vērienīgo datu zādzību no Reģistru centra. Uz sēdi bija aicināti Iekšlietu, Ekonomikas un inovāciju ministriju, Reģistru centra, Nacionālā kiberdrošības centra, Valsts datu aizsardzības inspekcijas, Valsts drošības departamenta un Otrā operatīvo dienestu departamenta pārstāvji. Dalībnieki uzklausīja informāciju par kiberuzbrukumiem un datu zādzībām, kā arī izvērtēja ar tiem saistītos draudus. "Pirmkārt, mūs satrauc nacionālās drošības aspekti, iespējamās informācijas noplūdes ietekme uz mūsu amatpersonu, virsnieku un specdienestu darbinieku drošību. Ja viņu personas dati nonāktu naidīgu dienestu rokās, kā mēs to visu vērtētu, kādi ir plāni aizsargāties pret šiem riskiem un tos pārvaldīt," aģentūrai BNS sacīja Nacionālās drošības aģentūras priekšsēdētāja vietnieks Laurins Kašjūns.
Tikmēr par datu noplūdi dažādas versijas izsaka eksperti. Tiek pieļauts, ka šajā gadījumā nav runa par agresīvās kaimiņvalsts tīkojumiem, bet par individuāliem komersantiem, kurus interesē fakti nekustamo īpašumu tirgū.
IT speciālists Marjus Pareščs ziņu portālam "Lrytas" stāsta, ka viņam ir vairākas versijas par to, kam varētu būt bijis nepieciešams iegūt tik lielu datu apjomu par iedzīvotāju nekustamo īpašumu aktīviem. Tomēr pagaidām viņš publiski vēlējies runāt tikai par vienu versiju. Eksperts pieļauj, ka kādam varētu būt bijusi nepieciešama datubāze ar nekustamo īpašumu vērtībām.
