Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasa ekonomikas izaugsmi un jau pēc mēneša paziņo par augšupejas “pozitīvo dinamiku”.
Ekonomikas problēmām veltītā 15. maija sanāksmē Putins paziņoja, ka “valdības īstenotie pasākumi un lēmumi pēdējā laikā sākuši vainagoties ar nelieliem, bet tomēr pozitīviem rezultātiem. To apstiprina šī gada marta pozitīvā statistika”, viņš secināja, atsaucoties uz Krievijas Federālā valsts statistikas dienesta (“Росстат”) datiem, ar ko dažas dienas iepriekš viņu iepazīstināja ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs. Ministrs Putinam noziņoja, ka martā Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 1,8%. Putins valdībai “lūdza” visās nozarēs un ekonomikas sektoros “topošo pozitīvo dinamiku” nostiprināt: “Tas ir, ekonomikas izaugsmi padarīt spēcīgāku un ilgtspējīgāku.”
Putinam ziņo par ausij tīkamiem skaitļiem
Rešetņikovs Putinam atskaitījās, ka martā vairumtirdzniecības apgrozījums Krievijā audzis par 8%, mazumtirdzniecības - par 6,2%, rūpnieciskās ražošanas apjoms - par 2,3%, apstrādes rūpniecības - par 3%. Ministrs vadonim skaidroja, ka Krievija IKP ziņā uz vienu iedzīvotāju strauji samazina atpalicību no ASV, tiesa gan, kopprodukta pieauguma statistiku pamatojot ar pirktspējas paritātes rādītāju, nevis nominālā IKP aprēķiniem. “Ja salīdzina IKP uz vienu iedzīvotāju pēc reālā valūtas kursa, nevis pēc pirktspējas paritātes, tad, piemēram, 2017. gadā Krievijas IKP bija 17,9% no ASV IKP, 2024. gadā - 17,6%, proti, Krievijas atpalicība no ASV šo gadu laikā pat nedaudz palielinājusies,” komentē “Telegram” kanāls “На самом деле нет”.
Putinam tīkamā statistika acīmredzot parādījās pēc iepriekšējām sanāksmēm ar ministriem un citām par ekonomiku atbildīgām amatpersonām, kad viņš uzstājās ar brīdinošiem paziņojumiem, pieprasot valdībai un Centrālajai bankai ekonomikas izaugsmi paātrināt. 23. martā Putins izteicās, ka “ir jāatgriežas pie ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes trajektorijas, protams, palēninot inflāciju”. Pirms mēneša, 15. aprīļa sanāksmē, viņš draudīgi pavēstīja, ka “vēlas dzirdēt detalizētus ziņojumus par ekonomisko situāciju un paskaidrojumus, kāpēc makroekonomisko rādītāju trajektorija ir zemāka, nekā gaidīts, turklāt ne vien zemāka par neatkarīgo finanšu ekspertu, bet arī Krievijas valdības un Centrālās bankas prognozēm (..) Un, protams, es gaidu priekšlikumus par papildu pasākumiem ar mērķi atjaunot ekonomikas izaugsmi,” piebilda Putins.
Situācija ekonomikā sarežģīta - jāsamazina izaugsmes prognoze
Krievijas 2026. gada budžets, ko Putins parakstīja 2025. gada nogalē, ir orientēts Ukrainas kara izdevumu segšanai. Valdība budžetu izstrādāja ar mērķi karadarbību turpināt, par prioritāti izvirzot armijas finansēšanu un bruņojuma ražošanu, 2026. gadā karam atvēlot rekordlielos 12,93 triljonus RUR (~ 177 mljrd. USD). Šī iemesla dēļ martā Putina valdība grasījās ierobežot budžeta tēriņus par 10%, plānojot 1,6% budžeta deficītu no IKP. Tika ziņots, ka sankciju spiediena un nodokļu paaugstināšanas rezultātā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas ekonomika sāk zaudēt izaugsmes tempu - 2026. gada janvārī-februārī federālā budžeta deficīts sasniedza 3,5 triljonus RUR (~ 48 mljrd. USD). Krievijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī piedzīvoja 0,3% kritumu salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, neskatoties uz 1,8% pieaugumu martā, par ko 15. maija sanāksmē paziņoja Putins. Ekonomiskās attīstības ministrija (“Минэкономразвития”) maijā ekonomikas izaugsmes prognozi 2026. gadam samazināja no 1,3% līdz 0,4%, Krievijas “Сбербанк” līdz 0,5-1,0%, uzņēmumu tīrā peļņa janvārī-februārī saruka par 43,2%. Atbilstoši “Росстат” datiem, federālā budžeta ieņēmumi janvārī-martā bija par 8,2% mazāki nekā pērn. “Mēs sagaidām, ka 2026. gadā spēsim saglabāt pozitīvu IKP pieaugumu 0,4% apmērā,” par atjaunināto valdības prognozi izteicās premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks (iepriekšējā paredzēja 1,3% IKP pieaugumu), proti, valdība cer izvairīties no ekonomikas lejupslīdes, taču par strauju izaugsmi nedomā.
Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (ЦМАКП) ekonomists Andrejs Gņidčenko, kurš apkopojis vadošo Krievijas un starptautisko finanšu organizāciju prognozes, to nosauca par negaidītu pārsteigumu, “…jo prognoze bija pārāk konservatīva” - budžeta plāns tiks apstiprināts ar Krievijas naftas vidējo eksporta cenas aprēķinu 59 USD par barelu un 50 USD nākamo trīs gadu laikā. Tas ir pat mazāk nekā vienmēr piesardzīgās Centrālās bankas prognozētā cena 65 USD par barelu 2026. gadā un 55 USD 2027.-2028. gadā. “Novaka prognoze iezīmē sarežģītu gadu: turpinās samazināties investīciju apjoms, saglabāsies samērā augsta inflācija (~ 5%), Krievijas mājsaimniecību ienākumu pieaugums reālā izteiksmē palēnināsies līdz 1,6% (salīdzinot ar 7,7% pērn), patērētāju aktivitāte kritīsies līdz 1,2% (2025. gadā - 4%),” raksta izdevums “The Moscow Times”. Ekonomiskā situācija ir kļuvusi par noteicošo faktoru Krievijas varas un jo īpaši Putina reitinga kritumam.
Lieli izdevumi un budžeta deficīts
2026. gada janvārī-aprīlī Krievijas federālā budžeta izdevumi sasniedza 17,6 triljonus RUR (~ 240 mljrd. USD). Ar 11,7 trilj. RUR ieņēmumiem (~ 160 mljrd. USD), izveidojās 5,9 trilj. RUR (~ 80 mljrd. USD) deficīts, salīdzinot ar 2,9 triljoniem (~ 40 mljrd. USD) 2025. gadā un 3 triljoniem (~ 42 mljrd. USD) 2023. gadā tajā pašā laika posmā. Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada pirmajos četros mēnešos Krievijas budžetā bija 1,2 triljonu (~ 16 mljrd. USD) pārpalikums.
2026. gada aprīlī deficīts bija 1,3 trilj. RUR (~ 18 mljrd. USD), kas ir rekordliels, salīdzinot ar iepriekšējo maksimumu 2025. gada aprīlī (970 mljrd. RUR jeb ~ 13 mljrd. USD).
Valdības plānotais 2026. gada budžeta deficīts bija 3,78 triljoni (~ 52 mljrd. USD), pirmajos četros mēnešos deficīta grafika nobīde bija 2,1 trilj. (~ 28 mljrd. USD) no plānotā. 80 mljrd. USD budžeta deficīts izrādījās pusotru reizi lielāks nekā sākotnēji visam gadam prognozētais, tas palielinās galvenokārt militāro izdevumu dēļ. No valsts iepirkumiem paredzētajiem 10,27 triljoniem RUR (~ 140 mljrd. USD) 56% jeb 5,7 triljoni RUR (~ 78 mljrd. USD) gada pirmajos četros mēnešos iztērēti galvenokārt militāri tehniskā kompleksa vajadzībām. Salīdzinājumam, kopējais reģionālo budžetu deficīts, kas izraisa Krievijas reģionu vadības un iedzīvotāju neapmierinātību, 2026. gadā varētu sasniegt 1,9 triljonus RUR (~ 26 mljrd. USD).
