Hormuza šauruma blokāde, kas traucē jēlnaftas, gāzes un minerālmēslu piegādēm un ir izraisījusi globālu energoresursu krīzi, pasaules tirgū ir radījusi iespaidīgu cenu celšanos. Jēlnaftas cena pirmdien bija sasniegusi 107 USD par barelu, bet otrdien bija gandrīz 104 USD, kas joprojām ir ļoti augsta, “neveselīga” cena. Līdz ar to dārgāks ir teju vai viss. Taču ne pilnīgi viss. Ir arī tādas preces, kas tieši pretēji – piedzīvo jūtamu cenas kritumu. Kas tās ir?
2024. gadā Rietumāfrikā bija skarba kakao pupiņu neraža. Birža uz tā rēķina satrakojās, un kakao cena sasniedza rekordaugstu līmeni - vairāk nekā 11 500 USD par metrisko tonnu. Taču tagad fjūčeru cenas ir kritušās līdz 3000-5000 USD.
2024. gadā ekstremāli laikapstākļi (“El Ninjo”, spēcīgas lietavas un sausums) un kultūraugu slimības (piemēram, dzinumu vīruss) izpostīja ražu Kotdivuārā un Ganā, kas ražo gandrīz 60% no pasaules kakao.
Kakao patēriņš pie šādām cenām samazinājās, kā rezultātā lielie ražotāji izmantoja mazāk kakao, samazināja iepakojumus (saraušanās inflācija) vai pārveidoja produktu sastāvu.
Globālā tirgus vērtības kritums ir novedis Rietumāfrikas lauksaimniekus bezcerīgā stāvoklī. Tā kā Ganas un Kotdivuāras valstu regulatori nosaka ražotāju cenas gadu iepriekš, pamatojoties uz iepriekšējiem maksimumiem, pēkšņais starptautiskā tirgus kritums padarīja pupiņas dārgākas, nekā tirgotāji bija gatavi par tām maksāt.
Valsts pārvaldes ir spiestas samazināt garantētās lauksaimniecības cenas - Ganā lauksaimnieku garantētie ienākumi ir kritušies gandrīz par 30%. Daudziem lauksaimniekiem ir grūti atļauties mājsaimniecības pamatvajadzības vai viņi pilnībā atsakās no lauksaimniecības.
Neparedzamas ekstremālas nokrišņu daļiņas un ilgstoši sausuma periodi rada eksistenciālus draudus kakao kokiem. Daudzas plantācijas noveco, un jaunas investīcijas joprojām ir ierobežotas.
Kakao audzētāju bizness ir vienas vienīgas asaras un mokas - ir slikti, kad raža ir maza, bet, kad raža ir laba, to nevar gana dārgi pārdot.
Pasaules tirgū kakao pupiņu cena pēdējā laikā mežonīgi lēkā augšup un lejup - ja skatās uz pēdējā mēneša rādītājiem, tad tā paaugstinājās par 11,77%, bet, ja uz pēdējo nedēļu, tad ir kritusi par vairāk nekā 17%.
Neskatoties uz kakao vairumtirdzniecības nākotnes līgumu cenas kritumu, gatavo šokolādes produktu cenas lielveikalu plauktos visā pasaulē joprojām ir pastāvīgi augstas. Šokolādes cenas 2025. gadā sasniedza nepieredzētu līmeni. Eiropas Savienībā mazumtirdzniecības šokolādes cenas 2025. gadā bija vidēji par 21,1% augstākas nekā 2024. gadā. Neskatoties uz to, ka kakao vairumtirdzniecības izmaksas ir samazinājušās salīdzinājumā ar 2024. gada beigu rekordiem, gatavie šokolādes produkti joprojām ir dārgi. Tāpat arī Latvijā šokolāde nav necik lētāka kā pērn.
