Digitālie kari Krievijā: Natālija Kasperska mēģina atrunāt specdienestus no interneta bloķēšanas

© Depositphotos

Pat dedzīgāko Krievijas “digitālās suverenitātes” atbalstītāju vidū samilzušas domstarpības: Natālija Kasperska, kura ilgus gadus iestājās par interneta lietotāju kontroli, kritizē specdienestus par nekompetenci, bet neilgi pēc tam skarbo kritiku noliedz.

Natālija Kasperska, viena no bagātākajām sievietēm Krievijā, starptautiskā informācijas tehnoloģiju kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky Lab” (“Лаборатория Касперского”) līdzdibinātāja, Krievijas Programmatūras izstrādātāju asociācijas (АРПП) vadītāja un “InfoWatch” uzņēmumu grupas izpilddirektore, partnerībā ar savu vīru Igoru Ašmanovu, mākslīgā intelekta un IT biznesa attīstības ekspertu, tiek uzskatīti par ietekmīgākajām personām Krievijas digitālajā kopienā un informācijas tehnoloģiju nozarē. Kasperska regulāri piedalījusies Putina tikšanās reizēs ar biznesa pārstāvjiem Kremlī, 2020. gadā par ieguldījumu Krievijas interneta attīstībā viņai piešķirts 2. šķiras ordenis “Par nopelniem Tēvzemes labā”. Viņas šķirtā vīra Jevgēņija Kasperska dibinātās “Kaspersky Lab” (“Kaspersky”) uzņēmumu grupas, kas ir viens no lielākajiem privātajiem IT drošības uzņēmumiem pasaulē, attiecības ar Federālo drošības dienestu (ФСБ) līdz šim bijušas sarežģītas, pretrunīgi vērtētas un bieži vien apvītas ar aizdomām par piespiedu sadarbību, tāpēc uzņēmuma produktu izmantošana rietumvalstīs tiek ierobežota, ieskaitot ASV valdības iestādes. Rietumvalstu izlūkdienesti un mediji gadiem ilgi apgalvoja, ka uzņēmums palīdz ФСБ, ko Kasperskis līdz šim kategoriski noliedzis. Piemēram, “Bloomberg” vēl 2015. un 2017. gadā publicēja ziņas, ka “Kaspersky” specdienesta vajadzībām izstrādā programmatūru.

Nolēma pasūdzēties

Natālija Kasperska pati iniciēja un panāca tikšanos ar specdienesta vadītājiem, lai paustu IT nozares pārstāvju nostāju par interneta un VPN (virtuālā privātā tīkla) servisu bloķēšanu Krievijā, biznesa izdevumam “Frank Media” apliecināja divi informēti avoti АРПП asociācijā, kur apvienoti vairāk nekā 300 informācijas tehnoloģiju uzņēmumu. Tikšanās bijusi pagalam neveiksmīga, atklāja viens no avotiem. Pārrunas notika aprīļa beigās, kad bloķēšana notika pilnā sparā, un tajā brīdī bija par vēlu ko mainīt - visi lēmumi jau bija saskaņoti ar Putinu, un ФСБ atlika vien rakstīt ziņojumus par uzvarēto internetu. Kasperska iepriekš pati iestājās par “suverēnu internetu”, programmatūras “importa aizvietošanu”, datplūsmas filtrēšanu un interneta lietotāju datu kontroli tiešsaistē, aizbildinoties ar lietotāju drošību.

Suverēnais internets

“Kaspersky Lab” dibinātājs Jevgēņijs Kasperskis savu nostāju par “suverēnu internetu” Krievijā skaidroja intervijā žurnālam “Эксперт”: “No loģistikas viedokļa tas nav iespējams. Protams, ja jūs patiešām vēlaties pilnībā norobežoties no ārpasaules, varat turpināt izmantot pasta pakalpojumus vai faksa aparātus. Taču praksē interneta “dzelzs priekškars” vienmēr būs caurs. Pat Ziemeļkorejā, kas tiek uzskatīta par visizolētāko pasaulē, joprojām ir piekļuve internetam ārpus valsts, vismaz daļai izredzēto, piemēram, valsts pārvaldē. Tehniski pilnībā suverēnas IT infrastruktūras un interneta izveide ir iespējama, bet ļoti sarežģīta. Jums ir nepieciešamas komponentes, iekārtas, datu centri, kabeļi, optika, programmatūra un daudz kas cits.”