Pēdējo 12 mēnešu laikā federālā budžeta deficīts ir audzis līdz rekordlieliem 8,6 triljoniem RUR (~ 118 mljrd. USD), aprēķinājis “Telegram” kanāls “Spydell finance”. Plānotā deficīta grafika ievērošana ir nereāla, neskatoties uz Finanšu ministrijas centieniem budžeta parametrus līdzsvarot, kā tas izdevās uzreiz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2023. gada otrajā pusē. Februārī deficīts sāka strauji palielināties, jo vairumā ekonomikas sektoru nodokļu statistika īpaši iepriecinoša nebija. Ar naftas un gāzes ieguvi nesaistītās nozarēs 2026. gada aprīlī nodokļu ieņēmumi bija aptuveni 2,6 triljoni RUR (~ 36 mljrd. USD), kas ir par 13% mazāk nekā martā. Mēneša laikā PVN ieņēmumi samazinājās uzreiz par 30% - līdz 1,3 triljoniem RUR (~ 18 mljrd. USD), pārējie nodokļu ieņēmumi - par 11%, līdz 992 miljardiem RUR (~ 14 mljrd. USD). Krievijas ekonomika, izņemot naftas-gāzes un militāri tehniskā kompleksa nozari, turpina stagnēt, pieaugošo nodokļu un pieprasījuma krituma dēļ masveidā tiek slēgti vidējā un mazā biznesa uzņēmumi, kamēr budžeta izdevumi turpina pieaugt. 2026. gada aprīlī valdība iztērēja 4,7 triljonus RUR (~ 64 mljrd. USD) - par 0,3% vairāk nekā martā. Neplānotais naftas dolāru pieplūdums, visticamāk, neatrisinās augošo izdevumu problēmu, tāpēc visai ticama Krievijas budžeta deficīta prognoze 7,6 līdz 10 triljonu RUR apmērā (~104-137 mljrd. USD).
Cerībās uz naftu
Sākot ar maiju, Putina valdība cer uz strauju naftas un gāzes eksporta ieņēmumu pieaugumu. Krievijas budžets, ko paplucināja 2026. gada pirmā ceturkšņa militārie izdevumi, ASV un Izraēlas kara rezultātā ar Irānu saņēma negaidītu piešprici. Salīdzinājumā ar 8,5 triljonu RUR (~ 116 mljrd. USD) energoresursu eksporta ieņēmumiem 2025. gadā, pašreizējā izejvielu tirgus situācijā 2026. gadā tie varētu sasniegt 10 triljonus (~ 137 mljrd. USD). No resursu eksporta valdība aprīlī nodokļos iekasēja 856 miljardus RUR (~ 12 mljrd. USD) - gandrīz par 40% vairāk nekā martā (617 mljrd. RUR jeb ~ 8 mljrd. USD), bet mazāk nekā 2025. gada aprīlī (1,1 trilj. RUR jeb ~ 15 mljrd. USD).
Tuvo Austrumu konflikta gaitā pēc energoresursu cenu kāpuma pasaules tirgū, kad vidējā “Brent” markas jēlnaftas cena pieauga no 71,1 USD februārī līdz 103,7 USD martā un 120,4 USD aprīlī (Pasaules Bankas dati), Krievijas eksporta naftas markas “Urals” cena pieauga no 44,6 USD par barelu šī gada februārī līdz 77 USD martā un 94,9 USD aprīlī.
Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta aprīlī pārsniedza 2025. gada līmeni par apmēram 20% (771 miljardi RUR jeb ~ 11 mljrd. USD) salīdzinājumā ar 634 miljardiem (~ 9 mljrd. USD) pērnā gada aprīlī. Viens no eksporta ienākumu kāpuma iemesliem ir Krievijas rubļa vērtības pieaugums. Nodokļus no naftas uzņēmumiem iekasē rubļos, ieņēmumus nosaka naftas cenas ASV dolāros, bet gada laikā rublis ir nostiprinājies gandrīz par 7%. Taču ienākumi bija zemāki nekā varētu būt, ja naftas ieguve saglabātos 2025. gada līmenī. Galvenais iemesls ir ieguves apjomu kritums. Atbilstoši Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, 2026. gada martā tas bija mazāks nekā pagājušogad - 8,96 miljoni barelu dienā, 2025. gada martā - 9,16 miljoni, tās ir arī sekas Ukrainas uzbrukumiem Krievijas ostu infrastruktūrai.