Tev nebūs lētu šokolādi ēst
Līdzīgi ir visur pasaulē, arī Kanādā. “The Canadian Press” raksta: “Eksperti brīdināja, ka jēlkakao cenas kritums, visticamāk, neparādīsies jūsu pārtikas veikalā.” Šokolāde veikalos šodien tika plānota un ražota jau pirms vairākiem mēnešiem, sacīja “KPMG Canada” piegādes ķēdes un iepirkumu partneris Tims Vebs. "Kakao nākotnes līgumu cenas, ko redzat šodien, veikalu plauktos nenonāks pat 12 mēnešus," viņš teica. Tas nozīmē, ka patērētāji šokolādes cenu kritumu neredzēs šajā sezonā - vai, iespējams, pat nākamajā. Pieaugot jēlkakao cenai, daudzi šokolādes ražotāji mainīja savas receptes un pārveidoja aprīkojumu, lai saglabātu zemas izmaksas, sacīja Vebs. Mērķis bija padarīt savu piegādes ķēdi noturīgāku, samazināt izmaksas un samazināt atkarību no jēlkakao savos produktos, viņš teica. Piemēram, daži sāka ražot šokolādes olas ar mazāku kakao daudzumu, kas nozīmē plānāku čaumalu izgatavošanu un pildīšanu ar karameli, nugu, fudžu, zemesriekstu sviestu un citām lētākām alternatīvām šokolādes aizstāšanai. "Faktiskās kakao šokolādes, kas ir plāksnē, daudzums ir samazināts," sacīja Vebs. Un šīs izmaiņas receptēs un ražošanas procesos, visticamāk, paliks. Produkta sastāva pārveidošana, lai iegūtu precīzu garšu un tekstūru, ir resursietilpīgs un laikietilpīgs process, sacīja Vebs. Uzņēmuma "Nourish Food Marketing" prezidente Džoanna Makartūra sacīja, ka šokolādes vai konfekšu receptes pārveidošana nozīmē arī jauna iepakojuma un mārketinga izmaksu segšanu. "Tās visas ir sarežģītas lietas. Tās nevar izmainīt par centiem," viņa teica. Makartūra sacīja, ka uzņēmumi, visticamāk, saglabās mazumtirdzniecības cenas tādas pašas kā tagad un atgūs daļu no augstākajām izmaksām, kas radušās pēdējo gadu laikā. Tas nozīmē, ka ražotāji šogad varētu gūt lielāku peļņu.
Visi to tik vien prasa - kafijpupiņas
Vēl viena manta, kurai cena kopš pagājušā gada rudens ir spēji kritusi, ir kafija. Pagājušā gada oktobrī kafijas pupiņas maksāja 420 USD/Lbs, bet 2026. gada 18. maijā tikai 259 USD/Lbs.
“Arabica” šķirnes kafijas fjūčeru cena pašlaik ir aptuveni 2,7 ASV dolāri par mārciņu, kas ir tuvu zemākajam līmenim kopš 2024. gada novembra, un spiedienu radīja cerības uz piedāvājuma pieaugumu tuvākajā laikā.
Tirgotāji rūpīgi seko līdzi gaidāmajai 2026./27. gada ražai vadošajā ražotājā Brazīlijā.
Brazīlijas ražošanas apgabalos laika apstākļi joprojām ir labvēlīgi, galvenokārt valda sauss laiks un augsta temperatūra, kas veicina ražas novākšanas progresu un samazina ražošanas riskus šajā laikā. Lai gan tirgus joprojām ir sākuma fāzē, tas jau paredz lielāku ražu, tādējādi turot cenas zem spiediena.
Aprīļa beigās Kafijas tirdzniecības akadēmija prognozēja, ka Brazīlijas 2026./27. gada produkcija pieaugs par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 71,4 miljonus maisu.
Kafijas tirgus nobrukumu novērš... Hormuza šaurā bezizeja
Vairāki stratēģi prognozē, ka līdz gada beigām kafijas cena var aizvirzīties vēl zemāk - uz 2 USD par mārciņu.
Tirgus analītiķi salīdzina kafijas un kakao pupiņu cenas kritumu, atzīstot, ka ir daudz paralēļu. Spriežot pēc eksperta Alekša Rubinšteina rakstītā vietnē “Cofee Network”, labā raža Brazīlijā un Vjetnamā, kas ir samazinājusi pupiņu cenu, varētu novest pat pie tirgus sabrukuma, taču kaut cik rāmjos cenu uztur tas, ka Hormuza šaurums ir bloķēts un degviela, loģistika, apdrošināšana ir dārga. Šie ir riski, kurus tirgus tāpat ievērtē.
Te viens cilvēks var loģiski jautāt, kāpēc Latvijā kafejnīcā, restorānā vai DUS kafija maksā 2-3 eiro, nevis 1-1,50? Tas ir naivs jautājums, jo kurš gan ies pazemināt cenu, ja karoti maltas kafijas, šķīdinātu karstā ūdenī, var pārdot par 2,50 un pircēju pietiek? Labā nākotnes raža Brazīlijā kafijas krūzi Latvijā nekādi neietekmē.
Unikāla zeme - Latvija
Latvijā kafijai tiek piemērots akcīzes nodoklis. Pašreizējā nodokļa likme ir 142,29 eiro par 100 kg neto svara. Patērētājiem tas nozīmē papildu nodokli aptuveni 1,42 eiro apmērā par kilogramu kafijas.