Atbildības jomu maiņa

Vismaz kopš 2025. gada vasaras par Krievijas interneta “RuNet” (“Рунет”) vietņu, pakalpojumu un lietotāju telpas kontroli, ieskaitot VPN un ziņojumapmaiņas lietotņu bloķēšanu, ir atbildīgs ФСБ Konstitucionālās kārtības aizsardzības un terorisma apkarošanas (Otrais) dienests, kas savulaik organizēja un vadīja Kremļa oponentu Alekseja Navaļnija un Vladimira Kara-Murzas saindēšanas specoperācijas, teikts izdevuma “The Bell” 16. aprīļa publikācijā. Dienests kļuvis par jauno interneta kuratoru Krievijā un lemj par bloķēšanu, bet Natālija Kasperska šo informāciju pēc tikšanās saviem kolēģiem tikai apstiprināja. 6. maijā tika paziņots, ka Digitālās attīstības, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrija (“Минцифры”) atlaidīs 15% darbinieku, jo iestādes funkcijas turpmāk daļēji pildīs ФСБ un ФСТЭК - Krievijas Federālais tehniskās un eksporta kontroles dienests, kas atbild par kritiskās informācijas infrastruktūras, valsts noslēpumu un personas datu drošību. Līdz brīdim, kamēr Otrais dienests nekādu interesi par “suverēno internetu” neizrādīja, IT nozari Krievijā pārraudzīja specdienesta “tehniķi” - ФСБ Informācijas drošības centrs (ЦИБ) un Zinātniski tehniskais dienests (НТС), kas IT nozares speciālistu aprindās vienmēr tika uzskatīti par pietiekami kompetentiem.

Kasperska “The Bell” avotam atklāja, ka iepriekš tikusies ar šo ФСБ struktūru virsniekiem: “Viņa teica, ka runājusi ar dažādu dienestu amatpersonām un bloķēšana patiešām nonākusi ФСБ Otrā dienesta pārraudzībā.”

Liela vilšanās un skarba izrunāšanās

Pēc sarunas Kasperska bija smagi vīlusies un paziņoja: “Tagad viņi lemj par visu, bet it neko nejēdz! (..) Viņi absolūti neko nesaprot par internetu, globālo tīmekli vai tehnoloģijām.” “The Bell” avoti apgalvo, ka Kasperskas neapmierinātību vairoja ne tikai interneta bloķēšana, bet arī nozares regulēšanas politika un neizpratne par pastāvīgi mainīgajiem noteikumiem, dusmu izvirduma brīdī paužot, ka “viņai viss pilnībā piegriezies (“ее все задолбало конкретно”). Piemēram, ir jau maijs, un neviens, ieskaitot “Минцифры”, nesaprot, kā īstenot valdības prasību par 3% IT uzņēmumu peļņas atskaitījumiem izglītībai. Nav nekādu skaidrojumu, ierēdņi nevēlas uzņemties atbildību ne par ko... “Īsāk sakot, viņai tas viss apnicis.” Par interneta kontroli lemj nekompetentas amatpersonas, savukārt Krievijas galvenās cenzūras un mediju uzraudzības iestādes “Роскомнадзор” metodes kaitē Krievijas IT nozarei kopumā, kas “neprātīgā cīņā par interneta bloķēšanu sagrāva pusi no “RuNet” servisiem”. VPN bloķēšana rezultējas ar kļūmēm IT uzņēmumu infrastruktūrā, kavē programmētāju piekļuvi ārvalstu pakalpojumiem un krātuvēm, iznīcina banku infrastruktūru, kas izmanto līdzīgus tīkla protokolus: “Citi dienesti par to šausminās. Jautājums ir politizēts, un tam trūkst tehnoloģiskā pamatojuma (..) Viņi zaudē piekļuvi atjauninājumiem, pēc tam ārvalstu krātuvēm (..) viņiem ir apnicis sekot kļūmēm un tās labot - tā ir galvenā problēma (..) Lielākā daļa izstrādes rīku Krievijā pašlaik pieejami tikai ar VPN. Tāpēc ФСБ un “Роскомнадзор” karš ar VPN ir “pilnīgi garām” (“вообще не в кассу”).”