Vai budžeta deficīts Krievijai ir problēma?
Pagaidām nē. Lai gan situācija ar ieņēmumiem ir slikta, Finanšu ministrijai (FM) četru mēnešu laikā nodokļos izdevās iekasēt 29% no gada plānotā (iepriekšējos divos gados 32-33%). Budžeta deficīts vēl nenozīmē, ka trūkst līdzekļu. Tas tikai norāda, ka valsts savus izdevumus finansēja nevis no iekasētajiem ieņēmumiem, bet citiem līdzekļiem (aizņemoties, izmantojot rezerves, privatizējot).
Krievijas Nacionālā labklājības fonda (ФНБ) likvīdie aktīvi 2026. gada 1. maijā bija 3,6 triljoni RUR (~ 50 mljrd. USD), kas ir 1,5% no IKP. Mēneša laikā tie samazinājās par 264 miljardiem RUR (~ 3,7 mljrd. USD). “Telegram” kanāls “Воля/Volya”: “Ar šādu izdevumu tempu valdības rezerves līdz gada beigām var izbeigties - par federālā budžeta deficīta finansēšanas avotu kļūs valdības uzkrājumi Krievijas banku depozītos. Atbilstoši Centrālās bankas datiem, 2026. gada 1. martā tie bija 7,4 triljoni RUR (~ 100 mljrd. USD). Turklāt FM nav problēmu piesaistīt līdzekļus ar valsts parāda vērtspapīru - federālo aizdevumu obligāciju (OФЗ) - emisiju. 2026. gada pirmajos četros mēnešos tādā veidā iegūti 1,7 triljoni RUR (~ 23 mljrd. USD). Valdība ar OФЗ finanšu instrumentu 2026. gadā gatavojas aizņemties 5,51 triljonus RUR (~ 75 mljrd. USD). Protams, palielināsies iekšzemes parāda apkalpošanas izmaksas, taču svarīgāki ir neatliekamie izdevumi, bet OФЗ maksājumi par slogu federālajam budžetam kļūs tikai nākotnē. Līdz ar to budžetam potenciāli būs pieejami 17 triljoni RUR (~ 233 mljrd. USD), kas segs izdevumus vismaz turpmākos 18 līdz 24 mēnešus pat pašreizējā fiskālo ieņēmumu līmenī. Protams, par agresīvo karu kādreiz būs jāmaksā, bet vēlāk. Turklāt, pateicoties ASV prezidenta Donalda Trampa dāvanai - vai nu karam, vai pamieram ar Irānu, Krievijas budžetā naftas dolāru būs vairāk, un tas ļaus ФНБ bilanci vismaz daļēji uzlabot. Piemēram, fonda lāpīšanas nolūkā FM laika posmā no 8. maija līdz 4. jūnijam iegādāsies ārvalstu valūtu un zeltu 1,5 mljrd. USD vērtībā.”
“Finanšu ministrija ir labvēlīgā situācijā: Krievijas Bankas pastāvīgā, bet konsekventā bāzes likmes samazināšana palielina pieprasījumu pēc valsts vērtspapīriem, par ko pirms kārtējā likmes samazinājuma 24. aprīlī (līdz 14,5%) ministrija bija gatava maksāt 15% gadā. Pēdējo četru mēnešu laikā budžets no aizņēmuma obligācijām saņēma 1,7 triljonus RUR (~ 23 mljrd. USD), kas ir 44% no iepriekš plānotā 52 mljrd. USD gada deficīta, tāpēc finanšu ministrs pašlaik īpaši neuztraucas, ka parāda apkalpošanai būs jātērē arvien lielāka budžeta daļa.