Tas ir papildus standarta 21% PVN likmei, kas padara kafiju ievērojami dārgāku salīdzinājumā ar kaimiņos esošajām Baltijas valstīm.
Ar šo akcīzes nodokli Latvija pasaulē izceļas. Vēl ir viena tikpat jocīga valsts Vācija, kur akcīzes likme ir 2,19 EUR par kilogramu grauzdētai kafijai un 4,78 EUR par kilogramu šķīstošajai kafijai.
Vēl arī Dānijā vēsturiski kafijai tika piemērots augsts luksusa preču akcīzes nodoklis (aptuveni 25% jeb 7,67 DKK par kg). Taču Dānijas valdība pakāpeniski samazina šo nodokli - 2026. gada sākumā nodoklis tika samazināts uz pusi, bet nākamgad plānots to atcelt pavisam.
Dažas citas Eiropas valstis, tostarp Beļģija, Horvātija un Grieķija, saglabā selektīvus valsts akcīzes nodokļus kafijai un saistītajiem produktiem.
Izņemot Latviju un vēl dažas Eiropas valstis, lielākā daļa pasaules, tostarp galvenie kafijas ražošanas reģioni, piemēram, Centrālamerika, Dienvidamerika, Āfrika un Āzija, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, kafijai akcīzes nodokli nepiemēro.
Šā gada budžeta apspriešanas laikā pērn Saeimā deputāti piepeši atcerējās, ka kafijai ir akcīzes nodoklis, un diskutēja, ka vajadzētu to atcelt - ka tas ir muļķīgs un nav kafijā nekā tāda kaitīga kā alkoholā vai limonādēs ar augstu cukura saturu. Taču akcīzes nodoklis jau bija iebudžetēts ieņēmumu plānos un palika spēkā. Nu varbūt tad darbā pie nākamā budžeta akcīzi kafijai atcerēsies un varbūt atcels?
Apelsīnu sulu dzersim šovakar
Starp dažādām precēm un izejvielām pasaules biržā izceļas apelsīnu sula, kas ir piedzīvojusi spēju cenas kritumu.
2026. gada 18. maijā cena nokritās līdz 160,30 USD/mārciņā, kas ir par 2,52% mazāk nekā iepriekšējā dienā. Pēdējā mēneša laikā apelsīnu sulas cena ir kritusies par 9,59% un ir par 36,34% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina tirdzniecība ar starpības līgumu (CFD) dati, kas atspoguļo šīs preces etalona tirgu.
Te atkal ir kas līdzīgs kā ar kafiju un kakao - bija slikta apelsīnu raža dabas apstākļu un augļu slimību dēļ, bet tagad prognozes ir kļuvušas optimistiskākas. Kāpēc tāds optimisms, nav īsti saprotams, jo nav dzirdēts, ka būtu izdomātas kādas brīnumzāles pret citrusaugļu slimībām, kas izplatītas 60 valstīs. Vēl ir tā, ka pasaulē ir stipri krities pieprasījums pēc apelsīniem it kā augstā cukura satura dēļ augļos, bet varbūt apelsīni ir sākuši negaršot?
Laša kundze bola acis
Tikmēr laša cena 2026. gada 8. maijā nokritās līdz 68,27 Norvēģijas kronām par kilogramu, kas ir par 15,49% mazāk nekā iepriekšējā dienā. Pēdējā mēneša laikā laša cena ir kritusies par 9,42% un ir par 11,70% mazāka nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina tirdzniecība ar starpības līgumu (CFD), kas atspoguļo šīs preces etalona tirgu.
Te atkal būtu jāiet uz veikalu skatīties, cik lēti kļuvuši laši, pirkt tos un ēst pilnām mutēm. Un uzdzert lēto apelsīnu sulu.
Taču nekā - apelsīnu sula maksā tik, cik maksājusi, un laši tāpat...
Ar lašiem gan ir tā, ka, gods kam gods, tirgotāji, kad iepirkuma cena kļūst pavisam zema, mēdz “izsviest” lašus akcijās ar samazinātu cenu. Tas vairāk attiecas uz svaigiem lašiem, kamēr iepakotie mazsālītie un kūpinātie reti kad redz cenas samazinājumu.
Bet nu nevajag lašus pārāk daudz ēst - kad lašu ir pārāk daudz, tie “piegriežas”. Tā tas bijis 16. gadsimta beigās, kad amatu mācekļi sadumpojušies par to, ka viņus baro tikai ar lašiem, un pieprasījuši siļķes. Jo tolaik Daugava bija pilna ar lašiem un tos viegli varēja sazvejot lielos daudzumos. Ja lasis ir dārgs, tad tā ir delikatese, bet, ja lēts - tad bez vērtes.