Kasperska lūdz ФСБ, Kremli un valdību VPN bloķēšanu ierobežot

Pēc tikšanās Kasperska nosūtīja vēstules Krievijas premjerministram Mihailam Mišustinam un Putina administrācijas vadītājam Antonam Vaino, kritizējot interneta bloķēšanas politiku un skaidrojot, kāpēc Krievijai nepieciešams VPN un ka specdienesti iznīcina Krievijas IT nozares uzņēmumus, ieskaitot viņas pašas “InfoWatch”: “praktiski visi programmētāji izmanto VPN, jo piekļuve no Krievijas IP adresēm daudziem izstrādes rīkiem liegta”. Kamēr atvērtā pirmkoda programmatūra ir pieejama tikai ārzemju resursos, mēģinājumi bloķēt VPN kavē Krievijas IT nozares attīstību. Tās izmantošana kļūst arvien populārāka gan valsts pārvaldē, gan privātpersonu un uzņēmēju vidū, jo sniedz lielāku rīcības brīvību, caurredzamību un izmaksu ietaupījumus, bet IT speciālisti izmanto VPN, lai programmatūrai piekļūtu un slēptu savu Krievijas IP adresi, turklāt piekļuve šādā ceļā mudina rietumvalstis ieviest papildu sankcijas. Mēģinājumus apstrīdēt VPN bloķēšanas nodarīto kaitējumu “Роскомнадзор” un “Минцифры” ignorē, piedāvājot Kasperskai pievienot viņas uzņēmumu grupas korporatīvās VPN IP adreses tā dēvētajam baltajam sarakstam. Sankciju apstākļos atklāt adreses nozīmētu tās identificēt, liedzot piekļuvi krātuvēm, ja sankcijas Kasperskas uzņēmumiem tiktu piemērotas.

Kasperska visu noliedz: “Ar ФСБ neesmu tikusies”

Neilgi pēc nākamās “The Bell” publikācijas 8. maijā Natālija Kasperska nāca klajā ar atspēkojumiem par ФСБ veltīto kritiku, noliedzot ziņas, ka būtu tikusies ar Otro dienestu, lai skaidrotu interneta resursu un VPN bloķēšanas nodarīto kaitējumu.

“Aizvadītajās dienās internetā lielu uzmanību izpelnījās amerikāņu izdevuma “The Bell” (Krievijā iekļauts ārvalstu aģentu sarakstā) publikācija par manu necilo personu. Rakstā apgalvots, ka es it kā esmu tikusies ar Otrā dienesta vadību un lūdzu viņiem pārtraukt interneta resursu bloķēšanu, ieskaitot VPN. Es nekad neesmu tikusies ar Otro dienestu, un ar ФСБ vispār. Apmēram pirms kādas nedēļas Maša (Marija) Kolomičenko, izdevuma “The Bell” žurnāliste, nosūtīja man ziņu “Telegram” platformā, lūdzot komentārus par manu iespējamo tikšanos ar ФСБ vadību. Mašu pazīstu vēl kopš laikiem, kad viņa strādāja laikrakstā “Коммерсантъ”. Tāpat kā “ChatGPT”, Maša vienmēr izcēlusies ar savām halucinācijām. Un viss, ko viņai pastāsta vai uzraksta, tiek līdz nepazīšanai sagrozīts. Tāpēc es izvēlējos vispār neatbildēt. Bet trīs dienas vēlāk, atsaucoties uz “nezināmu avotu”, Maša tik un tā šīs spekulācijas publicēja (..) Bet tagad pievērsīsimies faktiem,” raksta Kasperska:

“Rakstā teikts, ka “pēkšņi pārmetos” interneta bloķēšanas pretinieku nometnē. Tā nav taisnība. Es neesmu “pārmetusies”. Kopš 2009. gada esmu aizstāvējusi Krievijas programmētāju tiesības un biju viena no asociācijas “Vietējā programmatūra” (“Отечественный софт”) dibinātājām. Toreiz mēs aizstāvējām savējos no ārvalstu dominances, bet tagad mēs viņus aizstāvam no izstrādes rīku bloķēšanas, kas būtībā liedz viņiem strādāt. Turklāt kā profesionāls datu aizsardzības speciālists es iebilstu pret vienotiem reģistriem un visiem citiem personas datu agregatoriem, kad amatpersonu un IT speciālistu piekļuve datu bāzēm garantē datu noplūdes. Es neesmu tikusies ar ФСБ.”

“Murgaina publikācija”

“Saistībā ar maniem izteikumiem pret “Vienoto tīmekļa slimību reģistru” jeb tā dēvēto interneta balto sarakstu - pakalpojumu un tīmekļa vietnēm, kas turpina darboties pat gadījumā, kad Krievijā mobilais internets ir pilnībā vai daļēji bloķēts, martā tiku iepazīstināta ar, cik var noprast, Otrā dienesta ziņojumu,” turpina Kasperska. “Tā bija papīra formātā izdrukāta anonīma vēstule bez marķējuma, kur tiku apsūdzēta par “pretdarbību Vienotajam reģistram, kas ir tik valstiski svarīgs”, un ka apzināti eju politikā pirms Valsts domes vēlēšanām. Atklāti sakot, politiskajām ziņām nesekoju un tajā brīdī pat nezināju, ka šogad mums notiks Valsts domes vēlēšanas. Taču, izpētot anonīmo vēstuli, man radās jautājums: kāpēc vispār vajadzētu tādu Vienoto reģistru ieviest, ja vēlēšanu gadā tas garantēti izraisīs negatīvu sabiedrības reakciju? Un es noteikti nebiju tā, kura lobēja lēmumu par reģistra ieviešanu 2026. gada 1. martā. Pēcāk es patiešām palūdzu organizēt tikšanos ar Otro dienestu, lai pretenzijas apspriestu klātienē. Tomēr neviens šīs cienījamās iestādes pārstāvis ar mani līdz šim nav sazinājies. Lai gan būtu vērts par to parunāt, it īpaši, ja baumas, ka viņi tagad ir atbildīgi par datu bloķēšanu Krievijā, ir patiesas. Es apspriedu šo iespējamo tikšanos nelielas kolēģu grupas vidū hipotētiskā kontekstā.

Iespējams, sarunu kāds ziņotājs caur “sabojāto telefonu” atstāstīja Mašai Kolomičenko un tā pārtapa murgainā publikācijā, kas ātri izplatījās Krievijas tīmeklī. “Telegram” un citās tiešsaistes publikācijās mani jau praktiski nodēvējuši par “Krievijas digitālās pretošanās” līderi, kas ir diezgan amizanti, jo vienmēr sevi esmu patiesi uzskatījusi par stipras valsts piekritēju un patrioti. Bet, ja kāds valstī pieņem acīmredzami tehniski riskantus lēmumus, kādam par to ir jārunā.”

Digitālais spiediens un pretestība: “nevienam par maz neliksies”

“Kas attiecas uz “digitālo pretestību” - tā pieņemas spēkā, vērojama visos sabiedrības sociālajos slāņos un lēnām gruzd kā kūdras purvs, jo skar miljoniem cilvēku. Tikko kādā Piemaskavas tirgū biju lieciniece divu pārdevēju sarunai, kurām krietni pāri sešdesmit. Viņas aktīvi apsprieda, kuru VPN rīku vislabāk izmantot. Neticēju savām ausīm - oho, tirgus pārdevēju IT prasmes ir patiešām uzlabojušās!