Galvenā problēma nav budžeta deficīts - aizņemšanās iespējas iekšējā tirgū nav izsmeltas - maija sākumā pieejamās 11 triljonu RUR (~ 150 mljrd. USD) fiskālās rezerves - 50 mljrd. USD Nacionālajā labklājības fondā un 100 mljrd. USD banku noguldījumos Kremli bez naudas neatstās vismaz līdz 2027. gada beigām,” savā “Telegram” kanālā secina bijušais Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks, ekonomists Sergejs Aleksašenko.
Drūmais putinistu un Krievijas valdības noskaņojums
“Ekonomikas sabrukums” Krievijai īstermiņā nedraud, tomēr trauksmi ceļ pat kaismīgie putinomikas atbalstītāji. Maskavas Ekonomikas forumā (МЭФ) aprīļa sākumā galvenā tēma bija “pāreja no ekonomikas lejupslīdes uz ilgtspējīgu attīstību un strukturālo ierobežojumu pārvarēšanu”. Lielāko uzmanību izpelnījās akadēmiķa Roberta Nigmatuļina uzstāšanās: “Krievijai ir viszemākie ienākumi un augstākais mirstības līmenis Eiropā. Patēriņa cenas pieaugušas par 77%, mums ir zemākais IKP pieauguma temps - 1,5% - un augstākā inflācija Eiropā. Ekonomiskās efektivitātes ziņā Krievija jau 30 gadus ir 51. vietā Eiropā. Mašīnbūves nozarē nodarbināto skaits samazinājies desmit reizes - no 4 miljoniem līdz 440 000, bet vieglajā rūpniecībā - trīs reizes, kamēr apsardzes darbinieku un kurjeru skaits pieaudzis līdz 1,5 miljoniem. Zinātnieku skaits uz 10 000 iedzīvotājiem mums ir 54, salīdzinot ar 174 attīstītajās valstīs. Kopš 2012. gada nav izpildīts neviens prezidenta (Putina) rīkojums ekonomikā. Un prezidents neko no atbildīgajām personām nepieprasa un nevienu par to nesoda!... Mums par to jāziņo prezidentam! Un lai dievs pasarg, ka tiks grauta viņa autoritāte...” klāstīja akadēmiķis.
“Telegram” kanāls “СерпомПо”: “Portugāles faktiskajam diktatoram (1932-1968) Antoniu di Oliveiram Salazaram viņa valdīšanas beigās vienā eksemplārā speciāli drukāja laikrakstu “Diário de Notícias”, bet tikai ar labām ziņām. Šķiet, ka tāpat rīkojas Krievijas ekonomikas ministrs, kad piedāvā Putinam valsts statistikas dienesta datus par sasniegumiem ekonomikā, kur viss tikai “plaukst un zeļ”. Bet vai tas ir to vērts? Droši vien. Paskatieties, kā Kremļa saimnieks staroja, runājot par IKP izaugsmi martā, par zemo bezdarba līmeni un augošo patēriņa pieprasījumu. Tomēr Putina entuziasms stipri kontrastē ar viņa ministru drūmajām sejām. Varbūt viņa ministri visu laiku domā, kā panākt “pozitīvo impulsu” Krievijas ekonomikā, ko pieprasa Putins? Bet varbūt viņi domā par atkāpšanos, apsverot iespējas iekārtoties kādā ērtākā vakancē? Un droši vien klusībā apskauž bijušo Krievijas dabas resursu un vides ministra vietnieku Andreju Buсajevu, kurš kļuva par apsūdzēto krāpšanas lietā par liela mēroga budžeta līdzekļu piesavināšanos un pamanījās no Krievijas aizmukt, kad 2026. gada maijā tika izsludināts meklēšanā. Patukšoja budžetu, savlaicīgi pameta amatu un pazuda ārzemēs, “piezemējās iepriekš sagatavotā lidlaukā”. Domājams, ka ikviens valdības ministrs, kuram jāklausās Putina pasakas, šobrīd labprātāk dzīvotu kaut kur citur un neko pat dzirdēt negribētu par Krieviju vai tās ekonomikas neticamajiem, tomēr acīmredzamajiem panākumiem. Protams, ja spētu saglābt visu, kas “godam nopelnīts necilvēcīgi smagā darbā”.