Taču šīs sarunas nav politiska pretošanās, bet mobilo sakaru lietotāju bažas par sev ierastu rīku, ko viņi vēlētos saglabāt, kamēr kāds pēkšņi neizlemj bez jebkādiem paskaidrojumiem to atņemt. Atbilstoši fizikas likumiem nejēdzīgs “digitālais spiediens” izraisa dabisku digitālo pretestību.

Tajā pašā laikā iedzīvotājiem kara, masveida dronu uzbrukumu, nodokļu palielināšanas, ekonomiskās problēmu apstākļos jābūt sīkstiem, lai to visu izturētu, kas patiesībā krievu tautai (visplašākā nozīmē) piemīt, pretējā gadījumā tā nebūtu tik izturīga pret visām kataklizmām un uzbrukumiem.

Bet kāpēc tad tie, kuri pie varas, ir iedomājušies, ka šie paši cilvēki, no kuriem viņi gaida izturību un sīkstumu, nepadosies vienā dzīves jomā un kā aitas būs padevīgi citā? Par laimi, Krievijas digitālajai pretošanās kustībai līderu vēl nav, un es noteikti tā neesmu. Bet, nedod dievs, ja tādi parādīsies. Tad nevienam par maz neliksies,” brīdina Kasperska.

Digitālā degradācija brucina Kremļa režīmu

Kasperska nepieminēja ko svarīgu: viņas viedokli, kam iepriekš Krievijas IT nozarē bija zināma ietekme, specdienesti tagad pilnībā ignorē, jo tiklīdz drošības problēmu aizsegā civilpersonas pieprasa dienestu pilnvaras palielināt, attaisno nepamatotu iejaukšanos privātajā dzīvē, drošībnieki ieganstu izmanto un sāk kontrolēt viņus pašus.

“Tas pats notika ar Maksuta Šadajeva vadītās Digitālās attīstības ministrijas funkciju deleģēšanu ФСБ. Arī viņi domāja, ka specdienesti ir viņu draugi, kolēģi un partneri, bet izrādījās, ka viņi ir uzraugi. Šadajeva ministrija nav tikai simbols pārejai no “digitālās attīstības” fāzes uz “digitālo degradāciju”, tas spilgti ilustrē teicienu: ja tu uzdzīvo kopā ar zagļiem, sargi savu maku,” komentē “Telegram” kanāls “Временное правительство 2.0”.

“Минцифры” tandēmā ar tās kuratoru, Putina administrācijas vadītāja vietnieku Sergeju Kirijenko jau sen izdabā specdienestiem un virza priekšlikumus par jauniem interneta ierobežojumiem. Sākumā tā bija “neliela cenzūra”, pašlaik - СОРМ likums par iekārtu un programmatūras kompleksu iegādi pastiprinātai kontrolei, ko instalē interneta pakalpojumu sniedzēji un telekomunikāciju operatori, lai nodrošinātu ФСБ un citiem dienestiem attālinātu piekļuvi telefona sarunām, interneta datu plūsmai un lietotāju sarakstei.

“Jūs pildīsiet drošības dienestu pavēles, kas jūs vairs neuzskata par subjektiem, bet objektiem - sulaiņiem. Tad kāpēc sulainim būtu vajadzīga kaut kāda neatkarība un rīcības brīvība? Protams, ka šādos procesos var saskatīt arī ko pozitīvu, ja reiz ФСБ un citi “zābaki” grauj internetu Krievijā, šādā tempā, iespējams, sistēmas degradācijas rezultātā režīms ātrāk sabruks. Bet pirms tam visiem Putina pavalstniekiem būs jāpiedzīvo daudzi nepatīkami brīži. Jo tiklīdz vara valstī nonāk specdienestu rokās, tas vienmēr beidzas ar degradāciju,” rezumē “Временное правительство 2.0”.